Jaunākais izdevums

Bankas pārskaitījumi tiek veikti pēc IBAN numura, pārējie dati ir vien paškontrolei

Līdz ar maksājumu pārvietošanos uz e-vidi, ik pa laikam satraucamies un runājam par pārskaitījumu drošību. Zināmu mierinājumu sniedz dažādo maksājuma uzdevuma lauku aizpildīšana – saņēmēja vārda un personas koda vai attiecīgi uzņēmuma nosaukuma un reģistrācijas numura norādīšana. Atverot kontu, esam uzrādījuši gan personu apliecinošus, gan uzņēmuma dokumentus, zīmogus, paraksta paraugus un ko tik vēl ne. Tomēr izrādās, ka bankas pārskaitījuma veikšanai nekas no tā salīdzināts netiek.

DB veiktajā pārbaudē (SEB, Swedbank) apstiprinājās fakts – nav nekādu problēmu veikt pārskaitījumu, līdztekus IBAN kodam uzrādot neeksistējošu personas vārdu un personas kodu neuzrādot vispār. «Valstī nav izveidota publiska datu bāze, kurā tiktu apkopota informācija par juridiskajai personai, arī fiziskai personai piederošiem norēķinu kontiem. Tātad bankas nekur nevar pārliecināties, vai norādītais IBAN atbilst konkrētai personai,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Eirovalūtas maksājuma zonai vai SEPA sistēmas dalībniekiem saskaņā ar ES direktīvām ir pietiekami veikt maksājumu pēc IBAN numura. Ārējos maksājumos vēl jānorāda arī saņēmējbankas identifikācijas (SWIFT/BIC) kods. Banku speciālisti uzskata, ka IBAN konts ir pietiekami uzticams – konta numurā ir iekļauti kontroles skaitļi, kā rezultātā varbūtība trāpīt uz reālu citu numuru, kļūdaini ievadot ciparus, ir niecīga.

Pārējos maksājumu laukus aizpildīt var, bet tie vairāk domāti, lai cilvēks apzinātos, ko dara, un tā kontrolētu pats sevi. «Bankas pienākums ir nodrošināt maksājuma izpildi, balstoties uz unikāla identifikatora – IBAN numura – atbilstību,» komentē SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone. «Ņemot vērā IBAN algoritmu, banka ziņo klientam par kļūdu, ja tāda ir radusies kādā simbolā, taču Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums neparedz pienākumu bankai salīdzināt IBAN konta atbilstību saņēmēja nosaukumam.»

Plašāk lasiet rakstā Maksātāju sargā piesardzība lasiet otrdienas, 9. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits gada laikā sarucis par 9179 jeb 4,2%, bet pēdējo divu gadu laikā jau par vairāk nekā 14 000.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā atrodamā statistika par nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaitu rāda, ka 2019. gada. 1. janvārī tādi bija 208 593, savukārt 2018. gada 1. janvārī ievērojami vairāk - 217 772 un vēl vairāk – 222 643 – 2017. gada 1. janvārī. Lai arī teju vai visos VID klientu apkalpošanas centros ir kāds nodokļu maksātājs «pagaisis», tomēr visvairāk nodokļu maksātāju skaits samazinājies tieši Rīgas zonā. Proti, Rīgas klientu apkalpošanas centrā šā gada 1. janvārī bija 122 532 nodokļu maksātāji, bet pirms gada - 131 480 jeb par 8948 vairāk un 2017. gada 1. janvārī - 135 115. Šis aspekts, pēc dažu aptaujāto domām, arī izskaidrojot nodokļu maksātāju skaita sarukumu, jo tie bijuši tā dēvētās čaulas kompānijas, ar kurām bankas pārstājušas sadarboties, un arī tie uzņēmumi, no kuriem šīs čaulas pirkušas kādus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz IKP pieaugumu, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pēdējo divu gadu laikā sarūk, iespējams, šī tendence mainīsies no 2018. gada, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta datubāze rāda, ka pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits sarūk – tas nozīmē, ka vairāk personu no šī reģistra tiek «izmestas» nekā tiek reģistrētas jaunas. Vairāki uzņēmēji DB vērsa uzmanību uz paradoksālo situāciju, ka oficiāli tautsaimniecība Latvijā «skrien augšup», bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas. Lai arī procentuālā izteiksmē šis kritums ir tikai 8,3%, taču absolūtos skaitļos tie jau ir 7640 nodokļa maksātāji, kas nebūt nav mazs skaitlis. Šajā kontekstā uzņēmēji norāda, ka pat ekonomiskās recesijas laikā 2009.–2010. gadā netika novērots PVN maksātāju skaita sarukums.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka 2012. gada 26. jūlijā spēkā stājās grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», ar kuriem ir paplašinātas iespējas apturēt nodokļa maksātāja saimniecisko darbību par būtiskiem pārkāpumiem. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, vienlaicīgi ar saimnieciskās darbības apturēšanu nodokļa maksātājs tiek izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Tādējādi 2013. gada laikā vērojams pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaita samazinājums. Attiecībā uz 2016. gadu VID informē, ka 2015. gada vidū VID ir veicis virkni pasākumu, tai skaitā pastiprinātu nodokļa maksātāju pirms reģistrācijas kontroli, lai nepieļautu iespēju reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājiem, kuri plāno iesaistīties darījumu shēmās, kā arī jau reģistrēto personu VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā kontroli un to operatīvu izslēgšanu no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas bija ekonomiskās recesijas laikā – 2009.- 2010. gadā, turklāt PVN maksātāju reģistra «tīrīšana» turpināsies

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada 1. septembrī PVN maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits bija 79 495, savukārt šā gada 1. jūnijā – 82 855, tātad triju mēnešu laikā šis reģistrs kļuvis tukšāks par 3360 maksātājiem jeb 4,1%. Tas nozīmē, ka vairāk tiek no šī reģistra izmesti, nekā tiek reģistrēti jauni. Jāņem vērā - PVN maksātāju skaits pēdējo četru gadu laikā sarūk, pat neraugoties uz to, ka no 2018. gada tiek samazināts obligātais PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis līdz 40 000 eiro (iepriekš 50 000 eiro). Par šo situāciju arī ir neliela neizpratne, jo oficiāli tautsaimniecība Latvijā skrien augšup, bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātas PVN reģistrācijas sliekšņa pazemināšana no iepriekšējiem 50 000 uz 40 000 eiro ir palielinājusi jaunreģistrēto PVN maksātāju skaitu, taču šī nodokļa maksātāju kopējo aktuālo skaitu tas būtiski nemaina

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB jau pērn vēstīja, ka obligātas PVN reģistrācijas sliekšņa samazināšana tiek uzskatīta par būtisku nodokļu nomaksas pretizvairīšanās soli. Pēc sākotnējām aplēsēm tādējādi PVN maksātāju skaitam vajadzēja pieaugt par aptuveni 3000. Tomēr statistikas dati šo pieaugumu īsti nerāda, ko nodokļu eksperti skaidro ar dažādiem faktoriem.

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka PVN reģistrācijas sliekšņa samazināšanu, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, uzskatāmāk ilustrē jaunreģistrēto pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits, jo PVN maksātāju skaitu ietekmē gan jaunreģistrētie, gan no pievienotās vērtības nodokļa izslēgtie nodokļu maksātāji. Proti, 2018.gada janvārī kā PVN maksātāji tika reģistrēti 1014 nodokļu maksātāji, kas ir par 350 nodokļu maksātājiem jeb 52,7% vairāk nekā 2017. gada janvārī. Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams arī 2018. gada februārī. Papildus VID atzīmē, ka 2017. gadā 3386 pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, kas tādi bija visu gadu, PVN deklarācijās norādītā kopējā darījuma vērtība bija starp 40 000 un 50 000 eiro. Var secināt, ka jauno pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas aktivitāte, kas ir zemāka par prognozēto, ir saistīta ar faktu, ka ievērojama daļa potenciālo nodokļa maksātāju pievienojās pievienotās vērtības nodokļa reģistram pirms 2018. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta ar FOTO: VID lielāko nodokļu maksātāju ceremonijā triumfē Statoil Fuel&Retail

LETA, 31.03.2016

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone (no kreisās), SIA Statoil Fuel&Retail izpilddirektore Gunta Jēkabsone ar balvu "2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs" un finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpnieku noņemšanai no trases nodokļu administrācijai piešķirs papildu tiesības uzņēmumu izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un šodien Ministru kabinetā izskatīšanai paredzētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Akceptējot tos, Valsts ieņēmumu dienests jau no šā gada 1. jūlija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs vismaz iepriekšējos sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi. Vienlaikus, lai mazinātu īpašā PVN režīma atļaujas izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, paredzēts noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļaujas saņemšanai. Pēc FM provizoriskiem aprēķiniem, minētie grozījumi ik gadu ļaus papildus iekasēt PVN 2,1 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansējuma tirgū ir gan nauda, gan liela piesardzība

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija finansējuma tirgū patlaban ir pretrunīga - no vienas puses, finansējuma ir daudz, arī instrumentu ir daudz, taču, no otras puses, tirgū valda piesardzība.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

Pretēji nereti izskanējušajām runām, nosacījumi kreditēšanai bankās pēdējā gada laikā nav īpaši mainījušies, un banku kredīts ir instruments ar mazāku risku nekā savs kapitāls, mezanīna finansējums vai fondu investīcijas, atzina Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča.

Bankas minētie nosacījumi ir uzņēmuma izaugsme, stabilitāte, kapitāla pietiekamība. Maziem uzņēmumiem, un protams, specifiskām nozarēm, svarīgi zināt, kādas ir prognozes tālākai attīstībai, viņa piebilda, uzsverot, ka bankas pirmā funkcija ir nodrošināt, ka noguldītāju nauda ir droša, tādēļ tā ir piesardzīga, un riskantākiem uzņēmumiem ir domāti citi finanšu tirgus dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos.

VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mikroplaisa nodokļos

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Jauns gads mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem atnesa paaugstinātu nodokļu likmi – 15% pērno 12% vietā, līdz ar to daudziem mikro režīmā strādājošajiem ir brīdis pārdomām par to, vai, ņemot vērā līdzšinējo tendenci, prasības mikrouzņēmumiem arvien turpinās augt.

Un tas ir pamatoti, jo režīma mērķis taču bija pastutēt biznesa iesācējus. Un patiesi, MUN režīma lietotāji nekādas biznesa haizivis vis nav. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pērn lielākā daļa mikrouzņēmumu darbojošies ar apgrozījumu robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Kāpjot nodokļu administrācijai uzrādītajam apgrozījumam līdz 25 tūkst. eiro, MUN maksātāju skaits sarūk dubultā. Un vēlreiz dubultā kategorijā ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro. Par šo slieksni lielākas apgrozījuma summas ir retajam MUN maksātajam. Piemēram, Latgales reģionā tikai viens MUN maksātājs bija strādājis ar apgrozījumu virs 100 tūkst. eiro, Zemgalē un Vidzemē – divi, Kurzemē – neviens, toties Rīgā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Lielāko nodokļu maksātāju godināšana Valsts ieņēmumu dienestā

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2018

Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonija.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Valsts ieņēmumu dienestā ceturtdien tika apbalvoti 2017.gada lielākie nodokļu maksātāji divdesmit dažādās nominācijās.

Balvas tika pasniegtas katra Latvijas reģiona lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam eksportētājam, gada debijai, lielākajam nodokļu maksātājam, kā arī VID sadarbības partnerim.

Par lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā lielo nodokļu maksātāju grupā atzīti uzņēmumi AS UPB, AS Preiļu siers, SIA Rimi Latvia, AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Jeld-Wen Latvija.

Vidējo nodokļu maksātāju grupā par lielāko 2017.gada darbaspēka nodokļu maksātāju Rīgā un Rīgas reģionā atzīta SIA C.T.CO, Kurzemē - SIA Ostas celtnieks, Latgalē - SIA Verems, Vidzemē - SIA Woltec, bet Zemgalē - SIA East Metal.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz

Māris Ķirsons, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, pērn ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz daudzus. Domas par to, vai tie ir trauksmes zvani nodarbinātībā, sociālā nodokļa maksāšanā vai arī pārrāvums ES struktūrfondu programmās, atšķiras.

«Te vairāk jautājumu, nekā atbilžu,» situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka sociālā nodokļa maksātāju skaita sarukšanai var būt dažādi cēloņi. «Vissliktākā situācija ir tad, ja kaut kādu iemeslu – nodokļu politikas, normatīvo aktu prasību vai lielās ģeopolitikas dēļ – darba vietas no Latvijas «tiek pārceltas» uz citām valstīm, bet strādājošo daļa no Latvijas tām seko,» norāda A. Lasmanis. Viņu gan mulsinot citi dati – jaunu uzņēmumu skaita, samaksāto nodokļu un IKP pieaugums. «Ja jau valstī ir ekonomiskā izaugsme - kaut vai neliela, bet sociālā nodokļa maksātāju darbinieku skaits sarūk, tad kaut kas īsti kārtībā nav,» secina A. Lasmanis. Viņš īsti nespējot noticēt, ka tieši pērn cilvēki būtu sākuši pāriet uz pelēko sektoru. «Dati par to, ka nelegālā nodarbinātība pēkšņi būtu uzplauksi, nav manīti,» prāto A. Lasmanis. Viņš piemetina, ka publiskajā telpā visu laiku tiek «rullēts sauklis – trūkst darbinieku», bet realitātē sociālā nodokļa maksātāju skaits sarūk. «Te kaut kas nav saprotams, vēl jo vairāk, ja šis nodokļu maksātāju kritums var atsaukties arī uz izmaksām,» norāda A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu maksātāji ir par minimālās algas celšanu

Kaspars Garkanis, Arčers valdes loceklis, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas būs spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžetam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sākot no šodienas VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu.

Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt tā dēvētos «gulošos» jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu.

Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēti papildu nosacījumi tam, lai uzņēmums varētu saņemt īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļauju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: 10% mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju «aizbēguši»

Māris Ķirsons, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju rindas pēdējo trīs mēnešu laikā kļuvušas retākas, vairāk nekā 5000 šī nodokļa maksātāju pārgājuši uz darbu vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu teju vai neticamu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) maksātāju izmaiņu dinamiku. Proti, pērnā gada 1. novembrī kopumā bija 50,9 tūkst. MUN maksātāju, 1. decembrī šis skaitlis bija sarucis par 513, šā gada 1. janvārī viņu skaits bijis nepilni 44,6 tūkst.

Viens no MUN maksātājiem, kurš veicis savdabīgu «kūleni», ir Kaspara Kociņa SIA Biznesa attīstības risinājumi, kurš nu pārtapis par SIA K2 Consulting, atsakoties no MUN statusa un kļūstot par vispārīgā nodokļu režīmā strādājošu uzņēmumu ar pamatkapitālu līdz 3000 eiro iepriekšējo 2,84 eiro (divu latu) vietā. «Kamēr MUN likme bija 9%, tas bija hobijs, kas deva iespēju legāli piepelnīties, sniedzot finanšu un biznesa konsultācijas citiem uzņēmējiem, kuri sastapušies ar neparedzētiem vai tieši paredzētiem izaicinājumiem,» stāsta K. Kociņš. Savukārt no 2017. gada, kad nodoklis tika būtiski paaugstināts, loģisks kļuva jautājums – turpināt kā līdz šim un darboties hobija līmenī vai tomēr paplašināt darbību un pilnībā nodoties konsultatīvajam darbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, likvidē mazāk, kopumā pieaug uzņēmumu skaits, bet strauji rūk mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits.

To rāda SIA Lursoft dati. Lai arī kopumā tiek novērotas mikroskopiskas pozitīvas tendences, tomēr jautājumi par uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši mazajam biznesam, ir pietiekami aktuāli. Vienlaikus uzņēmējdarbība ir tieši tā joma, kura ne tikai nodarbina cilvēkus, maksā viņiem algu un attiecīgi arī, maksājot nodokļus, uztur valsti, finansē sabiedrībai svarīgus veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, kultūras pakalpojumus un infrastruktūru.

Pārsteidzošs kokteilis

Kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti jau 2574 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti 2009, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā 2023. gada pirmajā ceturksnī audzis par 565. Lursoft norāda, ka pēdējos septiņus gadus bijusi negatīva tendence – jauno uzņēmumu bijis mazāk nekā likvidēto.Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka pēdējo mēnešu laikā nemitīgi sarūk mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits. Proti, šā gada 1. aprīlī tādu bija 8809, savukārt šā gada 1. janvārī — 9638, bet pērnā gada 1. decembrī vēl vairāk - 9817. Pozitīvu ainu rāda juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits 1. aprīlī, jo šogad tādu bija 188 562, kas ir par 171 vairāk, nekā bija 2022. gada 1. aprīlī. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis 171 juridiskas personas pieaugums nespēj kompensēt teju 27 000 subjektus salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad kopējais juridisko personu - nodokļu maksātāju - skaits bija 215508.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna vēsturiskais sarga namiņš - Samāriešu fonda rokās; par biznesu nedomā

Laura Mazbērziņa, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā - Āgenskalnā iecienītā parkā un blakus skolai, šobrīd saimnieko Samāriešu fonds. Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt vēsturiskās ēkas fasādes atjaunošanas darbus, taču par biznesa uzsākšanu namiņā patlaban ideju nav.

Tagadējais Jaunatnes dārzs ir kuģu būvētavas un rēderejas īpašnieka Aleksandra Augsburga vasarnīcas teritorija. 1887. gadā kāpas augšdaļā uzbūvēja nelielu šveiciešu stila vasarnīcu, bet lejasdaļā izveidoja ko līdzīgu botāniskajam dārzam. Kāpas virsotnē atradās īpašnieku māja un vairāk nekā hektāru lielajā dārzā tika ieaudzēti svešzemju koki. Irdeno kāpu kopā saturēja atbalsta sienas un smilšakmens kāpnes.

Augsburga dārzs savulaik bija iecienīta apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vieta, jo tas bija publiski pieejams par nelielu samaksu. Ņemot vērā samaksas apmēru, vietējie to iesauca par «Pieckapeiku parku». Nelielajā namiņā, kurā tagad saimnieko Samāriešu fonds, atradās dārza sarga dzīvoklis, biznesa portālam db.lv stāsta Ilgonis Linde, novadpētnieks un interneta žurnāla «Par Āgenskalnu» redaktors. «Kara laikā viss krasi mainījās, jo Augsburgu ģimene Latviju pameta un dārzs nonāca Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajona pārziņā. 1949. gadā nolēma sākt veidot proletāriskās jaunatnes atpūtas centru un jau 1950. gadā bijušā parka īpašnieka mājā atklāja bērnu bibliotēku. Divus gadu vēlāk pieķerās arī dārzam, izbūvējot tā vietā rotaļu laukumu. Darbi aprobežojās ar smilšu kastes izveidi. Mazajā namiņā iekārtoja tiem laikiem stipri nepieciešamo medicīnisko iestādi - atutotavu. Vēlāk nojauca arī ķieģeļu žogu un, atskaitot ziemās uzlietās slidotavas parādīšanos, te daudzus gadu desmitus vairs nekas nemainījās,» viņš zina stāstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru