Alsviķu pagasta pārvalde šopavasar apņēmusies sākt nopietnu cīņu ar latvāņiem, jo no visiem Alūksnes novada pagastiem Alsviķos šī auga ir visvairāk, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Pagasta pārvalde veiks latvāņu apkarošanu savos īpašumos un likšot to darīt arī fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumus pārņēmuši latvāņi.

«Apzinām īpašniekus, kuru zemē Alsviķu pagastā ir latvāņi – viņiem nosūtīsim vēstules ar aicinājumu apmeklēt semināru. Darīsim visu iespējamo, līdz cilvēki sapratīs, ka nevar dzīvot, kā ir. Pagasta komunālās daļas vadītāju Aivaru Loginu esam nosūtījuši uz apmācībām, lai iegūtu apliecību darbam ar ķīmiskām vielām pret latvāņiem,» reģionālajam medijam stāstījusi Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu teritorijas attīstības speciāliste Ārija Rone.

Saulaines ciemā Rundāles novada pašvaldībai piederošo zemi nedēļas nogalē tīrīja no grūti iznīcināmām latvāņu audzēm, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš stāstījis, ka jūlija pirmajā pusē novada dome devās izbraukumā un apsekoja vietas ar latvāņiem ne tikai Saulainē, bet visā novada teritorijā. Tagad pašvaldības policija zemes īpašniekiem gatavo un izsūta brīdinājumus par latvāņu audžu likvidēšanu noteiktā termiņā. Rundāles novada teritorijā vienīgi Svitenes pagastu neesot apsēduši latvāņi, secinājis A. Sietiņš.

Domei kā vienai no zemes īpašniecēm ir noslēgts līgums ar uzņēmēju Arkādiju Makruzovu no Ozolnieku novada par latvāņu audžu nopļaušanu pašvaldībai piederošajās zemēs. Iepriekšējos gados šo uzdevumu uzticēja vietējai zemnieku saimniecībai «Sējas», kurā saimnieko Burkānu ģimene. Taču A. Makruzova piedāvājums šogad bijis ekonomiski izdevīgāks. Pašvaldība komersantam maksā 14,8 eiro par divu metru platumā un kilometra garumā iztīrītu audzi, Bauskas Dzīvei skaidrojis A. Sietiņš.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 10. martā, akceptēja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, kas paredz no 2016. līdz 2020.gadam Rīgas teritorijā apkarot šo invazīvo augu sugu.

Plāns paredz, ka katru gadu līdz 15. maijam tiks izsūtīti paziņojumi tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumā aug latvāņi, lai informētu par nepieciešamību veikt to apkarošanu. Lai iznīcinātu latvāņus pašvaldībai piederošajās teritorijās, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam katru gadu līdz 30. maijam tiks izvēlēts darbu veicējs, kas sakops pašvaldības īpašumus. Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļa katru gadu no 1. jūnijam līdz 30. septembrim apsekos ar latvāņiem invadētās zemes, lai konstatētu, ir vai nav veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Ja darbi netiks veikti, tiks piesaistīta Rīgas domes Administratīvā inspekcija.

Šogad beigsies Ministru kabineta 2006. gadā apstiprinātā latvāņu izplatības ierobežošanas programma. Tātad latvāņiem vairs nevajadzētu apdraudēt laukus un cilvēku veselību. Tās īstenošanai no valsts pamatbudžeta un Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem bija plānots piešķirt 15,35 miljonus latu. Tomēr plānotās naudas nav, bet latvāņu gan – ka biezs. Programma izgāzusies, šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Pēc apstiprinātā plāna, latvāņiem nevajadzētu būt pilnībā iznīdētiem. Teorētiski šogad tiem nevajadzētu aizņemt vairāk par 2000 ha zemes. Tomēr Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktore Kristīne Kjago laikrakstam atzinusi, ka: «Šogad Latvijā ir 10 640 ha latvāņu aizņemtās platības.»

Sākot latvāņu apkarošanu, Vides ministrijas programmā bijusi norādīta tikai aptuvena informācija par to izplatību, un, piemēram, Madonas novada teritorijās norādīta lielāka latvāņu platība, nekā pēcāk tika uzmērīts. Daudzviet latvāņu aizņemto platību ir vairāk nekā fiksēts papīros, Latvijas Avīzei stāstījusi K. Kjago.

Pirmajā skolas dienā, 3. septembrī Mārupes vidusskolā pie sākumskolas audzēkņiem viesosies satiksmes drošības kampaņas "Neriskē! Piesprādzē!" simbols Robis. Kopā ar Robi uzrunāt mazos satiksmes dalībniekus un mācīt viņiem satiksmes noteikumu pamatzināšanas ieradīsies arī Valsts policijas CP biroja vadītājs Edmunds Zivtiņš.

Lai satiksmes noteikumu apguve notiktu bērniem saprotamā veidā, izveidota "Robja skola", kuras ietvaros Robis bērniem mācīs atpazīt dažādas ceļa zīmes, kā arī uzskatāmi demonstrēs, kā pareizi šķērsot gājēju pāreju un piesprādzēties automašīnā.

Aktīvākajiem bērniem, kuri līdzdarbosies un pareizi atbildēs uz jautājumiem, Robis dāvinās tematiskas puzles. Visi skolēni par piemiņu no pasākuma saņems Robja rotaļlietas.

Mazajiem satiksmes dalībniekiem būs iespēja izpētīt arī Policijas automašīnas, tajās iekāpt, piesprādzēties, kā arī uzdot policistiem jautājumus par viņu darbu un satiksmes noteikumiem.

Savukārt "Hansa Līzinga Ceļa skolā", kas arī viesosies Mārupes vidusskolā, praktisku piemēru un rotaļu veidā tiks imitētas būtiskākās situācijas uz ceļa, lai iemācītu bērniem pareizu uzvedību ceļu satiksmē.

Pirms pieciem gadiem, kad kādreizējais jaungulbenietis Dainis Vaniņš kopā ar draudzeni Ludmilu atgriezās savā dzimtajā pusē un interesējās, kur varētu apmesties, pagastā neviens tā īsti neticēja, ka abi jaunie cilvēki savu dzīvi ir gatavi veidot laukos, audzēt lopus, apstrādāt zemi, cīnīties ar aizaugušajiem laukiem un glābt vecās saimniecības ēkas no sabrukšanas. Šobrīd Ludmila un Dainis audzina savu pusotru gadu veco meitiņu Anastasiju, audzē gaļas lopus, tiek galā ar 75 aitu ganāmpulku un soli pa solim attīsta saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs Daini un Ludmilu raksturo kā ļoti uzņēmīgus un neatlaidīgus cilvēkus. «Pagastā visi tagad brīnāmies par Daiņa apņēmību, prasmi tikt galā ar zemes iznomātājiem, spēju atkarot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības no krūmiem un latvāņiem, jo vairāk tāpēc, ka jaunajai ģimenei īpašumā zemes nav. Tā visa hektāru pa hektāram tiek nomāta no īpašniekiem. Arī māja, kurā Ludmila un Dainis dzīvo, nepieder viņiem.

«Slavītēs, kas pirms tam septiņus gadus stāvēja tukšas, dzīvojam piekto gadu. Mūs ielaida te dzīvot. Ceram, ka izdosies māju atpirkt no pašreizējā īpašnieka. Es savulaik līdz 4. klasei mācījos Gulbīša vidusskolā. Tad vecāki pārcēlās uz Jumurdu. Tur ar lopkopību nodarboties nebija iespējams, jo meža cūkas izārdīja ne tikai tīrumus, bet arī ganības, tāpēc abi ar Ludmilu pārcēlāmies uz dzīvi Jaungulbenes pagastā. Pūrā mums bija viena slaucama govs, divi teļi un divas aitas. Apkārt mājai viss bija aizaudzis, tāpēc ķērāmies pie apkārtnes sakopšanas. Pamazām, cik varējām finansiāli atļauties, sākām pirkt klāt lopus,» Dainis atsauc atmiņā saimniekošanas sākumu. Kādu laiku viņš strādājis Gulbītī gaterī, bet tad no tā aizgājis, jo kavējusies darba algas izmaksa. Kopīgi ar Ludmilu pieņemts lēmums iespēju robežās saimniekot pašiem. «Interesējos, kas būtu gatavs iznomāt zemi, jo pagaidām pašiem īpašumā zemes nav. Ar laiku ir doma ja ne visas, tad lielāko daļu nomāto platību no saimniekiem atpirkt. Šobrīd nomājam aptuveni 60 hektārus. Arī pašvaldība atvēlēja tai piederošās platības, kas ir jāiekopj, jāiesēj zālājs,» stāsta Dainis.

Lai spētu otrpus okeānam cīnīties ar aziātu modeļiem, vācu autoražotājs Volkswagen plāno 2011. gada nogalē ASV tirgū laist jaunu vidējās klases sedanu.

Pagaidām oficiāli ir zināms tikai jaunā modeļa apzīmējums, proti, New Midsize Sedan un tas, ka jaunais auto tiks ražots ASV. Tas būšot speciāli Ziemeļamerikas tirgum radīts sedans, kurš daudzējādā ziņā izmantos tos pašus labumus, ko varēsim ieraudzīt arī nākamās paaudzes VW Passat modelī. Volkswagen amatpersonas sola, ka jaunā sedana cena būšot konkurētspējīga, lai pienācīgi spētu cīnīties ar Ziemeļamerikā pieprasītajiem aziātiem, piemēram, Toyota Camry vai Nissan Altima.

Vispirms jālikvidē žņaugi, kas traucē Latvijā palikušajiem un jārada darba vietas, nevis bezatbildīgi jāsauc «latvieti, brauc atpakaļ!» uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, kinorežisors Jānis Streičs

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par aizbraukušo latviešu aicināšanu atpakaļ uz Latviju, J. Streičs jautāja – «ko tie aizbraucēji darīs, atgriezušies? Kas viņiem dos zemi un darbu?» Kinorežisors norādīja, ka vienīgais ko var darīt – likvidēt partejiskās birokrātijas diktatūru, nomenklatūras žņaugus, kas traucējot dzīvot Latvijā palikušajiem.

«Partejiskajai nomenklatūrai ir ļoti izdevīgi, lai mēs runājam par valodu, par nacionālo jautājumu, par referendumu. Iet laiks, Latviju pamet cilvēki. Likvidējiet žņaugus, kas traucē izvērsties zemniekiem un uzņēmējiem!» uzsvēra J. Streičs.

Investējot aptuveni 4,2 milj. eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls. Viņš uzsver, ka tik strauja jaunas ražotnes projekta realizācija bez LIAA administrētās ES struktūrfondu programmas atbalsta iekārtu iegādē nebūtu iespējama. «Vispirms pašam uzņēmumam jāiegulda nauda, pilnībā jāīsteno projekts, un tikai tad varēsim pretendēt uz vairāk nekā viena miljona eiro ES struktūrfondu atbalsta saņemšanu,» vērtē L. Onzuls. Viņš norāda, ka bez ES struktūrfondu līdzfinansējuma būtu bijis grūti pārliecināt Nordea banku aizdot naudu kompānijai. «Šādu iespēju palaist garām nebūtu bijis prātīgi,» tā uz jautājumu, vai ražotnes izveides projekts būtu vispār iespējams bez ES atbalsta, atbild L. Onzuls. «Situācijā, kad esošās jaudas bija noslogotas 99% apmērā, tik un tā būtu jāmeklē risinājumi, kas ļautu ne tikai palielināt ražošanas apjomus, bet arī paaugstināt darba efektivitāti,» jaunas ražotnes nepieciešamību pamato L. Onzuls. Viņaprāt, iecerētā projekta īstenošana ļauj Latvāņiem sākt spēlēt līmēto koksnes izstrādājumu augstākajā līgā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais zāģēšanas iekārtas kokmateriālu šķērszāģēšanai garumā iepirkums, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumu iesniedza viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – UAB Infleks. Kopējā iepirkuma līgumcena ir 54 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma atbalstu.

Laikraksts Dienas Bizness jau septembrī rakstīja, ka, investējot aptuveni 4,2 miljonus eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) nolēmusi neturpināt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi, tāpēc aģentūra noorganizējusi atkārtotu iepirkumu, kuru plānots pabeigt nākamnedēļ.

Uzņēmuma pienākums saskaņā ar līgumu bija piegādāt ne mazāk kā 30 kilometrus no kopējā apjoma 20.septembrī, ko 10.septembrī, parakstot līgumu, "Brief" apņēmās, skaidroja NVA pārstāve Vendija Pikše-Kučma.

20.septembrī neviena piegāde nav notikusi, tā vietā uzņēmuma pārstāvji jau trīs darbadienas pēc līguma noslēgšanas sāka būtiski mainīt gan piegādājamās preces tehniskos parametrus, gan sniedza pretrunīgu informāciju par dažādu citu līgumā neatrunātu un cenu aptaujā neapstiprinātu ražotāju iespējamiem piegāžu variantiem un laikiem.

Pilnai līguma izpildei jānotiek šodien, 24.septembrī, kad Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas noliktavās jābūt piegādātiem visiem 111 kilometriem noteikta tipa un tehniskās specifikācijas dzeloņstieples. Saskaņā ar 22.septembrī saņemtu uzņēmēja vēstuli, 27.septembrī tiek solīta 12 kilometru no līgumā noteiktās atšķirīgas un cita ražotāja dzeloņstieples piegāde, visu līgumā noteikto apjomu solot nodrošināt līdz šī gada 15.novembrim.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

SIA DFD plāno investēt attīstībā un iekarot vietu alus tirgū. Rēzeknes alus rūpnīca Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA DFD pēc pusotru gadu ilga pārtraukuma jūlijā atjaunoja alus ražošanu.

Gandrīz pirms diviem gadiem toreizējie Rēzeknes alus rūpnīcas īpašnieki bija pieņēmuši lēmumu šo ražotni pārdot. Tas tika pamatots ar pievēršanos cita veida uzņēmējdarbībai - uzņēmuma īpašniekiem piederēja arī Daugavpils alus rūpnīca, kur pēdējo gadu laikā ir atvērtas vairākas jaunas ražotnes - iesalnīca, rapšu eļļas un biodegvielas ražotnes. Taču pircējs neatradās, un rezultātā rūpnīca netika izmantota diezgan ilgu laiku. «Pašlaik Rēzeknes alus rūpnīcai ir jauns īpašnieks, kurš arī pieņēma lēmumu atjaunot uzņēmuma darbību. Protams, ka tagad nāksies atkal cīnīties par savu vietu tirgū, turklāt krīzes laikā. Taču īpašnieku tas nebiedē, un viņš ir gatavs investēt arī līdzekļus rūpnīcas tālākā attīstībā,» stāsta valdes priekšsēdētājs Igors Sokolovs.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Rīga, 2007. gada 21. augusts - 21. un 22. augustā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) notiek Inženierekonomikas fakultātes organizētā starptautiskā vasaras skola doktorantūras studentiem "Radoša biznesa vide: pētniecības iespējas", kurā pulcējas 25 doktorantūras studenti no Latvijas, Lietuvas un Krievijas.

Vasaras skolas dalībnieki ir Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes (LU), Mykolas Riomeris Universitātes (Lietuva, Viļņa) un Krievijas Tautu draudzības universitātes (Krievija, Maskava) doktorantūras studenti. Viņi klausās priekšlasījumus un strādā darba grupā "Izaicinājumi pētniecībā: teorija un prakse".

Ar lekcijām vasaras skolā uzstājas mācībspēki no dažādām augstskolām, tostarp Tallinas Tehnoloģiju universitātes profesore (Igaunija) Tatjana Poļajeva (Tatjana Põlayeva), Mykolas Riomeris Universitātes profesore (Lietuva) Irēna Mačerinskiene (Irena Mačerinskiene), LU mācībspēks Karine Oganisjana, RTU mācībspēki -Natālija Lāce, Elīna Gaile-Sarkane, Liena Ādamsone, Dmitrijs Solovjovs, Ervīns Butkēvičs, Tālis Laizāns.

Saskaņas centrs (SC) mācīs deputātu kandidātiem latviešu valodu un dažādas iemaņas, lai sagatavotos pašvaldības vēlēšanām 2013.gadā, tika spriests šodien notikušajā SC konferencē.

Nesenākais skandāls, kas saistāms ar SC deputātu latviešu valodas nezināšanu ir TV5 raidījuma Bez Cenzūras ieraksts, kurā SC Valērijs Kravcovs paziņoja, ka «nedemonstrēs savas latviešu valodas zināšanas» un pameta studiju, vēsta LETA ziņu arhīvs.

SC līderis Nils Ušakovs uzskata, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013.gadā ir SC jābūt pārstāvētam iespējami leilākā pašvaldību skaitā.

Pašlaik SC ar 73 deputātiem ir pārstāvēts 31 pšvaldībā no 119.

Lai risinātu speciālistu trūkumu, informāciju tehnoloģiju jomas uzņēmēji vēlas uzrunāt skolēnus jau pamatskolas vecumā.

Vairāk nekā puse jauniešu studiju jomu izvēlas pēdējā brīdī, t.i., vasarā, kad pabeigta vidusskola, liecina Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes pirmkursnieku aptauja. Tikai piektā daļa pirms tam ir paši programmējuši un zina, ko tas nozīmē.

«Lielai daļai jauniešu, izvēloties studēt datorzinātnes, nemaz nav priekšstata par to, kas tas ir. Nav mazums tādu, kuri domā, ka viņus mācīs, kā sērfot internetā vai strādāt ar Word. Daudzi IT studijas izvēlas nejauši, vairāk tāpēc, ka ir dzirdējuši - pēc šīs profesijas darba tirgū ir liels pieprasījums un var labi nopelnīt. Par studiju un darba saturu viņiem nav ne jausmas, un tāpēc jau pēc pirmās sesijas ir lielākais studentu atbirums,» saka Ivars Puksts, Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs.

Piektdien, 2007. gada 9. novembrī, Tukuma rajona Vānes pagasta Aizupē Biznesa augstskolas Turība maģistrantūras studenti sadarbībā ar Nordea banku un bērnu un jauniešu organizāciju Dzīvesprieks rīko sadraudzības un zināšanu apmaiņas pasākumu Labais darbs, liecina augstskolas Turība sniegtā informācija medijiem.

Vienas dienas laikā bērnu centra Dzīvesprieks audzēkņi apmācīs studentus un bankas darbiniekus un rādīs savas iemaņas. Visi kopīgi ceps Mārtiņdienas zosi, apgūs galdniecības pamatprasmes un kopīgi veidos māla darbus. Vēlāk bankas darbinieki pastāstīs jauniešiem par ikdienas finanšu plānošanu un citiem praktiskiem jautājumiem banku darbībā.

Šāda veida sadraudzības diena ar Dzīvesprieks audzēkņiem ir studentu iniciatīva un tiek rīkota pirmo reizi. Pasākuma mērķis ir pozitīvas komunikācijas veidošana ar jauniešiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ bijis smags dzīves sākums.

„Šajā dienā mēs mainīsimies lomām. Nevis mēs, bet jaunieši mums mācīs dažādas prasmes un iemaņas, piemēram, šūšanu, galdniecību un pavārmākslu. Mums ir svarīgi parādīt sabiedrībai, ka jaunieši, kuri nonākuši krīzes situācijās, arī ir personības,” stāstīja Biznesa augstskolas Turība maģistrantūras students Oskars Petrovs.

Ja Skandināvijā informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti veido 4% no visiem nodarbinātajiem, Latvijā viņi ir tikai 1,9% no darbaspēka, sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Kā norādīja Bāliņa, Latvijā katastrofāli trūkst IT speciālistu, papildus tam liela daļa viņu saražotā jeb 42% tiek eksportēta. «Mums līdz ar to ir nepietiekams IT speciālistu resurss, kas strādā Latvijas tirgum.»

Kā vienu no iemesliem speciālistu trūkumam Bāliņa minēja nepietiekamu uzsvaru uz dabaszinātnēm skolās - skolu beidzējiem ir nepietiekamas zināšanas, lai mācītos tālāk par IT speciālistiem. «Otrs iemesls ir tas, ka skolu beidzēji nereti ir aktīvi tehnoloģiju lietotāji - spēlē spēles, lieto sociālos tīklus, bet viņi nav radītāji. Viņi nesaprot, ka augstskolas mācīs radītājus, nevis patērētājus.»

«Iepriekš Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs ir deklarējis, ka IT nozarei ir vajadzīgi speciālisti un arī algas ir diezgan lielas, bet tur ir arī jāmācās. Daudz jāmācās,» uzsvēra Bāliņa.

Elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ kokapstrādes uzņēmums nespēj izpildīt pasūtījumus un sola sūdzēt tiesā Latvenergo.

«Ir pārkāptas visas iespējamās robežas, jo elektroenerģijas padeve nav normāla kopš pērnā gada 30. decembra, turklāt šā gada sākumā energopadeves nebija dabas stihijas dēļ, bet kopš 11. janvāra elektroenerģijas padeve vienu brīdi ir, bet otru - nav,» sašutis ir SIA Krauss valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis.

Viņš norāda, ka uzņēmuma dziļākas pārstrādes iecirknis Klintainē šā gada janvārī nespēs izpildīt pasūtījumus aptuveni par 0,3 milj. eiro. «Vidēji ik mēnesi neto apgrozījums ir ap 0,4 milj. eiro, taču janvārī produkcijas piegādes ārvalstu klientiem sasniegs labi ja 0,1 milj. eiro,» atzīst G. Gulbis.

Lai pirmklasniekiem mācītu satiksmes noteikumus un bērnu vecāki varētu justies mierīgi par mazo skolēnu pirmajām patstāvīgajām gaitām, Ceļu satiksme drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes, Iekšlietu ministrijām un Valsts Policiju rīko bērniem veltītu satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē! Neriskē!". Tās galvenais mērķis ir mācīt mazos cilvēkus vienmēr atcerēties par satiksmes drošību, gan piesprādzējoties braucot automašīnā, gan ievērojot satiksmes noteikumus ejot pa ielu.

Lai aktualizētu drošības jostu lietošanu mazajiem pasažieriem, šogad ar kampaņas palīdzību tiek uzrunāti 1. un 2. klases skolēni.

Mācību materiāls "Droši uz ielas" un Pasažiera apliecība

Vairāk nekā 40 000 pirmo klašu audzēkņiem CSDD sagatavojusi mācību materiālu "Droši uz ielas". Skolēni aicināti pēc mācību materiāla apguves kopā ar vecākiem parakstīt solījumu, kas apstiprina viņu apņemšanos turpmāk vienmēr automašīnā lietot drošības jotas. "Robja birojs" apņēmīgajiem pasažieriem nosūtīs pasažiera apliecības - simbolisku dokumentu, kas būs mazo satiksmes dalībnieku dotā solījuma liecība un atgādinājums. Pasažieru apliecības skolēniem nogādās SIA "DPD Latvija".

Centra sporta kvartālu, Kr. Barona ielā 116a, Rīgā, atklās 16. septembrī, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Topošā Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir četri hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros jau ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Apskatot to, tika pārrunāts, ka pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem nepieciešamas nojumes, kur patverties no lietus vai stipras saules. Tās tiks uzstādītas gar Kr. Barona ielu, nojumes dizainu izstrādās Īpašuma departamenta arhitekti. Savukārt turpat esošā vecā noliktavas ēka pie Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas ēkas tiks pārbūvēta un tajā atradīsies ģērbtuves, noliktavas telpas, kā arī policijas telpas.

Kā informēja Policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Centra sporta kvartālā tiks uzstādītas videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pilsētas videonovērošanas tīklam, kā arī pats laukums iekļauts patrulēšanas maršrutā nakts stundās.