Enerģētika

Mājsaimniecības saražoto «zaļo enerģiju» varēs nodot kopējā tīklā

Zanda Zablovska, 10.10.2013

Jaunākais izdevums

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz norēķinu sistēmu mājsaimniecībām, kuras no atjaunojamiem energoresursiem ražoto elektroenerģiju nodod kopējā elektroenerģijas tīklā.

Par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā nobalsja 79 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās.

Jaunā likuma redakcija paredz mājsaimniecībām veikt neto norēķinu, ja mājsaimniecība elektroenerģijas sadales sistēmas operatora tīklā ir nodevusi vairāk elektroenerģijas nekā izlietojusi. «Neto norēķinu sistēma būs maksājumu kārtība par patērēto elektroenerģiju, kuras laikā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par mājsaimniecības izlietoto un saražoto elektroenerģiju, kas nodota sadales sistēmas operatora tīklā,» skaidroja Saeimas Preses dienestā.

Jauno uzskaites sistēmu no nākamā gada 1.janvāra varēs lietot tie mājsaimniecību īpašnieki, kuri elektroenerģiju ražo un patērē pašu vajadzībām. Personas, kas veic komercdarbību, jauno sistēmu nevarēs izmantot.

Pašreizējais regulējums neveicina mājsaimniecību ieinteresētību sākt enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, norādīja likumprojekta autori.

Lai ieviestu mājsaimniecībām neto norēķinu sistēmu, regulējums papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka neizlietoto saražotās elektrības apjomu ieskaita nākamajā patērētās elektroenerģijas norēķinu periodā viena kalendārā gada laikā. Sistēmas aprēķina periods būs viens mēnesis.

Likums paredz, ka slēgt līgumu ar sadales sistēmas operatoru par neto norēķinu varēs mājsaimniecības, kuras enerģijas ražošanā izmanto atjaunojamos energoresursus, elektroenerģija tiek ražota un lietota vienā pieslēgumā, kā arī ražošanas iekārtu darba spriegums nepārsniedz 400 voltus un kopējā darba strāva vienfāzes vai trīsfāzu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus. Tiek prognozēts, ka šī kārtība būs izdevīga galvenokārt nelielu vēja rotoru un saules paneļu lietotājiem.

Tāpat grozījumi paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija par pārkāpumiem varēs sodīt pārvades un sadales sistēmas operatoru, kā arī elektroenerģijas sistēmas īpašnieku un elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s Liepājas metalurgs akcionāra Sergeja Zaharjina atklātā vēstule*

Sergejs Zaharjins, a/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eiropas valstīm jāsāk efektīvāk lietot dabas resursus

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai jāsāk efektīvāk lietot dabas resursus. Līdz 2030. gadam palielinot resursu produktivitāti par 30%, ES IKP varētu pieaugt gandrīz par 1%, un radīt papildus 2 miljonus pastāvīgu darba vietu, norāda EP deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Šim nolūkam ES jānosaka mērķi atkritumu apjoma samazināšanai, jāuzlabo Ekodizaina direktīva, un jāmazina saikne starp izaugsmi un resursu patēriņu. Deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2015. gada beigām iesniegt atbilstošus likumprojektus.

«Mēs pašlaik saskaramies ar paradigmas maiņu, kas vienlaikus sniedz arī jaunas iespējas uzņēmējiem. Tomēr tās varēs izmantot, vienīgi palīdzot radīt jaunu uzņēmējdarbības ekosistēmu,» sacīja ziņotāja Sirpa Pietikäinen (EPP, FI) pēc tam, kad deputāti pieņēma viņas sagatavoto tekstu ar 394 balsīm par un 199 balsīm pret, atturoties 82.

«Vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, informēšanā, ekonomikā un sadarbībā. Pirmkārt mums ir vajadzīgi skaidri kritēriji un mērķi. Ir jāpārskata spēkā esošie likumi, jo tie pienācīgi neatspoguļo ekosistēmas pakalpojumu vērtību. Jāpaplašina ekodizaina direktīvas piemērošanas joma, jāatjaunina atkritumu apsaimniekošanas direktīva, un īpaša uzmanība jāvelta konkrētām jomām, piemēram, ilgtspējīgai būvniecībai,» viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Savickis: Zaļajai enerģijai ir liela nākotne, bet pagaidām Latvija to nevar atļauties

Juris Savickis, Itera Latvija prezidents, 08.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā bieži tiek spriests par to, ka lielas naudas summas, maksājot par elektroenerģiju, Latvijā tiek samaksātas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.

Mēs gribam būt par daudz eiropeiski, neņemot vērā mūsu reālo situāciju. Skrienot vilcienam pa priekšu, mēs mēģinām izpildīt pat rekomendācijas un ieteikumus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanu ES.

Jāuzsver, ka, ņemot vērā mūsu pašreizējo energoapgādes situāciju, mums faktiski nekas vairs nebūtu jādara, lai izpildītu ES ieteikumus, jo tas viss mums jau ir – Latvija pilnībā iekļaujas ES uzstādījumos. Tomēr Latvijā tas tiek ignorēts, pieņemot likumus, kas paredz AER staciju atbalstu, un uz tā pamata tiek dalītas licences dažādu jaunu staciju darba uzsākšanai, nepaskaidrojot, ka šādi iegūta enerģija maksā aptuveni četras reizes dārgāk nekā enerģija, kas saražota, izmantojot gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži jaunā biroja iekārtošanā galvenais postulāts – videi draudzīgu materiālu izmantošana, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunā biroja ēka atrodas Rīgā, Vaiņodes ielā 1, Salu tilta galā, līdzās K. Ulmaņa gatves krustojumam ar Vienības gatvi. Ēku a/s Latvijas valsts meži vajadzībām uzbūvējis uzņēmums Moduls Rīga, kas tika izvēlēts konkursa kārtībā. Starp abām pusēm noslēgts ilgtermiņa nomas līgums. «Mums bija vairākas prasības. Būvniecībā bija jāizmanto videi draudzīgi materiāli, biroja apkurināšanai jāizmanto atjaunojamie dabas resursi. Tāpat vēlējāmies, lai ēka būtu viegli sasniedzama, netālu būtu sabiedriskā transporta pieturvietas. Būtu skaisti, ja varētu strādāt meža vidū, tomēr mums jādomā, lai darbinieki varētu ērti nokļūt līdz darbam,» stāsta Latvijas valsts meži komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Tomēr svarīgākais faktors bija visiem uzņēmuma darbiniekiem beidzot radīt iespēju strādāt zem viena jumta. Daudzus gadus tā struktūrvienības mitinājušās vairākās ēkās Pārdaugavā. Tās neatradās tik tuvu viena otrai, lai darbinieki vajadzības gadījumā varētu pie kolēģiem aiziet kājām. «Jaunais birojs ir izvietots trīs stāvos. Kopumā šeit strādā 240 darbinieku. Jaunajās mājās ir uzlabojusies iekšējā komunikācija. Beidzot esam visi kopā,» atzīst T. Kotovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tīro tehnoloģiju un citu nozaru komersanti un pētnieki attīstīs sadarbības tīklus

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aktīvi slēdz līgumus par klasteru jeb sadarbības tīklu veidošanu, tādējādi uzsākot Klasteru programmas ieviešanu. Biedrības un nodibinājumi īstenos projektus, kuros plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums ir vairāk nekā 5 miljoni eiro, informē CFLA.

Vairākās programmās mūsu klienti un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmēji ir uzņēmējus pārstāvošas organizācijas – biedrības, nozaru asociācijas, aģentūras un darba devēju organizācijas. Lielākajai daļai no tām projektu īstenošanā ir uzkrāta jau krietna pieredze, un tās savas nozares pārzina vislabāk. Līdz ar to varam būt gandarīti par sadarbību, jo tā veidojas ļoti kvalitatīva un produktīva. Un tas ir mūsu un klienta kopējais mērķis - lai investīcijas tiešām kalpotu iecerētajai idejai un projekts nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu, uzsver CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Pirmais līgums šīs programmas ietvaros noslēgts ar biedrību CLEANTECH LATVIA jeb “tīro tehnoloģiju” klasteri, kas apvieno vides aizsardzības jomā strādājošus uzņēmumus un pētniecības institūtus, kuri sadarbojas tādās jomās kā ūdens un augsnes resursu pārvaldība, atkritumu apsaimniekošana, ilgtspējīga enerģētika un atjaunojamie resursi, biotehnoloģijas, viedie materiāli u.c. Projekta gaitā klasteris īstenos dažādas starptautiskās sadarbības veicināšanas un pētniecības aktivitātes – piemēram, šogad darbu sāks pastāvīga pārstāvniecība Kazahstānā, kuras uzdevums veicināt dalībnieku eksportu uz Kazahstānu un Centrālās Āzijas reģionu. Projektā plānotais ERAF ieguldījums ir 415 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācijas valdes loceklis Aldis Čīma, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā ierosinātajiem grozījumiem «Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam».

Grozījumi paredz ar 2021. gadu ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli ar fosilām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un ieviest ierobežojumu reģistrēt/ieviest Latvijā transportlīdzekļus, kas vecāki par 3 gadiem vai kam tiek veikta otrreizējā reģistrācija. Ar 2025. gadu paredzēts ierobežot vai aizliegt jaunu ar fosilajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu tirdzniecību un reģistrāciju. Iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vieglais automobilis kļūs neaizsniedzama luksusa prece. Gandrīz visiem būtiski pieaugs izmaksas.

Latvijas teritorijā lielai iedzīvotāju daļai kvalitatīva dzīve nav iedomājama bez vieglā automobiļa. To apliecina statistikas dati (LR CSP) – 2018. gadā 73% Latvijas lauku iedzīvotāju bija nodrošināti ar vieglo automobili (salīdzinot ar 2007. g., pieaugums par 12,2 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru