Rīgas Latviešu biedrības (RLB) finansiālā situācija šobrīd ir stabilizējusies, RLB valde aktīvi strādā pie šī jautājuma risināšanas, līdz ar to nav pamata bažām, ka RLB namu varētu pārņemt kredītiestāde vai RLB darbība varētu tikt apdraudēta, teikts biedrības paziņojumā.

RLB kopējās finansiālās saistības joprojām ir lielas – 170.1 tūkst. Ls.

Šobrīd RLB bez atlīdzības juridiskās konsultācijas sniedz zvērinātu advokātu birojs LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš. Nesen kā panākta vienošanās par sadarbību (arī bez atlīdzības) ar SIA Ernst & Young Baltic par konsultācijām organizācijas stratēģijas izstrādē un citos jautājumos.

Ir uzsākta nopietna RLB finanšu un darbības analīze. (C) RLB turpina veikt dažādas pārbaudes un ir apņēmības pilna atrisināt RLB finansiālos sarežģījumus.

Jau vēstīts, ka Rīgas Latviešu biedrības nams ir ieķīlāts SEB bankā, ņemot kredītu hosteļa izveidei, kura nav sākta. Patlaban RLBkopējais parāds ir 170 165 lati, tai skaitā parāds bankai - 139 829,41 lats, aģentūrai LETA pastāstīja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

Izdemolētā sētas māja, kurā bija iecerēts izveidot hosteli, joprojām stāv tukša, un tas Rīgas Latviešu biedrībai (RLB) rada 48 000 latu zaudējumus gadā, aģentūrai LETA pastāstīja RLB domes locekle Mirdza Stirna.

Kā apgalvoja Stirna, neviens no potenciālajiem nomniekiem nav izrādījis vēlmi nomāt telpas izdemolētajā RLB sētas mājā, kuru iznomājot RLB varētu iegūt nomas maksās 48 000 latu.

Iepriekšējam RLB priekšsēdētājam, tagad Saeimas deputātam Ingmāram Čaklajam (V) bija radusies «fiksa ideja» - C korpusā, kā tiek dēvēta RLB sētas māja, izveidot hosteli, turklāt orientēties uz zemākas klases piedāvājumu studentiem, māksliniekiem, deju un koru kolektīviem. Nekāds biznesa plāns netika izstrādāts, toties tika sarīkotas divas talkas, kuru laikā māja tika faktiski izdemolēta - tika aizvākti ne tikai gruži un nevajadzīgas mantas, bet arī izlauztas starpsienas, grīdas segums, skaņas un siltināšanas izolācija.

Rodoties situācijai, kurā Rīgas Latviešu biedrībai (RLB) tās līdzšinējais kreditors SEB banka vairs aizdevumu neizsniegs, RLB plānotais zemo cenu hostelis, kas ieguvis neoficiālu nosaukumu Māmuļa, meklē jaunus investorus, Db.lv informēja RLB valdes locekle Lauma Celma.

RLB 2010. gada 28. septembrī saņēma aizdevumu SEB bankā, daļa no kura tika novirzīta, lai norēķinātos ar kreditoriem, dzēšot tobrīd esošos parādus. Turpmāko norēķināšanās ar kreditoriem bija paredzēts veikt plānotajos termiņos no saviem līdzekļiem. Otru kredīta daļu, aptuveni 105 tūkstošus latu bija paredzēts izņemt līdz 2011.gada 27. janvārim hosteļa izveidei. RLB tās toreizējā priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā vadībā bankas prasības neizpildīja. 2011. gada vasarā priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā atkāpšanās brīdī RLB bija izveidojusies būtiska parādu summa, kā arī negatīva naudas plūsma, bez tam 12 mēnešu laikā nebija izstrādāts un saskaņots hosteļa projekts.

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no 13.jūnija līdz 2.jūlijam savākušas 65,6 kg liepziedu medus, informē RLB.

Nu bites devušās atpakaļ uz savām mājām Jelgavas pusē. DB jau vēstīja, ka RLB jau otro gadu uz nama jumta Vērmanes dārza liepu ziedēšanas laikā izvieto medus bišu saimes, kuras pieskata bitenieki Andris un Kārlis Bolmaņi no Liepiņmuižas.

Pērn RLB jumta bišu ievāktais medus Latvijas biškopības biedrības konkursā tika atzīts par otro gardāko Latvijā.

Arī šogad projekta mērķis ir ne tikai ievākt gardo medu, bet arī radīt pozitīvu noskaņojumu un gaisotni sabiedrībā, aicinot sabiedrību domāt zaļi un «ārpus rāmjiem» pašā Rīgas sirdī, vienlaikus suminot šī gada jubilārus – RLB kaimiņus un sadarbības partnerus - Latvijas Universitāti un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju 100 gadu jubilejā.

Nedēļas nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Labdarības balle, kurā šogad tiks izsolīti mākslinieku Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona un Ilzes Preisas darbi, informē pasākuma rīkotāji.

Mākslas darbu izsole šajā ballē ir viena no tradicionālajām norisēm, un, kā atgādina Labdarības balles rīkotāji, izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes darbi (1925-2019) tikuši izsolīti vairakkārt, jo māksliniece labprāt savus darbus ziedojusi ar domu palīdzēt atjaunot Rīgas Latviešu biedrības namu.

Šoreiz par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai. Dž. Skulmes radītais «Tautumeitas» tēls vēl padomju gados kļuva par vienu no mākslinieces vadmotīviem gan kā latviskās identitātes nesējs, gan vienlaikus - par veltījumu latviešu sievietēm. Pasākuma rīkotāji norāda, ka šī ir pēdējā iespēja ekskluzīvi iegādāties mākslinieces labākos darbus, kurus speciāli šai izsolei atlasīja viņas dēls mākslinieks Juris Dimiters.

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Lai veidojot hosteli Rīgas Latviešu biedrības namā, tas iegūtu īpašu noskaņu, būtu jārīko arhitektu ideju konkurss, rosina speciālisti.

Rīgas Latviešu biedrības mērķis ir mainīt tradicionālos uzskatus un veidot hosteli, apvienojot biedrības vēsturiskās tradīcijas un vērtības ar mūsdienīgiem, moderniem risinājumiem. Nule Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) ciemojās vairāki arhitekti – Uģis Šēnbergs, Liene Griezīte, Anda Kursiša, Iveta Cibule un Ingūna Rībena, lai kopā ar biedrības vadību apspriestu plānotā hosteļa koncepciju.

Pavasarī notikušajās speciālistu un RLB vadības sanāksmēs izkristalizējās vairākas idejas hosteļa fasādes un funkcionālā plānojuma risinājumiem, tomēr neviena no tām neguva pārliecinošu vadības atbalstu.

Tagad rosināts sludināt arhitektu ideju konkursu, jo līdz šim piedāvātie projekti neapmierina vajadzības un nesniedz pārliecību par atrasto ekonomiskāko variantu.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 355 tūkstošu eiro apmērā Rīgas Latviešu biedrības nama sētas mājas remontam un parādu dzēšanai.

SEB banka parakstīja kredītlīgumu ar Rīgas Latviešu biedrību (RLB) par tās īpašumā esošā Rīgas Latviešu biedrības nama (Rīgā, Merķeļa ielā 13) sētas mājas remontu un komunikāciju nomaiņu ar mērķi sakārtot un nodrošināt tā pilnvērtīgu iekļaušanu RLB saimnieciskajā apritē. Piešķirtā summa paredz arī iepriekš nesaimnieciskas vadīšanas rezultātā uzkrātā parāda dzēšanu.

Kredīts piešķirts uz 5 gadiem.

Apzinoties attīstību kavējošos faktorus, lēmām ņemt aizdevumu nama sētas mājas remontam un agrāk uzkrāto parādu dzēšanai, skaidroja Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais. Jau iepriekš biedrības Dome bija pieņēmusi lēmumu septiņu stāvu ēkas sešos stāvos izveidot dienesta hosteli – vietu, kur naktsmītni var rast gan biedrības sadarbības partneri (koru vai deju kolektīvu dalībnieki), gan citi Rīgu apmeklējušie mākslinieki.

Vakar Rīgas Latviešu biedrības domes sēdē no amata atkāpies biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Savu lēmumu viņš argumentējis ar to, ka viņam esot grūti īstenot biedrībā pārmaiņas, lai tā kļūtu par pelnošu organizāciju.

Pēc viņa vārdiem, pārmaiņām pretojoties RLB darbinieki, kuri, viņaprāt, turas pie savām vietām. «Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā,» teicis I. Čaklais.

Pašlaik biedrībai esot 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta, turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi aizejot darbinieku algām, bet ieņēmumi esot ap 6000 līdz 10 000 latu, vēsta laikraksts.

Ikgadējā akcijā «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» sīvā cīņā par 2013. gada vārda titulu uzvarējusi «pašbilde» - veiksmīgi latviskots apzīmējums ar fotokameru vai viedtālruni iemūžinātam pašportretam, angļu vārdam «selfie».

«Slefie» par 2013. gada vārdu angļu valodas vidē atzinuši Oksfordas Universitātes valodnieki.

2013. gada nevārda gods ticis valodas telpā ražīgi sazēlušajai atvasinājumu kopai «dīli, dīlošana, dīlot», par kuras popularizētāju tiek uzskatīts bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Savukārt par 2013. gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas Valsts Prezidenta Andra Bērziņa atziņa: «Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!».

Akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» norisinājās vienpadsmito gadu. Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins, sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, Eduards Cauna (LZA TK), LU profesors, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs, valodniece, Dr. philol. Dzintra Paegle, Maija Sinka (RLB VAK), Aldis Lauzis (LZA TK) un literatūrkritiķe, tulkotāja Ieva Kolmane (LRS).

Par Gada vārdu kļuvis vārds «glābējsilīte», par nevārdu - «saīsināt», bet par Gada spārnoto teicienu - veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) frāze: «Un ko jūs saprotat ar politisku atbildību?»

Šodien tika paziņoti Latvijas Rakstnieku savienības, LZA Terminoloģijas komisijas un Rīgas Latviešu biedrības rīkotā konkursa par 2009.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu rezultāti.

Par Gada nevārdu kļuvušais «saīsināt», stāsta filologs Aldis Lauzis, mūsdienās tiek daudzviet lietots - saīsināti ir darbinieki, štati, laiks u.c. Vārds «saīsināt» latviešu valodā ienācis no krievu sarunvalodas, kas būtu aizstājams ar vārdiem «sašaurināt», «atlasīt» u.c.

Gada spārnotajam teicienam esot bijuši trīs favorīti – Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles teiciens «Valsts vadītāji nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša», kas esot kolorīts, taču ne tik ļoti, lai kļūtu par gada teicienu, norādīja rakstniece Ieva Kolmane. Savukārt ZZS Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas teiciens «Aizver muti!» noteikti bijis favorītu augšgalā. Tomēr žūrija par Gada teicienu izvēlējusies veselības ministres B.Rozentāles atbildi uz žurnālistu jautājumu, proti, «Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?.»