Jaunākais izdevums

Šī gada pirmajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja samazināties visās Baltijas galvaspilsētās. Lai gan algas auga pat straujāk nekā iepriekš, procentu likmju kāpums un noturīgi augstas dzīvokļu cenas nozīmēja, ka vidējai mājsaimniecībai atļauties iegādāties savu mājokli kļūst arvien grūtāk.

Tuvākajā laikā mājokļu pieejamība turpinās sarukt, jo procentu likmes vēl augs. Tomēr Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas sprints visdrīzāk ir tuvu noslēgumam, un algu kāpumam saglabājoties straujam, mājokļu pieejamība uz gada beigām sāks atgūties. Tas palīdzēs veicināt aktivitāti tirgū, taču strauju aktivitātes lēcienu kopējās neskaidrības apstākļos negaidām.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Mājokļu pieejamība Baltijā turpināja samazināties, ko galvenokārt noteica straujš procentu likmju kāpums, padarot aizņemšanos krietni dārgāku. Viļņā mājokļu pieejamības indekss pirmo reizi kopš 2009. gada noslīdēja zem 100, kas nozīmē, ka vidējai mājsaimniecībai mājoklis ar hipotekāro kredītu pirmajā ceturksnī vairs nebija pieejams. Tallinā mājokļu pieejamības indeksa vērtība bija 104, tomēr mājokļi pirmreizējā tirgū jau kādu laiku vidējai mājsaimniecībai nav pa kabatai.

Rīgā, kur cenas ir zemākās Baltijā, tāpat kā iepriekš mājokļu pieejamība saglabājās visaugstākā starp Baltijas galvaspilsētām – indeksa vērtība pirmajā ceturksnī bija 153.5. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par teju 54% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Tomēr dzīvokļiem, kuri atrodas mājās, kas celtas vai renovētas pēc 2000. gada, mājokļa pieejamība ir krietni zemāka – MPI indeksa vērtība 1. ceturksnī bija 103.5. Tas nozīmē, ka salīdzinoši jaunāki dzīvokļi vidējai Rīgas mājsaimniecībai balansē uz nepieejamības robežas.

Pircēji kļuvuši piesardzīgāki, un pieprasījums pēc mājokļiem pirmajā ceturksnī samazinājās. Gada pirmajos trīs mēnešos darījumu skaits krita par 11%, salīdzinot ar 2022. gada pirmo ceturksni. Bet, salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, tas ir samazinājies par 6,6%. Tirgus aktivitātes kritums fiksēts visos tirgus segmentos – tas skar gan lētākos un bieži – energo-neefektīvos mājokļus padomju sērijveida ēkās, gan dārgāko pirmreizējo tirgu. Arī rezervāciju skaits no jauna celtajos mājokļos ir zemāks nekā ierasts. Pircēji nesteidz rezervēt dzīvokļus celtniecības stadijā, bet izvēlas nogaidīt līdz projekts tiek pabeigts. Tikmēr jauno dzīvokļu piedāvājums saglabājas noturīgs.

Swedbank aplēses rāda, ka pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, vidējās svērtās dzīvokļu cenas pieauguma temps Rīgā palēninājās līdz 2.7%. Savukārt pret pērnā gada nogali jau vērojams cenu samazinājums 2.7% apmērā.

Cenu pieaugumu pret pērno gadu galvenokārt noteica dzīvokļi, kas celti vai renovēti pēc 2000. gada – tiem cenas bija vidēji par 16% augstākas nekā pirms gada. Vēl straujāks cenu pieaugums ir jaunajiem projektiem pirmreizējā tirgū. Statistikā šobrīd tiek reģistrēti darījumi ar jaunajiem projektiem, kas tikuši rezervēti pirms aptuveni gada, tādēļ jauno dzīvokļu segmentā noslēgto darījumu cenas bieži atspoguļo pagātnes situāciju. Savukārt šodien veiktās rezervācijas ir par cenām, kas ir vēl par aptuveni ceturto daļu augstākas nekā pērn pirms kara sākuma. Kaut gan būvniecības izmaksas vairs neaug tik strauji kā iepriekš, tās tomēr ir ievērojami augstākas nekā pirms gada, kas nozīmē, ka arī pārdošanas cenas ir virs 2022. gada līmeņiem. Mājokļi Rīgas pirmreizējā tirgū, visdrīzāk, jau ir nepieejami mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem. Neskatoties uz augstajām cenām, cenu korekcija jauno dzīvokļu segmentā nav gaidāma.

Turpretim, lielākajā tirgus segmentā – dzīvokļiem padomju sērijveida ēkās - jau kopš 2022. gada vidus vērojams cenu kritums. Kaut gan pirmajā ceturksnī izskatās, ka cenas ir nostabilizējušās, tomēr, saglabājoties vājam pieprasījumam, ir iespējams turpmāks cenu kritums.

Kopumā 2023. gads mājokļu tirgū gaidāms salīdzinoši lēnīgs – augstās procentu likmes, kopējā dzīves dārdzība un nenoteiktība visdrīzāk nozīmēs piezemētu tirgus aktivitāti. Bankas eksperti prognozē, ka atsevišķos segmentos būs cenu korekcijas. Pircēji varētu izvēlēties pirkumus atlikt, kamēr procentu likmes turpinās augt. Tomēr procentu likmju kāpumam apstājoties un algām turpinot strauji augt, mājokļu pieejamība vairs neturpinās krist un arī aktivitāte varētu pamazām atjaunoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Swedbank: Tallinā un Viļņā mājokļi vidējai mājsaimniecībai vairs nav pieejami

Db.lv, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmēm turpinot augt, šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja kristies. Ja Tallinā un Viļņā mājokļi vidējai mājsaimniecībai vairs nav pieejami, tad Rīgā vidējā mājsaimniecība ar kredīta palīdzību joprojām var atļauties iegādāties dzīvokli, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indeksa dati.

Tomēr rīdzinieku, kas apsver pēc 2000. gada būvēta vai renovēta mājokļa pirkumu, var gaidīt vilšanās. Dzīvoklis šajā segmentā pirmo reizi kopš 2014. gada vidējai mājsaimniecībai nav pa kabatai. Šī gada rudenī tiks sasniegts mājokļu pieejamības zemākais punkts. Taču pie apvāršņa ir cerība – tālāks procentu likmju kāpums netiek prognozēts, un kritumu gaidām jau nākamā gada vēlā pavasarī. Papildus tam, algu kāpumam turpinot apsteigt dzīvokļu cenu pieaugumu, mājokļu pieejamība uzlabosies.

Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgū, kur vēl pirms gada pieprasījums krietni pārsniedza pieprasījumu, nu situācija ir tāda, ka vajadzība pēc mājokļa teorētiski saglabājas, taču ekspluatācijā nodotie projekti arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti - cenu pieaugums šajā segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr, iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās.

2020. gadā tirgū lielāka daļa darījumu notika ar dzīvokļiem, kas jau bija nodoti ekspluatācijā. Pandēmijas laikā pieaugot mājsaimniecību uzkrājumiem, palielinājās pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunbūvēs, kā rezultātā strauji tika izpirkti tirgū esošie dzīvokļi un aktivitāte pārvirzījās uz būvniecības stadiju.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā...

Nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers Latvia Konsultāciju departamenta direktore Agija Vērdiņa atklāj, ka pašlaik tirgū palikuši mazāk kā 1000 pabeigtu dzīvokļu, kas pieejami iegādei, tomēr tuvākajā laikā sagaidāms, ka šie rādītāji varētu uzlaboties, jo projekti, kas tiek nodoti ekspluatācijā, arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti. “Tomēr kopumā lieli jauno dzīvokļu “atlikumi” tirgū nav gaidāmi, jo kara iespaidā radušos būvmateriālu izmaksu pieauguma rezultātā 2022. gadā tika uzsākti mazāk projekti, nekā tika gaidīts, un arī tagad novērojams, ka lielākoties jaunu būvniecību uzsāk tirgū jau labi zināmi attīstītāji,” piebilst A.Vērdiņa.

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro? 

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo...

Cita rezervāciju politika

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3770 dzīvokļu, tomēr ne visi no šiem dzīvokļiem ir pieejami publiski rezervācijai, vairāk nekā 700 no šiem dzīvokļiem vai nu vēl nav pieejami iegādei vai ir pieejami, tikai individuāli uzrunājot attīstītāju. “Līdz kara sākumam reti kurā projektā dzīvokļi netika pārdoti jau būvniecības stadijā vai netika publicētas cenas, bet pie neskaidrajām un mainīgajām būvniecības izmaksām vairāki projekti sāka piekopt iepriekš minēto cenu un rezervāciju politiku. No visiem būvniecībā esošajiem dzīvokļiem aptuveni 30% ir jau rezervēti. Pirms gada šis rādītājs bija ap 50%,” teic A.Vērdiņa.

Viņa skaidro, ka rezervāciju aktivitāte ir samazinājusies vairāku iemeslu dēļ: “Pirmkārt, par aptuveni 25% pieaugušas cenas. Otrkārt, Euribor iespaidā gan palielinājušās aizņemšanās izmaksas, gan samazinājusies summa, ko mājsaimniecība var aizņemties, zināmu iespaidu uz darījumu kritumu atstāj arī mazāks pieejamo projektu skaits. Cenu pieaugums ko novērojam jauno dzīvokļu segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās”.

To apliecina arī “Swedbank” Mājokļu pieejamības indekss (MPI) - mājokļa iegāde pirmreizējā tirgū daudziem pircējiem šobrīd vairs nav pa kabatai. Lai gan algu kāpums pērn turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk un līdz ar krietni augstākām procentu likmēm deldēja mājokļu pieejamību. Iedzīvotāju rocību un gatavību veikt lielus pirkumus nelabvēlīgi ietekmējusi arī kopējā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums, liecina MPI.

Problēmas rada finanses

Pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem dzīvokļiem tirgū vēl joprojām ir, tomēr problēmas potenciālajiem pircējiem sagādā tieši finansiālais aspekts. “Ja pirms vairākiem gadiem runājām, ka pircējiem bija problēmas sakrāt pirmo iemaksu, tad pašlaik Altum atbalsta programmas šo situāciju labi risina. Taču pašlaik kopējā dzīvokļu cena un ikmēneša maksājums pat pie 30 gadu scenārija vidējām mājsaimniecībām ir augsts. Pirms kara sākuma dzīvokļi vidēji būvniecības stadijā tika rezervēti par 132 000 eiro, kas nozīmēja, ka mēneša maksājums pie tā brīža likmēm uz 30 gadiem un ar 15% pirmo iemaksu bija ap 400 eiro. Pašreiz vidējais darījumu jau būtu 155 000 eiro, kas pie pašreizējā likmēm veido mēneša maksājumu ap 635 eiro. Vēl, protams, papildus ir izmaksas par autostāvvietu un noliktavu, kas potenciāli vēl vairāk palielina ikmēneša maksājumu,” situāciju ilustrē A.Vērdiņa.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru