Likumi

Maksātnespējas sistēma atbaida investorus

Māris Ķirsons, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Valsts kontroles konstatētos trūkumus maksātnespējas jomā centīsies novērst, jo nesakārtota sistēma biedējot komercbankas aizdot un ārvalstu investorus ieguldīt Latvijā

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. DB jau 16.06.2015. rakstīja par Valsts kontroles secinājumiem un aicinājumu veikt maksātnespējas jomas sakārtošanu atbilstoši sabiedrības interesēm. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina atzina, ka darbs pie nepieciešamajām pārmaiņām jau ir uzsākts, tomēr par ļoti straujām kustībām pašlaik vēl nevarot runāt.

Smags akmens

Valsts kontroles secinātais, ka maksātnespējā atgūt var tikai 14 centus no viena eiro parāda, nozīmē, ka vairums parādnieku paliek tukšā. Jārēķina, ka 65% gadījumu maksātnespējas procesi tiek pieteikti novēloti. Šo jautājumu gan varot risināt paredzētā valdes locekļu atbildība par savlaicīgu maksātnespējas pieteikšanu, kas ar jaunajiem grozījumiem ir spēkā. 53 centi no katra atgūtā eiro veidoja maksātnespējas izmaksas. Arī kontrole par maksātnespējas administratoriem pēc Valsts kontroles secinātā ir vāja, jo Maksātnespējas administrācija reaģē tikai uz sūdzībām, turklāt tās rīcībā nebija atskaišu par 26% no revīzijā iekļautajiem maksātnespējas procesiem, jo administratori nebija iesnieguši dokumentus. Tāpat esot jautājums ar tiesu izpratni par šiem sarežģītajiem maksātnespējas procesiem. «Secinājumiem un ieteikumiem piekrītam, jo valsts amatpersonu statuss administratoriem bez reāla satura piepildījuma var novest pie jukām, kad ievērojama daļa administratoru, kas vienlaikus ir zvērināti advokāti, pamet šo nodarbi tikai neskaidrību dēļ,» tā Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota.

Visu rakstu Maksātnespējas sistēma atbaida investorus lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Neuzlabojot maksātnespējas procesu, ekonomika var zaudēt 852 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas tēma: Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls tautsaimniecisks labums?

Māris Ķirsons, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vajadzīgs jauns Maksātnespējas likums

Sandris Točs, speciāli DB, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Izaicinājums – maksātnespējas procesa sakārtošana

Sandris Točs, speciāli DB, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais, ko revīzijā par maksātnespējas politiku secinājusi Valsts kontrole, – Latvijā tāda nav izstrādāta

Tā intervijā stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi ziņojumu – vai valstī realizētā maksātnespējas politika ir efektīva? Kādēļ VK nolēma pievērsties šim jautājumam?

Maksātnespējas process nepārprotami ietekmē tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi. Ir vairāki starptautiski pētījumi, kas runā par tā nozīmi Latvijā. Bēdīgākais, ko atklāj aptauju rezultāti – 83% uzņēmēju netic valsts spējai aizsargāt nelikumīgi skartās intereses maksātnespējas procesos un 76% uzņēmēju netic maksātnespējas procesa caurskatāmai norisei. Vēl viens būtisks aspekts – maksātnespējas procesā ir iesaistītas daudzas puses. Protams, galvenais ir kreditors un parādnieks. Bet vēl var pieminēt arī nodarbinātos, pašvaldības, valsti kā nodokļu saņēmēju. Līdz ar to ir ļoti būtiski samērot visas šīs intereses. Tas ir viens no valsts izaicinājumiem. Maksātnespējas process, protams, skar ne tikai privāto jomu. Mēs redzam būtisku līdzekļu apjomu, ko zaudē valsts. Revīzijā mēs konstatējām, ka nepilnu divu gadu laikā ir aizgājušas nebūtībā ļoti ievērojamas summas, ko ir zaudējušas ministrijas un to padotības iestādes, – tie ir 15 miljoni eiro. Valsts kapitālsabiedrības maksātnespējas procesos ir zaudējušas 17 miljonus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi ir 402 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Kā darbojas normas par valdes locekļa atbildību

Gundars Madelis, zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu speciālists, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aicina neatbalstīt grozījumus Maksātnespējas likumā

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8.decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā, informē biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB ieskatā valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem būtiski uzlabotu maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo šīm amatpersonām būtu jāievēro visi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (IKNL) valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tādējādi nodrošinot maksātnespējas administratoru kā valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot šo amatpersonu, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību, veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas administratoru darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maksātnespēja – bankrots vai otra iespēja?

Olavs Cers - Zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas sakārtošanai nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, nepieciešams arī maksātnespējas politikas dokuments, kurā būtu formulēti rezultāti, kādus valsts sagaida.

Ar šādu ideju valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Valsts kontrole lūdz valdības vadītāju iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā atbilstoši sabiedrības interesēm, uzdodot Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus maksātnespējas sistēmas attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Proti, par maksātnespējas politikas izstrādāšanu un īstenošanu atbildīgā Tieslietu ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas plānošanas dokumentu. Tieslietu ministrijas darbības ir koncentrētas maksātnespējas likuma izstrādāšanā un tā pilnveidošanā, bet nav vērstas uz sabiedrības interešu ievērošanu, par ko liecina pastāvīgā maksātnespējas jautājumu problemātika un pēdējā gada laikā iesniegtie, pieņemtie un atliktie grozījumi normatīvajos aktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Efektivizēts maksātnespējas un kreditoru prasījumu atzīšanas process

Žanete Hāka, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla.

Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana maksātnespējas procesa administratora atlīdzībai un precīzi noteikta fiziskās personas saistību dzēšanas plāna laikā kreditoriem novirzāmās daļas aprēķināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Policija pēdējos gados rosinājusi apsūdzēt 50 maksātnespējas administratorus

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu cer palielināt jomas caurspīdīgumu

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas komisija atbalsta amata savienošanas ierobežojumus maksātnespējas administratoriem

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2.septembrī, vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai otrajā galīgajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas nosaka amata savienošanas ierobežojumus maksātnespējas administratoriem. Grozījumi nepieciešami, ņemot vērā šī gada maijā veiktās izmaiņas likumā, kas maksātnespējas administratoriem no 2016.gada 1.janvāra paredz noteikt valsts amatpersonas statusu.

«Skaidrs, ka maksātnespējas administrēšanas procesā ir vairākas nepilnības, neprecizitātes un neatrisinātas lietas. Bet, ja mēs paliksim tikai pie diskusijām, nevis praktiskiem soļiem, lai uzlabotu šo situāciju, nekas nemainīsies. Dzīve rādīs, vai pieņemtais lēmums ir pareizs,» šodienas balsojumu raksturo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Grozījumi nosaka, ka uz maksātnespējas administratoriem attieksies vispārējie amata savienošanas ierobežojumi, tostarp, amatpersona savu amatu varēs savienot arī ar saimniecisko darbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairāki advokāti izveidojuši Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzskatot, ka ir iespējams uzlabot maksātnespējas administratoru uzraudzību bez finansējuma palielināšanas, 27 advokāti ir izveidojuši Latvijas zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju (MTAS) un gatavo priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai maksātnespējas procesa efektivizācijai, informē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante Elīna Kalniņa.

«Publiski ir izskanējis, ka 2017.gada valsts budžetā tiesiskās vides uzlabošanai Tieslietu ministrijai piešķirti 6,5 miljoni eiro, kas pamatā tiks maksātnespējas administrācijas stiprināšanai. Mēs atbalstām maksātnespējas administratoru pakalpojumu tirgus liberalizāciju, tomēr tērēt šādus līdzekļus 283 maksātnespējas administratoru uzraudzībai ir nesamērīgi,» skaidro LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

«Lai tautsaimniecībai vitāli svarīgā maksātnespējas reforma noritētu sekmīgi, arī mēs vēlamies aktīvi līdzdarboties atbilstošu tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā. Pašlaik gatavojam jaunu administratoru uzraudzības un kontroles modeli iesniegšanai Saeimā, jo redzam, ka to ir iespējams efektivizēt arī bez finansējuma palielināšanas. Priekšlikums ietver speciālas disciplinārlietu kolēģijas izveidi, kurā darbotos gan visu juridisko profesiju pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas pārstāvji. Vienlaikus atbalstām arī lielākas lomas piešķiršanu administratoru uzraudzībā tiesai un kreditoriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot informāciju no policijas, Maksātnespējas administrācija (MNA) nepieciešamības gadījumā lems par apcietināto administratoru atcelšanu no procesiem vai viņu sertifikāta anulēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja MNA direktore Inese Šteina.

Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.

Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. «Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski,» viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Maksātnespējas nozares attīstībā vērojama stagnācija

LETA, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas nozares attīstībā vērojama stagnācija, kā rezultātā Latvijas ekonomikai tiek radīti zaudējumi, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) diskusijā AmCham perspektīva (Outlook) pauda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (Administratoru asociācija) valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Novicāns.

Viņš atzīmē, ka galvenais iemesls stagnācijai maksātnespējas nozarē ir politikas un mērķu neesamība, kā arī patieso problēmu un nozares priekšlikumu ignorēšana. «Visas problēmas, uz kurām pēdējā laikā norādījusi gan Valsts kontrole, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Ārvalstu investoru padome, ir jau ilgstoši aktuālas.»

Novicāns atgādināja, ka Administratoru asociācija jau 2013.gadā diskusijā AmCham perspektīva (Outlook) vērsa uzmanību uz problēmām un negatīvajām tendencēm maksātnespējas procesu norisē: novēlotiem maksātnespējas procesu pieteikumiem, fiktīviem kreditoriem, slēptiem aktīviem, valdes locekļu nesodāmību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, faktiskās maksātnespējas dienas nekonstatēšanu, nepilnīgu tiesisko regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par aizdomīgām atzītas tiesnešu Bula, Grebežnieces, Zaškinas darbības maksātnespējas procesos

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru