Nodrošinājuma valsts aģentūra, sadarbojoties ar Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu, iznīcinājusi 156 konfiscētos, nodotos vai izņemtos ieročus – gan gludstobra bises, gan pistoles, revolverus, karabīnes un munīcijas sastāvdaļas.

Ieroči kausēti krāsnī, kurā temperatūra sasniedz 1500 Celsija grādus un ieroči sāk zaudēt formu un pārvērsties šķidrā agregātstāvoklī pēc desmit minūtēm.

Līdz šā gada sākumam ieroču iznīcināšana bija Valsts policijas pienākums, taču līdz ar likuma maiņu šis darbs jāveic Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Ieroču iznīcināšana notiek divos etapos. Aģentūrā ieroči iznīcināšanai nonāk gan no Valsts policijas Atļauju sistēmas, kur tos labprātīgi nodod gan īpašnieki, gan to mantinieki, gan no citām tiesībsargājošajām iestādēm. Iznīcināšanai paredzēti arī ieroči no ieroču veikaliem, kuri likumā paredzētajā laikā nav tikuši realizēti, kā arī ieroči un munīcija no iztiesātām krimināllietām.

No 2015. gada 20. novembra līdz šā gada 5. februārim Pārtikas un veterinārajā dienestā mednieki iesnieguši 7871 nomedītu sieviešu kārtas meža cūku paraugu, informē dienesta pārstāvji.

Aktīvākie bijuši mednieki Kurzemes pusē – tur nomedīti vairāk nekā 3000 sieviešu kārtas meža cūku.

Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku mednieks var saņemt 100 eiro samaksu.

Šī projekta izmaksas tiek segtas no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Komisija.

Samaksu mednieki varēs saņemt arī par februārī un martā nomedītajām sieviešu kārtas meža cūkām.

Lai saņemtu atlīdzību, medniekam, līdz ar aizpildītiem dokumentiem, PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pierādījumi (ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas meža cūku ārējie dzimumorgāni), ka nomedītā meža cūka ir sieviešu kārtas. Samaksa par šajā mēnesī nomedīto sieviešu kārtas meža cūku tiek veikta nākamā mēneša beigās (piemēram, samaksu par februārī nomedītajām meža cūkām mednieki saņems marta beigās). Sīkāku informāciju par apmaksas kārtību var saņemt sazinoties ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām.

Liepājas Karostas cietums paranormālo parādību ziņā, iespējams, ir viena no visaktīvākajām vietām, kur spoku mednieki jebkad ir bijuši, atzīst Starptautisko Spoku mednieku (GHI, Ghost Hunters International) komanda.

Pagājis tieši mēnesis, kopš izmeklēšanu Karostas cietumā pabeidza GHI komanda, kas Karostas cietumā veidoja raidījumu ASV TV zinātniskās fantastikas kanālam Sci Fi (Science Fiction). Kā solīts, raidījums par Karostas cietumu nesen demonstrēts ASV televīzijas kanālā, un tagad to var noskatīties internetā arī Latvijā. Raidījums pieejams Karostas cietuma mājas lapā.

Kā raidījumā atzīst spoku mednieki, Karostas cietums ir ļoti dzīva vieta. Pat vēl vairāk – Karostas cietums paranormālo parādību ziņā, iespējams, ir viena no visaktīvākajām vietām, kur spoku mednieki jebkad ir bijuši. GHI komandai izdevās ne tikai nonākt personīgā saskarē ar spoku – to dzirdēt, sajust, redzēt, bet arī konstatēt neparasto parādību klātesamību ar uztvērēju palīdzību.

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros.

ajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. DAP pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Latvijā iegūtus mālus iespējams izmantot tonālo krēmu, sejas masku, losjonu, ultravioleto (UV) starojumu aizturošu saules aizsardzības krēmu un citu kosmētisko līdzekļu izgatavošanai, izpētījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jaunā zinātniece Inga Dušenkova.

Šī ir pirmā reize, kad kāds zinātnieks ir izpētījis Latvijas mālu fizikāli ķīmiskās īpašības, lai uzzinātu, vai māls ir izmantojams kosmētisko produktu ražošanā. Tāpat pirmo reizi ir pētīta ādas taukos esošu organisko savienojumu absorbcija uz māliem.

«Mālu pielietojums kosmētikā nav nekas jauns, tomēr Inga Dušenkova savā pētījumā ir atklājusi būtisku niansi - māla spēju aizsargāt no UV starojuma. Pateicoties šai īpašībai, Ingas izstrādātajiem krēmiem nav nevēlamu blakusiedarbību,» jaunās pētnieces darbu skaidro RTU asociētais profesors Visvaldis Švinka.

I. Dušenkova izpētes darbā pārliecinājusies, ka ķīmiski neapstrādātā veidā māli izmantojami kā attīrošas sejas maskas. Smalkāko mālu frakciju var izmantot pastās un losjonos, nepieciešamās konsistences iegūšanai, emulsiju stabilizēšanai un arī kā UV filtrus saules aizsargkrēmos un citos kosmētiskajos produktos. Piemēram, brūnās krāsas mālus var pievienot tonālajiem krēmiem kā pigmentu, vienlaicīgi arī nodrošinot aizsardzību pret UV starojumu.

Rīgas pašvaldības policijas 2017.gada budžets, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, kas dod iespēju policistiem palielināt uzturdevas kompensācijas. Rūpējoties par jaunajiem darbiniekiem un cerot samazināt policistu iztrūkumu, vislielākais uzturdevas kompensāciju pieaugums 98,86 eiro apmērā būs kārtībniekiem, informēja Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis.

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldības policijas (RPP) budžets 2017.gadā ir palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, un pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu, RPP priekšnieks Juris Lūkass izdevis rīkojumu, kas paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra RPP pamatfunkciju veicējiem tiek palielinātas uzturdevas kompensācijas. Līdz ar to no 1.februāra, kad tiks saņemtas algas par janvāri, ikmēneša ienākumu pieaugums RPP kārtībniekiem sasniegs pat 18%.

Uzturdevas kompensācijas iepriekš visiem RPP atestētajiem darbiniekiem bija 71,14 eiro, bet tagad kārtībniekiem un kārtībniekiem – glābējiem, tās būs 170 eiro. Nedaudz mazāks pieaugums būs inspektoriem, inspektoriem – glābējiem un vecākajiem inspektoriem, kuriem uzturdevas kompensācijas turpmāk būs 150 eiro, bet vismazākais pieaugums būs galvenajiem inspektoriem un galvenajiem speciālistiem, kuri turpmāk saņems 100 eiro lielas uzturdevas kompensācijas. Pārējiem RPP darbiniekiem uzturdevas kompensācijas paliks nemainīgas.

Latvijas mežos sākusies pīļu medību sezona. No svētdienas Latvijas mežos drīkst medīt arī stirnu kazlēnus un kazas, kā arī staltbriežu teļus un govis.

Taču vairākos Latvijas reģionos pīļu šogad maz, atzīst mednieki. Maz pīļu sezonas atklāšanas medībās bijis Talsu pusē, noskaidroja Db.lv. «Noteikti mazāk nekā citus gadus,» atzina mednieks Ainis Pujēns. «Diemžēl nevaru palielīties, pīļu bija samērā maz. Tikai retais no mums tika pie pīles,» arī laikrakstam Kurzemes Vārds atzinis Liepājas puses mednieks U. Poškus.

Viņš spriež, ka pīles, visticamāk, ietekmējuši arī laika apstākļi. Stiprās lietusgāzes uzplūdina grāvjus un laukus, tāpēc pīles izklīst baroties šādās vietās. Bet medniekiem derot tikai pīļu bari vienuviet, jo divu trīs putnu trenkāšanai mednieki enerģiju un šāviņus netērēs.

Pusotra mēneša laikā Pārtikas un veterinārajā dienestā mednieki iesnieguši 3373 nomedītu sieviešu kārtas meža cūku paraugus, informē PVD.

Aktīvākie bijuši mednieki Kurzemes pusē – tur nomedīta 1401 sieviešu kārtas meža cūka.

Kā PVD informēja iepriekš, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku mednieks var saņemt 100 eiro samaksu. Samaksu par nomedītajām sieviešu kārtas meža cūkām mednieki varēs saņemt līdz 2016. gada februāra beigām.

Izmaksas tiek segtas no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.

Atgādinām - lai saņemtu atlīdzību, medniekam, līdz ar aizpildītiem dokumentiem, PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pierādījumi (ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas meža cūku ārējie dzimumorgāni), ka nomedītā meža cūka ir sieviešu kārtas. Sīkāku informāciju par apmaksas kārtību var saņemt sazinoties ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām.

Latvijas Banka trešdien, 12. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Gadskārtu monēta, kura stāsta par latviešu etnogrāfiskajām un folkloras tradīcijām, liecina centrālās bankas sniegtā informācija.

Gadskārtu monētas grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monētas aversā redzama saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli, bet gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi. Savukārt monētas reversā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, bet ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojošie tēli. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis izmantot jaunu sistēmu, kuras darbības principi pagaidām tiek turēti noslēpumā, kas dod plašas iespējas noteikt negodprātīgākos Latvijas nodokļu maksātājus – fiziskās personas.

Kā noprotams, VID fizisko personu riska auditēšanas sistēmu (RASA) sācis izmantot nesen. «Mums ir jauna fizisko personu kontroles sistēma RASA, ar ko mēs šobrīd kontrolējam fiziskās personas, skatāmies, vai viņu izdevumi nepārsniedz ienākumus. Es uzskatu, ka ar šīs sistēmas ieviešanu mūsu kontroles iespējas arī ir uzlabotas,» LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes atzinusi VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora v.i. Inese Bahanovska.

Tiesa, pagaidām kopumā VID jauno «ieroci» tur noslēpumā un sīkāku informāciju medijiem nesniedz. Uz Db jautājumiem, cik izmaksājusi sistēmas ieviešana, pēc cik un kādiem riska kritērijiem tajā tiek novērtēti nodokļu maksātāji, kā RASA darbojas un ko dos, saņēmām VID atbildi, ka tuvākajā laikā plānota preses konferenci, kurā kā viena no tēmām būs tieši sistēma RASA.

Šogad Latvijā jau ir par 1000 apbruņotiem cilvēkiem vairāk, norāda Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks Andris Sudars.

Šā gada deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 2298 jauni kaujas ieroči, ziņo kriminal.lv

Savukārt vēl straujāk pieaug gāzes, pneimatisko un elektrisko ieroču skaits un līdz ar to pieaudzis arī noziegumu skaits, kuros izmantoti ieroči.

Pavisam Latvijā ir 35 897 šaujamieroču īpašnieki un tiem kopumā pieder 61 346 ieroči. Visvairāk reģistrēti medību ieroči – 1602, bet strauji pieaudzis ir arī pistoļu un revolveru skaits, kopumā tas ir palielinājies par 646 vienībām.

Militārā policija un SUV treniņos izmantojot arī elektrošoka pistoles, šodien, 15.janvārī, ziņo Latvijas Avīze.

Kāds lasītājs Latvijas Avīzei vēstījis par dzirdētām runām, ka Latvijas drošības struktūras pēdējā laikā apgūstot modernus individuālos, no parastiem strēlnieku ieročiem (ložu pistolēm, triecienšautenēm, mašīnpistolēm, ložmetējiem, granātmetējiem) principiāli atšķirīgus ieročus. "Kas attiecas uz Latvijas armiju, publiskas informācijas par šādiem ieročiem līdz šim nav bijis, kaut gan droši avoti armijā man apstiprināja, ka tādi ieroči esot. Speciālo uzdevumu vienības un militārās policijas rīcībā esot tā saucamās elektrošoka pistoles, ko ražo ASV kompānija Taser," vēsta Latvijas Avīze.

Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma politikas departamenta direktora vietnieks atvaļinātais komandkapteinis Andrejs Janovs šo informāciju nedz apstiprinājis, nedz noliedzis.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Keramiķe Linda Romanovska atradusi līdzsvaru un īsto dzīves telpu, kurā bez stresa, rāmi var darināt savus darbus, gūstot no tā prieku un iepriecinot citus

Linda sevi par keramiķi sauc sešus gadus. Pirms tam daudzus gadus viņa bijusi «svētdienas mālu mīcītāja», kad brīvdienās pie draugiem gatavoja traukus un pēc tam pie sava skolotāja, latgaļu podnieka Evalda Vasilevska savu veikumu apdedzināja. Linda, tāpat kā viņas skolotājs, gatavo melno, svēpēto keramiku, neizmantojot mehāniskas ierīces un glazūras. «Darboties ar mālu es mācos vairāk nekā 15 gadus. Pirmsākumi bija, kad mācījos Alojas mākslas skolā un pēc tam Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Pēc tam Latvijas Mākslas akadēmijā izvēlējos studēt «grafiķos», jo šķita, ka tā būs praktiskāka nodarbošanās, neticēju, ka ar keramiku var pelnīt iztiku, bet pēdējos sešos gados esmu pierādījusi sev, ka var gan. Keramika ir tāda lieta, ko var sākt darīt, neņemot lielus kredītus, var attīstīt savu biznesu soli pa solim,» atzīst Linda.

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Porcelāns ir īpaši kaprīzs materiāls, taču tādēļ no tā veidotās lietas ir atšķirīgas un piesaista uzmanību .

«Mana mīlestība ir porcelāns,» saka keramiķe Aira Lesiņa. No šī materiāla viņa izgatavo krūzes, sienas dekorus, rotas. Viens no viņas spilgtākajiem darbiem ir sienas dekori – lāči, kaķi, eži, bruņurupuči, kam uz vēdera ir kāds īpašs mākslinieces rakstīts vēstījums. Teksti uz viņas darbiem rakstīti nedaudz bērnišķīgā manierē. Reizēm pat cilvēki sakot: izskatās, kā rakstīts ar kreiso roku – kurš tad to nevar! Taču ir tādi, kurus tieši tas uzrunā.

Populārākās ir Airas gatavotās porcelāna krūzes. «Mums katram ir daudz krūžu, bet ir viena vismīļākā. Man liekas, ka no rīta vajag pozitīvisma devu. Es pati esmu gatava celties agrāk, svarīgi, lai man būtu rīta kafijas rituāls, tāpēc krūzei jābūt īpašai,» uzskata Aira. Iespējams, tāpēc, ka viņa savas krūzes veido ar šādu attieksmi, arī cilvēki to jūt un tās pērk.

No 2. līdz 6. februārim Karostas cietumā viesosies Spoku mednieki - Ghost Hunters International.

Tā ir starptautiska pētnieku komanda, kas amerikāņu TV zinātniskās fantastikas raidījumu cikla „Ghost Hunters ” vajadzībām pēta dažādas paranormālas parādības visā pasaulē. Pētnieki izmanto zinātniskas metodes un speciālas ierīces, lai izpētītu mistiskās parādības, intervē vietējos cilvēkus, kas saskārušies ar paranormālajām parādībām, kā arī dokumentē savus pētījumus un veido populāru raidījumu ASV. Starptautiskā Spoku mednieku komanda savas filmas ir veidojusi slavenās Anglijas un Skotijas pilīs, Peru, Singapūrā, Zviedrijā, Filipīnās un citur. Ghost Hunters International producenti un veidotāji ir ieradušies no Kalifornijas, un Liepājas Karostas cietums ir vienīgā vieta Baltijā, kas iekļauta viņu projektā.

Interneta sociāli tīkli tiek izmantoti arvien aktīvāk gan biznesa kontaktu meklēšanai, gan karjeras attīstīšanai, gan darbinieku nolūkošanai no darba devēju puses. Vai tiešām tas ir tik efektīvi?

Līdz šim 80% gadījumu cilvēki ieguva darbu, izziņojot savu interesi par jauna darba meklējumiem savu paziņu un draugu lokā. Tas vienmēr ir bijis efektīvākais veids, kā atrast darbu – pavēstīt par to pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Šī tendence turpinās arī mūsdienās, tikai tam tiek izmantoti citi komunikācijas kanāli – sociālie tīkli internetā.

Galvu mednieki agrāk apzvanīja simtiem cilvēku, lai lūgtu rekomendēt kandidātus kādai sarežģītai vakancei. Atceros, vēl tikai nepilnus 10 gadus atpakaļ krājām birojā biznesa laikrakstus, analizējām tajos pieminēto vadītāju profilus, lai papildinātu savu potenciālo kandidātu datu bāzi. Tagad atliek vien ieskatīties LinkedIn tīklā, lai ar vienu īsu vēstījumu minūtes laikā mērķtiecīgi uzrunātu konkrētās nozares profesionāļus.

Kraukļu bari pacēlās gaisā un nelāga smaka iecirtās degunā, kad tuvojāmies vietai, kur Valkas uzņēmums Servilat mežā izgāž nokauto dzīvnieku atliekas. Līdzīgas izgāztuves var atrast arī Ērģemes zemnieku saimniecības Kalnpierbes kautuves apkārtnē, apliecina ne viens vien apkārtnes mednieks. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pēc padziļinātas pārbaudes abu kautuvju darbību pagājušajā trešdienā apturējis par «blakusproduktu aprites prasību neievērošanu», Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs šādas izgāztuves atzīst par vienu no iespējamiem cēloņiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumam Valkas novada Ērģemes pagastā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

SIA Servilat pēc PVD nesenā uzlidojuma savā izgāztuvē atliekas centušies aprakt, taču darbs veikts ļoti pavirši – pie divām smirdīgām peļķēm rēgojas dzīvnieku iekšējie orgāni, apkārtnē var atrast nagus un kaulus, taču pats izteiksmīgākais pierādījums – kāda lopiņa auss ar dzeltenu plastikāta krotāliju un identifikācijas numuru, norāda laikraksts.

Nokauto dzīvnieku atliekas Valkas novada kautuves mežā gāž ilgstoši, nešauboties apgalvojuši Ērģemes pagasta mednieku kolektīva Valkas meliorācija mednieki. Viens no viņiem stāstījis, kā z/s Kalnpierbes teritorijā pats savām acīm redzējis netālu no kautuves mētājamies nokauto dzīvnieku atliekas – kājas, galvas, ādas, kaulus. «Tur ir kara laika bunkuri un visas bedres pilnas. Nekas nav norakts, vienkārši izgāzts – paradīze meža dzīvniekiem,» viņš stāstījis.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Valsts policija pieņēmusi lēmumu izbeigt kriminālprocesu skandalozajā malumedību lietā Jelgavas novada Platonē, kur tika aizturēts arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS), atklāja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece. Lieta izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts pēc Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punkta un, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas fakultātes Veterinārmedicīniskās ekspertīzes atzinuma par to, ka nevienai no notikuma vietā izņemtajām stirnām kā nāves cēlonis nav šauti ievainojumi, kā arī, ņemot vērā ballistiskās ekspertīzes atzinumu, izņemtie šaujamieroči un izņemtās patronu čaulītes nav no kriminālprocesa ietvaros nopratināto personu piederošajiem šaujamieročiem.

Kā ziņots, šo kriminālprocesu policija sāka aptuveni pirms gada - pēc tam, kad 2011. gada 24. februārī Jelgavas novada Platonē medību lieguma laikā un vietā, kur aizliegtas medības, tika konstatētas nošautas stirnas, patronu čaulas un sniega motocikla pēdas.

Pasaules ekonomika šobrīd nonākusi visai interesantā situācijā. Tā kā potenciālo naftas ieguvēju ir daudz, kurināmā resursus vairs nevar izmantot kā šantāžas ieroci.

Ģeopolitiskais saspīlējums, kas šajā gadsimtā kļuvis par pasaulei gluži ierastu parādību, līdz šim kalpojis par katalizatoru tam, lai naftas cenu virzītu pretī savam vēsturiskajam pasākumam, savu lomu šķiet ir zaudējis. Šobrīd gurdenajai pasaules ekonomikai tas var izrādīties kā tuksneša vidū saņemts svaiga ūdens malks, ļaujot samazināt izmaksas un kāpināt patērētāju aktivitāti.

Var teikt, ka pasaules ekonomika šobrīd nonākusi visai interesantā situācijā. No vienas puses to vēl aizvien turpina ietekmēt straujais dārdzības pieaugums, ko pagājušajā desmitgadē līdz finanšu krīzei un pirmajos pēckrīzes gados veicināja ievērojams cenu pieaugums pasaules preču biržās, savukārt no otras puses samērā lēnīgie tautsaimniecības attīstības procesi veicinājuši strauju inflācijas mazināšanos. Tā kā ekonomika aug stipri lēnāk, nekā varēja sagaidīt vēl pāris gadus atpakaļ, arī pieprasījums pēc resursiem neaug tik strauji, kā varētu sagaidīt, līdz ar to cenas var pakāpties vienīgi tad, ja pēc kādas konkrētas izejvielas tādu vai citādu apsvērumu dēļ rodas deficīts. Šī situācija sevišķi labvēlīgi var ietekmēt naftas patērētājus.