Jūs varat ilgi un daudz skatīties pamācību video par matu veidošanu, eksperimentēt ar dažādiem veidošanas līdzekļiem un, dažkārt, vainot pat savus matus. Matu veidošana, iespējams, ir viens no grūtākajiem skaistumkopšanas darbiem, kuru labprāt vienmēr uzticētu frizieriem, jo viņi prot ar to lieliski tikt galā. Lai veidot matus būtu vieglāk, kā arī šis process būtu matiem iespējami saudzīgs, ieteicams ņemt vērā dažus padomus. Pareiza un efektīga matu kosmētika un veidošanas ierīces palīdzēs realizēt visas teorētiskās zināšanas - viss nepieciešamais jūsu matiem ir atrodams mūsu i-veikalā!

Vai tiešām veidošana ir tik nepieciešama?

No matu veidošanas var atteikties tikai sievietes ar nesabojātiem, no dabas gludiem un taisniem matiem. Ja mati ir taisni un paplāni, iespējamais risinājums kuplai svētku frizūrai ir brīva matu atstāšana žūšanai, bet kuplumu var piešķirt izmantojot matu gofru, kas:

• paceļ matu saknes,

• padara matus vieglāk veidojamus,

• ilgāk liek izskatīties matiem svaigiem.

Matos var tikt iestrādāts arī sausais šampūns, lai padarītu matus daudz pakļāvīgākus un piešķirt matiem apjomu. Pēc tam tos var ielokot ar konusa veida lokšķērēm.

Matu veidošanas kļūdas

• Izmantojiet nepareizu šampūnu.

Matu mazgāšana ar šampūnu ir procedūra, kura ir tieši saistīta ar matu veidošanu. Ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo šampūnu konkrētam rezultātam: šampūns apjomam, šampūns pret elektrizēšanos, šampūns pret matiem, kas ļoti pretojas un ir grūti ieveidojami. Taisnojošie šampūni un kondicionieri padara matus smagākus, nereti tie satur pat silikonus, turpretī produkti lokainiem matiem dara tos vieglākus un elastīgus, lai būtu vienkāršāk izveidot cirtas.

Lai arī izmaksas kāpj, maiznieki izmaksu pieaugumu spiesti segt no iekšējiem resursiem un cenas nevar palielināt.

Pēdējā laikā atsevišķām izejvielu grupām vērojams cenu pieaugums, liecina maiznieku sniegtā informācija. Sēklu grupai, ieskaitot magones, sezamu, saulespuķu sēklas, pēdējā pusgada laikā cenas pieaugušas par 50 – 100 %, šokolādei, griljāžai, ievārījumam un gaļai – vidēji par 5 %, ievērojami sadārdzinājies arī sausais vājpiens – stāsta maizes ražošanas uzņēmuma SIA Liepkalni mārketinga speciāliste Ieva Zariņa. Jāņem vērā arī pērn rudenī vērojamā miltu sadārdzināšanās – kviešu miltiem – vidēji par 20 %, bet rudzu – par 5 %. Tomēr, neskatoties uz izmaksu pieaugumu, maiznieki to spiesti «ņemt uz sevi», jo iedzīvotāju pirktspēja joprojām nav uzlabojusies.

Matu transplantācija uzņem apgriezienus arī Latvijā, attīstās matu pārstādīšanas procedūru eksports, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, katram piektajam vīrietim ir problēmas ar galvas apmatojumu. Tās ir iemantotas gan ģenētiski, gan iegūtas dzīves laikā.

Sola rezultātu

Latvijā izveidotā SIA Rubenhair Baltika ir pirmā Rubenhair klīnika ES; viena Rubenhair matu pārstādīšanas klīnika darbojas Kazahstānā, bet divas – Ukrainā. Uzņēmuma īpašnieki ir ASV pilsonis, medicīnas doktors Aleksandrs Bogins Rubens (Alexander Bogin Ruben), Kazahstānas pilsonis un divi Latvijas pilsoņi. Matu pārstādīšana ir parasta ambulatorā procedūra nevis operācija, un vidēji aizņem no 3 līdz 10 stundām. Tās ilgums ir atkarīgs no galvas ādas stāvokļa, donora zonas un daudziem citiem faktoriem, stāsta SIA Rubenhair Baltika Biznesa attīstības un administratīvais vadītājs Igors Vladimirovs. «Klīnikā matu pārstādīšanai tiek izmantota FUE (follicular unit extraction) metode, kad mati tiek pārstādīti ar folikulu ekstrakciju bez līnijveida rētas, kas rodas, izmantojot strip metodi (strip method),» viņš skaidro. Transplantācijā tiek izmantoti paša pacienta mati, kas ņemti no donora zonas, kas ir vieta, kurā mati nav bijuši pakļauti izkrišanas procesam. Reti matu transplantācija ir iespējama, ņemot matus no citām ķermeņa daļām.

Atbildīgās institūcijas pagaidām nezina, kā cīnīties ar skaistumkopšanas salona 24 Karat agresīvo mārketingu. Sūdzības par šī salona darbinieku mēģinājumiem ietekmēt psihi, lai klients iegādātos pakalpojumu par vairākiem tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ienāk arvien biežāk. Lai pārbaudītu, kādā veidā uzņēmumam izdodas panākt, ka sievietes piekrīt maksāt tik milzīgu naudas summu, Diena devās eksperimentā.

Iesākumā jānorāda, ka skaistumkopšanas salonā tiek ielaisti tikai tie, ar kuriem uzņēmuma pārstāvji iepriekš ir sazinājušies. Tālruņa numurus viņi iegūst ļoti vienkārši - iepriekšējiem apmeklētājiem pateicībā par bezmaksas procedūru ir jāiedod to savu draugu un paziņu numuri, «kurus viņš gribētu iepriecināt».

Tā nu Dienai trešdienas vakarā zvana kāds kungs un teic - kāds draugs mani vēlējies iepriecināt, uzdāvinot skaistumkopšanas procedūru pēc izvēles vai nu sejai, vai matiem. Jāierodas jau rīt.

Ienākot salonā, paveras daudz pārspīlēti laipnu seju. Obligāti ir jāuzrāda pase vai ID karte un jāparakstās. Vismaz piecas smaidīgas darbinieces aicina uzgaidīt, līdzīgi kā to dara vēl vairākas pozitīva satraukuma pārņemtas klientes. Pēc īsa brīža salona darbinieces sāk saukt vārdā klientes, aicinot uz procedūru. Esmu otrā. «Labdien, mani sauc Marija. Cik jums skaisti auskari!» izsaucas friziere, kas norīkota man veikt matu procedūru. Paralēli tam, ka visi darbinieki smaida, vairākas reizes atvainojas pat par to, ka, garām ejot, mani aizskārusi viņu radītā vēja pūsma, Marijas jautājumi rada sajūtu, it kā es atrastos cukurvatē. Viņa prasa, kā esmu atbraukusi un kā man patīk laiks ārā.

Dārgāki graudi rudenī audzēs miltu cenu un visticamāk, arī maizes cenu.

Pagaidām gan vēl pieauguma apjoms nav skaidrs, taču aptaujātie ražotāji neizslēdz šādu iespēju. Graudkopji jau paziņojuši par mazākām graudu ražām šogad, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, var samazināties par 10 – 15 %. Pēdējo dienu sliktie laikapstākļi traucē ražas novākšanu – valstī nokulti ap 40 – 50 % labības, un tas var atstāt jūtamu ietekmi uz graudu kopievākumu.

Maizes ražotāja a/s Roga Agro valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis atzīmē, ka pagaidām vēl pāragri izteikt precīzas prognozes, kā miltu cenu ietekmēs ražas sadārdzinājums un cik lielā mērā tas atsauksies uz maizes cenām rudenī. «Ja graudi jau šobrīd ir par 10 – 25 % dārgāki, tad, acīmredzot, tas atsauksies uz produkta galacenu. Ar pērnā gada mitrumu un pavasara sausumu arī graudu kvalitāte ir viduvēja, līdz ar to vidējā malšanas partijas cena būs augstāka,» paredz V. Circenis.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Ilgā dzīve ierobežojumiem, kas liedza daudzstāvu ēku būvēšanu no koka, apliecina vilkšanos astē citām valstīm, kur ir meži un ir arī koka arhitektūras tradīcijas. Protams, tādas ir arī Latvijā – no pirts līdz baznīcai. Tomēr ne daudzstāvu ēku būvniecībā, kas piešķir plašāku elpu namu celtniecības iespējām kopumā. Vienlaikus nav pamata lielām ilūzijām, ka tagad, kad attiecīgos būvnormatīvus valdība ir atsvaidzinājusi, mūsu būvkonstrukciju ražotāji varēs atvēzēties, jo rūkdama sāksies kopš padomju laikiem tabuizētā koka daudzstāvu namu būvniecība. Protams, mūsu koka māju izgatavotājiem, neskatoties uz ierobežojumiem pašu mājās, ir uzkrāta pieredze, būvējot daudzstāvu koka namus nevis savā zemē, bet ārzemēs. Tostarp Norvēģijā vai Lielbritānijā, kur studenti mitinās koka moduļos, kas «līdz rozetei» ražoti Latvijā, bet kopā sastiprināti Anglijas studentu pilsētiņās.

Lai gan durvis ir atvērtas, Latvijas tirgus pašlaik nav nocieties ne pēc koka, ne dzelzsbetona daudzstāvu mājām, sevišķi runājot par mājokļiem. Ņemot vērā aizgājēju un aizbraucēju kopā veidoto ikdienas valsts tukšošanās tendenci, jaunu daudzdzīvokļu ēku, lai arī cik stāvus augstu, būvniecība, tuvākajā laikā acīmredzot tomēr nebūs biežs ziņu temats. Kamēr Pļavnieku, Imantas un citi dzelzsbetona bastioni stāv kā stāvējuši, liela roba dzīvokļu fondā nebūs. Tomēr ticams, ka tiks uzslieta pa kādai paraugmājai – koka vairākstāvu birojs kādai nozares kompānijai vai dzīvokļu ēka to darbiniekiem. Lai gan Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies, situāciju tirgū tie, visticamāk, spēcīgi neietekmēs. Tomēr žests ir labs, lai arī novēlots. Pie mums nozare ir izcīnījusi sešus stāvus, kamēr Zviedrijā plāno būvēt 34 stāvus augstu koka debesskrāpi.

Šonedēļ, 6.augustā Liverpūles ostu sasniegs kuģis, kurš no Latvijas ved moduļus Liverpūles studentu kopmītņu ēkas projekta būvniecībai. Projekta īstenotājs ir SIA Nordic Homes, koka konstrukciju māju ražotājs, kurš atrodas Ozolnieku novadā, Ānē, stāstīja tā pārstāve Mairita Migliniece.

Šā gada 25.februārī tika uzsākta koka konstrukciju - moduļu ražošana studentu kopmītņu ēkas būvniecības projektam Liverpūlē. Studentu kopmītņu ēka sastāvēs no trijiem, 4; 5 un 8 stāvus augstiem korpusiem. Kopumā projekta laikā tiks saražoti 305 moduļi ar 339 gultas vietām un vairākām koplietošnas telpām. Katrs modulis atgādina nelielu dzīvokli, kura vidējā apdzīvojamā platība ir 20m2. Moduļu transportēšana no Latvijas uz Lielbritāniju norisinās pa jūras ceļu ar kravas kuģi, kur līdz kuģim Latvijas ostā un no kuģa Lielbritānijas ostā līdz būvniecības vietai, moduļus nogādā kravas mašīnas.

Moduļu ražošana notiek kontrolētos mikroklimatiskajos apstākļos rūpnīcā, tāpēc ne lietus, ne sals, nedz arī citi laikapstākļi neietekmējot ražošanas procesu, tādējādi saglabājot vienmērīgu moduļu ražošanas ātrumu.

Jau otro nedēļu pēc kārtas Saeima ir izslēgusi no darba kārtības jautājumu par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem. Un šis ir gadījums, kad jāteic – pareizi dara, ka izslēdz!

Vispirms droši vien jāatgādina, ka šis likums savulaik tika pieņemts, noteikts, uz ko tas attiecas un kādas ir maksājamās likmes, piebilstot, ka noteiktu laiku šim jautājumam jānosaka moratorijs. Doma ir vienkārša – tieši mikrouzņēmēji ir tie, kuri visvairāk izjūt jebkuras izmaiņas likumdošanā, it īpaši, ja tās skar nodokļu sistēmu.

Protams, pārāk bieža nodokļu politikas maiņa rada problēmas jebkuram uzņēmumam, taču lielās kompānijas tās absorbē vieglāk. Piemēram, lielās energokompānijas vispār jebkuras izmaiņas iestrādā galatarifā patērētājiem un mierīgi dzīvo tālāk. Mikrouzņēmējiem nav brīvu līdzekļu, nav savas finanšu nodaļas, nav bezgalīgu iespēju jebkuras izmaksas iekļaut cenā utt. To ņemot vērā, būtu tikai pareizi noteikt, ka, piemēram, tuvākos piecus gadus kopš Mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešanas tas nepiedzīvo pilnīgi nekādas izmaiņas, tādējādi ļaujot mazajiem uzņēmējiem nostabilizēties, nostāties uz kājām, rēķinoties, ka uz viņiem attiecinātās likumdošanas normas netiks nemitīgi raustītas. Iespējams, šādā laika periodā daļai pašreizējo mikrouzņēmumu izdosies izaugt līdz SIA līmenim, un tas būs tikai ieguvums valsts tautsaimniecībai kopumā. Problēmas sākas brīdī, ja pāris Saeimas deputātu uzskata, ka katru brīvu brīdi tomēr kaut kas ir jāmaina, turklāt viņu domas darbojas pilnīgi pretējos virzienos.

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu, kādēļ man to vajag. Es gribu, lai policija atrod slepkavas, lai tiesas spriež taisnīgi, lai maniem bērniem ir skolas, lai mazbērniem ir vecmātes un tīras slimnīcas.

To nevar viena ģimene, to var tikai visa tauta. Tā ir mana, un pieņemu, ka daudzu cēlā griba pēc valsts. No savām gribām es izšķiru, ka daļēji valsti gribu, jo ļaudīm ir zemiskas vēlmes, mantkārīgas tieksmes un vispār katrs kaut ko grib sev vairāk nekā citiem, bet visi kopā grib, lai būtu godīgi – katram pēc spējām un nopelniem utt. Lūk, šī cēlā griba veikt godīgu pārdali starp spējīgiem un tizliem, starp talantīgiem un neapdāvinātiem, starp absolūtiem muļķiem un gudriem, pat viediem ļaudīm ir valsts dilemma. Tieksmē pēc sociālā taisnīguma mainās valsts iekārtas, notiek dumpji, ļaudis dara lielākās negantības, lai tikai rīt viņu bērni dzīvotu labāk. Visā šajā jezgā ne reizi vien parādās priekšlikums, ka vajag apņemties par visām nejēdzībām laikus runāt, nākt un stāstīt valsts iestādēs, precīzāk runājot, ziņot. Tas taču ir cēli – ziņot par to, kas traucē dzīvot labāk visiem kopā. Tomēr šī prakse tautai ne visai patīk, jo ar mugurkaula smadzenēm ļaudis jūt, ka kaut kas nav labi. Paši taču bērniem saka: «Nesūdzies par brāli, ka viņš tev iesita, tieciet paši galā! Tā ir nodevība, brāļi viens otru nenodod!»

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Teikas apkaimē topošā biznesa centra Gustavs pirmā ēka, kas būs sešus stāvus augsta un būvēta atbilstoši augstākajām “BREEAM New Construction Excellent Fully fitted” sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā, savas durvis vērs šī gada pavasarī.

Attīstītājs “Galio Group” ir saņēmis būvatļauju arī otrās ēkas būvniecībai, kas tiks uzsākta pie noteikta noslēgto nomas priekšlīgumu skaita. Jau šobrīd potenciālie nomnieki, kuri meklē modernas biroja telpas atbilstoši augstākajiem labbūtības standartiem, ir jau sākuši izrādīt savu interesi.

Biznesa centru Gustavs veidos trīs biroja ēkas. Pirmās ēkas būvniecība virzās finiša taisnē, lai jau šajā pavasarī tās enkurnomnieks – SEB Global Services – nodrošinātu vietu vairāk nekā 1100 darbiniekiem. SEB Global Services nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platību. Uz ēkas jumta izvietoti saules paneļi, un ēkas būvniecībā izmantoti ilgmūžīgi risinājumi.

Ar lakatu zīmolu "Eve Birdy Headwraps" Ieva Putniņa vēlas dot alternatīvu cilvēkiem, kam kādu iemeslu dēļ ir nācies atvadīties no matiem; lakati šobrīd ir prototipa stadijā.

Viņa vēlas atbalstīt cilvēkus ar alopēciju un mainīt sabiedrības skaistuma standartus, ar savu piedāvājumu dodot izvēles brīvību – nēsāt parūku, lakatu vai staigāt ar pliku galvu.

Ideja par lakatu zīmolu I. Putniņai radās no pašas pieredzes un nepieciešamības pēc kvalitatīvām, elpojošām un dizaina ziņā skaistām galvas segām, kas viņai kalpoja kā alternatīva parūkai. "Man 15 gadus ir ļoti reta autoimūna diagnoze. Kopumā esmu vesela un jūtos ļoti labi, bet mana imunitāte apmaldījās un sāka uzbrukt manām matu folikulām un līdz ar to sākās matu izkrišana, jo baltie asinsķermenīši liedz matu folikulām barības vielas, un matu sakne ieiet miega jeb telogēnā fāzē. Tās var aizmigt pat uz vairākiem gadiem, manā gadījumā tas ilgst 15 gadus – pusē galvas mati ataug, bet pusē vēl guļ. No malas izskatās, ka cilvēks ir izgājis cauri vairākiem ķīmījterapijas seansiem, jo citiem izkrīt arī skropstas un uzacis. Alopēcija nav nāvējoša slimība, bet tā lēnām nogalina pašapziņu," viņa dalās pieredzē.

Jau otrajā salonā HairRiga administratora pienākumus pilda robots – numuriņu izsniedzējs, gluži kā bankā; nākotnē uzņēmums vēlētos būt vairākos tirdzniecības centros.

Friziersaloni HairRiga šobrīd ir raduši mājvietu divos Rīgas iepirkšanās centros - Olimpia un Rīga Plaza, tomēr uzņēmumu SIA HairRiga Sun un SIA HairRiga īpašniece Ilva Banka-Okorie atklāj, ka nākotnē viņa vēlētos atvērt HairRiga arī tirdzniecības parkā Alfa vai Spice.

Koncepts kā nevienam

Abos HairRiga friziersalonos administratora vietā strādā robots – numuriņu izsniedzējs. Pirmais robots tika ieviests 2017. gadā līdz ar jauno friziersalonu Rīga Plaza, bet kopš šā gada marta šī sistēma darbojas arī Olimpia.

I. Banka-Okorie nav dzirdējusi, ka kādam citam salonam būtu šāds koncepcija, skaidrojot, ka HairRiga princips ir līdzīgs kā bankā, jo ir dzīvā rinda ar numuriņu sistēmu. Iestāties rindā jeb iegūt savu kārtas numuru var arī mājaslapā – tiešsaistē, piesakoties uz konkrētu datumu un laiku. Numuriņu iekārtā investēti 3,5 tūkstoši eiro. I. Banka-Okorie ir pārliecināta, ka ilgtermiņā šis ieguldījums atmaksājas, jo būtiski palielinās friziersalona efektivitāte. Ierodoties friziersalonā, cilvēks paņem savu numuriņu. Gaidot savu kārtu, viņš var izstaigāt veikalus, paēst vai izdarīt kaut ko citu. Pienākot rindai, salona klients mobilajā tālrunī saņemt ziņu ar norādi, ka var ierasties HairRiga.

Kembridžas hercogiene Keita Midltone pasākumā, kas norisinājies Londonas Dabas muzejā, piesaistījusi uzmanību ar jaunu, interesantu stilu, vēsta telegraph.co.uk.

Hercogiene bija tērpusies Mulberry kleitā, kuras audumā iestrādāti miera simboli, bet viņas frizūra atsaukusi atmiņā pagājušā gadsimta septiņdesmitos gadus.

Keitas mati bijuši lokaini, tie arī izskatījušies tumšāki. Saskaņā ar mediju spekulācijām ar hercogienes matiem varētu būt strādājis viņas iecienītais frizieris Ričards Vards.

Gadu pēc tam, kad nāvējošais ugunsgrēks plosījās Grieķijas piekrastes pilsētās netālu no Atēnām, nogalinot 102 cilvēkus, ceļš uz normālu dzīvi izdzīvojušajiem ir bijis garš un joprojām turpinās.

Tā, piemēram, kūrorta pilsēta Mati, mežaina teritorija, no kuras paveras skats uz dzirkstošo jūru, bija pensionāru iecienīta vieta un populāra vieta bērnu vasaras nometņu organizēšanai. 2018. gada 23. jūlijā tur plosījās ugunsgrēks, nogalinot cilvēkus ēkās vai automašīnās un piespiežot citus lēkt no klintīm jūrā. Pirmajā katastrofas gadadienā tā atgādina spoku pilsētu.

Piejūras kafejnīca, kas savulaik bija pilna ar pludmales apmeklētājiem, tagad stāv tukša, pārogļojušies galdi un krēsli jau sen aizvākti.

Citviet kādai mājai ir jauns jumts un svaigi krāsotas sienas, bet tā stāv pamesta uz apdegušas zemes pleķa.

«Tā bija elle. Mēs neko nevarējām izdarīt,» stāsta Mati iedzīvotājs Panagiotis Fragos.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzēja SIA «DHL Latvia» valdes loceklis Mati Karts (Mati Kart) atstājis amatu, kuru ieņēma kopš 2010.gada, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viņa vietā par valdes locekli iecelts Oļegs Lapšins, kuram ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu kopā ar vismaz vienu valdes locekli. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 25.jūnijā.

SIA «DHL Latvia» valdē bez izmaiņām turpina darboties valdes priekšsēdētāja Jeļena Jakovļeva, un valdes locekļi Snezhina Kazakova un Kjell Thomas Martin Hellstroem.

SIA «DHL Latvia» reģistrēta 1995.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 71 700 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh».

2017.gadā SIA «DHL Latvia» apgrozījums sasniedza 30,900 miljonus eiro, bet uzņēmuma zaudējumi veidoja 82 tūkstošus eiro. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 147 darbiniekus, kas bija par septiņiem darbiniekiem vairāk nekā 2016.gadā. Savukārt tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,314 miljoni eiro, kas bija gandrīz uz pusi mazāk nekā 2016.gadā.

Augstākās tiesa (AT) atzinusi bijušā a/s Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un piesprieda viņai sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 16 tūkst. Ls, konfiscējot arestētos, viņai piederošos naudas līdzekļus Parex bankas norēķinu kontā.

Arī viņas māti Elvīru Iņušovu tiesa atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un piemēroja viņai sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 8 tūkst. Ls apmērā un mantas konfiskāciju. Kaitējuma kompensāciju cietušajam Andrejam Kalējam tiesa nenoteica. Pilns AT Krimināllietu tiesu palātas spriedums būs pieejams 6.jūnijā, tad to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada janvārī Rīgas apgabaltiesa attaisnoja gan T. Karginu un viņas māti. Prokurors Eduards Bartkevičs lūdza Rīgas apgabaltiesu T. Karginai piemērot piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu par labu A. Kalējam. Savukārt viņas mātei Elvīrai Iņušovai piecu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu. Jāatgādina, ka prokurors T. Karginai grozīja sākotnējo apsūdzību un atbrīvoja viņu no apsūdzības par dokumentu viltošanu. Aizstāvības advokāti lūdza tiesu attaisnot apsūdzētās.

Tikai retais darba meklētājs, aizpildot savu darba pieteikuma formu jeb CV, pievērš uzmanību tādai detaļai pašā CV nobeigumā kā datorprasmes. Allaž tās ir vairāk kā pietiekamas – Microsoft Office programmas un kvalitatīva interneta piedāvāto iespēju spektra apzināšana it kā nesagādā nevienam problēmas. Tomēr pieredze rāda, ka šī komponente visbiežāk klibo darba ņēmējiem. Pārsteidzoši ir tas, ka izpratne par meklēšanas rīkiem internetā ir visai virspusēja, kas ikdienas darbā var sagādāt problēmas. Jāatceras, ka pārbaudes laikā darba devējs pārbaudīs darbinieka kompetenci visās viņa pieteikumā atzīmētajās komponentēs – arī datorprasmēs.

Tāpat būtiski saprast, ka datorprasmes nesākas un vienlaikus arī nebeidzas ar teksta uzrakstīšanu un tā noformēšanu. Lielākas problēmas sāk parādīties, kad darba devējs lūdz izpildīt nedaudz sarežģītākus uzdevumus – dažādu tabulu ievietošanu, kvalitatīvu prezentāciju izveidošana un elementāra PVN aprēķināšana, uzrādot arī formulu, kas palīdzēja veikt aprēķinu. Daļa darba devēju, lai novērtētu darbinieka paveikto konkrētā laika griezumā vai kāda projekta ietvaros, izmanto pašnovērtēšanas metodi, kur pašam darbiniekam ir jānorāda pilnīgi viss, kas veikts attiecīgajā laika posmā. Izmaksas, patērētais laiks, veikto darbu uzskaitījums uz laika ass, izpildes termiņi un citas novērtēšanas metodes, kas darba devējam palīdz gūt plašāku ieskatu par paveikto darbu un konkrētā darbinieka kompetences līmeni. Problēma nav to uzrakstīt, bet gan pasniegt saprotami un pārskatāmi, kam nepieciešams attiecīgs e-prasmju zināšanu līmenis. Tā, lai darba devējam nerodas jautājums – kāpēc mums tas bija vajadzīgs?

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem un vīzijām par valsts nākotni, nevienu nepārsteidz. Faktiski to dara visu kalumu politiķi visās valstīs, gan sabiezinot krāsas, gan piešpricējot kādu populisma devu, lai labāk ietiektos elektorāta prātos un sirdīs.

Tas, kas ir pārsteidzoši šajās vēlēšanās, ir lielā melu klātbūtne. Proti, politiķi nekautrējoties sauc nepareizus skaitļus, min nepatiesus statistikas datus, runā lietas, kas neatbilst likumos noteiktajam. Līdz ar to tas, ko dēvē par cietajiem faktiem, kas parasti ir neapgāžams arguments, ir neglābjami diskreditēts un zaudējis savu uzticamību.

Par to, kā un par ko partijas melo, katrs pats var pārliecināties, ielūkojoties LSM izstrādātajā rīkā Melu detektors.

Piemēram, var nekautrējoties apgalvot, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropā. Jo kurš gan no potenciālajiem vēlētājiem vērs vaļā interneta pārlūku, lai to pārbaudītu. Tiesa, ir žurnālisti, kas to izdara un atklāj, ka apgalvojums ir nepatiess. Taču kaitējums jau ir nodarīts. Aplūkojot Melu detektoru par partiju priekšvēlēšanu debatēm Lielbritānijā, kur ir pārbaudīti tikai cietie fakti (proti, skaitļi), mati slienas stāvus, cik brīvi politiķi sauc dažādus skaitļus, procentus utt. Kāds pie varas esošs politiķis, kurš strādā izpildvarā, pamanās apgalvot, ka pensiju nepaliekamais minimums tiek paaugstināts katru gadu, lai gan tas neatbilst patiesībai. Var tikai minēt, vai tā ir nekompetence vai apzināta vēlētāju maldināšana. Grūti pat pateikt, kurš variants ir sliktāks. Protams, var jau teikt, ka visus skaitļus galvā turēt nav iespējams un tas nav vajadzīgs. Tam varētu piekrist, ja skaitļi netiek minēti.