Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto „Informatīvo ziņojumu par nepieciešamību aizstāt vienotā platības maksājuma shēmu ar vienotā maksājuma shēmu”. Ziņojumā norādīts, ka 2006.gadā Latvijā jāturpina piemērot vienotā platības maksājuma shēma. Aizstāt vienotā platības maksājuma shēmu ar vienotā maksājuma shēmu nepieciešams jo, Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma paredz, ka visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir jābūt ieviestai vienotā maksājuma shēmai. Dalībvalstīs, kuras piemēro vienoto platības maksājumu, šī shēma jāievieš vēlākais līdz 2009.gada 1.janvārim. Pašreiz Latvija piemēro vienotā platības maksājuma shēmu. Nākamgad Latvijā turpināt piemērot vienotā platības maksājuma shēmu būtu izdevīgi, jo lauksaimniekiem varētu sekmīgāk apgūt tiešos maksājumus un labāk apzināt gaidāmās pārmaiņas. Lai pārietu uz vienotā maksājuma shēmu, tāpat ir nepieciešams papildināt Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS) ar maksājumu tiesību reģistru un savstarpējās atbilstības kontroles sistēmu, kas ir laikietilpīgs process. Lai būtu iespējams pieņemt sabalansētu lēmumu par vienotā maksājuma shēmas ieviešanas optimālo laiku un metodēm, ZM pašreiz aktīvi informē sabiedrību, organizējot seminārus dažādām interešu grupām. ZM līdz šā gada 1.decembrim plānojusi iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros paredzētās vienotā maksājuma shēmas ieviešanas gadu Latvijā.

2007. gada pirmajā pusgadā VID Informatīvā tālruņa (67211011) pakalpojumus izmantojuši 28 413 nodokļu maksātāji (2006. gada 1.pusgadā 24 513), Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Vidēji dienā sniegtas atbildes aptuveni uz 200 nodokļu maksātāju jautājumiem. 2007. gada 1.pusgadā visvairāk jautājumu nodokļu maksātāji ir uzdevuši par iedzīvotāju ienākuma nodokli, uz šiem jautājumiem ir sniegtas 7305 atbildes (26%), t.sk., par attaisnoto izdevumu piemērošanu, gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

Uz 3749 jautājumiem (13%) ir sniegtas atbildes par pievienotās vērtības nodokli. Visbiežāk nodokļu maksātāji ir vēlējušies saņemt atbildes uz jautājumiem par pievienotās nodokļa piemērošanu darījumos ar ES personām un reģistrācijas kārtību ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.540 «Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai»». Grozījumi noteikumos paredz: lauksaimniecības atbalsta maksājumu priekšreģistrāciju un lauku bloku apsaimniekotāju noteikšanu un precizēšanu; lauku bloku robežu un platības precizēšanu lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā; nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai. Lauku bloku apsaimniekotāju noteikšana nozīmē Lauku reģistrā uzskaitīto lauku bloku piesaiste konkrētam īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kurš šo bloku apsaimnieko. Tā kā lauku reģistra viedošanā par pamatu ir izmantotas ortofoto kartes, kas Latvijā ir veidotas uz vecu aerofoto bāzes, tad nepieiciešams šo informāciju precizēt, jo Eiropas Savienības prasības paredz, ka ortofoto nedrīkst būt vecāks par 5 gadiem. Tādēļ, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesisko valdītāja sniegto informāciju, Lauku atbalsta dienests veiks pārbaudes uz lauka, lai pārliecinātos par faktiskajām izmaiņām dabā un konstatējot izmaiņas, tās precizēs lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā.Papildus noteikumi nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats atbalsta maksājumu apjoma noteikšanai. Šādi grozījumu redakcija ir nepieiciešama, jo lauku reģistrā ir iekļauta jauna veida informācija, un pamatojoties uz šo informāciju Lauku atbalsta dienests drukās kartes, kurās ir attēloti lauku bloki un kādas līdz šim nav drukātas. Šīs kartes un lauku reģistrā esošā informācija būs pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Jau divus mēnešus Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pieņem lauksaimnieku iesniegumus valsts atbalstam nacionālajās subsīdiju programmās. Arī līdz marta beigām un visu aprīli turpināsies pieteikšanās atbalstam lielākajā daļā nacionālo subsīdiju programmu, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Vēl nedēļu - līdz 1.aprīlim, lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi var pieteikties atbalstam savstarpējās sadarbības veicināšanai starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Līdz šim termiņam iesniegumi atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī jaunām kooperatīvajām sabiedrībām kooperācijas attīstības pasākumiem.

1.aprīlis ir pēdējā diena, kad no bioloģiskajiem lauksaimniekiem tiks pieņemti iesniegumi bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādei un pārstrādei. Subsīdijas šajā atbalsta programmā paredzētas 45% apmērā no projekta summas, bet ne vairāk kā 40 tūkstoš latu vienam projektam pirmapstrādes un pārstrādes ēku renovācijai un rekonstrukcijai.

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Latvijas uzņēmēji pozitīvi novērtējuši nodokļu samaksas un administrēšanas kārtību. Savukārt nodokļu likmes arvien tiek vērtētas pārliecinoši negatīvi - liecina jaunākā bankas Citadele un SKDS veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Nodokļu samaksas un administrēšanas kārtību Latvijas uzņēmēji kopš pērnā gada septembra novērtējuši ar indeksu 7, kas beidzot ir pozitīvs vērtējums, salīdzinot ar iepriekšējos gados sniegto negatīvo novērtējumu.

Savukārt uzņēmēju vērtējums par nodokļu likmēm neuzlabojas, arvien tās vērtējot pārliecinoši negatīvi - ar indeksu -45.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Domāju, ka pozitīvs novērtējums nodokļu administrēšanai primāri ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas rezultāts. Jaunā samaksas kārtība atcēla UIN avansa maksājumus un palielināja uzņēmumu motivāciju uzrādīt patieso peļņu. Faktiski reformas rezultātā valsts uzņēmēju maciņos ir atgriezusi ap 400 miljoniem eiro gadā, ko iepriekš uzņēmēji avansā iemaksāja valsts budžetā, bet tagad to iespējams ieguldīt investīcijās uzņēmuma attīstībai. Savukārt nodoklis tagad jāmaksā no reāli saņemtās peļņas. Tās neapšaubāmi ir uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgas izmaiņas. Zināma loma vērtējumā par nodokļu administrēšanu varētu būt arī tam, ka pēdējos gados ir strādāts pie uzņēmēju un VID sadarbības uzlabošanas, piemēram, ieviešot «konsultē vispirms» principu, kā arī paplašināts reversā PVN lietojums.»

Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām ir uzsākusi projekta „Vienota informācijas sistēma maziem un vidējiem uzņēmumiem lauku teritorijās – vienota attīstības stratēģija lauku tūrismam Baltijā” realizāciju. Projekta darbības laiks ir viens gads (18.08.2003-17.08.2004). Projekta ietvaros Baltijas lauku tūrisma attīstībā tiks ieguldīti 72 000 LVL, no kuriem 80% tiks finansēti no Eiropas Savienības Phare programmas. Projekta mērķis Projekta galvenais mērķis ir veicināt lauku tūrismu kā ekonomiski aktīvu sektoru uzņēmējdarbībā laukos, izveidojot vienotu informācijas sistēmu maziem un vidējiem uzņēmumiem lauku teritorijās visās trīs Baltijas valstīs. Paralēli šis projekts veicinās arī Baltijas kā vienota tūrisma galamērķa atpazīstamību, paaugstinās ceļotāju uzticību šim reģionam un atvieglos pieejamību lauku tūrisma produktam. Projekta rezultāti Projekta laikā tiks sasniegti trīs nozīmīgi rezultāti, kas veicinās lauku tūrisma attīstību Baltijas valstīs: 1. Vienota interneta rezervāciju sistēma Projekta ietvaros tiks izveidota vienota informācijas un rezervēšanas sistēma internetā, kurā tiks iekļautas dažādas atpūtas vietas (lauku mājas, brīvdienu mājas, viesu mājas, viesnīcas un kempingi) Baltijas valstīs. Par katru atpūtas vietu sistēmā tiks ievietotas fotogrāfijas, apraksts par pieejamajiem pakalpojumiem un to cenām un shematiska atzīme Baltijas valstu kartē. Internetā tūristi varēs redzēt arī katras naktsmītnes noslogojuma kalendāru un paši izdarīt rezervācijas. Būtiski, ka šī rezervāciju sistēma, kas tiks veidota pēc atvērtā koda principiem, būs brīvi pieejama un piemērojama arī citās tūrisma jomās un citās valstīs. 2. Vienota lauku tūrisma mārketinga stratēģija Projektā, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām, tiks izstrādāta vienota Baltijas lauku tūrisma mārketinga stratēģija, kuras ietvaros tiks definēts Baltijas lauku tūrisma produkts un tā galvenās sastāvdaļas, nosprausti svarīgākie mērķtirgi un izraudzīti veiksmīgākie produkta popularizēšanas un pārdošanas kanāli – viens no tiem – internets. 3. Vienoti lauku tūrisma reklāmas materiāli Projekta rezultātā taps arī reklāmas iespiedmateriāls četrās valodās, kas popularizēs lauku tūrisma iespējas Baltijas valstīs un jauno interneta rezervāciju sistēmu. Avots: Lauku ceļotājs

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

2013. gadā Latvijas Banka nodrošināja triju maksājumu sistēmu – Latvijas Bankas starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS sistēma), Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) un TARGET2-Latvija sistēmas – darbību, informē centrālā banka.

SAMS sistēma ir reālā laika norēķinu sistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus latos, EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas apstrādāja nelielus klientu maksājumus latos un eiro, bet TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus eiro. Ar Latvijas pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai 2014. gada 1. janvārī Latvijas Banka pārtrauca SAMS sistēmas darbību un nodrošināja EKS sistēmā vienīgi SEPA kredīta pārvedumu eiro apstrādi.

2013. gadā SAMS sistēmā un EKS sistēmā norēķinos latos kopā apstrādāti 33,9 miljonus maksājumu 138 miljardu latu apjomā.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus «Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem», kuri nosaka stingrās uzskaites dokumenta – «Preču pavadzīme-rēķins» veidlapu izgatavošanas un izplatīšanas kārtību, to lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, kārtību, kādā pavadzīmes-rēķini noformējami, reģistrējami, piemērojami, uzskaitāmi vienotā datu bāzē (reģistrā), kā arī to uzraudzības un kontroles kārtību,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Nodokļu maksātāji nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzā un pilnīgā dokumentārā noformēšanā izmanto pavadzīmju-rēķinu veidlapas, kuru izgatavošanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.2003.gada 28.februārī pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», ar minētajiem grozījumiem likums tika papildināts ar jaunu 28.1 pantu «Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai». Pamatojoties uz minētajā pantā noteikto pilnvarojumu, ir izstrādāti noteikumi «Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm rēķiniem». Noteikumos ir apvienotas divos šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības. Minētie noteikumi ir: 1995.gada 5.septembra noteikumi Nr.268 «Noteikumi par preču pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību» un 1995.gada 5.septembra noteikumi Nr.271 «Noteikumi par kārtību, kādā izgatavojamas un uzskaitāmas preču pavadzīmju-rēķinu veidlapas». Noteikumos pamatā saglabā pašlaik spēkā esošo kārtību, kādā stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu veidlapas izgatavojamas un uzskaitāmas, lietojamas un noformējamas. Papildus ir ietvertas prasības, kas noteiks kārtību, kādā pavadzīmes rēķinu veidlapas tiek uzskaitītas publiski pieejamā vienotā datu bāzē (reģistrā). Publiski pieejamā vienotā datu bāze (reģistrs) dos iespēju nodokļu maksātājiem pārliecināties par savu darījumu partneru legālo darbību,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Optimizējot ES fondu vadības sistēmu, svarīgi, lai optimizācijas dēļ nebūtu nepieciešama ES fondu vadības sistēmas pārakreditācija Eiropas Komisijā (EK), jo tādēļ ES fondu apguve Latvijā var tikt apturēta uz pusgadu vai pat gadu.

To otrdien preses brīfingā atzina Ministru prezidents Valdis Dombrvskis (Jaunais laiks).

Db jau vēstījis, ka Finanšu ministrija ir sagatavojusi vairākus iespējamos ES fondu vadības sistēmas optimizācijas variantus. Par to, kuru variantu īstenot, būs jāizšķiras valdībai.

Otrais variants paredz ES fondu vadībā iesaistīto aģentūru skaitu samazināt līdz četrām, proti, darbu turpinātu CFLA, kas būtu vadošā institūcija attiecībā uz infrastruktūras projektiem, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas pildītu sadarbības institūcijas funkcijas attiecībā uz pašvaldību projektiem, LIAA, kas būtu atbildīga par ES fondu pieejamību uzņēmējiem un Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kuras pārziņā būtu Eiropas Sociālā fonda projekti un izglītības infrastruktūras projekti.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Pēdējā laikā izcēlusies diskusija, vai valstij vajadzētu optimizēt izmaksas un pāriet uz bezmaksas atvērtā koda datorprogrammām. Neapšaubāmi, valsts pāriešana uz atvērtā koda datorprogrammām ir Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, kas ir šīs diskusijas aizsācēja, interesēs, jo tas ir viņu biedru uzņēmējdarbības pamatojums. Tas šiem uzņēmējiem ir ļoti spēcīgs stimuls.

Tomēr patiesībā, ja mēs vērtējam valsts intereses, tas nemaz nav tik izdevīgs risinājums, kā to apgalvo iepriekšminētā organizācija. Gan no izmaksu un tehniskā viedokļa, gan pasaules pieredzes, gan dažādiem citiem aspektiem.

Otrkārt, jāņem vērā licencēšanas funkcionālais aspekts. Par komerclicencēm lietotājs samaksā uzreiz, pircējam ir zināma darījuma summa, pēc tam ir pieejams profesionāls atbalsts, ko ražotājs garantē par licences maksu. Gadījumā ar atvērto kodu ir otrādi. Sākumā nav jāmaksā nekas, bet atbalsts un ieviešana vairumā gadījumu pēc tam pārsniedz komerclicenču izmaksas, jo šo atbalstu tomēr nodrošina komercorganizācijas, kas loģiski ir ieinteresētas gūt peļņu.

Pērn Latvijas uzņēmumi eksportējuši preces uz 189 pasaules valstīm. Tomēr 70% eksporta veido Eiropas Savienības (ES) Vienotais tirgus, uz kuru 2011. gadā Latvijas uzņēmumi eksportējuši preces aptuveni 3,89 miljardu latu apmērā, norāda Ekonomikas ministrija.

Tā uzsver, ka uzņēmumiem Latvijā ES Vienotais tirgus nozīmē brīvu pieeju gandrīz 500 miljonu patērētāju tirgum.

Ar mērķi iedrošināt Latvijas uzņēmumus daudz aktīvāk izmantot ES Vienotā tirgus iespējas un paplašināt darbību citās šā tirgus dalībvalstīs, šā gada 17. oktobrī Latvijā pirmo reizi notiks ES Vienotā tirgus forums, kurā ar pieredzi par šā tirgus priekšrocībām un nosacījumiem dalīsies vietējie un ārvalstu eksperti.

Foruma atklāšanā Eiropas Komisijas (EK) ievadvārdus teiks Emīls Polī (Emil Paulis), EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Finanšu tirgu G direktorāta vadītājs, savukārt foruma tematiskajās sesijās uzstāsies Bernards Zoudendorps (Bernardus Zuijdendorp), EK Nodokļu politikas un muitas ģenerāldirektorāta Tiešo nodokļu politikas un sadarbības nodaļas vadītājs, un Kataržina Šiško (Katarzyna Szyszko), EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Brīvās darbinieku kustības nodaļas pārstāve, kā arī citi eksperti.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.