Konkursā par Nacionālās bibliotēkas būvnniecību šobrīd pievilcīgākais ir Nacionālās būvkompāniju apvienības piedāvājums par 139 miljoniem latu.
To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst aģentūras Jaunie trīs brāļi vadītājs Zigurds Magone, piebilstot, ka tas, tiks vai netiks uzbūvēta Gaismas pils, šobrīd esot atkarīgs no Ministru kabineta.
Atbilstoši šobrīd iesniegtajām būvnieku tāmēm, Gaismas pils izmaksas svārstās ap pusmiljardu latu…
Pasakas!
Kas Jums ļauj tā domāt?
Ir divi piedāvātie cipari - 139 miljoni un 185 miljoni latu kā būvniecības izmaksas. Cita runa ir par to, ko pieprasa 501. Latvijas būvnormatīvs, ka kopā ar būvizmaksām ir jāprognozē arī sadārdzinājums. Būvnieki piedāvā darbus veikt četros gados un sadārdzinājumu prognozē, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu, kad inflācija Latvijas būvniecībā bija visaugstākā - tuvu pie 28 %. Līdz ar to šis sadārdzinājuma cipars ir ļoti liels. Secinājums tam visam ir vienkāršs - tik milzīgam, ilglaicīgam projektam šim būvnormatīvam vajag izņēmumu. Protams, indeksācijai ir jābūt, un es šeit redzu vienu ceļu - man tiek ļauts noslēgt līgumu par būvniecības izmaksām, ņemot vērā pamatsummu, bet sadārdzinājumu m����s rēķinām pēc fakta katru ceturksni. Jo biežāk mēs veiksim indeksāciju, jo precīzākas būs izmaksas, jo tās arī būs mazākas. Lai es šādu atļauju saņemtu, man ir jāvēršas Ministru kabinetā, un pašlaik šis process caur Kultūras ministriju tiek gatavots.
Tāpat tika prasīts caur būvnieku piesaistīt kredītresursus. Kad mēs 2005. gadā uzsākām sarunas ar vadošajām pasaules bankām, plānojot bibliotēkas izmaksas 100 miljonu latu apmērā, tās man paziņoja, ka šāds kredīts eiro valūtā uz 20 gadiem varētu maksāt 3 līdz 3,5 % gadā, un šis cipars neizskatījās briesmīgs. Šobrīd ir 2007.gada beigas, un vietējās bankas būvniekiem ir piedāvājušas 7 % likmi.
Divas reizes vairāk…
Jā. Ņemot vērā šo kredītresursu dārdzību, visus riskus, kas tiek apdrošināti, visas papildu garantijas, kas ir ieskaitītas piedāvātajās summās, to apmērs ir pasakains. Secinājums ir viens - bibliotēku nedrīkst būvēt uz parāda. Viens no variantiem ir tāds, ka valsts izšķiras par to, ka tā šo projektu finansē un valsts budžeta ilgtermiņa saistībās jau būtu ielikti 150 miljoni latu. Izeja ir jāmeklē.
Ir vēl kāds risinājums?
Ir. Ja tiek privatizēts SIA Lattelecom, tad valdībai visvienkāršāk būtu iedot man uzkrāt tā rezultātā iegūto naudu un izlietot to bibliotēkas būvniecībai. Tādā gadījumā procentmaksājumu nebūtu vispār, bet būtu tikai tiešās būvniecības izmaksas plus ar inflāciju saistītais sadārdzinājums. Plus vēl tā nauda, kas ienāktu no Lattelecom privatizācijas, uzreiz neaizietu patēriņam, bet stāvētu uzkrāšanas fondā. Tādējādi mēs normālā veidā cīnītos pret inflāciju un arī saprātīgi būtu izlietota nauda.
Ja realizētu Jūsu pieminēto izmaksu indeksācijas mehānismu, vai, Jūsuprāt, šī summa rezultātā nelīdzināsies šobrīd jau prasītajam sadārdzinājumam?
Protams, nē! Kurš gan var prognozēt, cik liels būs būvniecības sadārdzinājums pēc diviem vai četriem gadiem? Turpretī Centrālā statistikas pārvalde cenu kāpumu uzskaita katru ceturksni, un tad nebūtu nekādu problēmu šo sadārdzinājumu konstatēt un katru ceturksni samaksāt būvniekam par iepriekšejo periodu. Mums nekas nav jāizdomā - tā tas notiek pie normāliem cilvēkiem. Jāizmanto oficiāli dati, un tad nebūs nekādu strīdu, nekādu pazemes akmeņu, nekādas aizdomas. Savukārt, ja tagad tiks paredzēts, ka četru gadu laikā šā projekta sadārdzinājums būs 25 %, jautājums ir par to, kas notiks, ja patiesībā tas nebūs lielāks par 10 %? Atbilstoši dažādiem normatīviem, man it kā pastāv iespēja to sadārdzinājumu kasīt nost. Bet parasti jau ir tā - ja kaut kāda summa līgumā ir paredzēta, tad būvnieks vienmēr atradīs iespēju, kā to paņemt - tā jau ir prakse. Priekš kam man ir jāliek kaut kāds empīrisks cipars līgumā, jātracina cilvēki un jāstāsta, ka es būšu tas briesmīgi labais cilvēciņš, kurš kasīs nost sadārdzinājumu pēc gada. Atradīsies 100 dažādi citi iemesli, kāpēc būvniekiem vajadzēs to naudu - papildu darbi, neparedzēti darbi un velns viņu zina, kādi darbi vēl. Labāk būtu tad, ja nauda stāvētu manā atvilknē un būvnieks nāktu to prasīt man.
Bet vai tādā veidā neatkārtosies tā saucamas Dienvidu tilta variants, kad Rīgas dome bija spiesta šķirties no neparedzēti lielām naudas summām?
Tā kā es to visu modelēju, šāda situācija nevar izveidoties. Savukārt, ja mēs piekristu uz pusmiljarda latu nosacījumiem, tad gan tā būtu Dienvidu tilta situācija.
Ņemot vērā visu Jūsu nupat teikto - vai redzat kādu no šiem diviem pretendentiem, ko varētu uzskatīt par konkursa uzvarētājiem?
Pretendenti ir iesnieguši savus pieteikumus uz konkursu, atbilstoši tā nolikumam. Tas nozīmē, ka Iepirkumu komisija šobrīd strādā, un es nevaru komentēt tās darbu. Nepilna mēneša laikā šie piedāvājumi tiks izvērtēti. Cits jautājums ir par to, ka gadījumā, ja šī komisija man ieteiks slēgt līgumu ar vienu vai otru pretendentu, man līdz tam laikam ir jāatrod kāds cits risinājums.
Vai pieļaujat iespēju, ka tiks rīkots jauns konkurss?
Situācijas ir jāpieļauj visādas - arī šāda. Bet es neredzu iemeslu, kāpēc vajadzētu izgāzties esošajam konkursam. Protams, situācija ir nedaudz citādāka, nekā sākotnēji, jo mēs atsakāmies no vienas konkursa daļas. Mani juristi dosies uz IUB, konsultēsies par to, kāda ir situācija. Ja likumīgā veidā nevarēs vienoties ar šā konkursa uzvarētāju un noslēgt ar viņu līgumu, balstoties uz mūsu nosacījumiem, tad acīmrtedzot būs jārīko jauns konkurss. Bet par to šobrīd vēl ir pāragri spriest - pagaidām vēl nav iemesla atteikt kādam no šā konkursa dalībniekiem, nav vēl iemesla pārtraukt šo konkursu. Domājot ar veselu galvu, ir pilnīgi skaidrs, ka ir jāmēģina nosēgt līgumu par normālu summu.
Ir paredzēts, ka Gaismas pils būvniecība tiks uzsākta šā gada 18. novembrī. Cik lielā mērā šis termiņš pašreizējā situācijā vēl ir uzskatāms par reālu?
Ja viss ies uz priekšu tā, kā tas notiek pašreiz, tad tas ir reāls. Mums nav iemesla par to šaubīties. Ko tad nozīmē jēdziens "sākt būvniecību"? Ja novembra pirmajā nedēļā tiks parakstīts līgums par būvniecību, tad 18. novembrī būs vien svinīgais pāsākums, ko mēs saucam par pamatakmens ielikšanu, kas patiesībā jau tā īsti nav būvniecības uzsākšana. Tas tomēr ir liels objekts, kam ir nepieciešama pietiekami liela mobilizācija - domāju, ka tam būs nepieciešami pāris mēneši.
Konkursam par tiesībām būvēt bibliotēku pieteicās tikai trīs būvnieki, starp kuriem turklāt nebija nevienas starptautiskās būvkompānijas, kam pat tika izsūtītas speciālas uzaicinājuma vēstules. Kāpēc, Jūsuprāt, veidojās šāda situācija?
Vēstulēs, kuras saņēmām no šiem starptautiskajiem būvniekiem, tas oficiāli nebija minēts, bet iemesli atteikumiem bija vairāki. Pirmām kārtām daudzi būvnieki uzskata, ka viņiem tāpat pietiek daudz darba, lai viņi varētu nerausties uz šejieni. Kā nopietnu iemeslu viņi minēja arī mūsu Valsts valodas likumu, jo visi nosacījumi bija rakstīti latviski, un arī pieteikumi bija jāiesniedz latviešu valodā. Var jau arī teikt, ka pieteikšanās termiņš bija par īsu, bet tam es īsti negribētu piekrist - ja tiešām bija vēlme pieteikties konkursam, to varēja darīt veselu pusgadu. Nevienu īpaši svarīgāku iemeslu atteikumam es nedzirdēju. Nebija neviena, kas baidītos no Latvijas, un neviens arī nemenedžēja to, lai šie būvnieki uz minēto projektu nepieteiktos.
Jūs šādu konkursa iznākumu esat skaidrojis ar pietiekami lielas konkurences trūkumu un būvnieku nevēlēšanos uzņemties risku…
Tā es tiešām domāju. Konkurences trūkums ir tas faktors, kas būvniekiem, rupji sakot, ļauj mazliet ākstīties ar izcenojumiem. Ja mēs būvniecības izmaksu ziņā esam vienā līmenī ar Zviedriju, tad kaut kas nav kārtībā šajā valstī. Īpaši jau nojaušot to, ka šeit tomēr maksā "aplokšņu" algas, rodas jautājums - cik Latvijā izmaksās būvniecība, ja visi algas darbiniekiem sāks maksāt oficiāli? Protams, runa ir par konkurences trūkums, un varbūt tieši tapēc tiek prasītas tādas cenas un tādi nosacījumi.
Kādu Jūs redzat risinājumu, ja tomēr neizdosies vienoties ar kādu no šiem diviem būvniekiem, bet citiem interese tā arī neparādīsies?
Jāstrādā, lai tā interese parādītos - sludināsim jaunu atklātu konkursu, popularizēsim to, runāsim ar būvkompānijām personīgi, mēģināsim uzzināt iemeslus, kāpēc būvnieki negrib nākt uz šejieni, varbūt varam pamainīt nosacījumus. Nebūs jau tā, ka mēs to bibliotēku laika gaitā neuzbūvēsim.
Gaismas pils projekta realizācijai nav izdevies atrast arī būvuzraugu. Kāds tam, Jūsuprāt, ir iemesls?
Tam iemesls ir diezgan skaidrs - pārāk stingri nosacījumi. No viena pretendenta tika saņemta vēstule, kurā tika norādīts, ka prasības ir par augstām. Pirmām kārtām runa ir par līguma izpildes līguma nodrošinājumu, kam ir noteikta pārāk liela summa - 200 000 latu piecos gados, ieskaitot divus gadus garantijas periodu. Tur iepirkumu komisija ir nedaudz pārcentusies, jo tā nav starptautiska prakse. Mēs garantijas laikā būvuzraugam prasām ierasties tikai četras reizes pārbaudīt, vai kaut kas nav noticis un uzrakstīt ziņojumu. Tajā pašā laikā mēs prasām divus gadus šim uzraugam iesaldēt 200 000 latu - tas ir nenopietni.
Otrkārt, līguma izpildes garantijai 10 % no līguma summas arī ir ļoti liels rādītājs - konsultantu pakalpojumos parasti figurē 5 %. 10% liela garantija varētu būt, piemēram, Zimbabvē, kur par investīciju stabilitāti ir zināmas bažas. Lai risinātu sitāciju, šobrīd gaidām atļauju no IUB pamainīt nosacījumus, un tad tās pašas kompānijas uzrunāsim vēlreiz. Taču mums arī nav pamata šajā sakarā trakot, kamēr nav skaidrības ar pašu būvniecību.
Premjers A. Kalvītis ir atzinis, ka Gaismas pils celtniecība ir apdraudēta. Jūsuprāt, cik reāla ir iespēja, ka šā projekta realizācija kārtējo reizi var nonākt strupceļā?
Nu ja jau valdības vadītājs par šo jautājumu runā, ir tam pievērsis uzmanību, tad man nav iemesla apšaubīt šo procesu. Ir saprotami, ka valdība no Kultūras ministrijas un arī aģentūras gaida skaidrojumu situācijai - redzēsim, kā būs. Tas, būt vai nebūt bibliotēkai, ir valdības ziņā.
Gada sākumā tika precizēta summa, kas esot nepieciešama bibliotēkas celtniecībai, taču pa šo laiku inflācijas līmenis ir audzis. Vai ir aprēķināts, cik lielā mērā šis projekts reāli ir sadārdzinājies?
Zemākais skaitlis šobrīd arī ir reālā summa, un es nedomāju, ka šajā piedāvājumā būtu kādas kļūdas, kas man liktu skatīties uz dārgāko variantu.
Runa ir par piedāvājumu 139 miljonu latu apmērā?
Jā! Tajā iekšā ir šodienas cipari. Jautājums ir par to, kāda inflācija tiek prognozēta tuvākajos gados būvniecībā.
Tātad, Jūsuprāt, šobrīd jums pievilcīgāks ir Nacionālās būvkompāniju apvienības, kurā apvienojušās a/s RBSSKALS, SIA Skonto būve un SIA Re&Re, piedāvājums?
Jā. Kaut gan man gribētos teikt, ka arī tas ir jāpakļauj ekspertīzei.
Kāpēc?
Man šķiet, ka summa ir mazliet par lielu.
Vai ir zināms, cik liela naudas summa vēl būs nepieciešama Gaismas pils infrastruktūras izveidei?
Infrastruktūra šobrīd tiek projektēta, un tas notiek kopā ar detālplānojuma izveidi, un par to mēs pašlaik pat nerunājam.
Jūsu vadītās aģentūras pārziņā ir arī koncertzākes uz AB dambja būvniecība. Vai nepieļaujat iespēju, ka tur situācija varētu būt ļoti līdzīga?
Mēs tagad stipri maz domājam par koncertzāli - tai joprojām tiek izstrādāta priekšprojekta stadija. Esam publiski paziņojuši, ka par tās būvniecību nedomājam ātrāk kā 2010. gadā. Jautājums ir par to, kad būs izstrādāta priešprojekta stadija, panākta vienošanās ar Rīgas domi par infrastruktūru vai vismaz bijusi izrunāšanās pa šo jautājumu. Galu galā mēs nevaram pavirzīt uz priekšu koncertzāles jautājumu, kamēr nav izstrādāts detālplānojums. Šobrīd viss ir gaidīšanas stadijā - tas notiek lēni. Par to, ka šī koncertzāle būs, nav nekādu šaubu, bet jautājums ir laikā.
Norisinās arī sarunas ar angļu privātinvestoriem, investīciju fondiem, kam ir liela interese bibliotēkas un koncertzāles infrastruktūras izveidē ieguldīt savus līdzekļus. Jāskatās, kādas ir viņu prasības. Varbūt tas var būt privātās - publiskās sadarbības modelis.
Par kādiem investoriem īsti ir runa?
Es nevaru nosaukt viņu vārdus, bet viņi atrodas tepat Londonā.
