Kooperatīva Kuldīgas labumi veiksmes stāstu palīdz kaldināt mērķtiecīgs pašvaldības atbalsts , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gada dibinātā Kuldīgas mazo uzņēmumu un mājražotāju kooperatīva darbību palīdz nodrošināt Kuldīgas Attīstības aģentūra (KAA), kuras speciālisti raksta projektus finansējuma piesaistei, rūpējas par mārketingu, meklē noieta tirgu un risina reālas, ar uzņēmējdarbību saistītas problēmas. Gada laikā klāt nākuši desmit jauni biedri, un pārstāvētās nozares ir ļoti dažādas – audēji, adītāji, šuvēji, kokapstrādātāji, lauksaimniecības produktu audzētāji un pārstrādātāji, kūku un raušu cepēji, mājas vīnu un mājas degvīna darinātāji, medījumu un mājlopu gaļas produktu gatavotāji. Kooperatīvam pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītājas vietniece un māksliniece Inese Sulojeva izstrādājusi logo, kurā attēlots Kuldīgas aizbildnes Sv. Katrīnas rats pilsētai raksturīgajā ķiršu krāsā. Rats ir arī tirgotāju ģildes simbols, kas atgādina par naudas nepārtraukto apriti.

Latvijā šā gada sākumā reģistrēti 209 patentmaksas maksātāji, kas ir par 18 vairāk nekā mēnesi iepriekš, aģentūru BNS informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Kopumā visvairāk – 122 – patentmaksas maksātāju ir Rīgā, tai seko Vidzeme – 35, Kurzeme – 27, Zemgale – 20 un Latgale – pieci.

Visbiežāk kā patenta darbības vietu patentmaksātāji norādījuši Rīgu (110 gadījumos), Madonu (10 gadījumos) un Valmieru (septiņos gadījumos).

Saskaņā ar VID datiem patenti visbiežāk izsniegti fotogrāfiem (71), frizieriem (26) un nagu kopšanas speciālistiem (14). Tomēr patentmaksu maksā arī izšuvēji, kurpnieki, audēji/mezglotāji/pinēji, koka māksliniecisko izstrādājumu izgatavotāji, stilisti, tamborētāji/adītāji, kā arī grimētājs.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka no 2010.gada 1.janvāra ir ieviestas patentmaksas, kas ir orientētas uz individuālajiem uzņēmumiem, piemēram, amatniekiem, frizieriem utt.

Latvijā interese par tautastērpiem pamazām palielinās, saka Inga Jākobsone, SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts direktore. «Domāju, kļūstam latviskāki un sākam apzināties īstās vērtības. Esam daudz kur pabijuši, redzam, kas notiek pasaulē. Atbraucam atpakaļ un tad droši vien arī uz savām lietām spējam paskatīties citādi. Kamēr dzīvojam mazā «kastītē», pat nepamanām, kas mums ir, un, kamēr kāds nepasaka, ka tā ir vērtība, šķiet, tas nav nekas īpašs,» viņa spriež.

I. Jākobsone stāsta, ka tautas tērpu darinātājiem gada centrālais notikums ir Līgo svētki. Šogad rosība ir vēl intensīvāka, jo seko Dziesmu svētki. «Visi tautastērpu šuvēji un audumu audēji šogad ir pārslogoti,» viņa saka. Pašlaik Latvijā tautastērpus gatavo vairāki uzņēmumi, tostarp Muduri, Anvi AM, Ļutes, aušanas darbnīca Vēvrīšas, kā arī individuāli tērpu darinātāji.

SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts tautastērpu izgatavošana ir gan bizness, gan kultūras mantojuma kopšana. Centrā ir arī pastāvīgā izstāde, kur apskatāmi aptuveni 40 tērpi, un bieži vien uzņēmums pārstāv Latviju dažādās izstādēs, visbiežāk – sadarbībā ar vēstniecībām. Tādējādi tērpi ir pabijuši daudzās valstīs, piemēram, pērn bija izrādīti Gruzijā, drīzumā būs Zviedrijā.

Kuldīgas vecpilsēta iegūs vēl vienu restaurētu koka ēku – veco rātsnamu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli restaurēs SIA Ostas celtnieks, informē Kuldīgas novada dome. Līguma summa ir vairāk nekā pusmiljons eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija. Paredzēts, ka būvdarbi ilgs līdz nākamā gada februārim.

Kuldīgas vecais rātsnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un nozīmīga Kuldīgas vecpilsētas kultūras mantojuma daļa, kura šobrīd atrodas sliktā stāvoklī. Vecais rātsnams ir nozīmīgs gan kā pilsētbūvniecības paraugs, gan kā tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, jo tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs, Tautas lietišķās mākslas studijas Varavīksne un Ķocis, kā arī pensionāru rokdarbu veikaliņš un radošā fotostudija. Pēc pašvaldības pasūtījuma ēkas tehnisko projektu izstrādājusi SIA Wonderfull.

Ceturtdien, 31. martā, svinīgi atklāts restaurētais Kuldīgas Vecais rātsnams, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un nozīmīga Kuldīgas vecpilsētas kultūras mantojuma daļa. Kopumā ēkas restaurācija izmaksāja vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Kuldīgas Veco rātsnamu bija nepieciešams restaurēt, jo ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī. Vecais rātsnams ir nozīmīgs gan kā pilsētbūvniecības paraugs, gan kā tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, jo tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs, Tautas lietišķās mākslas studijas Varavīksne un Ķocis, kā arī radošā fotostudija. Pēc pašvaldības pasūtījuma ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA Wonderfull, bet ēkas restaurāciju atbilstoši iepirkumam gada laikā veica SIA Ostas celtnieks.

Lai apmeklētājiem būtu iespējams iepazīt tradicionālu 19. gadsimta sākuma koka ēku būvniecības tradīciju, atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos ēkas stāvos, kā arī viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunota arī maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus, atsegti koka siju griesti, saglabātas vēsturiskās un pēc 1973. gada projekta izgatavotās detaļas, kas bija labā tehniskā stāvoklī. Balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās kāpnes. Tā kā bija nepieciešams paplašināt amatnieku darbnīcas un nodrošināt tajās pietiekošu gaismu, 2. stāva pažobelēs atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi izveidotas Kuldīgai raksturīgās, jau esošajām analogas logu izbūves. Veikta arī vecā rātsnama fasādes restaurācija. Darbos izmantotas tradicionālās metodes un materiāli.

Ziemeļkorejas vadonis jeb «apbrīnojamais ģenerālis, kurš nolaidies no zvaigznēm» Kims Čenirs bijis liels Elizabetes Teilores un ļoti svaiga sašimi fans, kā arī nepārspējams golfa spēlētājs.

Desmit mazāk zināmus faktus par nu jau aizsaulē aizgājušo Kimu Čeniru apkopojis izdevums The Guardian.

1. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs bija dzimis… Izrādās neviens īsti nezin, kur un kad. Pēc viņa ģimenes kultivētās leģendas, viņš bija dzimis sava tēva koka būdiņā Ziemeļkorejas svētajā kalnā Paektusanā 1942. gadā.

Leģenda vēsta, ka tajā brīdī debesīs bija redzama bezdelīga, kas iezīmēja pavasara atnākšanu. Debesīs iemirdzējās jauna zvaigzne, un būdiņas tuvumā tika novērota dubultā varavīksne. Tikmēr bijušās Padomju Savienības arhīvos tiek minēts, ka Kims Čenirs dzimis Sibīrijas ciematā Vjatkā 1941. gadā.

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

Šodien, 28. maijā mazo jelgavnieku vērtējumam tiks nodots 3. Starptautiskā Koka skulptūru simpozija tēlnieku veikums – piecās Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēs notiks koka skulptūru atklāšana sadarbībā ar Jelgavas izglītības pārvaldi.

Jau no 18. maija koka skulptūru tēlnieki griež, veido un zāģē, lai iepriecinātu mazo jelgavnieku sirdis, stāstīja pilsētas pārstāve Marta Zīverte.

Pirmsskolas izglītības iestāžu Pīlādzītis, Varavīksne, Saules bērnu dārzs, Pūčuks un R.Lazdiņas privātās sākumskolas Punktiņš audzēkņiem skulptūras esot īpaši mīļas, jo to tapšanas procesam bērni ir sekojoši līdzi ik dienu.

Šodien skulptūras tiks atklātas, un bērniem tiks dots starts uz tām apsēsties, pakāpties un izmantot savās rotaļās. Visas skulptūras būs funkcionāli pielietojamas arī turpmāk.