Jaunākais izdevums

Pārvadātāju izdevumi par ceļu izmantošanu Eiropā ar laiku pārsniegs tēriņus degvielai, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādas transporta kompānijām netīkamas perspektīvas Latvijas komersantiem ieskicēja kompānijas UAB DKV Euro Service Baltikum direktors Baltijas un Skandināvijas valstīs Arturs Mihejenko.

DKV cita starpā sniedz transporta uzņēmumiem pakalpojumus saistībā ar norēķiniem par ceļu izmantošanu vairāk nekā 20 valstīs. Viens no iemesliem, kāpēc jautājums par ceļu lietošanas maksu ārvalstīs kļūst aizvien aktuālāks, ir tas, ka arvien vairāk starptautisko autopārvadātāju rūkošā Krievijas tirgus dēļ ienāk Eiropas tirgū. Krievijā iepriekš par ceļu izmantošanu nebija jāmaksā, esošie maksājumi ir samērā niecīgi, bet Eiropā šī maksa veido pietiekami lielu daļu no komersantu izdevumiem. Iepriekš pārvadātāji pamatā skaitījuši izdevumus degvielai, bet ceļu maksas ailītei īpaša uzmanība nav pievērsta. Taču šodien jau ir valstis, piemēram, Ungārija, kurās par ceļu izmantošanu jāmaksā tikpat, cik par degvielu.

Visu rakstu Maksa par ceļiem nemitīgi pieaugs lasiet 17. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas ir iespējas cīņai ar PVN krāpniecību?

Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pašu raktā bedre drīz būs gatava

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ceļiem mūsu valstī ir tāpat kā ar padomju laika dzīvojamo fondu – turpmāka pastāvēšana ar treknu jautājuma zīmi

Tie ir vēl sliktākā stāvoklī nekā toreiz – tā Latvijas valsts ceļu stāvokli novērtējis satiksmes ministrs Uldis Augulis, salīdzinot situāciju patlaban ar to, kāda aina šoseju saimniecībā pavērās laikā, kad viņš šīs ministrijas vadītāja krēslā sēdēja iepriekšējo reizi. Jāatzīst, ministra novērošanas spējas ir samērā labas.

Lai gan būvdarbu apjoms uz ceļiem gadu no gada ir audzis un šogad ir cerības to pagarināt vēl par veseliem 24 kilometriem – līdz 1211 km kopgarumam, paveikto var salīdzināt vien ar atsevišķām renovētām daudzdzīvokļu mājām. Kaut kas nebūt jau tiek darīts, bet ne atsevišķie kārtībā savestie šoseju posmi, ne reta atjaunota māja nerisina situāciju kopumā ne vienā, ne otrā gadījumā. Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kāda būs dzīve vecajās paneļu mājās pēc 20 vai 40 gadiem, tāpat vidējais Latvijas autoceļš bez pienācīgas aprūpes vienkārši turpinās ies postā. Neveikto remontdarbu deficīts valsts autoceļu tīklā sapampis jau līdz 4,5 miljardiem eiro, bet autobraucēji, kratoties pa savulaik asfaltētajiem ceļiem, no saviem makiem ik gadu izkrata aptuveni 800 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus salabot nevarēs

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem transporta masas ierobežojumiem uz grants ceļiem

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar pavasara atkusni un šķīdoni uz grants ceļiem, jau ir ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem autotransporta masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Masveida ierobežojumi pagaidām vēl nav ieviesti Valkas, Balvu, Limbažu, Liepājas, Rēzeknes, Talsu un Valmieras apkārtnē.

Pavasara atkušņa un ilgstošu nokrišņu dēļ šķīdonis ir iestājies uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā. Tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz grants ceļiem sāk ieviest autotransporta masas ierobežojumus

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar atkusni un nokrišņiem uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem pakāpeniski tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK: Valsts tautsaimniecība slikto autoceļu dēļ ik gadu zaudē ievērojamus līdzekļus

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību izvērtēt esošo situāciju un steidzami pieņemt būtiskus lēmumus, lai sakārtotu sliktā stāvoklī esošos autoceļus, lai īstenotu Nacionālās attīstības plānā deklarēto ekonomikas izrāvienu un nodrošināt līdzsvarotu reģionālo attīstību, informē LDDK.

Joprojām valstī ir pagastu centri, no kuriem līdz lielajām pilsētām var aizbraukt tikai pa grants ceļiem. Neveikto darbu apjoms tikai uz valsts ceļiem ir sasniedzis aptuveni 4,5 miljardus eiro.

LDDK norāda, ka valsts tautsaimniecība slikto autoceļu dēļ ik gadu zaudē ievērojamus līdzekļus. Zaudējumu samazināšana, kurus rada slikti un ļoti slikti ceļi, būtu nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem un uzņēmējdarbības attīstībai gan valstī kopumā, gan jo īpaši reģionos, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos.

Uzturot apmierinošā kārtībā tikai valsts nozīmes lielos ceļus, bet reģionālo un vietējo ceļu stāvokli neuzlabojot, tiek kavēta uzņēmējdarbība novados un mazajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada 15. janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, bet vilcienos - par 10 vai 20 centiem (atkarībā no reģiona), informē VSIA Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tajā skaitā kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Elektroniski pārdotajām viena brauciena biļetēm, kas maksā vismaz 2,10 eiro, tiks piemērota atlaide 10% apmērā. Savukārt e-biļetēm, kas maksā mazāk par 2,10 eiro, atlaide saglabāsies 5% apmērā.

Gan starppilsētu, gan vietējās nozīmes maršrutos maksa par braucienu autobusā pieaugs par 10 centiem, savukārt vilciena biļetes cena A un B zonas robežā palielināsies par 10 centiem, bet, braucot tālākos posmos, tā pieaugs par 20 centiem. Pasažieriem arī turpmāk būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, maksājot par braucienu lētāk - braucienam autobusos tā nodrošina atlaidi 10%, 15%, 20% apmērā, bet vilcienā atlaidi var saņemt līdz pat 46% apmērā. Iedzīvotāji, kuri abonementa biļeti būs iegādājušies pirms 15. janvāra, varēs to izmantot līdz derīguma termiņa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvieši gādā par drošību tūlīt

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors. Sagatavoja Didzis Meļķis, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden General Motors vicepriekšsēdis Roberts Lucs prognozēja, ka pēc 15 līdz 20 gadiem cilvēku vadītas automašīnas drošības apsvērumu dēļ uz ceļiem būs aizliegtas. Šī pati loģika vada arī vairākos Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos iesaistīto Rihardu Gailumu. Viņa 2015. gadā dibinātā Pilot Automotive Labs (turpmāk ‒ PILOT) ir radījusi šādu dzīvību glābjošu tehnoloģiju, turklāt pielāgojot to cenas ziņā pieejamām lietotām automašīnām.

Kompānijai ir komanda ar starptautisku izglītību un pieredzi tehnoloģiju jomā. Ar Rihardu kopā strādā programmētājs un industriālais dizainers ar 30 gadu stāžu Andris Eihmanis un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Inovācijas un globālās līderības programmas absolvents Juris Bariss. PILOT ir izgājusi jau divus jaunuzņēmumu akseleratorus ‒ Enchant.vc Singapūrā un Infiniti Lab Honkongā. Kompānijai ir partnerība ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu Rīgā, kur tiek veikti pētījumi un ārpakalpojumi. Kopā ar šo partneri PILOT ir izveidojusi Augsto tehnoloģiju izglītības biedrību, kas savukārt vada bezpilota auto tehnoloģiju trasi.

Vairums auto un moto kompāniju fokusējas uz augstas autonomijas pakāpes braucamajiem, bet – uz jauniem braucamajiem. Tāpēc arī inovācijas parasti iesniedzas tieši jaunajās automašīnās, kas nozīmē reālas pārmaiņas dzīvē vien pēc gadu desmitiem. Turpretī PILOT risinājumi ir mērķēti uz tūlītējām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēc alkohola uz Igauniju brauc vien 10-13% Somijas tūristu

LETA, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādāties tikai alkoholiskos dzērienus uz Igauniju brauc vien 10-13% no Somijas tūristiem, kas ierodas Igaunijā, paziņojis Somijas Veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma institūta eksperts Esa Esterbergs.

Ja paskatās, kādēļ somi brauc uz Igauniju, tad ir redzams, ka tikai maza to daļa - 10-13% - pērk tikai alkoholu. Lielākā daļa brauc uz Igauniju pavisam cita iemesla dēļ. 50% Somijas tūristu, kas atgriežas no Igaunijas, vispār atbrauc bez alkohola, Esterbergs uzsvēra intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš piebilda, ka vieglos alkoholiskos dzērienus somiem Igaunijā nav jēgas pirkt, jo cenas atšķirības izlīdzinās, un saistībā ar akcīzes nodokļu celšanu starpība paliks arvien mazāka.

Vienlaikus Esterbergs norādīja, ka pat neliela cenas atšķirība nozīmē, ka kaut nelielā mērā "alkohola tūrisms" saglabāsies. Kā piemēru viņš minēja to, ka arī no Stokholmas Somijas prāmju pasažieri atgriežas ar iegādātu alkoholu, lai gan cenas atšķirība ir pavisam neliela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļu būvnieki: Neuzlabojot Latvijas ceļus, veidojas 8 miljardus eiro liels deficīts

LETA, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie aprēķini liecina, ka sistemātiski neuzlabojot Latvijā esošos ceļus, vai arī vispār tos neuzlabojot, jau veidojas 8 miljardus eiro liels deficīts, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma sacīja apvienības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Brunavs minēja, ka šāds deficīts veidojas uz pusēm runājot par valsts un pašvaldības ceļiem, taču, neieviešot konkrētu sistēmu katru gadu minētais deficīts palielinās.

«Valsts īpašumā esošie ceļi tiek uzturēti, bet, piemēram, pašvaldību īpašumā esošie ceļi tiek apkopoti un tālāk par ceļu uzlabošanu tā netiek, jo nav finansējuma,» stāstīja Brunavs.

Brunavs piebilda, ka neesot tā, ka ceļu būvnieki tikai prasa un prasa, jo arī apvienībā esošie uzņēmumi ir sociāli atbildīgi un izprot esošo situāciju, tomēr skaidri definēta sistēma ceļu sakārtošanai ir nepieciešama. Ir jāsāk ar normatīvo aktu sakārtošanu un tad arī jāskata jautājums par kāda konkrēta finansējuma iezīmēšanu, kas tiktu novirzīts ceļu sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aktualizē stāvvietu problēmu, rosinot auto ļaut novietot pagalmu zaļajās zonās

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzbrukumi uz ceļiem vairāk līdzinās Robina Huda stāstam, jo uzbrucēji lielākoties cenšas neradīt kaitējumu autovadītāju veselībai un nesabojāt automašīnas.

Ir aptuveni pusnakts, kad Humberto Aguilars, vadot kravas automašīnu, kas piekrauta ar 20 tonnām nesen vāktu dārzeņu, brauc pa vienu no visbīstamākajiem ceļiem Latīņamerikā (La Grita - Karakasa). Kravu viņam jānogādā Venecuēlas galvaspilsētā.

Saulei rietot, dodoties 900 kilometrus garajā ceļā, H. Aguilars apzinās, ka viņa dzīvība ir paša rokās.

Valstī valdot badam, uzbrukumu skaits uz Venecuēlas ceļiem aug biedējošā tempā.

Tikai pirms dažām dienām H. Aguilars jau savām acīm redzējis skatu, kā uz ceļa tiek aplaupītas automašīnas, kas pārvadāja pienu, rīsus, cukuru un citas preces. Tajā reizē viņš palika neskarts, jo veda mazāk vērtīgos dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Diskutēs par digitālās reklāmas ietekmi uz autovadītājiem

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcā ceturtdien plānots diskutēt par nosacījumiem digitālās reklāmas un informācijas objektu izvietošanai uz ēkām un gar ceļiem, mazinot iespēju novērst autovadītāju uzmanību no ceļa.

Domnīcā meklēs risinājumu saistībā ar digitālajiem reklāmas objektiem (ekrāniem), kas ir izvietoti uz ēkām un gar ceļiem, un var traucēt vadīt transportlīdzekli spilgta apgaismojuma dēļ, radot draudus satiksmes drošībai gan pilsētās, gan ārpus apdzīvotām vietām.

Šobrīd reklāmas objektu izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005. gada 7. jūnija noteikumi Nr.402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana".

Lai arī noteikumos atrunāts, ka reklāmas objekti un informācijas objekti nedrīkst apžilbināt transportlīdzekļu vadītājus, tajos nav precīzi definēts, kas ir apžilbis transportlīdzekļa vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz grants ceļiem sāk ieviest autotransporta masas ierobežojumus

Dienas Bizness, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoša atkušņa dēļ uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā uz ceļiem izvietoti vēl četri stacionārie fotoradari

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Komentāri

Pievienot komentāru