AS Saldus mežrūpniecība akcionārs Uldis Mierkalns savu līdzdalību netiešā veidā ar SIA SIA Pata AB starpniecību palielinājis līdz 15,88%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ tagad Ulda Mierkalna netiešā līdzdalība kopā veido 87,47% no AS Saldus mežrūpniecība akcijām.

Konkurences padome (KP) februārī atļāva uzņēmumam Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār Saldus mežrūpniecību. KP pieņēma pozitīvu lēmumu, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta. KP informēja, ka Kubit netiešā veidā pieder 44% Saldus mežrūpniecības akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% Saldus mežrūpniecības akciju.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

AS Saldus mežrūpniecība akcionāres SIA Pata AB martā izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā uzņēmējs Uldis Mierkalns netiešā veidā ieguvis kontroli pār 94,35% uzņēmuma akciju, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Mierkalna īpašumā esošais Pata AB obligātā akciju atpirkšanas rezultātā ieguvis 13 472 jeb 3,48% mērķa sabiedrības akciju. Atpirkšanas cena bija 18,98 eiro par vienu akciju.

Pata AB rīkojās savā un šādu akcionāru - SIA Saldus Mežrūpniecības uzņēmums, SIA Kubit, SIA Pienjāņi, SIA JL Index, Renagium Alliance Limited un Jāņa Bertrāna - vārdā.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Dievs saldeniekus esot žēlojis, jo pašvaldības vadība nekad nav traucējusi uzņēmējiem strādāt. «Lielajās pilsētās parādās pārvaldes institūciju regulācijas vai ietekmes. Pie mums nav nekādu ļaunu prasību un nekā tāda, kas varētu atbaidīt uzņēmējus,» laikrakstam Diena, kas turpina aplūkot uzņēmējdarbības vidi dažādās Latvijas pilsētās, sacījis Saldū ietekmīgais uzņēmējs Argods Lūsiņš.

Kā norāda laikraksts, Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, teicis Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminējies, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru.

A/s Saldus mežrūpniecība notikušas izmaiņas gan valdē, gan padomē, liecina jaunākā informācija Lursoft.

A/s Saldus mežrūpniecība, kas ir 187. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, valdi 9. augustā pametis Gundars Maurs, kas valdes locekļa amatā uzņēmumā darbojās 1999. gada. Uzņēmuma valdē turpina darboties 2011. gada augustā vēlreiz ievēlētais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertāns, kā arī valdes locekļi Jānis Mierkalns un Gatis Zommers.

Tāpat uzņēmumā pārvēlēta padome – padomi turpina vadīt tās līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Mierkalns, tāpat padomē darbu turpina priekšsēdētāja vietniece Lolita Burkovska, kā arī padomes locekļi Māris Elleris, Jānis Leimanis un Gunvaldis Vēsmiņš, kurš, saskaņā ar Lursoft datiem, uzņēmuma padomē darbojās līdz 2010. gada martam un nu tajā iecelts atkal.

Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ievērojami uzlabojušies Saldus mežrūpniecības finanšu rādītāji, liecina kompānijas konsolidētais pirmā ceturkšņa pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Uzņēmuma apgrozījums palielinājies par veseliem 52,3% līdz 3,32 milj. Ls (2009. gada pirmajā ceturksnī apgrozījums bija 2,18 milj. Ls). Saldus mežrūpniecība pirmo ceturksni spējusi noslēgt arī ar 92,3 tūkst. Ls lielu peļņu. Jāatgādina, ka pērn pirmajā ceturksnī uzņēmums strādāja ar 118 tūkst. Ls zaudējumiem (ieskaitot Saldus mežrūpniecības meitas uzņēmumu zaudējumus).

Saldus mežrūpniecības akcijas cena pirmdien Rīgas biržā gan nemainījās un tirdzniecības sesiju noslēdza pie 4,08 Ls atzīmes.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir saņēmusi akciju sabiedrības Saldus Mežrūpniecība akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja SIA Pata AB iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 18,98 eiro.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Saldus mežrūpniecības akcionāri var pieņemt 30 dienu laikā, skaitot no nākamās dienas, kad informācija ir publicēta oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par atļauju izteikt minēto akciju atpirkšanas piedāvājumu pieņemšanas.

Pirmdien viena AS Saldus mežrūpniecība akcija biržā maksā 18,4 eiro.

Kā liecina informācija biržā, lielākais AS Saldus mežrūpniecība akcionārs ir SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums, kam pieder 44% kompānijas akciju. 27% akciju pieder SIA Juridiskais birojs Merkants, bet 12% - SIA Pienjāņi.

Kokmateriālu nozares uzņēmuma SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība vadībā notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam valdes loceklim Rihardam Romanovskim, liecina Lursoft dati.

R. Romanovskis Strenču mežrūpniecības saimniecības valdē darbojās kopš 1997. gada. Tagad kompānija darbu turpina valdes priekšsēdētājs Andris Krastiņš un valdes loceklis Aldis Strankaļs.

Uzņēmuma padome palikusi nemainīga – padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Uldis Mierkalns, viņa vietnieka amata pienākumus – Lolita Burkovska, savukārt padomes locekļu amatā ir Mārtiņš Kvēps, Jānis Leimanis un Jānis Mierkalns, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums dibināts 1991. gadā, un tā juridiskā adrese ir Smiltenes novada Launkalnes pagasta «Silvas Lejas».

SIA Strenču mežrūpniecības saimniecība nodarbojas ar mežizstrādi, mežsaimniecību, kokmateriālu sagatavošanu, zāģēšanu, ēvelēšanu un impregnēšanu, finiera lokšņu, saplākšņa ražošanu, līmēto plātņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošanu, koka celtniecības un galdniecības iztrādājumu ražošanu un citur neklasificētu dažādu izstrādājumu ražošanu.

Valdība šodien nolēma piešķirt 400 159 latus Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām jūlijā lietusgāžu izraisīto plūdu laikā radīto postījumu novēršanai. Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots pārskaitīt finansējumu Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām tikai pēc tam, kad pašvaldības būs iesniegušas izdevumu pamatojošos dokumentus, kas apliecina, ka tās ir nodrošinājušas ne mazāk kā 30% no finansējuma, kas nepieciešams radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par apropriācijas palielināšanu budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 400 159 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā Par valsts budžetu 2011.gadam noteikto apropriāciju budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par apropriācijas palielināšanu.

Saldus kultūras centra ēkas tālāka ekspluatācija kļuvusi bīstama, tādēļ no 1.oktobra tā tiks slēgta, aģentūru LETA informēja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Latvijas Reģionu apvienība).

«Vienkārši sakot, ēkas pagrabā krājas ūdens, bet novecojusī elektroinstalācija ir kritiskā stāvoklī, tādēļ no 1.oktobra kultūras centra ēka tiks slēgta,» atzina Rassa.

Pašvaldība sākusi darbu pie kultūras centra ēkas rekonstrukcijas projekta, piesaistot tam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējusmu, taču no pašvaldības neatkarīgu iemeslu dēļ projekta īstenošana kavējas - iepirkuma konkursā saņemtas sūdzības.

Skaidrs, ka noteiktajā termiņā - līdz 2015.gada 31.janvārim - projektu neizdosies realizēt. Pašlaik tiek gaidīta atbilde, vai šo termiņu ir iespējams pagarināt. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir ap sešiem miljoniem eiro, no kuriem 430 000 eiro būtu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums. Rekonstrukcijas laikā Saldus kultūras centra ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 16, Saldū, plānots veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī koncertzāles korpusa sakārtošanu un daudzfunkcionālas zāles un skatuves izbūvi. Paredzēts veikt arī pagraba sienu siltināšanu un hidroizolācijas ierīkošanu, kā arī inženiertīklu, ieskaitot novecojušo elektrotīklu, nomaiņu.

Ārvalstu tirgos aizvien vairāk meklē Latvijas produktus, kas ražoti no dabīgām izejvielām, norāda piena konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus Pārtikas kombināts vadītāja Līga Grīsle.

Grīsle stāstīja, ka uzņēmums ir eksportējis vienmēr. «"Saldus Pārtikas kombināts" pastāv kopš 1960.gada, kad bijām pieraduši ražot tikai Gotiņu, ko vagoniem sūtīja uz padomju republikām. Pēc neatkarības atjaunošanas uzņēmums lielākoties eksportēja uz Krieviju un NVS valstīm, bet pēdējos gadus aktīvāk pārdodam Eiropas Savienības valstīs,» sacīja uzņēmēja.

Ar laiku Saldus Pārtikas kombināts sapratis, ka eksporta tirgos nevar pārdot tikai Gotiņu, tāpēc nācies domāt par plašāku produkcijas sortimentu - īrisa konfektēm, šerbetu, konfekšu krēmu, marmelādes konfektēm, lai ārvalstu pircējiem būtu ko izvēlēties.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atklātu konkursu par autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma rekonstrukciju, par uzvarētāju paziņojot SIA Saldus ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka uzņēmums veiks autoceļa rekonstrukciju posmā no 92,84 līdz 115,30 kilometram par vairāk nekā 5,978 miljoniem Ls.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza desmit komersanti, bet SIA Saldus ceļinieka piedāvātā līgumcena bija viszemākā, kas arī bija galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs.

Pēdējo piecu mēnešu laikā SIA Saldus ceļinieks uzvarējis arī citos, mazāk apjomīgos iepirkumu konkursos, piemēram, Saldus novada pašvaldības konkursā par ielas apgaismojuma rekonstrukciju Rīgas ielā par 110,8 tūkst. Ls, Viļānu novada pašvaldības konkursā par Kaupres ielas remontdarbu veikšanu 29,9 tūkst. Ls apmērā un Kandavas novada domes 306 tūkst. Ls apjomīgajā konkursā par tranzītielu sakārtošanu.

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" iegādājusies SIA "Saldus maiznieks", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāja, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.

Vaicāts, kādēļ nolemts iegādāties minēto kompāniju, Skrebelis sacīja, ka šis lēmums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt "Cannelle Bakery" ražošanas jaudas, kas pašreizējās telpās vairs nav iespējams. Piedāvājums iegādāties "Saldus maiznieka" kapitāldaļas bija pieņemamākais risinājums, jo kompānija nevēlējās pārcelt darbību uz citu pilsētu izveidotā profesionālā kolektīva dēļ.

Taujāts par pārmaiņām, kas sagaida "Saldus maiznieka" darbību un kolektīvu, "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums turpinās ražot un piegādāt līgumos paredzēto produkciju un pildīt citus pienākumus. Visiem "Saldus maizniekā" strādājošajiem tiks saglabātas arī darbavietas.

Šā gada pirmajā pusgadā Saldus mežrūpniecība strādājusi ar 75,2 tūkst Ls lielu peļņu. Jāatgādina, ka attiecīgajā periodā pērn uzņēmums cieta 134 tūkst. Ls lielus zaudējumus, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Strauji – par 119,6% līdz 8,2 milj. Ls - pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums. Jāpiebilst, ka pirms tam Saldus mežrūpniecības valde ziņojusi, ka šo gadu kopumā plāno noslēgt ar 200 tūkst. Ls lielu peļņu un 16 milj. Ls lielu apgrozījumu.

Šodien Saldus mežrūpniecības akcijas cena Rīgas biržā nemainījās un palika pie 3 Ls atzīmes.

Saldus mežrūpniecība šā gada pirmo trīs ceturkšņu peļņa sasniegusi 115,7 tūkst. Ls, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX biržā. Jāpiebilst, ka attiecīgo periodu pērn uzņēmums spēja noslēgt vien ar 2,2 tūkst Ls lielu peļņu.

Ļoti strauji – par 122% līdz 14 milj. Ls - pieaudzis arī uzņēma apgrozījums.

Uzņēmuma vadība informē, ka kopš 2010. gada sākuma situācija meža nozarē ir pilnīgi stabilizējusies un mežā nozarē esot vērojams piedāvāto produktu un sniegto pakalpojumu līdzsvars. Arī darba tirgū vairs neesot vērojama kadru mainība, uzņēmumu savstarpējie norēķini tiek ievēroti un banku sektors piedāvājot labākas likmes.

Lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju, tiekot palielināti ražošanas apjomi racionālāk izmantojot uzņēmuma resursus. savukārt Ražošanas apjomu palielinājums tiek balstīts uz jau esošiem noslēgtiem realizācijas līgumiem un parakstītiem nodomu protokoliem, skaidro Saldus mežrūpniecības vadība.

Paaugstinoties degvielas, energoresursu, cukura un piena cenām, piena konfekšu Gotiņa ražotājs SIA Saldus Pārtikas kombināts šogad plāno celt šo konfekšu cenu par 5%.

Kā stāstīja Saldus Pārtikas kombināta vadītāja Līga Grīsle, izmaksu pieauguma dēļ Gotiņu cenas vajadzētu celt par 15%, tomēr lielveikali, kur lielākoties tiek tirgotas konfektes, tik lielu cenu pieaugumu nepieļautu.

«Cenas ir kāpušas gan izejvielām un palīgmateriāliem, gan arī energoresursiem. Pamatā visu materiālu cenas sadārdzina degviela un cukurs. Arī pienam šogad pacēlās cena,» sacīja Grīsle.

Uzņēmēja norādīja, ka konfektes Gotiņa ir pamatā Saldus Pārtikas kombināta ražošanai - Gotiņas aizņem aptuveni 80% no uzņēmuma saražotās produkcijas. Bez minētajām konfektēm kombināts ražo arī konditorejas izstrādājumus, īrisu, šerbetu, konfekšu krēmu un marmelādes konfektes.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Lielākais Talsu mežrūpniecības akcionārs Ians Frederiks Tomsons pārdevis savas uzņēmuma akcijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gatim Štākam.

Paziņojumā Oficiālajā obligātās informācijas centralizētajā glabāšanas sistēmā norādīts, ka I. Frederiks Tomsons pārdevis 225 329 uzņēmuma akciju par kopējo summu 9,1 tūkstotis latu. Tas veido 45,46% no kopējā akciju skaita.

Tāpat savas akcijas pārdevusi SIA Ralle, kas pieder Talsu mežrūpniecības padomes loceklim Ivaram Frīdemanim. Kopumā SIA Ralle piederēja 29,53% Talsu mežrūpniecības akcijas un tās pārdotas par 13,9 tūkstošiem latu. Akcijas nopircis Oskars Dērings.

Šā gada pirmos sešus mēnešus Talsu Mežrūpniecība noslēgusi ar 4,275 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Jānorāda, ka attiecīgajā periodā pirms gada uzņēmums spēja strādāt ar peļņu 102,7 tūkst. Ls apjomā.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums šā gada divos ceturkšņos salīdzinājumā ar pagājušo gadu audzis par 10,9% līdz 783 tūkst. Ls.

Talsu Mežrūpniecības valde skaidro, ka uzņēmuma finansiālo stāvokli šā gada sešos mēnešos ietekmējusi būtisks izejmateriālu cenu pieaugums. Tomēr kompānijas valde mierina, ka gatavās produkcijas realizācijai ir jauni tirgus partneri. «Nākotnē uzņēmums paredz turpināt lobīto un virpoto mietu ražošanu, palielinot sīkās frakcijas virpoto mietu ražošanu, kas ievērojami palielinās ieņēmumus. Tāpat plānots palielināt koksnes iepirkuma īpatsvaru no mazajiem mežizstrādes uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, kuru cenas ir zemākas nekā VAS Latvijas valsts meži piedāvātajai koksnei. Arī gatavo produkciju paredzēts realizēt plašākam patērētāju lokam, izvēloties izdevīgāko pārdošanas cenu. Ir apzināti vairāki jauni tirgus partneri,» ziņo Talsu Mežrūpniecības valde.

Ceturtdien tirdzniecības sesiju ar lielāko vērtības pieaugumu noslēdza pašmāju – Rīgas biržu raksturojošais OMXR indekss, kurš pakāpās par 1,71%. Simbolisks kāpums bija arī Tallinas OMXT indeksam, kura vērtība pieauga par 0,09%. Tikmēr vienīgais no Baltijas biržu indeksiem mīnusos ieslīga Viļņas OMXV, kurš samazinājās par 0,36%.

Rīgas biržā šodien lielākais apgrozījums bija ar Saldus mežrūpniecības akcijām, kuras divos darījumos (no tiem tikai viens kaut cik vērā ņemams) tika tirgotas gandrīz 7 tūkst. Ls apjomā. Rezultātā gan Saldus mežrūpniecības akcijas cena piedzīvoja ievērojamu kritumu – par 26,47% līdz 3 Ls.

Otra apjomīgākā tirdzniecība Rīgas biržā šodien bija ar Latvijas Gāzes akcijām (apgrozījums sasniedza 4,7 tūkst. Ls), kuras cena pieauga par 5,45% līdz 5,8 Ls. Jāatgādina, ka Latvijas gāze šodien paziņoja, ka plāno dividendēs izmaksāt maksāt 0,4 latus par katru akciju. Db.lv jau rakstīja, ka kopumā dividenžu izmaksai uzņēmums atvēlēs 15,96 miljonus latu. Savukārt 2,37 miljonus latu plānots iekļaut uzņēmuma rezervēs.

Plānotais AS Saldus mežrūpniecība apgrozījums šogad ir 29 miljoni latu, liecina NASDAQ OMX Riga publicētie uzņēmuma akcionāru sapulces lēmumprojekti.

Plānotais ražošanas apjoms mežizstrādē ir 250 tūkstoši kubikmetru gadā, bet plānotais zāģmateriālu ražošanas un realizācijas apjoms – 200 tūkstoši kubikmetru gadā.

Uzņēmuma akcionāru sapulce notiks 22. jūlijā, un tajā tiks apstiprināts arī uzņēmuma pērnā gada pārskats.

Lēmumprojekti liecina, ka uzņēmuma pagājušā gada peļņu atstās nesadalītu. AS Saldus mežrūpniecība koncerna konsolidētā peļņa no saimnieciskās darbības pērn bija 950,5 tūkstoši latu, bet apgrozījums - 27 miljoni latu.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011.gada apgrozījuma ieņemot 159. vietu.

Saldus rajona Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Zemnieku saimniecības īpašniece Daina Liepa aģentūrai LETA pastāstīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot ar mērķi uzglabāt pašiem savus graudus. «Mums līdz šim nebija pašiem savas kaltes un pietrūka arī uzglabāšanas jaudas tiem apjomiem, ko mēs ražojam savas cūku fermas nodrošināšanai. Kaltēšana līdz šim bija ārpakalpojums,» teica Liepa.

Viņa pieļāva, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā graudu kaltēšana vairs nebūs ārpakalpojums, bet zemnieku saimniecībai būs iespējams pašai to paveikt. Tomēr plašāku informāciju par projektu viņa nevēlās publiski izpaust.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» izsludinājusi konkursu par graudu pieņemšanas ēkas, graudu kaltes, putekļu mājas, sešu graudu uzglabāšanas tvertņu un autosvaru būvniecību. Konkursā starp trim pretendentiem uzvarējusi kompānija SIA «Voka», kuras līgumcena ir 1 014 938 eiro (838 791 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa).

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Saldus rajona tiesa pasludinājusi SIA Saldus zvērsaimniecība maksātnespējas procesu.

Par maksātnespējas administratori tiesa iecēlusi Ilonu Pilmani, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Kreditoriem jāpiesakās mēneša laikā. Maksātnespējas administratore nekādu informāciju par uzņēmumu un maksātnespējas procesu nesniedz. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Saldus zvērsaimniecībai ir negatīva kredītpieredze.

Db.lv rakstīja, ka 2003.gadā Saldus zvērsaimniecība ar SAPARD palīdzību uzbūvēja jaunu saldētavu. Projekts kopumā izmaksāja 255 tūkstošus latu. Lai īstenotu projektu, kompānija ņēma aizdevumu NORD/LB, kuru cerēja atmaksāt piecu gadu laikā. Pēc projekta realizācijas notika Saldus zvērsaimniecības reorganizācija, apvienojoties ar uzņēmumu Manto, jo uzņēmumi, kuriem bija viens īpašnieks - centrālā savienība Turība, cerēja no apvienošanās gūt finansiālu izdevīgumu. 2005.gadā uzņēmuma vadītājs Ainars Rožkovs saņēma Saldus rajona padomes apbalvojumu par veiksmīgu ES līdzekļu piesaisti saimniecības modernizācijai. 2007. gadā uzņēmums saņēma NVA atzinības rakstu par veiksmīgu sadarbību. Šobrīd uzņēmuma kontakttālrunis nav sazvanāms.