Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, mūsu valstī valdošo iekārtu raksturojot kā «demokrātiju ar trūkumiem».

Žurnāla The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) veidotajā ikgadējā Demokrātijas indeksā apkopoti dati par sabiedrības demokrātijas līmeni 165 pasaules valstīs un divās teritorijās.

Visaugstāko novērtējumu 2011.gada Demokrātijās indeksā Latvijā saņēmis vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības, kas novērtētas attiecīgi ar 9,58 un 9,12 punktiem no iespējamajiem desmit.

Savukārt valdības spēja strādāt novērtēta viszemāk - ar 5,36 punktiem, iedzīvotāju politiskā līdzdalība ar 5,56 punktiem, bet politiskā kultūra ar 5,63 punktiem.

Salīdzinot ar 2010.gada Demokrātijas indeksa rādītājiem, Latvijas novērtējums par atsevišķām kategorijām nav mainījies, taču indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu.

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis piekritis kļūt par jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Viņš aģentūrai BNS teica, ka strādāšot tiešā Bērziņa pakļautībā un nav gatavs strādāt partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvja Valsts prezidenta kancelejas jaunā vadītāja Gundara Daudzes vadībā.

Uz jautājumu, kā redz sadarbību ar prezidentu, kurš nācis no Zaļo un zemnieku savienības, un Daudzi, kura pārstāvētās partijas līderis ir Maizīša aktīvākais kritizētājs Aivars Lembergs,Maizītis atbildēja, ka ar Bērziņu ir vienošanās, ka viņš strādās tiešā prezidenta pakļautībā. «Es neesmu gatavs strādāt Daudzes pakļautībā,» norādīja Maizītis.

Pamatojot savu izvēli, Maizītis sacīja, ka iemesls, kādēļ piekritis strādāt Bērziņa komandā, ir tas, ka viņam ir iepriekšēja pieredze un «Valsts prezidentam ir jāzina tas, kas ir noticis iepriekš».

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunieceltais vadītājs Jānis Maizītis, būdams ģenerālprokurors, vairākas reizes atcēlis SAB pieņemtos lēmumus saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš atzina, ka bijušas pietiekami daudzas situācijas, kur pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai precīzas. J. Maizītis arī atzina, ka ir daudz sūdzību saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumiem no personām, kurām tiek liegtas šīs pielaides. «Tur ir daudz un dažādas situācijas. Dažbrīd varbūt skaidrāk jāpaskaidro personai, kādēļ tāds lēmums ir pieņemts,» sacīja SAB vadītājs. J. Maizītis arī norādīja, ka tomēr personas bieži apzinās, kādēļ ir tāds lēmums.

SAB vadītājs skaidroja, ka vienmēr, kad šie lēmumi tiek pārsūdzēt, notiek pārbaudes, kā biroja vadītājs vai attiecīgās amatpersonas, kas pārbaudes veikušas, nonākušas pie šī lēmuma. «Bijušas pietiekami daudz situāciju, kur runāts par to, ka pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai tās varēja būt precīzākas,» sacīja J. Maizītis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Kad Latvija pievienojās ekonomiskajām sakcijām pret Krieviju, tā labi zināja, ka būs sekas. Viss nebūtu tik skumji, ja mēs tam būtu gatavi, intervijā Деловые вести sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Viss šis stāsts par sankcijām nesākās šodien,» sacījis Lembergs, «Ja kāds nolemj rīkoties pret kādu, abas puses saprot, ka sekas būs. Ekonomiskās, politiskās, ģeopolitiskās, militārās. Tas viss būtu iepriekš jāanalizē un jāsaprot.»

Ventspils mērs uzskata, ka varēja rīkoties gudrāk. «Ja birojs, kuru pārvalda idiots Maizītis (Jānis Maizītis, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis), labāk darītu savu darbu, tad viņiem būtu profesionāli spiegi, kas strādātu blakus Krievijas prezidentam un viņa darbiniekiem.» Tādā gadījumā būtu saņemta informācija par to, kādas konkrēti sankcijas Krievija plāno pret Eiropas Savienību un Latviju tai skaitā.

Nākamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks, iespējams, varētu būt bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Tādu viedokli preses konferencē pauda tagadējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis. Runājot par viņam adresētajiem pārkāpumiem, viņš nenoliedza, ka tādi bijuši, taču tie nav radījuši tiesiskas sekas.

Viņš arī piebilda: «Es kā amatpersona biju gatavs iet pret straumi.» Vai konstatētie pārkāpumi ir par iemeslu viņa atstādināšanai, lai izlemj sabiedrība, viņš teica, paužot arī prieku, ka daļa no konstatētajiem pārkāpumiem ir atslepenoti.

Pats Maizītis gan par šādu izteikumu bija pārsteigts un db.lv atzina, ka neesot sekojis līdzi, jo ir aizņemts pašreizējā darbā Latvijas Universitātē.

Latvijā elektroniskas vēlēšanu sistēmas ieviešana radītu drošības riskus, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.

Maizītis izteicās, ka ar lielām «fobijām nav slims», taču, ikdienā saskaroties ar viņam pieejamo informāciju, secinājis, ka valstij labāk būtu saglabāt esošo vēlēšanu procesa kārtību.

«Labāk pasvītrot to krustiņu un mīnusiņu, tad būsim daudz drošāki un nebūsim ar drošības riskiem ietekmēti,» uzsvēra Maizītis.

SAB direktors gan norādīja, ka pats galvenais priekšvēlēšanu procesā ir pievērst uzmanību ziņu saturam un iepazīties ar pēc iespējas plašāku mediju saturu. «Galvenais, kas notiek mūsu galvās, [..] nesapīties virsrakstos, izlasīt vairākus, nevis tikai vienu rakstu,» piebilda SAB šefs.

Latvijā arī iepriekš bijušas diskusijas par vēlēšanu nodrošināšanu internetā. 2014.gada nogalē Saeima noraidīja attiecīgu kolektīvo iesniegumu, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas ekspertu viedokļiem. Viņi iepriekš komisijas sēdēs uzsvēra, ka šādu vēlēšanu ieviešanai nav pieejami tehnoloģiski risinājumi, kas būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu Satversmē nostiprināto aizklātuma principu.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Godātā redakcija, vēlos pievienot savu balsi demokrātijas, mūsu Satversmes un Valsts prezidenta institūcijas aizstāvībai. Raimonda Vējoņa nesenā vizīte ASV uzduļķoja sliktāko, ko esam redzējuši šajā tviteriskās apņirgšanas pseidokultūrā, kura sakņojas rupjību rakstīšanā uz publisko ateju būdiņu starpsienām. Kauns!

Mūsu dārgajam prezidentam pārmet, ka viņš angliski runājot ar smagu akcentu un brīžam tā, ka īsti nevar saprast teiktā jēgu. Vēlos kategoriski noraidīt šādu jautājuma izraušanu no konteksta. Prezidents arī latviski runā ar pasmagu akcentu, un saprast teikto pat valsts valodā bieži vien saprast nevar. Šahs un mats, jūs, ņirgas!

Pa kādai neveiksmei un valodas kļūdiņai ir bijis mūsu valsts prezidentu publiskos uznācienos, tas ir fakts. Tā amerikāņu juristiem palika atmiņā kāda mūsu prezidenta teiktais sanāksmē Kalifornijā, kur viņš vārda «likumziņi» (lawyers) vietā izrunāja «meļi» (liars), bet visi tak saprata, un, iespējams, vēl pareizāk, nekā runas rakstītāji bija cerējuši. Līdzīgi bija ar uzrunu Frankfurtes grāmatu gadatirgū, kur iecerētā successful development (panākumiem bagāta attīstība) izruna vedināja vairāk uz sexful development, kas arī ir apmēram pareizi.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Godātā redakcija, atļaujiet caur jūsu ietekmīgo un reizēm milzu tirāžās iznākošo laikrakstu sveikt tos, kuri vēlēšanu rezultātu gaidīšanas un apspriešanas karuselī nepamatoti palikuši ēnā.

Uzmanība dabiskā kārtā ir safokusēta uz tiem 100, kas turpmāk savu pārliecību un prasmi veltīs mūsu neatlaidīgajai virzībai pretī pilnai laimei. Tas ir labi, ka uzteicam uzvarētājus, mūsu sabiedrības avangardu, kas nonācis līdz finišam, bet mani kremt, ka šai eiforiskajā demokrātijas svētku atmosfērā nepelnīti piemirstam tos, bez kuriem šis karnevāls nebūtu iespējams.

Lūgtum pievērst uzmanību skaitļiem. Kopā partiju listēs bija pieteikts 1461 kandidāts. Tātad garantēti no šīs armijas pirmajā piegājienā līdz mērķim tikuši 100. Vēl kādam ducim vai diviem ir cerība tur nonākt, kad kāds no pirmā simta noliks mandātu uz ministrēšanas laiku vai arī dosies pildīt kādus citus pienākumus, kas nebūs savienojami ar pamatdarbu.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Daudzviet Eiropā un ASV, un, protams, arī Latvijā sākušas sirot teorijas par 5G tīkla kaitīgumu un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Lieki teikt, ka tām nav nekāda zinātniska pamata, kā to uzskatāmi pierādījis, piemēram, viens no slavenākajiem Latvijas zinātniekiem Vjačeslavs Kaščejevs. Un tomēr, kā var lasīt sociālajos tīklos, daudzu ļaužu prāti ir satraukti. Nezinu, kā citviet, bet Latvijā liela daļa sabiedrības ļoti labprāt tic dažādām sazvērestības teorijām un neuzticas nedz ekspertiem, nedz zinātniekiem. Un tas jau ir bīstami, un vienlaikus liecina par plašāku neuzticību varai un zināmu demokrātijas krīzi. 5G tīkla kaitīguma teorijas ir samērā nevainīgs piemērs, jo tas ir tik muļķīgi, ka tam tic visai maz ļaužu.

Taču ir arī nopietnāki kaitējumi. Piemēram, neuzticība vakcinācijai, kas apdraud sabiedrības veselību. Un ārsti var aizgūtnēm stāstīt par vakcinācijas lietderību un nekaitīgumu, minēt pētījumus, taču viņi tiek uztverti kā sistēmas daļa, kurai uzticēties nedrīkst. Galu galā visus argumentus taču var atspēkot ar pāris vienkāršām frāzēm – visi ārsti un pētījumi ir nopirkti, starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestība utt. Es nemaz nerunāju par žurnāla Ko ārsti Tev nestāsta popularitāti. Šāda neuzticība «sistēmai» kaitē arī ekonomikai. Lai atceramies stāstu par iedzīvotāju cīņu pret vēja parku Dobelē. Tas nekas, ka tādi ir visā Eiropā, bet mēs, latvji, zinām gan, ka tā ir globāla sazvērestība.

Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.

Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Krievija izvērsusi kampaņu slepenas ekonomiskās un politiskās ietekmes iegūšanai piecās Austrumeiropas valstīs, cenšoties diskreditēt liberālās demokrātijas modeli un vājināt transatlantiskās saites, secinājuši ceturtdien publiskota pētījuma autori.

Pētījumā, kuru veicis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) sadarbībā ar Sofijā bāzēto Demokrātijas pētījumu centru (CSD), teikts, ka Maskava nolūkā pakļaut savai kontrolei Bulgārijas, Latvijas, Serbijas, Slovākijas un Ungārijas valdības kooptējusi Krievijai simpatizējošus politiķus, cenšas iegūt dominējošas pozīcijas enerģētikas tirgū un citos ekonomikas sektoros, kā arī grauj pretkorupcijas sistēmu.

«Zināmās valstīs Krievijas ietekme kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti,» pēc 16 mēnešus ilga darba secinājuši pētījuma The Kremlin Playbook: Understanding Russian Influence in Eastern and Central Europe (Kremļa stratēģijas rokasgrāmata: Izpratne par Krievijas ietekmi Austrumeiropā un Centrāleiropā) autori.

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Trešdienas pēcpusdienā 59 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vēsta Latvijas televīzija (LTV).

Pēc LTV rīcībā esošās informācijas viņš miris pēc inficēšanās ar Covid-19. Cimdars šovasar bija starp partijas "Latvija pirmajā vietā " dibinātājiem, un tāpat kā viņa pārstāvētā partija iestājās pret obligāto vakcināciju.

Arņa Cimdara dzīves ceļš aizsākās 1962.gada Jelgavā - pilsētā, kuru mīlējis un kur pavadījis visu savu mūžu, vēsta viņa tuvinieki.

Jelgavā beidzis Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, vēlāk 2009. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē.

Arnis Cimdars bija Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris, lepns Latvijas patriots, vienmēr stingri iestājās par objektivitāti, demokrātijas neaizskaramību un taisnīgumu.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), pirmdien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

SAB priekšnieks Jānis Maizītis premjeri informējis par lēmuma iemesliem, tomēr Straujumai nav tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturējās vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja Straujuma.

Līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai četri mēneši, un tas ir tas laika periods, kamēr var norisināties Brokas sūdzības izskatīšana, turklāt viņai ir tiesības sūdzēties arī starptautiskajās institūcijās. «Šī būs pieredze nākamajiem valdību vadītājiem - būs jāvelta laiks tam, lai noskaidrotu, vai ministram ir pielaide valsts noslēpumam,» atzina Straujuma.

Saeima ceturtdien, 8.martā, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā atkārtoti iecēla Jāni Maizīti.

Par J.Maizīti balsoja 85 deputāti, pret bija divi deputāti.

Saeima J.Maizīti SAB direktora amatā pirmoreiz apstiprināja 2013.gada 14.martā. Pirms tam J.Maizītis ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, 10 gadus bijis ģenerālprokurors, strādājis arī par virsporkuroru un izmeklētāju, tieslietu ministra padomnieku. SAB direktoram ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē (LU). Pašlaik J.Maizītis studē arī LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā.

SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome un ievēl Saeima. SAB vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu skaits vienai personai nav ierobežots.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidāts varētu plašākai publikai nebūt pazīstams, atzinis viens no Tautas partijas dibinātājiem, bijušais veselības un finanšu ministrs, patlaban lielzemnieks Gundars Bērziņš.

«Balstoties uz to, kas līdz šim izskanējis, kandidāts visdrīzāk būs cilvēks, kurš strādājis drošības dienestos, kuram ir laba sadarbība ar partnerdienestiem un stingras rekomendācijas no tiem. Tādējādi kandidātu loks nebūs liels. Šis cilvēks plašākai publikai nebūs pazīstams, kas šim amatam ir normāli,» laikrakstam Neatkarīgā norādījis Bērziņš.

Runājot par to, vai šis kandidāts varētu būt bijušais ģenerālprokurors, tagadējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Maizītis, Bērziņš atzīst, ka viņa rīcībā esot par maz informācijas.

«Protams, tāda iespēja pastāv. Tomēr Latvijā tas nav bijis raksturīgi, un domāju, arī nebūs, jo... Es domāju, nebūs. Maizītis ir pietiekami publiska persona. Reputācija viņam ir atbilstoša. Sabiedroto atbalsts varētu būt mērens. Es domāju, ka tomēr - nē. Būs kandidāts, kuru mēs ļoti maz pazīsim,» pauda bijušais politiķis.