Jaunākais izdevums

Lai arī izmaksas kāpj, maiznieki izmaksu pieaugumu spiesti segt no iekšējiem resursiem un cenas nevar palielināt.

Pēdējā laikā atsevišķām izejvielu grupām vērojams cenu pieaugums, liecina maiznieku sniegtā informācija. Sēklu grupai, ieskaitot magones, sezamu, saulespuķu sēklas, pēdējā pusgada laikā cenas pieaugušas par 50 – 100 %, šokolādei, griljāžai, ievārījumam un gaļai – vidēji par 5 %, ievērojami sadārdzinājies arī sausais vājpiens – stāsta maizes ražošanas uzņēmuma SIA Liepkalni mārketinga speciāliste Ieva Zariņa. Jāņem vērā arī pērn rudenī vērojamā miltu sadārdzināšanās – kviešu miltiem – vidēji par 20 %, bet rudzu – par 5 %. Tomēr, neskatoties uz izmaksu pieaugumu, maiznieki to spiesti «ņemt uz sevi», jo iedzīvotāju pirktspēja joprojām nav uzlabojusies.

Pircēji negrib maksāt vairāk un tiklīdz paaugstinām cenas, tā apgrozījums sarūk vai arī pircēji izvēlas lētāku piedāvājumu, situāciju komentē maizes ceptuves Roga-Agro valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis. Šobrīd īpaši esot jūtams, ka komunālie maksājumi ir augsti un iedzīvotāji mazāk tērē pārtikai. Tomēr lielākajai daļai resursu bijis cenu kāpums, izņemot cukuru. Īpaši tas attiecas uz izejvielām, kas tiek importētas – augu eļļām, iesalu un citām, kas vairāk attiecas uz konditorejas izstrādājumu ražošanu. V. Circenis klāsta, ka pieaugušas arī transporta pakalpojumu izmaksas. Nozarē bažas raisa arī gaidāmais elektroenerģijas cenu kāpums, kas atstās ietekmi uz izmaksām. «Maizniekiem būs jāmeklē rezerves, kur ietaupīt. Taču, ja tā turpināsies, baidos, ka atsevišķiem maizniekiem darbs būs jāpārtrauc,» rezumē maiznīcas vadītājs. Maiznieki cerības saista ar eiro ieviešanu, jo tad importa izejvielu izmaksas varētu kļūt par kādu procentu zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā alerģiskiem cilvēkiem

Anda Asere, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas produktus prezentē Berlīnes starptautiskajā izstādē Zaļā nedēļa

Lelde Petrāne, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes Starptautiskā pārtikas un lauksaimniecības produktu izstāde Zaļā nedēļa notiek no 17. līdz 26. janvārim, tajā arī šogad kopš 1994.gada piedalās Latvija ar savu kopstendu, kurā Vācijas un citu valstu patērētājiem prezentē Latvijas pārtikas produktu daudzveidību.

Šodien rit izstādes sestā diena.

Katrā no četrām stenda stūru tirgošanās letēm ir iespēja pagaršot un iegādāties Latvijas uzņēmumu saražoto produkciju un iepazīties ar ceļošanas iespējām mūsu valstī.

Izstādes Zaļā nedēļa ietvaros Latvijas nacionālajā stendā katru dienu notiek visdažādāko produktu degustācijas, kurus ražotāji iedevuši līdz, lai ar tiem iepazīstinātu Vācijas iedzīvotājus:

A/S Cēsu alus dažādie gāzētie bezalkoholiskie un vieglie alkoholiskie dzērieni.

SIA Nissi vakuumā iepakoti dārzeņi, kartupeļi, bietes, pelēkie zirņi.

SIA Spilva mērces, augļu biezeņi.

SIA Silvanols uztura bagātinātāji un dabīgi atveseļošanās līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maize ir viens no latviešu virtuves pamatproduktiem, un konkurence šajā nozarē ir liela, taču līdzās lielražotājiem vieta atrodas arī mājražotāju piedāvājumam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arvien biežāk tirdziņos parādās mājražotāju alternatīvas klasiskajām kviešu un rudzu maizēm. Viens no jaunpienācējiem šajā nišā ir SIA ZeMaize, kas to piedāvā no pilngraudu kviešu un rudzu miltiem, auzu pārslām, papildina ar dažādām ogām un riekstiem. «Mūsu ģimenē maize ir teju vai katrā ēdienreizē, ēdam to daudz. Mans tētis vienmēr ir teicis, ka ēdienreize bez maizes nav maltīte. Man liekas, ka tā ir pamatu pamats, domāju, ka tā nekad nepazudīs no ēdienkartes,» saka Irina Pētersone, SIA ZeMaize līdzīpašniece. Turpretī viņas biznesa partnere Anitra Robeža neēd īpaši daudz maizes, bet viņai patīk to cept. «Nevarētu teikt, ka tā man būtu nepieciešama katrā ēdienreizē, taču man patīk mūsu atšķirīgā produkcija, piemēram, jaunā griķu maizīte, tāpat miežu maize ar cidonijām,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Svētes maizei attīstību bremzē vietējo bioizejvielu trūkums

Signe Knipše, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu galvenais mērķis ir nevis palielināt ražošanas apjomu, bet arī pēc diviem, trim vai pieciem gadiem turpināt cept labu maizi no bioloģiski sertificētām izejvielām, uzsver SIA Svētes maize līdzīpašnieks un maizniekmeistars Jānis Dāvids.

Uzņēmums dibināts 2010. gadā, maize sākta cept 2011. gada janvārī. «Kad sākām veidot ceptuvi, bija skaidrs, ka gatavosim bioloģisko maizi un dosim priekšroku sertificētām izejvielām. Ja tādas nevarēsim atrast, tad skatīsimies, kur var dabūt citas dabīgas un tīras izejvielas,» meistars uzsver. Izejvielu izvēlē ir skaidra principu hierarhija – biokvalitāte, vietējā izcelsme un tad tikai cena. Izejvielas Svētes maize cenšas iegādāties Latvijā. Ne visas sastāvdaļas varot atrast, jo Latvijā esot šaurs bioizejvielu sortiments. No miltiem te esot tikai divu veidu rudzu milti un viena veida – kviešu. Cukuru uzņēmums pērk no dāņu Nordic Sugar. Saulespuķu, ķirbju, sezama sēklas un linsēklas pērk Holandē. «Latvijā ļoti labi aug ķirbji, tiek audzēti arī kailsēklu ķirbji, kuru sēklas nav jāloba. Atliek audzēt pietiekamā apjomā, es labprāt pirktu. Mums patēriņš ir 50 kg nedēļā – tas ir pietiekami liels apjoms, lai kāds veidotu biznesu. Vairākos semināros un publiski esmu uzrunājis zemniekus,» stāsta meistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: baltmaize Mākoņmaize

Gunta Kursiša, 13.12.2013

«Kas ir balts, pūkains un liels?» - saskaņā ar Fazer veidoto mārketingu, šīs trīs īpašības piemīt baltmaizei «Mākoņmaize» «ar bērnības garšu». To, kā maize tiek ražota Ogrē somiem piederošā uzņēmumā Fazer Latvija, Db.lv rādīja uzņēmuma produktu attīstības vadītāja Arlita Sedmale.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī maize ir produkts, ko ēd visur, tomēr garšas īpatnības un maizes ēšanas tradīcijas atšķiras. Latvijā iedzīvotāji īpaši ir iecienījuši baltmaizi, kas Latvijā no visiem maizes veidiem aizņem lauvas tiesu - 37%. Tās ražošanas procesu šoreiz piedāvājam aplūkot rubrikā Kā top?.

To, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieli baltmaizes ēdāji, apliecina arī Fazer Latvija ražošanas dati - šajā ražotnē aptuveni 55% no visas saražotās maizes ir tieši baltmaize, savukārt Mākoņmaize, kas ir arī līdere Latvijas tirgū kopumā, veido 16% no kopējiem Ogres maiznīcā saražotās maizes apjomiem. Kopumā Fazer Latvija ražo aptuveni četrdesmit dažādus maizes veidus.

«Neņemot vērā to, ka latvieši godā rudzu maizi kā savu lepnumu, visvairāk Latvijā ēd baltmaizi, tai seko rudzu maize kukulīšos, kviešu sēklu maizes, saldskābās (ar katru gadu ēd mazāk), rudzu maizes ar piedevām - sēklām un graudiem -, formas maizes jeb tautā sauktie ķieģelīšus, tostermaizes porciju maizes, bagetes,» Fazer pārstāvji skaidro Db.lv Latvijas iedzīvotāju paradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieka saldēto produktu segments strauji aug

Anda Asere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes veikaliņš Black Rooster (Melnais Gailis) Ņujorkā piedāvā iegādāties ar rokām ceptu tumšo rudzu maizi, kas gatavota pēc senām latviešu receptēm, vēsta portāls latviesi.com.

Maize tiek cepta uz vietas no rudzu miltiem un uzglabājas pat vairākas nedēļas. Maize tiek pārdota arī citos Ņujorkas veikalos.

Black Rooster savā mājaslapā norāda, ka «visas valstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, cep maizi, izmantojot rudzu miltus. Latvijā tiek cepta visaugstākās kvalitātes rudzu maize, par ko liecina augstās balvas pārtikas izstādēs un lielais eksports uz kaimiņvalstīm».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Intervija: Mūsu Lāči Baltijā un Austrālijā

Zanda Zablovska, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fasētas svaigas maizes patēriņš Baltijā pamazām samazinās, savukārt saldētas maizes apjomi aug, līdz ar to jau tuvākajā laikā Lietuvas maizes ražotājs Fazer Lietuva UAB startēs šajā nišā.

Tā intervijā Dienas Bizness atklāj Fazer Lietuva UAB vadītājs un Baltijas organizācijas Fazer Bakery Baltic ģenerāldirektors Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis). Lietuvā Somijas uzņēmums Fazer nostiprinājās, 2001. gadā nopērkot maizes ceptuvi Gardėsis, kas dibināta 1995. gadā. 2001. gadā Fazer iegādājās arī Latvijas uzņēmumu Ogres maiznieks. Iepriekš Fazer Baltijā bija pazīstams kā saldumu zīmols.

Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums no Somijas, kurš ražo un tirgo saldumus, maizi, kā arī nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

Izteikti sīva konkurence

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Maize uzņēmumā Madonas maiznieks

Žanete Hāka, 24.07.2015

Milti atrodas silosos un tiek iepumpēti speciālās tvertnēs, kuras darbinieki aizstumj uz ražotni.

Foto: Aivars Liepiņš, Diena

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavota maize SIA Madonas patērētāju biedrība ietilpstošajā uzņēmumā Madonas maiznieks!

Maize Madonas maiznieka ceptuvē tiek izgatavota jau kopš 1961. gada, mainītas ir tikai iekārtas un ražotnes attīstībā piesaistīta un ieguldīta arī Eiropas Savienības nauda, stāsta SIA Madonas patērētāju biedrība ražošanas direktore Ludmila Harina.

Maizi uzņēmums pārdod tuvākajā apkārtnē, taču pieprasījums pēc tās patlaban samazinās, un nākas konkurēt ar lielo ražotāju maizi lielveikalu plauktos. «Saražot maizi pašlaik nav problēma, bet pārdot mūsdienās ir problēma,» atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars. «Tomēr cenšamies dažādot klāstu – gan griežam, gan fasējam maizi mazākos un lielākos apjomos, mainām etiķetes,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki iecienījuši skābmaizi un sklandraušus, kas izņemti tikko no krāsns; maizes ceptuve Suitu maize paplašinās, palielina sortimentu un izceptās produkcijas apjomu

Maizes ceptuvē Suitu maize, kurā top suitu saldskābmaize jeb skābmaize un pēc senām receptēm cep Kurzemes sklandraušus, saimnieko Mareks Reķis. Viņš darbu bankā nomainījis pret sirdij tīkamāku, taču fiziski grūtāku nodarbi – maizes cepšanu.

Pirmā suitu maizes ceptuve Rīgā atvērta pirms pāris gadiem Biķernieku ielā. «Tur kļuva par šauru, jo palielinājās pieprasījums, mēs izaugām. Pirms gada atvērām ceptuvi Teikā, Brīvības ielā, taču šobrīd šķiet, ka drīz izaugsim arī no šīs vietas,» lēš M. Reķis, kura uzņēmumā bez viņa strādā vēl divi palīgi. Ceptuvē un veikalā ieguldīti aptuveni pieci tūkstoši eiro, investīcijas jau ir atpelnītas. Viņš suitu maizes cepšanas gudrības un prasmes iemācījies no savas mammas Rutas Sokolovskas, kurai Alsungā pieder uzņēmums SIA Suitu maize. «Lai arī pēc izglītības esmu baņķieris, pusgadu nostrādāju bankā un sapratu, ka finanšu iestādē vairs nekad nestrādāšu. Negribu sēdēt pie datora visu dienu. Ceptuvē ir fiziski smags darbs slapju muguru. Mīklu ar rokām nemīcu, bet tāpat sanāk noskrieties – kā plkst. 8 atnāku uz darbu, tā 10 - 11 stundas no vietas, - pa dienu sanāk vesela maratona distance,» secina M. Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceptuve Lāči ir uzsākusi jauna produkta ražošanu, kas balstīts uz Lāču maizes cepšanas tradīcijām – tie ir rudzu čipsi, informē uzņēmumā.

Plāno un kraukšķīgo rudzu čipsu pamatā ir Lāču īpaši čipsiem ceptā augstvērtīgā rudzu maize, kas to padara par sātīgu un veselīgāku uzkodu, stāsta Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis.

Rudzu čipsi tapuši no maizes, kas cepta tikai no rudzu miltiem, nepievienojot garšas pastiprinātājus un garšvielas. Maize ir dabīgi raudzēta, izmantojot dabīgu, nevis rūpniecisko ieraugu.

Lai pagatavotu plānās, kraukšķīgās, kaltētās rudzu čipsu šķēlītes ar riekstiem vai žāvētiem augļiem, maize tiek īpaši cepta tieši čipsu gatavošanai, kas pēc tam speciāli tiek apstrādāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas maiznieks plāno startu saldētās produkcijas eksportā

NOZARE.LV, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājs AS Latvijas maiznieks nākotnē plāno paplašināties eksporta tirgos, pievēršoties arī saldētas produkcijas eksportam uz Skandināviju un citām kaimiņvalstīm, atzina maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Latvijas maiznieks tirdzniecības un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš.

«Patlaban primārais tirgus ir Latvija, tomēr skaidrs, ka kādā brīdī sasniegsim kapacitāti un būs jāattīstās arī eksporta tirgos. Arvien vairāk pievēršamies tādas produkcijas ražošanai, kur minimāli izmantotas E vielas, līdz ar to šādu maizi nav iespējams tālu eksportēt. Maizes ēšanas tradīcijas dažādās valstīs atšķiras, tomēr visur aizvien lielākā cieņā ir dažādi saldētas maizes izstrādājumi, un tas paver ļoti plašas eksporta iespējas,» sacīja Ilziņš.

Viņš atzina, ka pārtikas ražotājiem īpaši potenciāls ir Ķīnas tirgus, kur strauji pieaug maizes patēriņš, un saldētu produkciju turp var eksportēt neierobežotos daudzumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot domāt ārpus ierastajiem rāmjiem, Santa Liepa piedāvā nobaudīt sulīgi zaļu vai koši rozā maizi

Brīvmāksliniece Santa par maizes cepšanu sāka interesēties pavisam nesen.

«Mani iedvesmoja kāds rīts draugu mājās, kad pamostoties māja smaržoja pēc malkas, svaigi ceptas maizes un kafijas, un nekas labāks vispār nevarēja būt iedomājams,» viņa stāsta.

Līdzīgi citiem jaunajiem uzņēmējiem, Santa atzīst, ka noteicošais «savas lietas» sākšanā ir nepadoties pirmajām neveiksmēm, eksperimentēt un improvizēt. «Tas gan vēl ilgi nav nekāds bizness, un tā pat nav doma par šādu lietu. Tomēr, kad kaut kas interesants ir sākts, ir vajadzīgs pavisam maz – kāds draudzīgs ieteikums, atziņa, ka ir radīts realizējams produkts, vien mazs grūdiens no paziņu puses un spontanitāte.»

Komentāri

Pievienot komentāru