Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Taču bankas pašas ir vainīgas tajā, ka tās nespēja nošķirt «labos» klientus no «sliktajiem», taču, vispārīgi runājot, šāda situācija nav bijusi noslēpums ne auditoriem, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Izmantojot gan pamudināšanu, gan sodu, FKTK pamazām lika bankām attīrīt savu klientu bāzi un šis process pakāpeniski virzījās, taču netika paveikts galvenais - ne bankas, ne Komercbanku asociācija, ne FKTK neizveidoja skaidru un detalizētu to klientu tipu sarakstu, kas uzskatāmi par pieņemamiem Latvijas bankām. Taču es nedaudz pasteidzos. Tātad, 2018. gada sākumā bankas, kurām 2017. gadā FKTK veica auditus un pārbaudes, uzskatīja, ka atrodas uz pareizā ceļa - pakāpeniski uzlabo savu klientu bāzi saskaņā ar vienotiem FKTK principiem un pieejai.

Krīzes pirmais posms

Krīzes sākums nosakāms ar konkrētu datumu - 13. februāri. Šajā dienā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) paziņoja, ka ABLV Bank var tikt saistīta ar naudas atmazgāšanu un amatpersonu kukuļošanu Latvijā. Bankai slēdza visus dolāru korespondentkontus, liedzot tai iespēju ne tikai veikt klientu maksājumus, bet arī, piemēram, pārdot bankai piederošus dolāru vērtspapīrus. Loģiski, ka liela daļa klientu steigšus devās izņemt un pārvietot līdzekļus no kontiem. Un šeit notika pats interesantākais. Jāatzīmē, ka ABLV Bank vienmēr uzrādījusi pirmšķirīgi labus likviditātes rādītājus un klientu līdzekļi tika izvietoti augstvērtīgos vērtspapīros. Ja bankai būtu vienkārši ļāvuši pārdot šos vērtspapīrus, tad tā būtu spējusi izpildīt visus klientu rīkojumus attiecībā uz līdzekļu izvešanu.

Taču...Eiropas Centrālā banka noteica darbību ierobežojumus un tādējādi tika izveidots ārkārtīgi rets precedents - banka, kuras likviditātes normatīvi vairākkārt pārsniedza pieprasīto līmeni, nespēja pārvietot klientu līdzekļus un bija spiesta pašlikvidēties. Simtiem darbinieku zaudēs darbu, tiks apturēti vairāki projekti, sagādātas grūtības tūkstošiem klientu...Man neliekas, ka ECB pieņēma pareizo lēmumu. Un, bez šaubām, tas nebija pārdomāts un loģisks. Vai šajā situācijā FKTK un Latvijas Banka varēja rīkoties citādi? Nezinu, taču no malas šķiet, ka lēmumus par ABLV Bank likteni pieņem ECB, nevis Latvijas uzraugošās institūcijas. Neapstrīdams FKTK nopelns ir tas, ka savu pilnvaru ietvaros tā spēja operatīvi organizēt garantēto līdzekļu pārvešanu un izsniegšanu, nepieļāva paniku iedzīvotāju vidū un, cerēsim, ka banka un komisija spēs saskaņot likvidācijas plānu un klienti saņems savus līdzekļus, kas «iestrēguši» ABLV Bank. Es gan vēlos pievērst uzmanību citiem, krietni vispārīgākiem notikumiem šajā periodā. Jo sevišķi valsts vadības reakcijai attiecībā uz notikumiem ABLV Bank.

Tātad, 22. februārī kļuva skaidrs, ka jau 18. februārī FKTK nosūtīja Latvijas Bankai vēstuli, kurā tā brīdināja par iespējamām problēmām vēl četrās bankās. Taču 24. februārī FKTK vadītājs paziņoja, ka «šī nav banku krīze, bet gan krīze atsevišķā bankā». Visbeidzot 9. martā finanšu ministre intervijā norādīja, ka problēmas varētu būt vēl desmit Latvijas bankām. Redzams, ka uzskati krasi atšķiras. Atzīmēšu, ka līdz tam brīdim nevienā no uzstāšanās reizēm vai intervijās netika runāts par kaut kādām jaunām prasībām attiecībā uz klientu apkalpošanas kārtību. Situācija būtiski mainās marta otrajā dekādē. Atbraukušais revidents no ASV Maršals Bilingslijs pieprasīja strauji samazināt nerezidentu biznesu, un valsts paziņoja par jaunu mērķi - nerezidentu klientu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5% no bankas kopējā biznesa. Vai gan nav tā, ka ar darbību konsekvenci, saskanību un plānošanu šajā periodā lepoties nav iespējams. No šī brīža aizsākās krīzes otrais posms.

Krīzes otrais posms

Izziņotā jaunā valdības politika attiecībā uz banku sektoru - strauja un ievērojama (līdz 5%) nerezidentu līdzekļu un klientu skaita samazināšana bankās (atšķirībā no maigi pakāpeniskas samazināšanas līdz 20%, kas bija sākotnējais mērķis), kā arī acīmredzama iespējamība nonākt tādā pašā kritiskā situācijā jebkuru FinCEN paziņojumu gadījumā izraisa asu banku reakciju. Vairums darbību netiek veiktas publiski, taču, piemēram, vairāku banku lēmums ierobežot darbības ar dolāriem vai tagad jau regulāri publiskie komentāri par sadarbības pārtraukšanu ar augsta riska klientiem, demonstrē to, ka, pirmkārt, viss ir diezgan nopietni un banku tradicionālie biznesa modeļi tiek apdraudēti, bet, otrkārt, ka, diemžēl, darbības joprojām ir haotiskas.

Tādējādi prasības atklāt jebkuru papildu informāciju par kontos nereti pat gadiem ilgi atradušos līdzekļu izcelsmi, ko šobrīd, cik zinu, dara visas bankas Latvijā – gan tā saucamās «rezidentu», gan «nerezidentu», vai vēl kaut kādu citu papildu informāciju faktiski vai nu uzskatāms par atzīšanos tajā, ka līdz šim bankas neievāca informāciju pietiekamā apmērā, lai spētu novērtēt klientu, vai arī banku darbinieku vidū vienkārši valda bailes no sodiem un nav pārliecības par to, cik un kāda informācija par klientiem ir vajadzīga un uzskatāma par pietiekamu. Turklāt kopumā pagaidām neviena banka nav uzrādījusi skaidru attīstības stratēģiju jaunajos apstākļos. Te gan jāsaka, ka vēl ir pārāk agrs un visdrīzāk stratēģijas tiek gatavotas.Taču lielākā bēda šobrīd, galvenais krīzes iznākums un šobrīd galvenais (manā skatījumā) finanšu varas uzdevums nav tas, kā noslēgt situāciju ar ABLV Bank un pat ne tas, kā jutīsies atsevišķas bankas pēc pusgada vai gada. Galvenā bēda ir tajā, ka visas Latvijas bankas šobrīd ir pilnīgi zaudējušas orientierus tam, kādi klienti uzskatāmi par pieņemamiem apkalpošanai, bet kādi ne.

Bez apstrīdēšanas iespējas

Jūs, Latvijas pilsonis, daudzus gadus strādājat lielā organizācijā, dodaties atvērt kontu cienījamā lielā bankā. Mērķis - jums gribētos saņemt kredītkarti (iespējams, ka ne uzreiz, bet ar laiku) un pēc nostrādāta gada vai diviem izmantot kredītu automašīnas iegādei. Jūs iesniedzāt visus dokumentus, taču banka atteica konta atvēršanu. Iemesls netika paskaidrots, taču neoficiāli menedžeris pateica, ka tas saistīts ar to, ka jūsu sieva pirms dažiem gadiem vienā no blogiem internetā tika pieminēta negatīvā kontekstā. Proti, viņa strādāja par galveno grāmatvedi organizācijā, kuras vadītājs blogā tika apvainots korupcijā. Nekāda lieta ierosināta netika, nekādi fakti, izņemot publikāciju un vairākas tās pārpublikācijas, nebija. Tā ir pavisam reāla situācija.Lūk, vēl viens piemērs. Latvijas uzņēmums vairākus gadus nodarbojas ar zivju pārstrādes produktu iepirkšanu Kanādā un ASV un tos vairumā piegādā NVS valstīm. Kravas konteineros ierodas Baltijas ostās, tām ir visi uzglabāšanas un transportēšanas dokumenti, fotogrāfijas, iespējams aizbraukt uz ostu un pieskarties šiem milzīgajiem konteineriem.

Rīgā uzņēmumam ir birojs, tajā strādā reāli kompānijas darbinieki, viņi strādā ar līgumiem, grāmatvedību, veic norēķinus ar piegādātājiem un preču saņēmējiem, kas vada uzņēmumu. Nekādi aizdomīgi maksājumi vai maksājumi par citām precēm kā zivju pārstrādes produktiem, vai maksājumi, kas nav saistīti ar tekošo uzņēmuma darbību, netiek veikti. Uzņēmums, protams, iesniedz atskaites un maksā nodokļus. Varētu šķist, ka nav nekādu šaubu, ka šī kompānija ir īsta. Taču ir kāda nianse. Uzņēmuma dibinātāji ir kiprietis un krievs. Tādējādi neviena Latvijas banka neatver kompānijai kontu (konts bija ABLV Banka, pēc tās slēgšanas uzņēmums palika bez strādājoša konta).Visbeidzot, citāts no Dienas Biznesa: uzņēmuma Baltijas Tranzīts valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis pavēstīja laikrakstam, ka Swedbank decembrī bez jebkāda paskaidrojuma slēdza divus kontus vietējiem uzņēmumiem, kas darbojas tranzīta jomā. Laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem līdzīgiem gadījumiem.Visi šie piemēri norāda uz vienu - bankā pret katru no mums tagad izturas kā pret noziedznieku, kuram pašam nepieciešams pierādīt, ka viņš nav pastrādājis vai nepastrādās kaut ko sodāmu. Par iemeslu var būt viss iespējamais - jebkura neslava, jebkurš privāts subjektīvs izteikums, jebkura nepārbaudīta informācija. Turklāt lēmumu par to, vai jūsu paskaidrojumi ir pārliecinoši, subjektīvi pieņem banka. Un, tas, ka nav nekādu mehānismu šī lēmuma apstrīdēšanai, nemaz nav labi mūsdienu demokrātiskā valstī.

Jūs varētu teikt, ka tās ir atsevišķu cilvēku un atsevišķu uzņēmumu privātās problēmas. Nē! Tā ir sistēmiska problēma, kuru nepieciešams risināt visiem kopā - bankām, valdībai, FKTK. Citādi pienāks brīdis, kad mums sāks slēgt kontus sociālajā tīklā Facebook mūsu kaimiņu nelabvēļu vai anonīmu atlaisto darbinieku veikto ierakstu dēļ. Konts bankā šobrīd ir tāds pats dzīvei nepieciešams instruments kā, piemēram, tiesības uz medicīnisko palīdzību vai tiesības vadīt automobili. Iedomājaties, ka Jums var atņemt tiesības vadīt automobili jebkurš inspektors subjektīvi, piemēram, par to, ka, pēc viņa uzskatiem, visas blondīnes brauc pārāk ātri, bet Jūs esat blondīne. Absurds? Taču tieši šāda šobrīd ir lietu kārtība attiecībā uz tiesībām atvērt bankā kontu.

Finanšu centra sapņa beigas

Kad pirms dažiem mēnešiem es intervijā runāju par to, ka Latvija ir ļoti laba valsts, lai attīstītu fondu uzņēmējdarbību, es norādīju, ka ļoti svarīga tās priekšrocība ir profesionāļu un, galvenais, tādu cilvēku esamība, kas vēlas mācīties, radīt jaunus produktus un izmantot jaunas profesionāļu tehnoloģijas. Turklāt gan tādu, kurus es varu piesaistīt savam uzņēmumam kā darbiniekus, gan tādu, kuri bankās strādā atbilstošās nodaļās. Bankas nodrošinājušas lieliskus apstākļus darbības veikšanai tirgos, elastīgāk un profesionālāk salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas bankām. Un šo nodaļu klientu vidū, kuri ieguldīja savus līdzekļus obligācijās, akcijās, fondos, nebija tādu, kas veica neizskaidrojamus regulārus maksājumus nesaprotamās valstīs. Šo nodaļu klienti bija viscaurspīdīgākie no visiem banku klientiem. Darījumi tika veikti Eiropas Savienības un ASV fondu tirgos, un tos vairākkārt pārbaudīja dažādu valstu regulatori.

Un kas notika. Nepagāja ne gads, kad situācija strauji mainījās. Tagad šiem banku fondu nodaļu speciālistiem nākas attaisnoties par šīm biznesa attiecībām, attaisnoties par to, ka viņu klienti bija nerezidenti. Pēkšņi izrādījās, ka profesionālisms nevienam nav vajadzīgs. Turklāt savā piemērā pateikšu, ka pēkšķi izrādījās, ka, lai arī manas kompānijas ir reāli strādājošas Latvijas akciju sabiedrības ar brokeru kontiem pie amerikāņu brokeriem, ar ievērojamu apgrozījumu (un, starp citu, nodokļiem) un ar darbiniekiem, tās kļuva it kā otršķirīgas. Bankas nevēlas tās apkalpot.Žēl, ka tas, ko bankas sasniedza attiecībā klientu apkalpošanu fondu tirgos, ir iesaldēts un, iespējams, tiks sagrauts. Domāju, ka tiks novērota kvalificētu darbinieku emigrācija uz ārvalstīm - liela daļa šo cilvēku brīvi runā angļu valodā. Diemžēl, gan man, gan daudziem citiem uzņēmējiem, jo sevišķi kas darbojas tādās sarežģītās nozarēs kā investīcijas fondu tirgos, būs problemātiski pielāgoties tik straujām darba apstākļu izmaiņām. Baidos, ka šobrīd visi apdomā pāreju uz citu valstu tirgiem. Līdzīgi arī plāni par Latvijas finanšu centra izveidi, šķiet, ir apdraudēti. Taču es uzskatu, ka joprojām ir iespēja situāciju izlabot. Nepieciešams tikai skaidri, precīzi un pilnīgi noteikt, kādi klienti ir pieņemami Latvijas finanšu sistēmai gan bankas pakalpojumiem kopumā, gan konkrēti darbam fondu tirgos. Ja, protams, sapnis par finanšu centru joprojām ir saglabājies.

Ko darīt?

Tātad. Bankas, kas apkalpoja nerezidentus, nespēja izpildīt slikto klientu atsijāšanas uzdevumu un vienkārši līdz galam detalizēti nepazina savu klientu un tagad ir spiestas ievākt informāciju. Bankas, kuras neapkalpoja nerezidentus, arī nespēj pildīt slikto klientu atsijāšanas uzdevumu - tās slēdz kontus pilnībā labiem uzņēmumiem un privātpersonām. Loģisks šo divu faktu iznākums ir pavisam vienkāršs. Bankas netiek galā un klientiem jāspēlē gluži kā loterijā – šī banka varbūt kontu atvērs, šī varbūt neatvērs. Un nav nekādu cerību, ka bankas tiks galā patstāvīgi un ieviesīs skaidrus spēles noteikumus. Nepieciešama palīdzība no augšas. Atkal izmantošu analoģiju ar tiesībām vadīt automobili. To cilvēku uzskaitījums, kuri var (un nevar) saņemt autovadītāja tiesības, ir skaidri noteikts likumā, to situāciju uzskaitījums, kad un kādā veidā cilvēkam var šādas tiesības atņemt, arī atrodams likumā.

Es neaicinu uzreiz izstrādāt šādu pašu detalizētu likumu par to, kam ir tiesības atvērt bankas kontu, noteikti, ka tas ir sarežģīts darbs, taču noteikti, ka atsevišķi skaidri gadījumi būtu jāiestrādā tiesību aktos vai paskaidrojumos. Izstrādāti konsekventi, pārdomāti, loģiski un precīzi - tā, kā raksta matemātiķi (vai fiziķi, vai daudzi citi akadēmiskie speciālisti). Klientu tipu grupas nepieciešams aprakstīt pēc iespējas detalizētāk un formālāk, un bankām ir jābūt skaidrām instrukcijām, kā rīkoties ar šādām klientu grupām. Turklāt, kas ir ļoti svarīgi, instrukcijām ir jāstrādā abos virzienos - aizliegums atvērt kontus, kad tas nav atļauts, bet arī prasība obligāti atvērt kontu, kad klients nonācis grupā, kurā tas ļauts. Piemēram, ja fiziskai personai kompetentas institūcijas nav piemērojušas sodāmību par finanšu noziegumiem, ja tai ir pastāvīga darba vieta un ikmēneša ienākumus kontā apstiprina izziņa par atalgojumu, tad bankām ir pienākums atvērt kontu.Gaidāmais darbs būs stratēģisks, taču arī pilnībā konkrēts, plānveida un konsekvents.

Uzdevums - noteikt, kādi investori, klienti, uzņēmumi nepieciešami Latvijai. Piemēram, vai Latvijai nepieciešami uzņēmumi-rezidenti, kuru akcionāri vai īpašnieki ir nerezidenti-fiziskas personas no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas. Bet, piemēram, no Kipras? Bet, ja no Vācijas? Skaidrs, ka ne katrs šāds bizness ir nepieciešams, taču jautājums ir par ko citu - iespējams, ka principā neviens šāds uzņēmums nav pieņemams? Starp citu, bankas šobrīd pakāpeniski pievēršas tieši šādai radikālai pieejai. Bet vai tas atbilst valdības nostājai?Skaidrs, ka šo darbu nepieciešams vadīt valdībai (to veicot finanšu ministrei, FKTK vai specdienestam, kas veic finanšu nozares monitoringu, vai, iespējams, kādai kompleksai institūcijai). Pirmie soļi ir sperti - pieņemtais lēmums aizliegt darbu uz pastkastīšu uzņēmumiem pēc noteiktiem kritērijiem. Taču, diemžēl, šie soļi radījuši daudzus neatbildētus jautājumus. Piemēram, kā piemērot kritēriju «reālas uzņēmējdarbības veikšanas vietas neesamība valstī, kur reģistrēta juridiskā persona». Vai biroja īres, piecu datoru un piecu darbinieku esamība ir pietiekama?

Tāpat arī prasība, ka klienta jurisdikcijā ir jāsniedz grāmatvedības uzskaites dokumentācija. Daudzās tā saucamajās «ārzonās» šādas prasības ir spēkā. Vai šīs jurisdikcijas visas tātad būs pieņemamas visām Latvijas bankām, vai arī bankas klientus varēs izvēlēties pēc savas «riska apetītes», kā tās tagad izsakās. Vēlreiz uzsvēršu savu viedokli - atstāt šādu jautājumu lemšanu banku uzdevumā nedrīkst, tās jau netika galā un nav iemeslu uzskatīt, ka tiks galā. Tāpēc nepieciešami likumu skaidrojumi. Iespējams, ka pareizi būtu radīt kādu banku institūciju (valsts institūciju, vai tā varētu būt līdzīga komercbanku asociācijas komisijai), kas izskatītu atteikumu gadījumus. Vienlaikus būtiskākais, pats svarīgākais lēmums - bankām jābūt par pienākumu atvērt kontu gadījumos, kādi noteikti likumā. Veikt izmeklēšanu un piemērot klientiem nelabvēlības statusu nav banku uzdevums. Pārāk daudz subjektīvisma.

Laba iespēja Latvijai

Krīze ir ne tikai sarežģīta situācija un problēmas, kuras nepieciešams ļoti ātri risināt. Krīze ir arī iespēja kaut ko stratēģiski mainīt. Latvijai šī krīze ir laba iespēja radīt caurskatāmu un detalizētu banku politiku, turklāt ne nošķirtu, bet saistītu ar kapitāla, investīciju un ekonomikas attīstības stratēģiju. Bankām nepieciešams skaidri norādīt, ar ko tās var strādāt (un pat ar ko tām ir jāstrādā!). Situāciju, kad kontu Latvijā varēja atvērt jebkurš ofšoru uzņēmums, un situāciju, kad laba Latvijas kompānija nespēj atvērt kontu, ir jāmaina sistēmiski. Es esmu pārliecināts, ka, ņemot palīgā man sirdij tuvās matemātiskās pieejas, šo uzdevumu izpildīt ir pilnībā reāli. Es vēršos pie Latvijas valdības un visa valsts finanšu sektora, un aicinu to izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Db.lv viesojas topošo airBaltic pilotu treniņbāzē Liepājā

Laura Mazbērziņa, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās Liepājas lidostā, kur uz treniņlidojumiem dodas aviokompānijas airBaltic piloti. Skrejceļu un gaisa telpas lielās noslodzes dēļ pasaules prakse ir treniņlidojumus veikt pārsvarā ārpus galvenajām lidostām.

«Liepājas lidostā lidojumu palīgdarbus pirms un pēc lidošanas studenti veic nelielā birojā. Gan Rīgā, gan Liepājā pieejamas klašu telpas, kas piemērotas vienas studentu grupas izmēram. Mēs aktīvi turpinām vērtēt piemērotākos risinājumus mācību un tehniskās bāzes vietas nodrošināšanai. Ņemot vērā pieaugušo studentu plūsmu un mācību specifiku, tuvākajos gados akadēmija noteikti atradīsies vairākās vietās. Uzskatām, ka Liepājas lidostas turpmākai attīstībai ir ļoti augsts potenciāls un noteikti saskatām iespēju paplašināt Pilotu akadēmijas bāzi tajā,» sacīja Pauls Cālītis, airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents.

Pirmā studentu grupa pašlaik aktīvi veic praktiskos lidojumus Liepājas lidostā ar nesen iegādāto Diamond treniņu lidmašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu 2019. gadā?

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju platformas Bilderlings mārketinga direktors Dmitrijs Kuvšinovs, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgākai AS Augstsprieguma tīkls (AST) darbībai nepieciešams pabeigt pārvades sistēmas operatora nodalīšanas reformu un sistēmas pamatlīdzekļus nodot AST īpašumā

To DB norāda AST valdes loceklis Mārcis Kauliņš, uzsverot, ka uzņēmums ir gatavs īstenot pārmaiņas, tiklīdz tiks pieņemti atbilstoši valsts pārvaldes lēmumi. M. Kauliņš skaidro, ka tas, kā tieši īstenot pārvades sistēmas aktīvu piederības reformu, ir atkarīgs no valsts, taču tehniski ir iespējami dažādi varianti – gan pirkuma darījums starp kapitālsabiedrībām, gan aktīvu pārvietošana ieguldījuma ceļā.

Nepieciešamas izmaiņas

2011. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija jāveic pārvades sistēmas operatoru nodalīšana no vēsturiskajiem energoapgādes monopoliem, tāpēc tika pieņems lēmums, ka pārvades sistēmas operatora funkcijas turpmāk veic AST, bet darbībai nepieciešamie aktīvi tiek nomāti no īpaši izveidotas Latvenergo meitas sabiedrības – AS Latvijas elektriskie tīkli (LET), informē M. Kauliņš. «Jau 2011. gadā, izveidojot šādu pārvades sistēmas operatora modeli, tika apzināts, ka tam piemīt trūkumi un tas būtu pārvērtējams. Šobrīd Latvija ir pēdējā no ES dalībvalstīm ar šādu sistēmas operatora nodalīšanas modeli, un AST ir vairākkārt iniciējis diskusiju par nepieciešamību veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, proti, aktīvu izvietošanu pie pārvades sistēmas operatora bez citu kapitālsabiedrību starpniecības,» stāsta AST pārstāvis, uzsverot, ka pastarpinātā aktīvu piederība rada papildu slogu elektroenerģijas sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu sektora pārstāvji piedalās krīzes scenārija vingrinājumā

Lelde Petrāne, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora pārstāvji 8.augustā piedalās Aizsardzības ministrijas rīkotā krīzes scenārija vingrinājumā, lai pārbaudītu nozares sagatavotību strādāt potenciālās ārkārtas situācijās.

«Finanšu sektora spēja strādāt hibrīdkara laikā ir būtiska visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Šī iemesla dēļ mēs organizējam šādus vingrinājumus kopā ar bankām un citām šīs jomas vadošajām iestādēm,» skaidro aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Finanšu sektora pārstāvji jau iepriekšējos gados iesaistījušies līdzīgās krīzes scenārija izspēlēs, informē ministrija. Vingrinājumu mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu sektora noturību pret dažāda veida apdraudējumiem. Arī šā gada rudenī gaidāmajās Ministru kabineta mācībās «Kristaps» būtisks uzsvars tiks likts uz finanšu sektora sagatavotību darbībai potenciālās ārkārtas situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas robežu tuvumā sāksies plašas Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima Latvija» sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts drošības dienestu rīko kopējas visaptverošas krīzes mācības. Šīs būs pirmās pilna mēroga mācības mazumtirdzniecības nozarē Baltijā ar operatīvo dienestu iesaisti, norāda mazumtirgotājs.

Mācības notiks šā gada 8. oktobrī, plkst. 09:00 – 13:00 jaunuzceltajā «Maxima X» veikalā Gaigalas ielā 29, Bolderājā, kas drīzumā tiks atvērts pircējiem.

Lai pilnveidotu uzņēmuma ārkārtas situāciju vadību un stiprinātu darbinieku sadarbību ar iesaistītajiem dienestiem, plānots, ka mācības norisināsies vairākos līmeņos. Tas ietvers gan inscenētus glābšanas darbus «Maxima» veikalā ar glābēju un operatīvo transportlīdzekļu iesaisti, gan ārkārtas situāciju vadības plāna aktivizēšanu un darbu «Maxima» birojā «Abras».

«Plānotās praktiskās apmācības ir daļa no ārkārtas situāciju vadības plāna, ko sadarbībā ar «Kenyon International Emergency Services» esam ieviesuši 2018. gadā. «Maxima» ir lielākais uzņēmums Eiropā, kas ievieš šāda apjoma pilnu ārkārtas situāciju vadības sistēmu,» komentē Jānis Vanags, «Maxima Latvija» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Accenture ziemā plāno apmācīt vairāk nekā 100 cilvēkus karjeras uzsākšanai IT nozarē

Žanete Hāka, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture ziemā plāno apmācīt vairāk nekā 100 cilvēkus karjeras uzsākšanai IT nozarē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums piedāvā pieteikties ziemas IT mācībām un praksei Accenture bootcamp, lai 1–4 nedēļu laikā apgūtu IT pamatzināšanas un iemaņas karjeras uzsākšanai. Ziemā uzņēmums sniedz iespēju pieteikties dažādiem mācību kursiem, lai ikviens varētu atrast sev noderīgu apmācību programmu – gan cilvēki ar IT zināšanām, gan tie, kuru spēcīgā puse ir matemātika vai svešvalodas.

Mākoņskaitļošanas automatizācijas mācībās būs iespēja uzzināt par dažādām mākoņplatformām un automatizācijas iespējām, testēšanas automatizācijas mācībās varēs iegūt praktisku pieredzi programmatūras testēšanā.

Robotikas procesu automatizācijas un virtuālo aģentu apmācībās būs iespēja apgūt pamatus, lai nākotnē, pilnveidojot zināšanas, varētu kļūt par speciālistiem, kas rada robotus un strādā ar mākslīgā intelekta risinājumiem. Ziemas Accenture bootcamp apmācību sezonā plānotas arī Java, SAP, Oracle un projektu vadītāja asistenta mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Programmēšanas skolotāji mācībās programmē tiešsaistes čatu

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Accenture par 68% palielina stipendiju apmēru prakses laikā

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada 1. janvāra informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Accenture" ir pieņēmis lēmumu par 68% palielināt stipendiju apmēru prakses laikā. Tādējādi stipendija studentam mēnesī (par 40 h nedēļā) būs 480 eiro, bet cilvēkam, kas nolēmis mainīt karjeru un veiksmīgi ir pabeidzis "Accenture" bootcamp apmācības, atlīdzības apmērs prakses laikā būs 477 eiro.

Pieteikumus IT mācībām un praksei "Accenture" bootcamp sūta ne tikai IT studenti un absolventi, bet arī cilvēki, kas studē vai apgūst eksaktās zinības, inženierzinātnes, uzņēmējdarbību, enerģētiku, transportu un humanitārās zinātnes, vai cilvēki, kas patstāvīgi ir iemācījušies programmēt, sākot no vienkāršām līdz kompleksām ikdienas lietām.

Tāpat pēdējo trīs gadu laikā novērojama tendence, ka aizvien vairāk cilvēku apsver profesijas maiņu un vēlas sākt karjeru IT jomā. Uzņēmuma pieredze liecina, ka mūziķis var apgūt Android lietotņu izstrādi, jurists var kļūt par DevOps speciālistu, kā arī japanologs var iemācīties programmēšanas valodu Java. Lai aizvien vairāk cilvēku varētu uzsākt karjeru IT nozarē, "Accenture" pieņēma lēmumu par atlīdzības pieaugumu prakses laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Automašīnu tirgotājs rosina kā privāto klientu galvotāju pirmajai iemaksai iesaistīt Altum

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotirdzniecības nozarē pašreiz 60-70% klientu netiek apstiprināti līzingi automašīnas iegādei, tāpēc nozares atbalstam varētu iesaistīt "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" kā galvotāju privāto klientu pirmajai iemaksai, norādīja automašīnu tirgotāja SIA "Norde" līdzīpašnieks Didzis Bremze.

Viņš skaidroja, ka "Norde" novērtē Latvijas valsts sniegto atbalstu krīzes situācijā. No pieejamajiem atbalsta variantiem uzņēmums izmanto atliktos nodokļu termiņus, dīkstāves pabalstu un "Altum" aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. "Tomēr uzņēmums turpina attīstīties krīzes laikā un uzskata, ka šo situāciju pārdzīvos tie, kuri šo laiku izmanto uzņēmuma pilnveidošanai, attīstībai un krīzes laikā apgūto prasmju pielietošanai tālākā biznesa izaugsmē," pauda Bremze.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam nācies samazināt darbinieku skaitu. "Štata samazināšana nebija viegls lēmums, bet ņemot vērā nozari, kurā strādājam, šis lēmums bija neizbēgams, krīzes laikā mums jārēķinās ar svārstībām," pauda Bremze, skaidrojot, ka "Norde" jau martā pārskatīja izdevumus, lai veiktu optimizāciju, bet uzturētu nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitātes standartu. Tāpat uzņēmums vienojies ar piegādātājiem par cenu vai apjomu samazinājumu, kā arī izvērtēja prognozējamās darbinieku slodzes un pārskatīja pienākumu sadalījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipendiju programmas "She Goes Tech" mācībām, kuras organizē nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" un IT uzņēmums "Accenture", saņemti 669 pieteikumi.

Ņemot vērā sieviešu lielo interesi un saņemtos jautājumus par iespēju pieteikties mācībām vasaras otrajā pusē, no 25. maija ir iespējams pieteikties četriem mācību kursiem.

Šobrīd ir sākusies saņemto 669 pieteikumu vērtēšana, kā arī testu kārtošana, kuros tiks pārbaudītas dalībnieču analītiskās domāšanas spējas un angļu valodas zināšanas. Tāpat tiks vērtētas motivācijas vēstules un CV, lai vēlāk 160 sievietes sāktu IT mācības. Savukārt pieteikšanās LowCode mācībām jūlijā, kā arī Java, JavaScrip un Scala mācībām augustā būs atvērta līdz 12. jūnijam.

Sievietes varēs bez maksas apgūt programmēšanas pamatus 

Nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" kopā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu "Accenture"...

Mācības ir paredzētas pamata iemaņu apgūšanai, kas nepieciešamas turpmākām mācībām IT jomā, lai sāktu karjeru nozarē. Mācības notiks divus mēnešus attālināti, iekļaujot tiešsaistes saziņu ar nozares ekspertiem un lektoriem. Lai pieteiktos mācībām, ir nepieciešama interese un vēlme sākt karjeru IT nozarē, analītiskā domāšana un angļu valodas zināšanas.

"Sieviešu interese ir liela, pirmās mācības sāksies jau 1. jūnijā. Šajā mēnesī saņēmām daudz jautājumu par iespēju pieteikties mācībām vasaras otrajā pusē, līdz ar to atradām iespēju piedāvāt sievietēm pieteikties četriem mācību kursiem. Aicinu sekot līdzi informācijai "Riga TechGirls" mājas lapā un "Facebook" kontā," teic "Riga TechGirls" līdzradītāja un vairāku jaunuzņēmumu izveidotāja Anna Andersone.

"Pavasarī un vasarā mēs plānojam apmācīt vairāk nekā 200 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē, kur pieteikties var ikviens, lai 1–5 nedēļu laikā apgūtu iemaņas karjeras sākšanai. Sievietes pēc "She Goes Tech" mācībām varēs pieteikties bootcamp mācībās. Tāpat vasara ir piemērots laiks, lai ne tikai atpūstos, bet izmantotu laiku lietderīgi, tāpēc mēs ar partneriem pavisam drīz aicināsim nozarē iesaistītās sievietes neturēt sveci zem pūra, bet aktīvāk iesaistīties izglītojošās aktivitātēs," norāda "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

IT nozarē ir būtiska dažādība, lai tajā strādātu gan vīrieši, gan sievietes. Izstrādātāju komandā, kurā ir vīrieši un sievietes, ir iespējams radīt produktus un pakalpojumus, kas ir piemēroti visai sabiedrībai. Sievietēm IT nozarē ir līdzvērtīgas iespējas, jo var labi nopelnīt un ir pieejams elastīgs darba laiks, lai profesionālos pienākumus savienotu ar personīgo dzīvi, norāda apmācību organizatori.

Lai aizvien vairāk sieviešu apsvērtu un sāktu karjeru IT nozarē, "Riga TechGirls" kopā ar partneriem 2019. gadā izveidoja apmācību programmu "She Goes Tech".

Komentāri

Pievienot komentāru