Iespējams, mājsaimniecību pasargāšana no elektroenerģijas cenu kāpuma bija saistīta ar eiro ieviešanu.
Par to liecina gan lēmums 2011.gada aprīlī ieviest diferencētu elektrības tarifu, kā rezultātā vismaz 55% mājsaimniecību elektrības izmaksām, pēc a/s Latvenergo prognozēm nevajadzēja pieaugt, gan plānotais tarifu pieauguma straujums, ar ko mājsaimniecībām būs jārēķinās jau pēc eiro ieviešanas. Šāda situācija turklāt atgādina stāvokli Igaunijā, kur cenu kāpums esot ticis apzināti bremzēts ar mērķi ieviest eiro.
«Nav šaubu, ka Igaunijā cenu kāpums tiešām tika bremzēts, neatceros precīzi, cik lielā mērā tieši Māstrihtas kritēriju dēļ. Elektrības cenas mājsaimniecībām bija stipri nereālas,» zināja teikt DNB bankas speciālists Pēteris Strautiņš. Šobrīd novērojams, ka eiro ieviešanas gadā plaši slavētajā Igaunijā inflācija jau trešo gadu ir viena no augstākajām eirozonā, pārsniedzot 3%.
Pieņemot lēmumu par elektrības tarifiem 2011.gadā, jau bija zināms par sagatavotajā Latvijas Konverģences programmā 2011.–2014. gadam paustajiem pieņēmumiem, ka energoresursu sektorā cenas ietekmēs elektroenerģijas tarifu kāpums 2011. gada aprīlī un nodokļu izmaiņas dabasgāzei no 2011. gada jūlija.
Šī dokumenta autori vienlaikus secināja, ka vājš iekšējais pieprasījums ierobežos cenu kāpumu precēm un pakalpojumiem, ko nosaka vietējais tirgus, bet kāpjošās izmaksas, it īpaši enerģētikas sektorā, cenām neļaus arī kristies. Konverģences ziņojumā arī tika prognozēts, ka šogad kopumā inflācijas līmenis Latvijā saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā var pieaugt līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un (līdz šim atliktā) elektrības tirgus liberalizācija.