Jaunākais izdevums

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

Noliktās atslēgas

Saeimas vairākums nobalsoja arī par tā saukto nolikto atslēgu principu vienīgajam mājoklim, kas bijis nodrošinājums hipotekārajam kredītam. Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Minētās prasības tiks attiecinātas uz hipotekārajiem kredītiem, kurus komercbankas izsniegs no 2015. gada. DB jau rakstīja par normas iekļaušanas sekām – komercbankas pārstās izsniegt hipotekāros kredītus, jo pirmā iemaksa tiks būtiski palielināta. Baņķieri lūgšot Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus to pašreizējā redakcijā. Pēc šo grozījumu akceptēšanas nozīmi zaudējot arī plānotā valsts atbalsta programma ģimenēm mājokļa iegādei.

Stopkrāns kreditēšanai

«Pašreizējā Saeimas vairākuma atbalstītā redakcija liks bankām palielināt pirmo iemaksu no 10–20% līdz 30–40% no mājokļa cenas, kas cilvēkiem, kuriem jau šobrīd ir grūtības sakrāt naudu pirmajai iemaksai, to padarīs gandrīz neiespējumu,» skaidro a/s Reverta vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs Rolands Neilands. Viņš prognozē, ka šādā situācijā kredītus mājokļa pirkšanai varēs iegūt tikai turīgie – ļoti neliels iedzīvotāju skaits. «Tas atspoguļosies īres tirgū, kurā palielināsies pieprasījums un celsies īres maksa. Līdz ar to veidosies apburtais loks – nopirkt savu mājokli daudzi iedzīvotāji nevarēs, taču īres maksa augs, un iespēja veidot uzkrājumus pirmajai iemaksai samazināsies tieši šī kāpuma dēļ. Ieguvēji būs izīrējamo mājokļu īpašnieki, bet ne jaunās ģimenes un maksātspējīgais vidusslānis,» brīdina R. Neilands. Baņķieri uzskata, ka Saeima tādējādi ir norāvusi hipotekāro kredītu stopkrānu.

Cita realitāte

R. Neilands brīdina, ka likuma grozījumi attieksies tikai uz kredītlīgumiem, kuri tiks noslēgti pēc grozījumu spēkā stāšanās. Tātad esošos kredītņēmējus grozījumi neskars, un viņi, nespējot samaksāt hipotekāro kredītu, nevarēs izmantot nolikto atslēgu principu. Banku izņemšana no kreditoru sastāva pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas, pēc R. Neilanda sacītā, nenozīmēs parādnieku atbrīvošanu no citām saistībām, jo viņiem tik un tā būs jāveic maksātnespējas process un saistību dzēšanas procedūrā trešdaļa no saviem ienākumiem jāmaksā citiem kreditoriem, bet ne bankām. «Tie kredītņēmēji, kuri, klausoties politiķos, ir sapratuši, ka tagad varēs viegli atbrīvoties no savām saistībām, aizejot uz banku un noliekot atslēgas, nu sastapsies ar pavisam citu realitāti,» brīdina R. Neilands.

Grib vairāk

Arī Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LKA) varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus. «Saeima ignorēja priekšlikumu par ģimenes bankrotu, arī parādu dzēšanas termiņi nav kļuvuši būtiski īsāki,» vēršanās pamatojumu pie Valsts prezidenta izskaidro LKA valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš uzskata, ka valsts regulējums grūtībās nonākušām fiziskām personām var būt vēl labvēlīgāks. «Vai tad bankas tiks slēgtas?» tā ar pretjautājumu uz vaicājumu par to, vai nolikto atslēgu princips hipotekārajiem kredītiem tos padarīs nepieejamus, atbild J. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā ziņas par 1,052 miljoniem personu un 3,497 miljoniem saistību

BNS, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB banka kopumā izsniegusi valsts galvotos studiju kredītu 73,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 30.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka septiņu gadu laikā izsniegusi 28,6 tūkstošus aizdevumus studentiem ar valsts galvojumu 73,6 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka tradicionāli lielākā aktivitāte bankā novērojama augusta otrajā pusē un septembra sākumā, jau šobrīd jaunieši izrāda pastiprinātu interesi par valsts galvotajiem studiju kredītiem. Jautājumi, kuri topošiem studentiem ir aktuāli, ir ļoti dažādi: kredīta priekšrocības, izdevīgie atmaksas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi, pieteikšanās process kredītam.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols skaidro, ka studiju laikā students par studiju kredītu nemaksā neko. Pamatsummas un procentu atmaksa sākas ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas ļauj studentam koncentrēties uz izglītības iegūšanu un finansiālo saistību kartošanu sākt tikai pēc studiju beigšanas, kad jaunais speciālists jau atradis darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedokļi: PTAC motivācija maksātspējas vērtēšanai: vai pietiek ar dvēseles sajūtām?

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Savstarpējo aizdevumu platforma - kā centrāltirgus

Žanete Hāka, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārceļot darbību uz Lielbritāniju, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos vēlas būt finanšu tehnoloģiju kompāniju Mekā, taču vairākas uzņēmuma darbības funkcijas paliks Latvijā, intervijā stāsta Mintos Marketplace vadītājs Mārtiņš Šulte. No Lielbritānijas pieredzes viņš Latvijā rosina pārņemt valsts praksi ar šo platformu starpniecību ekonomikā iepludināt papildus finansējumu.

Mintos par darbības uzsākšanu paziņoja šā gada sākumā un sākotnēji nācās saskarties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra iebildumiem. Kā kompānijai veicies kopš darbības sākuma?

Jāatgādina, ka Mintos ir savstarpējo aizdevumu platforma, kas saved investorus, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi ar cilvēkiem, kuriem nepieciešams aizņēmums. Vienkāršākam salīdzinājumam – mēs esam kā centrāltirgus – tajā darbojas dažādi kredītu izsniedzēji, kuriem katram pieder savs paviljons, un kredītņēmējs dodas uz konkrēto paviljonu. Mintos ir tikai vieta, kur šīs divas puses satiekas.

Ar platformas starpniecību līdz šim investēti 6 miljoni eiro, kas nozīmē, ka investori šādā apmērā ar mūsu starpniecību ir aizdevuši līdzekļus aizņēmējiem. Kopumā platformā investējuši 2700 investori no 30 dažādām valstīm, no kurām lielākā daļa ir no Eiropas, taču patlaban sarunas notiek arī ar attālākiem investoriem, piemēram, no Japānas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie mums ir pieņemts nemitīgi par kaut ko «cepties». Pērn vasarā lija – slikti, pļavas ar labību pludo. Šogad ilgi gaidītais karstums – atkal slikti, pļavas pārkaltušas. Vēl piemēri. Bedres – nu, kad beidzos salabos. Ceļu remonts – tik un tā neder, jo traucē normāli braukt. Un tad vēl tam visam pa virsu «ātrie kredīti».

Tie besī ārā nu tik ļoti, ka viena no Latvijas vadošajām partijām, kas raujas uz 100 gudro galvu krēsliem, padarījusi tos par savas priekšvēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu, visādiem veidiem cenšoties parādīt, ka šīs darba vietas veidojošās, nodokļus maksājošās un eksportspējīgās nozares (to viņi kaut kā nepamana) iznīdēšana atrisinātu teju visas Latvijas problēmas.

Ažiotāža ap nebanku sektoru šobrīd ir sacelta ne pa jokam liela. Tik liela, ka par šo tēmu nerunā nu jau tikai retais. Un diemžēl šajā ieinteresēto pušu informācijas jūrā gadās arī pa kādai sabiedrību dezinformējošai ziņai. Tā nesen manā redzes lokā nonāca viens Banku augstskolas profesora Jāņa Graša, kurš, starp citu, ir tās pašas partijas Saeimas deputāta vietas kandidāts, raksts, kuru izlasot radās iespaids, ka uz visas šī saceltās brēkas fona viņš vairs nespēj vai arī negrib domāt akadēmiski profesionālā veidā. Jo kā gan var iedomāties ilustrēt ilgtermiņa aizdevumu ar īstermiņa kredīta nosacījumiem nepārliecinoties par to, vai izvēlēts korekts piemēra avots? Un pēc tam vēl vairāk cenšoties uzkurināt tēmu, brīnoties par to: «nu, kā pie mums «ātros kredītus» vispār var ņemt, bet redzies Nīderlandē visi baigie malači, jo neņem!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

4finance: Ātrais kredīts nevar būt šķērslis hipotekārā kredīta izsniegšanai

Dienas Bizness, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šogad piešķirti gandrīz 1550 studiju un studējošā kredīti ar valsts galvojumu

Žanete Hāka, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā šogad studēt gribētājiem izsniegti 1548 aizdevumi ar valsts galvojumu vairāk nekā 8,3 miljonus eiro vērtībā, informē AS SEB banka.

Kopumā 2017. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1548 aizdevumus par 8,3 miljoniem eiro, no kuriem 84% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 16% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Kredīta vidējā summa ir 5500 eiro, bet aizņēmēja vidējais vecums ir 24 gadi.

Visbiežāk kredītiem ar valsts galvojumu piesakās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem straujākais kāpums pēdējo 30 mēnešu laikā

Db.lv, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais novembris iezīmējās ar pēdējo trīsdesmit mēnešu laikā straujāko nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, tomēr galvenokārt auga īstermiņa kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt pēdējo piecu mēnešu laikā lielākais un par 28% lielāks nekā iepriekšējā gada novembrī bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms. Lai gan turpinājās mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu kāpums, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis nedaudz saruka. Vienlaikus turpinājās ierastais mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās noteica nebanku finanšu iestāžu uzkrājumu palielināšanās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumi nedaudz saruka.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis novembrī pieauga par 1.5% un iekšzemes kredīti kopumā – par 0.6% (gada pārmaiņu temps attiecīgi -4.9% un -4.4%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi +1.1% un +1.2%). To galvenokārt noteica būtisks uzņēmējiem izsniegto īstermiņa kredītu kāpums, kamēr mājokļa kredīti mājsaimniecībām auga vien nedaudz, bet patēriņa kredīti mazliet saruka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) trešdien, 30. augustā, ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu gan Finanšu ministrijai (FM), gan Ekonomikas ministrijai (EM), lūdzot skaidrot abu ministriju apsvērumus tam, kāpēc slepenībā tiek virzīti priekšlikumi pasākumiem nebanku kreditēšanas aizdevumu pieauguma ierobežošanai, turklāt par to nesniedzot nekādu informāciju nozares uzņēmumiem, informē LAFPA.

«Šā gada martā tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns. Viens no tā mērķiem ir attīstīt starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā, ka tieši nebanku sektors ir iezīmējis Latvijas vārdu ārvalstu tirgos, piedāvājot arvien jaunus un inovatīvus finanšu pakalpojumus, šobrīd nav skaidrs, kāpēc valdība virza šādus priekšlikumus,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Vienlaikus nozares uzņēmumi pauž neizpratni par veidu, kā valdība virza izmaiņas – steigā, nesniedzot nekādu informāciju par virzīto priekšlikumu saturu nozares uzņēmumiem. Tāpat nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem nav skaidrs, kāpēc valdība vēlas īstenot politiku, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku bizness Latvijā pēdējo gadu laikā ir nostabilizējies – ir uzbūvēta infrastruktūra, bankās strādā augsti kvalificēts personāls, ir piesaistīts plašs klientu loks, vērtējot aizvadīto gadu, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tagad jāstrādā, lai šos klientus noturētu un pielāgotos jaunajām izmaiņām, ko pieprasa mūsdienīgs finanšu pakalpojumu patērētājs un ko diktē arī mainīgā ārējā vide, tostarp ģeopolitiskā situācija.

Latvijas banku sektora darbības rezultāti ir cieši saistīti ar situāciju Latvijas ekonomikā – ekonomikai attīstoties, arī banku darbības rādītāji arvien uzlabojas. Augstā līmenī šogad saglabājās arī banku kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji – attiecīgi 21.6% un 67% septembra beigās.

2015. gadā turpināja palielināties banku kopējais aktīvu apmērs (no 30,8 miljardiem eiro 2014. gada beigās uz 31,9 miljardiem eiro pašlaik) - auga gan nerezidentu, gan rezidentu noguldījumu apmērs (kopā sasniedzot 23,2 miljardus eiro), palielinājās emitēto vērtspapīru apmēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aizdevumu ar nolikto atslēgu principu izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji

Dienas Bizness, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aptauja: Igaunijā 41% mājsaimniecību ir kredīti

BNS, 11.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā 41% mājsaimniecību ir kredīti, secināts aptaujā, ko socioloģisko pētījumu kompānija TNS Emor veikusi pēc Igaunijas Bankas pasūtījuma.

Pēdējos četros gados šādās aptaujās konstatētais to Igaunijas mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir kredīti, bijis līdzīgā līmenī.

Tāpat kā iepriekš, respondentu visbiežāk minētais iemesls, kāpēc ņemts kredīts, ir mājokļa iegāde, būve vai remonts. Bet salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām aptaujām, pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas ņēmuši aizdevumu, lai iegādātos ilglietošanas preces.

Aptaujā arī konstatēts, ka 13% to mājsaimniecību, kurām ir kredīti, bija problēmas tos atmaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšana atgūst jaudu

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos 2016. gada 9 mēnešos nefinanšu uzņēmumu kreditēšana stabili augusi, kas atspoguļojas kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpumā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Gan banku, gan uzņēmēju noskaņojums kreditēšanas jomā ir pozitīvs, turpinās arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemajām procentu likmēm, tādēļ ir pamats arī turpmāk gaidīt tālāku kreditēšanas izaugsmi, kas savukārt veicinās ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas.

Pārdzīvotās ekonomiskās krīzes, ārējā pieprasījuma nestabilitātes, tiesiskās vides nesakārtotības un citu faktoru ietekmē bankas vairāku gadu garumā būtiski ierobežoja jaunu kredītu izsniegšanu un arī pieprasījums no aizņēmēju puses bija relatīvi zems. Ja 2015. gadā varējām vērot vien pirmās nelielās uzņēmējdarbības kreditēšanas atkopšanās pazīmes ar nelielu kredītportfeļa kāpumu atsevišķos mēnešos, tad jau 2016. gadā pozitīvās tendences uzņēmumu kreditēšanā redzamas izteikti skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Latvijā bieži saskaras ar situāciju, ka tiem nav pietiekama nodrošinājuma un iespēju ieķīlāt aktīvus pietiekamā apjomā, lai bankā saņemtu finansējumu biznesa attīstībai vai saņemtu to nepieciešamajā apjomā. Īpaši raksturīgi tas ir uzņēmumiem izaugsmes fāzē, arī jauniem uzņēmumiem, to skaitā pārtikas ražotājiem, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvniekiem, kokrūpniekiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mintos platformai pievienojas Lietuvas krājaizdevu sabiedrība Mano Unija

Dienas Bizness, 05.01.2016

Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte (no kreisās) un Mano Unija kredītkomitejas vadītājs Vytautas Olšauskas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un Lietuvas krājaizdevu sabiedrība Mano Unija ir vienojušās par kopīgu sadarbību - no 5. janvāra investīcijām Mintos platformā ir pieejami biznesa kredīti, kas izsniegti Mano Unija biedriem Viļņā un tās apkārtnē, informē uzņēmumā.

«Mazā un vidējā biznesa finansēšanai caur Mintos platformu dažu mēnešu laikā veiktas investīcijas jau gandrīz viena miljona eiro apmērā. Mēs esam gandarīti par uzsākto sadarbību ar Mano Unija, jo tā dos iespēju vēl vairāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus Lietuvā,» uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

«Krājaizdevu sabiedrību darbības modelis savā būtībā ir gandrīz pielīdzināms banku darbībai, tomēr šeit ir daudz lielāka indivīda līdzdarbošanās reģiona tautsaimniecības attīstībai,» uzsver Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Mano Unija platformā izvietos biznesa kredītus, kas nodrošināti gan ar nekustamā īpašuma ķīlu, gan ar īpašnieka sniegtu personīgu garantiju. Viena kredīta summa būs intervālā no 10 000 līdz 100 000 eiro. Savukārt atmaksas termiņš būs no 6 mēnešiem līdz pat 5 gadiem. Investīcijām pieejamie kredīti būs ļoti zema riska. Paredzams, ka to neto gada atdeve vidēji būs 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru