Pretēji iepriekš teiktajam, ka tuvāko pāris gadu laikā netiks slēgta Latvijā lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Triāls ražotne Lielvārdē, ir pieņēmts lēmums ar 2. oktobri tās darbību pārvietot uz Triāla pamatražošanas bāzi Valmierā. Saldētās produkcijas ražošana un distribūcijas centrs, kas bija Lielvārdes specializācija, Valmierā varētu tikt atsākta decembrī. Līdz ar to Valmieras gaļas kombinātā, kur jau līdz šim saražoja 90 % visas Triāla produkcijas, turpmāk notiks visa ražošana, — informē uzņēmuma komercdarbības attīstības direktors Valts Blaumanis. Par procesiem Triālā Db vēstīja arī 19.09.2006. un jau iepriekš. Lielvārdes cehā strādājošajiem darba devējs ir izteicis piedāvājumu braukt strādāt uz Valmieru, uz kurieni turp un atpkaļ viņus nogādās uzņēmuma transports. Pārējiem tiks garantētas visas sociālās garantijas, kādas pienākas, atbrīvojoties no darba. Kopējais Triālā strādājošo skaits nemainīsies, jo Valmierā tiks pieņemti jauni darbinieki saldētās produkcijas iecirknī.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Ministru kabinets otrdien skatīs grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz šā gada 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.

Jaunas FKTK padomes pirmstermiņa izraudzīšanās tiek skaidrota ar faktu, ka FKTK likuma grozījumos tiek paplašināts iestādes darbības mērķis un funkcijas, kā arī likums tiek papildināts ar padomes loceklim izvirzāmām jaunām prasībām.

Līdzšinējā FKTK vadītāja Pētera Putniņa pilnvaras beigtos 2022.gadā, bet likuma grozījumi paredz, ka viņš varēs atkārtoti kandidēt uz šo amatu.

LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi likumprojektus izmaiņām finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs, tostarp FKTK.

No valdībā iesniegtās likumprojekta anotācijas izriet, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz šā gada 1.oktobrim virza apstiprināšanai Saeimai FKTK padomes locekļu amata pretendentus uz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem.

Valmieras gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Triāls šā gada martā uzvarējis Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas un Lietuvas Lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus regulēšanas aģentūras organizētajā konkursā par konservu piegādi Lietuvas mazturīgajiem iedzīvotajiem ES finansēta sociālā projekta ietvaros, Db.lv informēja uzņēmums.

Kopumā gada laikā uz Lietuvu tiks piegādātas aptuveni 720 tonnas Triāla konservu, no kuriem 160’000 kārbu jau ir sasniegušas savu galamērķi.

SIA Triāls konkursā piedalījās sadarbībā ar lietuviešu uzņēmumu FASMA, kura pamata specializācija ir putraimu ražošana. Triāla attīstības direktors Valts Blaumanis norāda, ka Latvijas uzņēmuma uzvara pār Lietuvas vietējiem ražotājiem apliecina ne tikai uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajā tirgū, bet arī uzticamību: "Ir pabeigta uzņēmuma rekonstrukcija, tagad uzņēmums ir sakārtots, nomaksāti arī nodokļu parādi, un šis pasūtījums apliecina, ka esam pilnībā atjaunojuši arī savu reputāciju – Lietuvas valdība neslēgtu līgumu gada garumā ar neuzticamu, nestabilu uzņēmumu."

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

AS Valmieras stikla šķiedra 11. maija akcionāru sapulces lēmumi

2007.gada 11.maijā notika akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta

revidenta atzinums, 2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

1. Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes,

padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS „Valmieras

stikla šķiedra” padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu.

Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada peļņas izlietošana”:

1. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL (septiņi simti deviņpadsmit tūkstoši seši simti astoņdesmit viens lats).

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

Apstiprināti AS Valmieras stikla šķiedra Valdes sēdē 2007.gada 27.aprīlī (protokols Nr.03/2007)

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2006. gada pārskatu

apstiprināšana AS Valmieras stikla šķiedra valdes, zvērināta revidenta un

padomes ziņojums par akciju sabiedrības 2006. gada budžeta izpildi un 2006. gada

pārskata apstiprināšana

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS Valmieras

stikla šķiedra padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu (uz 27 lpp. pielikumā).

2. 2006. gada peļņas izlietošana

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL

Šī gada 1. maijā stājās spēkā jaunākie grozījumi Komerclikumā. Lielākā daļa no pieņemtajiem grozījumiem veltīti samazināta pamatkapitāla SIA ieviešanai, kas ir pietiekami plaši diskutēts temats, taču attieksies uz nosacīti nelielu uzņēmēju daļu. Taču papildus jau minētajiem grozījumiem Komerclikumā ir izdarītas izmaiņas arī virknē citu noteikumu.

Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz grozījumiem noteikumos par valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņiem un likvidāciju, jo tie attiecas uz visām līdz šim nodibinātajām SIA un AS un uzņēmējiem ir vērtīgi par tiem zināt, jo grozījumu rezultātā attiecīgās Komerclikuma normas ir kļuvušas uzņēmējiem draudzīgākas, proti, ļaus ietaupīt gan laiku gan naudu.

Valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš

Grozījumi Komerclikumā nosaka, ka turpmāk SIA valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš nebūs ierobežots. Praktiski tas nozīmē, ka tajās SIA, kuru statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš jebkad turpmāk ievēlētie valdes un padomes locekļi paliks amatā neierobežotu laiku līdz lēmuma par viņu atsaukšanu pieņemšanai vai līdz brīdim, kamēr viņi paši atkāpsies no attiecīgā amata. Pie tam, saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja SIA statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš un laikā līdz 2010. gada 30. aprīlim ievēlētajiem valdes un padomes locekļiem vēl nav beidzies pilnvaru termiņš (trīs gadi no ievēlēšanas dienas), tad attiecīgās personas ir uzskatāmas par ievēlētām uz nenoteiktu laiku. Savukārt tām SIA, kuru statūtos ir norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, tagad jebkurā brīdī ir iespējams statūtus grozīt nosakot, ka valdes un padomes locekļi tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku un tā izvairīties no valdes un padomes locekļu pārreģistrācijas katrus trīs gadus (un attiecīgi, no visām problēmām, kas saistītas ar to, ka bieži vien par pārreģistrācijas nepieciešamību tiek piemirsts). Visizdevīgāk to darīt brīdī, kad pašreizējai valdei un padomei beidzas pilnvaras, vienlaicīgi ar dokumentiem par amatpersonu pārvēlēšanu Komercreģistrā iesniedzot arī grozījumus SIA statūtos. No Komerclikuma grozījumiem izriet, ka gadījumos, kad SIA statūtos patreiz noteikts ierobežots valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, nebūs iespējams izvairīties no to valdes un padomas locekļu pārvēlēšanas, kuri ievēlēti līdz grozījumu pieņemšanai, pat ja tiek grozīti SIA statūti. Šo valdes un padomes locekļu pilnvaras beigsies iepriekš noteiktajā termiņā.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

9.aprīlī uz kārtējo pilnsapulci sanāca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri. Pilnsapulcē tika ievēlēta jauna biedrības Padome, apstiprināts LTRK budžets 2009.gadam, kā arī veiktas vairākas būtiskas izmaiņas LTRK statūtos, informēja LTRK Sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Jaunajā LTRK Padomē tika ievēlēti 9 līdzšinējās Padomes locekļi un 9 LTRK iekšējo horizontālo struktūrvienību dalījumā pa nozarēm un interešu jomām – kompetenču padomju – vadītāji. Tādejādi biedrībā paplašināts būtiskāko lēmumu pieņēmēju loks un nodrošināta augstāka biedru interešu pārstāvniecības pakāpe, skaidro L. Kokale.

Darbam turpmākajiem 3 gadiem LTRK Padomē ievēlēts Padomes līdzšinējais priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Padomes locekļi - Jurģis Ābele, Viktors Krols, Ivars Ķirsons, Ivars Puksts, Andris Rāviņš, Juris Savickis, Gundars Strautmanis un Valērijs Terentjevs.

Padomes sastāvu pēc biedru balsojuma papildina LTRK Tirdzniecības padomes priekšsēdētāja, SIA Arkolat prezidente Daina Pečate, biedrības Rūpniecības padomes vadītājs, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētāja, SIA EUROPROJECTS vadības un biznesa konsultāciju grupas vadītāja Lidija Škoļnija, biedrības Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks, a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba, LTRK Nacionālās stratēģijas padomes priekšsēdētājs, Microsoft Latvia izpilddirektors Sandis Kolomenskis, LTRK Eksporta padomes vadītājs, SIA SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, biedrības Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdis, Augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, LTRK Reģionu padomes vadītājs, SIA N & J valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, kā arī Mazo un vidējo uzņēmumu padomes vadītājs, SIA RITTERS valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Trofimovs.

Dažādās Latvijas bankās darbinieku vidējais mēneša bruto atalgojums atšķiras pat par 1000 latiem. Par to liecina Db apkopotā informācija par banku darbinieku vidējo atalgojumu, ņemot vērā banku publicētos pagājušā gada auditētos pārskatus. Dati nebija pieejami par Nordea banku, Biznesa banku un VEF Banku, bet pārējo banku dati liecina, ka darbinieku atalgojums (bruto alga bez darba devēja VSAO, prēmijas u.c.) var svārstīties no 488 Ls līdz pat 1586 Ls mēnesī.

Lielā daļā banku pērn vidējais atalgojuma līmenis personālam mēnesī audzis kopumā par vairāk nekā 20 %. Centrālās statistikas pārvakdes dati liecina, ka valstī kopumā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa ik ceturksni auga ar aptuveni 20 % ātrumu, pēdējā ceturksnī sasniedzot 27.9 %. Apkopotie dati liecina, ka bankas, kurās ir vislabāk apmaksātie darbinieki, nebūt nav tās, kas gūst arī vislielāko peļņu. Viens no faktoriem, kas ietekmē atalgojuma vidējo līmeni, ir tas, kāds atkarībā no darbības specifikas bankās ir tirgū pieprasīto pieredzējušo un labi apmaksāto speciālistu īpatsvars kopējo darbinieku skaitā, un arī, cik daudz bankas pērn piesaistījušas jaunus un vēl tik nepieredzējušus darbiniekus. Bankās darbiniekiem alga nav vienīgais piedāvātais labums, tie var gan saņemt izdevīgākus kredītus, tiem dāvina dāvanas, atbalsta mācīšanos u.c. Apskatītajās bankās kopumā pērn strādāja vidēji gandrīz 11 tūkst. cilvēku un personāla atalgojumā pērn izmaksāti virs 105 milj. Ls, kas pieauga par vairāk nekā 30 %. Līdzīgu (virs 30 %) pieaugumu uzrāda arī FKTK dati par personāla atalgojumu visās bankās.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Valsts prezidetnts Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī paredz kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniekam par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Parlaments šos grozījumus pieņēma 13.jūnijā.

Tie paredz, ja padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Saskaņā ar SIA Triāls padomes lēmumu, kopš 2007. gada 23. jūlija par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Valts Blaumanis, kurš līdz šim pildīja SIA Triāls valdes locekļa un komercdarbības attīstības direktora pienākumus, informē Triāls mārketinga menedžere Kristīne Seņkāne.

Līdz 2007.gada 23.jūlijam uzņēmumu vadīja Aigars Jakovels. Savu aiziešanu viņš skaidro ar izmaiņām personīgajā dzīvē. SIA Triāls īpašnieks Askembla Growth Fund Kommanditbolag (AGFK) un SIA Triāls padome ir apmierināti ar Aigara Jakovela paveikto uzņēmuma labā un pozitīvi vērtē viņa sasniegtos rezultātus.

"Uzņēmums turpinās iesākto darbu, balstoties uz SIA Triāls valdes izstrādāto uzņēmuma attīstības stratēģiju. Šī plānotā vadības maiņa ir tikai iekšēja rakstura un tāpēc nekādā veidā neskars SIA Triāls sadarbības partnerus un klientus", uzsver Valts Blaumanis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā banku uzraudzības principiem, paredz tūlītēju pašreizējās padomes nomaiņu un neizslēdz banku likvidācijas scenārijus

FKTK likuma grozījumus pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts pieņemt 2. maija Saeimas plenārsēdē. Bez klajām amatpersonu un politķu norādēm, ka likumprojekts paver ceļu apšaubāmai kārtībai, Dienas Bizness no neoficiāliem avotiem saņēmis informāciju par to, ka likuma izmaiņas iepriekš plānotas ar mērķi gūt peļņu no likvidējamām bankām, tostarp paredzot iespēju pārskatīt ABLV Bank pašlikvidāciju. Pēc sniegtās informācijas, aiz vairākām saistītām darbībām, kurās ietilpst ne tikai likumu maiņa, stāv vairāku politiķu un amatpersonu grupējums.

Izmaiņas ar steigu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 25. aprīlī konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas FKTK likumā, kas galvenokārt paredz jaunu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību. Konkrēti tie paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja, vietnieka un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību.

Ministru kabineta sēdē, pirmdien, 4. augustā apstiprināts jaunās VKKF padomes sastāvs, kas stājas to ekspertu vietā, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Par VKKF padomes locekļiem apstiprināti un darbu uzsāks:

• Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Daira Āboliņa – Ilješane;

• Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere;

• Nacionālās kultūras padomes locekle Nora Ikstena;

• Mūzikas un dejas mākslas ekspertu komisijas nozaru priekšsēdētājs Rolands Kronlaks;

• Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Lamberga;

• Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Edīte Leščinska;

• Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ilze Martinsone;

• Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Meiere;

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, - paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi FKTK likumā.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz: ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.

Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

Plānots, ka Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Elita Šņepste kļūs par Izložu un azartspēļu inspekcijas padomes priekšsēdētāju, nomainot Ēriku Zundu, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

To paredz 15.februārī notikušās Valsts sekretāru sanāksmes izsludinātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par Izložu un azartspēļu inspekcijas padomes sastāvu.

Rīkojuma projekts paredz, ka Izložu un azartspēļu inspekcijas padomes sastāvs būs šāds:

- Padomes priekšsēdētāja: Elita Šņepste - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre.

- Padomes locekļi:

o Mareks Gruškevics - Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs;

o Uldis Lielpēters - Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks;

o Rolands Rapa - Latvijas spēļu biznesa asociācijas biedrs, SIA "Furors" valdes loceklis;

o Lāsma Ūbele - Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis nu kļuvis par kandidātu uz Lattelecom padomes locekļa amatu. Latvijas pusi telekomunikāciju uzņēmumā nu pārstāvēs Jānis Brazovskis, Džastins Bankrofts un līdzšinējie padomes locekļi - Gatis Kokins un Jānis Grēviņš.

Atbilstoši iepriekš panāktajai vienošanās a/s Tilts Communications A/S (Tilts) par SIA Lattelecom (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu Nomināciju komiteja darbam Lattelecom padomē ir rekomendējusi apstiprināt 4 padomes locekļus līdzšinējo 6 vietā. Līdz ar to padomes locekļu skaits tiks samazināts no 11 līdz 7. Latvijas pusi padomē turpmāk pārstāvēs 4, bet Tilts 3 padomes locekļi. Lēmumu par padomes locekļu iecelšanu amatā vēl jāpieņem uzņēmuma dalībnieku sapulcei.

Nomināciju komiteja veica Lattelecom padomes kandidātu kompetenču izvērtēšanu un vienojās, ka esošo padomes locekļu Gata Kokina un Jāņa Grēviņa kompetence tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā būtu jāpapildina, piesaistot speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu pārraudzībā. Nomināciju komiteja vērsās pie 9 nozaru organizācijām ar lūgumu nominēt kandidātus ar finanšu vadības pieredzi. Izvērtējot nozaru organizāciju ieteiktos kandidātus, kā labākos finanšu jomas speciālistus darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja atzina Jāni Brazovski un Džastinu Bankroftu (Justin Bancroft).

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, lai piesaistītu personāla atlases kompāniju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja atlases nodrošināšanai.

Iepirkuma ietvaros iecerēts, ka personāla atlases kompānija izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.

Valsts kanceleja piedāvājumus gaidīs līdz šā gada 25.jūnijam.

FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību atlasē, FKTK priekšsēdētāja amata atlases veikšanai tiks pieaicināti neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā sagatavotība, gan praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē.