Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumprojektu.

Likuma mērķis ir veicināt "uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai".

Virzot uzticamas un drošas mākslīgā intelekta inovācijas nozarēs, jaunais likums noteic mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmas izveidi, tās tiesisko ietvaru publiskā un privātā sektora un augstskolu sadarbībai, atbalstot mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu pielietošanu un attīstību.

Likums noteic izveidot Mākslīgā intelekta centru, tajā apvienojot valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus, lai sekmētu savstarpējo partnerību, inovāciju ieviešanu un attīstību, veicinātu mākslīgā intelekta iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm un valsts konkurētspēju.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā apliecinājis Latvijas interesi, lai ASV tehnoloģiju gigants "Google" iesaistītos Mākslīgā intelekta centra izveidē Latvijā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Latvijas prezidents otrdien tikās ar "Google" viceprezidenti publiskās pārvaldes un rīcībpolitiku jautājumos Eiropā Aneti Kroberi-Rīlu.

Turpinot pagājušajā gadā Davosā un vizītē Kalifornijā sākto diskusiju ar "Google" vadību, sarunā apspriesta "Google" iesaiste Mākslīgā intelekta centra darbībā, sadarbība Baltijas valstu kiberdrošības spēju stiprināšanā, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītie izaicinājumi.

Rinkēvičs uzsvēris, ka Mākslīgā intelekta centra izveide un attīstība ir nozīmīga Latvijas prioritāte. Pēc viņa vārdiem, centra izveide ir būtiska, lai stiprinātu drošību un veicinātu konkurētspēju.

Latvijas prezidents informēja par progresu centra izveidei nepieciešamajā likumdošanā. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra samērīga tiesiskā regulējuma ieviešanu ES līmenī, kas ir sevišķi būtiski, lai ES vēl vairāk nezaudētu konkurētspēju.

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

Latvija, Igaunija un Lietuva pauž bažas par ASV lēmumu ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu, izriet no Baltijas valstu kopīgā paziņojuma, kas pieejams Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.

Paziņojumā skaidrots, ka lēmums var radīt šķelšanās risku Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū, sadalot Eiropu divās daļās attiecībā uz pieeju mākslīgā intelekta tehnoloģijām, un apdraud Baltijas valstu mākslīgā intelekta ekosistēmu attīstību.

Tāpat paziņojumā norādīts, ka Baltijas valstis ir gatavas sadarboties ar Eiropas Komisiju un ASV administrāciju, lai kliedētu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas bažas.

LETA jau rakstīja, ka Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas paudušas sašutumu par ASV lēmumu pastiprināt mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta nosacījumus, tādu eksportu atļaujot tikai uz 18 tuvākajām ASV sabiedrotajām, kuru vidū Baltijas valstu nav.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja par centieniem novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei.

"Mūsu mērķis ir mobilizēt kopumā 200 miljardus eiro, kurus investēt Eiropas mākslīgā intelekta nozarē," Leiena sacīja mākslīgā intelekta nozarei veltītajā samitā, kas norisinās Parīzē.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) nodrošinās 50 miljardus eiro, bet pārējās investīcijas nāks no investoru un nozares puses.

Eiropa saskaras ar izaicinājumiem mākslīgā intelekta nozarē, kurā šobrīd dominē ASV un Ķīna, taču Leiena uzsver, ka "mākslīgā intelekta sacensības vēl nebūt nav beigušās."

Šajā ES investīciju plānā tiktu ietverti 20 miljardi eiro, lai finansētu četru mākslīgā intelekta tā dēvēto gigarūpnīcu izveidi, kas nodrošinātu atvērtu un kopīgu sadarbību sarežģītāko mākslīgā intelekta modeļu iztrādē, teikts EK paziņojumā.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Mākslīgā intelekta nozari un Volstrītu pirmdien satricinājis sarunbotam "ChatGPT" līdzīga Ķīnas uzņēmuma radīta modeļa nonākšana tirgū, ASV prezidentam Donaldam Trampam uzsverot, ka tas ir modinātāja zvans Silīcija ielejai.

Pagājušajā nedēļā tirgū nonākušais Ķīnas mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzņēmuma "DeepSeek" radītais sarunbots "R1" sākotnēji izpelnījās visai niecīgu uzmanību, jo tā izlaišanu aizēnoja Trampa inaugurācija tajā pašā dienā.

Taču pagājušās nedēļas nogalē "R1" kļuva par visvairāk lejupielādētāko bezmaksas lietotni ASV uzņēmuma "Apple" lietotņu veikalā Savienotajās Valstīs, apsteidzot "OpenAI" izlaisto sarunbotu "ChatGPT".

Tomēr tehnoloģiju nozari patiesi satraucis "DeepSeek" apgalvojums, ka tas savu jaunāko modeli "R1" izstrādājis krietni lētāk salīdzinājumā ar apjomīgajām izmaksām, ko būtiski lielāki uzņēmumi investē mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstīšanā, galvenokārt pērkot dārgas "Nvidia" mikroshēmas un programmatūras.

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izmantošana uzņēmējdarbībā aizvien pieaug, piedāvājot jaunas iespējas inovāciju attīstībai, kā arī produktivitātes un klientu pieredzes uzlabošanai. Pērn MI izmantošana Latvijas uzņēmumos gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2023. gadu - no 4,53% 2023. gadā līdz 8,83% 2024. gadā.

Tomēr vienlaikus dažādām iespējām šīs tehnoloģijas straujā attīstība rada arī virkni izaicinājumu. Lai veicinātu drošu un ētisku MI izmantošanu, mums jābūt gataviem uzņemties atbildību par šo rīku integrēšanu ikdienas darbībā.

Augsti privātuma riski

2025. gads iezīmējis būtiskas pārmaiņas mākslīgā intelekta normatīvajā regulējumā – Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā MI regula, aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, bet marta sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumu, kura mērķis ir uzlabot sadarbību starp publisko, privāto sektoru un augstskolām, kā arī sekmēt sabiedrības prasmes un vienlīdzīgu pieeju mākslīgā intelekta jomā. Līdz ar normatīvā regulējuma izmaiņām, uzņēmumi, kas neieviesīs skaidras ētikas vadlīnijas MI izmantošanā, riskēs zaudēt klientu un sadarbības partneru uzticību, tādējādi negatīvi ietekmējot reputāciju un biznesa ilgtspēju.

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

“iliad Group”, kura 2024. gadā kļuva par lielāko “Tele2” grupas akcionāru, mākslīgā intelekta (MI) attīstībā Eiropā ieguldīs 3 miljardus eiro.

Minētā naudas summa tiks ieguldīta MI infrastruktūrā (datu centros un skaitļošanas jaudā), pētniecībā un lietojumprogrammu izstrādē. Par to tika paziņots Parīzē notiekošajā Mākslīgā intelekta samitā.

“iliad Group” meitasuzņēmums “OpCore”, kas pārvalda 13 datu centrus, ieguldīs 2,5 miljardus eiro, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā Eiropas līderis hipermēroga datu centros, kas īpaši paredzēti mākslīgā intelekta skaitļošanas resursiem. Partnerībā ar privātā kapitāla fondu “InfraVia” tiks nodrošināti simtiem megavatu jaudas jau tuvākajā laikā, bet ilgtermiņā plānots sasniegt vairāku gigavatu apjomu visā Eiropā.

Savukārt ar kompānijas “Scaleway” starpniecību “iliad Group” jau piedāvā lielāko komerciāli pieejamo MI skaitļošanas jaudu Eiropā ar gandrīz 5000 augstākās klases grafiskajiem procesoriem, kas paredzēti MI modeļu treniņam un izmantošanai.

“Tele2” e-veikalā klientus sācis apkalpot mākslīgais intelekta (MI) risinājums, kuram dots vārds “Dzirkstele”, informē uzņēmums.

Tas konsultē klientus, kuri vēlas iegādāties mobilo mājas internetu, kā arī sagatavo ierīču aprakstus uzņēmuma e-veikalā. “Dzirkstele” saprot vairākas valodas, taču atbildes sniedz latviski un angliski. “Dzirkstele” spēj analizēt noskaņojumu, valodu, kontekstu u.c. parametrus klienta rakstītajā tekstā, lai sniegtu pēc iespējas precīzākas un atbilstošākas atbildes.

“Mākslīgais intelekts publiskajā telpā ir kļuvis par modes vārdu, ko bieži lieto gan vietā, gan nevietā. Tomēr pēdējā laikā situācija uzlabojas, jo MI sāk iegūt arvien reālistiskākas aprises. Mūsu gadījumā MI ieviešana nav pašmērķis, bet gan racionāls lēmums, kas balstīts uz vēlmi uzlabot dažādus procesus un klientu pieredzi. Pirmkārt, mēs vēlamies, lai klienti mūsu mājaslapā var saņemt pēc iespējas detalizētākas atbildes. Otrkārt, mūsu interneta veikala ierīču klāsts strauji palielinās un MI palīdz mums sagatavot ierīču aprakstus, nodrošinot klientiem detalizētāku informāciju. Tas ļauj arī jaunākajām ierīcēm pēc iespējas ātrāk nonākt e-veikala plauktos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. ““Dzirkstele” nav lempīgais čatbots, ar ko daudzi ir sastapušies dažādu uzņēmumu un iestāžu mājaslapās, kas prot atbildēt tikai uz ļoti vienkāršiem un ierobežotiem jautājumiem, jo vadās pēc iepriekš rūpīgi sagatavotiem scenārijiem. “Dzirkstelei” nav ieprogrammēts detalizēts sarunas scenārijs, tā vadās pēc sarakstes loģikas ar klientu. Jāatzīmē, ka šī ir tikai pirmā daļa vērienīgākā MI risinājumu ieviešanā uzņēmumā, jo paralēli turpinās darbs pie citiem MI projektiem.”

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu “Nākotnes darbs 2025”, nākamo piecu gadu laikā automatizācija ienesīs izmaiņas 58 % uzņēmumu visā pasaulē. Latvijā šo procesu paātrinās vairāki faktori – sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums.

Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā par nākotnes darbu norādīts, ka tuvāko piecu gadu laikā darba devēji Latvijā prognozē būtiskas pārmaiņas darba tirgū. Galvenokārt to veicinās tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs kvalificētu darbinieku trūkums – 71 % darba devēju Latvijā atzīst, ka nākotnē varētu saskarties ar grūtībām atrast piemērotus darbiniekus. Lai šo problēmu risinātu, uzņēmumi Latvijā plāno paātrināt automatizācijas ieviešanu un aktīvāk strādāt pie darbinieku prasmju pilnveides un kvalifikācijas paaugstināšanas.

Šis ir laiks, kad jaunās tehnoloģijas nav drauds, bet gan izšķirošs faktors, kas Latvijas uzņēmumiem var sniegt iespēju attīstīties.

Valsts pārvaldē nav vienotas mākslīgā intelekta (MI) attīstības stratēģijas, secinājusi Valsts kontrole (VK) situācijas izpētē par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, Latvijai ir daudz izaicinājumu, lai MI kļūtu par tehnoloģiju, kas ikdienā palīdz efektivizēt valsts pārvaldes darbu. Tādēļ ir svarīgi ielikt stabilus pamatus mērķtiecīgai, vienotai, koordinētai, drošai un sabiedrības interesēm atbilstošai MI izmantošanai tieši tajās jomās, kurās tas var sniegt lielāko pienesumu, norāda VK.

Lai iegūtu skaidrāku priekšstatu, saskatītu iespējas un izgaismotu izaicinājumus, VK veikusi situācijas izpēti par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē.

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka VK ieskatā ir būtiski izstrādāt vienotu MI attīstības stratēģiju valsts pārvaldē, noteikt skaidru atbildību par MI ieviešanas koordināciju, izveidot kopīgu pieeju MI risku pārvaldībai un drošai izmantošanai, kā arī nodrošināt ieguldījumu un rezultātu uzskaiti, kas būtu caurskatāma.

Sadalot dividendes no Latvijā reģistrētām sabiedrībām, ASV individuālie investori saskaras ar faktisku nodokļu dubulto aplikšanu, jo tiem nav iespējams piemērot nodokļu konvenciju atvieglojumus, otrdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS), norādīja Amerikas Tirdzniecības Palātas Latvijā ("AmCham") pārstāvji.

"AmCham" pārstāvji norādīja, ka ar šo problemātiku saskaras kā ASV individuālie investori Latvijā, tā arī vietējie uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt investorus.

Rezultātā investoru peļņa tiek aplikta ar nodokli gan Latvijā, gan investora nodokļu rezidences valstī, tādējādi kopumā radot papildus nodokļu slogu ASV investoriem.

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka Valainis otrdien tikās ar "AmCham" valdes priekšsēdētāju un prezidentu Džonu Martinu Talliju un pavadošo delegāciju, lai pārrunātu aktuālos jautājumus Latvijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, lai tā kļūtu vēl pievilcīgāka ārvalstu investoriem, kā arī veicinātu Latvijas un ASV ekonomisko attiecību stiprināšanu.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde "Hesburger" pērn darbinieku apmācībās investēja 762 400 eiro, un šogad ieguldījumus plānots palielināt, jo uzņēmums turpinās attīstīt apmācību sistēmu, iekļaujot modernus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, mākslīgo intelektu un spēļu mācīšanās metodes, kas uzlabos darbinieku prasmes un efektivizēs restorānu darbību.

Kā norāda “Hesburger” personāla vadītāja Henna Pursiheimo, darbinieku spēja ātri un efektīvi komunicēt kļūst arvien nozīmīgāka, tādēļ apmācībām un atbalsta rīkiem ir būtiska loma ne tikai profesionālo prasmju pilnveidē, bet arī darbinieku spējā pielāgoties dinamiskai darba videi.

“Uzņēmums pastāvīgi uzlabo darbinieku apmācību procesu, pielāgojoties mūsdienu vajadzībām un tehnoloģijām. Pērn visās darbības valstīs šim mērķim tika investēti 760 400 eiro, aizstājot apjomīgās rokasgrāmatas ar vizuāliem, viegli uztveramiem mācību materiāliem – piemēram, video, kas pielāgoti dažādiem mācīšanās stiliem. Šogad uzņēmums turpina apmācību modernizāciju, ieviešot spēļu mācīšanās vidi, kur darbinieki praktiski apgūs nepieciešamās prasmes, piemēram, hamburgera sagatavošanu. Vienlaikus tiek izstrādāts arī mākslīgā intelekta rīks, kas palīdzēs darbiniekiem ikdienas darbā – tas ātri sniegs atbildes uz dažādiem aktuāliem jautājumiem piemēram, norādot pareizo cepšanas laiku vai porcijai nepieciešamo sastāvdaļu daudzumu,” norāda “Hesburger” personāla vadītāja Henna Pursiheimo.

Eiropai ir jāpārskata pārmērīgie regulējumi un jāstiprina inovāciju attīstība, Eiropas Savienības (ES) Iekšējā tirgus, rūpniecības un tirdzniecības ministru neformālā sanāksmē sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs 3. un 4.februārī piedalījās Eiropas Savienības (ES) Iekšējā tirgus, rūpniecības un tirdzniecības ministru neformālā sanāksmē Polijā, Varšavā, kurā dalībvalstu ministri diskutēja par ES globālās konkurētspējas stiprināšanu, stratēģisko nozaru attīstību, pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī transatlantiskās sadarbības nākotni.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka būtiska daļa sarunās tika veltīta ES un ASV attiecībām, īpaši saistībā ar ASV rosināto eksporta kontroles politiku, kas nosaka dažādus tirdzniecības nosacījumus ES dalībvalstīm.

Ministri uzsvēra, ka ES jābūt vienotai un proaktīvai, lai novērstu ekonomisko sadrumstalotību un stiprinātu sadarbību ar ASV tirdzniecības un tehnoloģiju jomās.

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.

Foto: VVT / Biroju komplekss “Verde”

Aizvien biežāk lasām un dzirdam par robotu un mākslīgā intelekta izmantošanas sniegtajām praktiskajām priekšrocībām. Pienācis laiks šīs mūsdienīgās tehnoloģijas likt lietā, lai tiktu galā ar ļoti nepieciešamiem, bet visai monotoniem un laikietilpīgiem darbiem, piemēram, komerctelpu uzkopšanu. Kādi mēdz būt profesionālie grīdas uzkopšanas roboti un ko tie spēj paveikt, lasiet turpinājumā.

Grīdas tīrīšanas robots – efektīvam darbam

Foto: VVT / Rimi

Pirms 100 gadiem cilvēki iztēlojās uzkopšanas robotus kā cilvēkveidīgas būtnes, tikai no metāla, kas mazliet stīvi kustas un pārvietojas, paveicot vienkāršus darbus, piemēram, grīdas slaucīšanu. Mūsdienu realitāte gan ir pavisam citāda – grīdas uzkopšanas roboti ir salīdzinoši kompakti roboti, kas, klusi dūcot, pārvietojas pa telpām, savācot gružus, putekļus un arī veicot mitro uzkopšanu.

Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmējdarbības jomas attīstīšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm un LIAA ar savām programmām turpinās to atbalstīt, konferences “Deep Tech Atelier 2025” atklāšanā uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa uzvēra, ka līdz šim Latvija ir apliecinājusi sevi, kā viena no straujāk augošajām “deep–tech” ekosistēmām Eiropā, ko ko apliecina arī vairāku mūsu inovatīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Aerones", "Naco Technologies" un citu piesaistītās ievērojamās investīcijas un sasniegumi starptautiskā mērogā.

Ceturtdien, 15. maijā, Rīgā, Fantadromā, ar Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un LIAA direktores Ievas Jāgeres uzrunām, tika atklāta jau septītā zinātņietilpīgo tehnoloģiju konference “Deep Tech Atelier”. Gadu gaitā šis pasākums ir attīstījies, kļūstot par lielāko šāda veida notikumu Baltijā. Šogad pasākumam reģistrējušies vairāk nekā 2000 viesu no 55 valstīm. Konference turpināsies arī piektdien, 16. maijā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” investē vairāk nekā 300 tūkstošus eiro mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā, lai uzlabotu klientu apkalpošanas efektivitāti un paātrinātu informācijas apstrādi.

Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, pēc apvienošanās ar “Baltcom” informācijas apjoms par jaunajiem fiksētajiem pakalpojumiem pieauga par 30 % apmērā, un MI rīki palīdz ātrāk un precīzāk apstrādāt datus, uzlabojot klientu pieredzi un samazinot zvanu apkalpošanas laiku par 15 %.

Ieviestais MI risinājums analizē klientu sarunas zvanu centrā, identificē biežāk uzdotos jautājumus un iespējamās problēmas. Piemēram, ja vairākkārt atkārtojas klientu jautājumi par rēķiniem, vai maksājumiem, sistēma ātri apstrādā informāciju un piedāvā risinājumus, kas uzlabo klientu pieredzi un samazina apkalpošanas laiku.

“Bite Latvija” jau pagājušajā gadā izmēģinājuma režīmā pieviesa MI rīkus, kas palīdz klientu apkalpošanas speciālistiem zvanu centros un klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Galvenais mērķis bija nodrošināt ātrāku un precīzāku atbildi uz klientu jautājumiem jau pirmajā saziņas reizē, būtiski uzlabojot pirmās atbildes precizitāti.