Makaronus var ražot ne tikai itālieši

2012. gada 22. novembris plkst. 8:15
Autors: Anda Asere
Sadaļa: Foto
Dalies ar šo rakstu

Itālijai tik raksturīgo produktu industriāli ražo arī tepat Dobelē un trīs līdz piecu gadu laikā Dobeles dzirnavnieks Baltijas valstīs cer iegūt 30% tirgus daļu.

AS Dobeles dzirnavnieks jaunā produkta mērķis ir iekarot pozīciju Latvijas tirgū, jo līdz šim šādā veida produktus importēja. «Ieejot Latvijas veikalos, tepat industriāli ražotus makaronus nevarējām atrast. Mums ir liels prieks, ka spējam piedāvāt patērētājiem Latvijā ražotu produktu, tādējādi aizstājot importa izstrādājumus,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. Ražotnē investēts ap trim miljoniem latu, ko veidoja akcionāru ieguldījums, Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums un AS Swedbank aizdevums.

Šobrīd veikalos var atrast divu veidu makaronus – ar preču zīmi Presto, ko ražo no Latvijā audzētiem kviešiem, un ar preču zīmi Dobeles dzirnavnieks, kas ražoti no cieto kviešu jeb durum miltiem.

Ņemot vērā, ka klimatisko apstākļu dēļ Latvijā neaug cietie kvieši, šobrīd šo izejvielu uzņēmums importē no sava mātes uzņēmuma Vācijā. Taču līdz ar jauno investīciju projektu – cieto kviešu dzirnavu izbūve – cietos kviešu graudus varēs pārstrādāt miltos Dobelē, tādējādi šo pievienoto vērtību radot tepat un izmantot šos miltus gan makaronu, gan vēlāk arī spageti ražošanā.

Šo projektu realizācija jau ir uzsākta un tos plānots pabeigt 2013. gadā. Kopējās šo abu projektu investīcijas ir aptuveni pieci miljoni latu. Spageti ražošanas iekārtas tiks iegādātas sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu.

Vidēji mēnesī AS Dobeles dzirnavnieks saražo aptuveni 1000 tonnas pastas un ražotne strādā ar 80% noslodzi no maksimālas jaudas. «Trīs līdz piecu gadu laikā vēlamies ne tikai Latvijas, bet Baltijas tirgū sasniegt 30% tirgus daļu,» saka K. Amsils, vienlaikus atzīstot, ka mērķis ir ambiciozs un prasa laiku.

Ar citiem uzņēmumiem, kas šogad pretendē uz Eksporta un Inovācijas balvu 2012 variet iepazīties, klikšķinot šeit.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu