Mazais bizness

Mana pieredze: Ar principiem savā biznesā

Anda Asere, 25.07.2016

Jaunākais izdevums

Lai gan pie grāmatvedības un IT ārpakalpojumiem uzņēmumi pamazām sāk pierast, mārketinga ārpakalpojumi ir samērā jauna lieta

SIA Marketing Angels sevi pozicionē kā mārketinga ārpakalpojumu uzņēmumu. «Mēs esam mārketinga ārštata departaments kompānijām, kam pašiem tā nav, vai arī lieliem uzņēmumiem, kam ir sava mārketinga nodaļa, bet pietrūkst kādas kompetences vai ir kāds īpašs darbs, ko nevar pagūt izdarīt,» saka Līga Buša-Lehtonena, SIA Marketing Angels līdzīpašniece. Uzņēmumi jau ir pieraduši pie grāmatvedības, IT, juridiskajiem un citiem ārpakalpojumiem, bet mārketinga jomā šādi pakalpojumi vēl nav īpaši populāri. «Ārpakalpojumi kļūst arvien izplatītāki, jo atrast labu darbinieku ir grūti, un tas arī daudz maksā. Mūsu vai citas mārketinga ārpakalpojumu kompānijas veidolā uzņēmums iegūst ne tikai vienu cilvēku, bet veselu profesionāļu komandu ar dažādām kompetencēm,» teic Kristīne Vasara, SIA Marketing Angels līdzīpašniece.

Visu rakstu Ar principiem savā biznesā lasiet 25. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vairums jeb 63% iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir finansējuma un kapitāla piesaiste, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums.

Tikmēr nepilna puse jeb 44% respondentu norāda, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir nodokļi un nodevas. Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju par sarežģītāko posmu uzskata licences un atļaujas.

Aptuveni katrs ceturtais jeb 23% cilvēku kā sarežģītāko norāda biznesa plāna sagatavošanu. Tam seko biznesa ideju ģenerēšana un formulēšana, ko minējis gandrīz katrs piektais respondents jeb 22% cilvēku.

"Topošajiem uzņēmējiem nepieciešams saprast, vai biznesa ideja ir īstenošanas vērta. Bieži sākumā kapitāls un finansējums nemaz nav nepieciešams. Konkursā "Ideju kauss" pieredzējuši uzņēmēji un lektori soli pa solim palīdz pretendentiem sagatavot biznesa plānu, veikt pirmos aprēķinus. Principā konkursa "Ideju kauss" gaitā dalībnieki pilnveido zināšanas un attīsta ideju, lai varētu to prezentēt finanšu institūcijām vai potenciālajiem investoriem," skaidro LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā «STOCKMANN» grupas biznesa stratēģija, kura tika ieviesta 2016. un 2017.gadā, uzrādījusi sekmīgu rezultātu – 2018.gadā SIA «STOCKMANN» peļņa veidojusi 1,27 miljonus eiro.

Kā norāda uzņēmumā, iegūtie rezultāti uzrāda, ka tiek realizēts konkurētspējīgs biznesa modelis. Arī 2019.gadā plānots īstenot izvēlēto stratēģiju.

«STOCKMANN» Baltijas noliktavas procesu pārcelšana uz jauno distribūcijas centru Somijā 2017.gada beigās, kā arī koncesijas biznesa modeļa uzsākšana 2018.gada sākumā ir bijuši nepieciešamie biznesa stratēģijas soļi, kas 2018.gada rezultātos uzrāda SIA «STOCKMANN» kopējā neto apgrozījuma samazinājumu par 13,9%, bet ļauj strādāt ar lielāku peļņu, koncentrējoties uz pamatdarbības attīstību.

Kā teic Dace Goldmane, universālveikala «STOCKMANN» direktore Latvijā: «Gan pieredze, ko esam guvuši Latvijā darbojoties jau vairāk nekā 15 gadu garumā, gan jaunās stratēģijas realizēšana apliecinājusi, ka veiksmīga biznesa īstenošanā vienlīdz svarīgi ir kā ilgtspējīgi risinājumi, tā progresīvas inovācijas. 2018.gadā turpinājām attīstīt četrus galvenos darbības segmentus – modi, kosmētiku, mājas preces un pārtiku. Tāpat ieviesām jaunus digitālos risinājumus darbības efektivizācijai, kā arī īstenojam veiksmīgu sadarbību ar universālveikala nomniekiem. 2018.gadā arī investējām vides aizsardzības pasākumos un sadarbojāmies ar Pasaules Dabas fondu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludina pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss" un aicina piedalīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, realizējot savu biznesa ideju.

"Veicot pētījumu par uzņēmējdarbības uzsākšanu, secinājām, ka trešdaļai Latvijas sabiedrības savs bizness ir sapnis, bet nerealizēta biznesa ideja kopumā – 42% iedzīvotāju. Par sarežģītāko posmu biznesa uzsākšanā vairums uzskata finansējuma un kapitāla piesaisti. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka ikviens "Ideju kausa" dalībnieks no A4 lapas ar idejas pieteikumu var soli pa solim nonākt līdz pilnvērtīgai biznesa prezentācijai un iegūt pirmo starta kapitālu biznesa idejas īstenošanai," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pieteikšanās konkursam "Ideju kauss" ir atvērta līdz 6. septembrim. Pretendenti savas biznesa idejas var iesniegt elektroniski, nosūtot uz e-pastu [email protected]. Pieteikuma veidlapa un konkursa nolikums pieejami mājaslapā www.idejukauss.lv. Biznesa idejas izvērtēs profesionāla vērtēšanas komisija, virzot spēcīgākos kandidātus dalībai konkursa "Ideju kauss" otrajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nebrauc ar pesticīdu un cukura vilcienu

Biznesa Plāns, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Snēpelē – nomaļā apdzīvotā vietā Kuldīgas novadā – top zīmola Mazo lāču putra produkcija, kas atšķiras tirgū, jo nesatur cukuru un gatavota no bioloģiski sertificētiem, pārsvarā Latvijā audzētiem augļiem, dārzeņiem un graudaugiem.

Uzņēmuma Latfood LP īpašniece, kuldīdzniece Laura Prūse meklējusi nelielajai ražotnei piemērotas telpas savā pilsētā, taču «jaunam ražotājam Kuldīgas piedāvājumam ir astronomiskas cenas», tāpēc viņa izmantoja Snēpeles pārtikas veikala īpašnieka piedāvājumu piepildīt ar rosību ēkas neizmantoto daļu. Tā jau vairāk nekā gadu Snēpelē tiek aktīvi šķēlēti un kaltēti ķirbji un citi dārzeņi un augļi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Putru biznesa ideja dzimusi 2015. gadā, brīdī, kad vajadzēja piebarot pašas bērnu. «Sāku mājās eksperimentēt, šķita, ka izdodas labi, un tad ienāca prātā doma – kāpēc gan to nedarīt plašāk?» atceras Laura.Juristes izšķiršanās Laura, kurai ir juristes izglītība, bijusi izšķiršanās priekšā – pilnveidoties juridiskajā karjerā vai darīt ko citu. Bērna piedzimšana palīdzēja nosvērties par labu tam, ka līdzšinējā jomā atgriezties viņa negrib. Interese darboties uzņēmējdarbībā bijusi jau pusaudžu gados, tagad viņa novērtē, ka beidzot toreizējo mērķi ir sasniegusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Ir nauda – nav uzņēmēju

Mikus Losāns, LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik esam situācijā, ka relatīvi viegli ir pieejams finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Piemēram, projekti Atspēriens un Ideju kauss, LU studentu Biznesa inkubatora granti, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla piedāvātās investīcijas. Neaizmirsīsim arī par veiksmīgām privātpersonām un uzņēmējiem, kuri vēlas investēt apņēmīgos uzņēmējdarbības uzsācējos. Tāpat jau drīzumā Attīstības finanšu institūcija Altum noslēgs 15 milj. eiro vērtus līgumus ar trim jauniem akseleratoriem, kam sekos vēl sēklas un sākuma investīcijas 30 milj. eiro apmērā, kā arī izaugsmes investīcijas vēl 30 milj. eiro. Nerunājot nemaz par vairākiem miljoniem eiro, ko valsts un pašvaldības iegulda, lai veicinātu uzņēmējdarbības domāšanu, uzņēmumu rašanos un attīstīšanu. Neesot sīkumainiem aprēķinos, varam lēst, ka tuvākā gada laikā jaunuzņēmumu vidē būs pieejami vismaz 100 milj. eiro, kas gaidīs jaunos uzņēmējus.

Jau šobrīd potenciālie naudas devēji sastopas ar realitāti – uz konkursiem, grantiem un investīcijām piesakās maz pretendentu un kopējā pieteikumu kvalitāte ir salīdzinoši zema. Tas nozīmē, ka nepastāv nekādas konkurences, kas ir galvenais uzņēmējdarbības dzinējspēks. Protams, skeptiķi šajā brīdī teiks, ka latviešiem nav uzņēmējdarbības gēna. Tie, kuri vairāk iepazinuši jaunuzņēmumu vides likumus un citu valstu pieredzi, sapratīs, ka uzņēmēji neaug kā sēnes pēc lietus. Visās valstīs, kas lepojas ar lielu jaunuzņēmēju skaitu, tas nav noticis pats no sevis vai tukšā vietā. Ir radīta un mērķtiecīgi attīstīta vide, kas palīdz cilvēkiem kļūt par uzņēmējiem, kuros ir vērts investēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mana sieva Elīna (Rubeze-Upīte) zobārstniecības nozarē strādā jau septiņus gadus. Pirms trim gadiem doma par savu zobārstniecības klīniku kļuva par mūsu aicinājumu, – stāsta Amberdent Clinic īpašnieks un vadītājs Agnis Upītis.

Gribējām radīt kaut ko labu tepat Jūrmalā. Jāsaka, ka viegli nekas nenotiek – bija jāpieliek daudz pūļu, bija daudz aprēķinu, daudz papīru darbu. Taču viss iegrozījās veiksmīgi – atradām piemērotas telpas, atrisinājām jautājumu ar finansējumu, un te nu mēs esam!

Kopumā uzņēmuma izveides process aizņēma četrus mēnešus. Biznesa plāna rakstīšana bija ļoti noderīga. Tā palīdzēja mums pašiem saprast, vai ir vērts to darīt, vai tas strādās un vai patērētājam tas vispār ir vajadzīgs. Es teiktu, ka biznesa plāns dod atbildes uz visiem jautājumiem. Kad sākām strādāt, mēs arī rūpīgi sekojām, vai viss iet, kā vajag, vai pie kaut kā tomēr ir jāpiestrādā.

Biznesa uzsākšana, it īpaši zobārstniecībā, prasa lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpēc ir labi, ka ar ALTUM Starta aizdevuma palīdzību varējām jau pašā sākumā iegādāties nepieciešamās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LAU jaunā valde apņēmusies efektivizēt uzņēmuma darbību

Rūta Lapiņa, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Zīmols GENECIE uzsāk Indiegogo pūļa finansēšanas kampaņu

Lelde Petrāne, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA "LowTech" nodarbojas ar izstāžu stendu un iekārtu būvniecību, un tam krīze sākās vēl pirms Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Saprotot, ka šis laiks tik ātri nepaies, bija jādomā, ko darīt tālāk, un tā radusies ideja par pedāļauto.

"Mūsu uzņēmums nodarbojās ar starptautisku izstāžu stendu ražošanu Eiropā. Tā kā Covid-19 laikā tika atcelti visi jau praktiski realizētie pasūtījumi un neviens jauns klāt nenāca, bija ātri jādomā, kā glābt uzņēmumu, jo trieciens bija pamatīgs. Turklāt neizskatījās, ka tuvākajā laikā atsāksies tik liela pulcēšanās, lai izstāžu centri atsāktu darbu. Mūsu izejas situācija - mums ir darbnīca, instrumenti, frēze un brīvas darba rokas - jautājums, ko ar to visu darīt? Bijām arī vieni no Covid-19 laika sejas aizsargvairogu ražotājiem, taču pienāca brīdis, kad bija skaidrs, ka mums no šīs Covid-19 krīzes ir jādistancējas. Ar sievu Līvu mājās runājām, ka varētu ražot produktu, kas gan mums, gan patērētājam radītu prieku un nebūtu saistīts ar visu šo stresaino un nomācošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi var pieteikties Export Express atbalsta programmai

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem līdz 18.martam ir iespēja pieteikties eksporta atbalsta programmai Export Express, informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka projektu vadītāja Inta Ezermale.

Uzņēmumiem, kas vēlas pilnveidot eksporta stratēģiju, gadu tiks nodrošināts atbalsts pieredzējušu mentoru un ekspertu vadībā.

Programmas dalībniekiem būs pieejamas meistarklases un individuālas apmācības biznesa attīstībā, eksportā, mārketingā un investīciju piesaistē; konsultācijas eksporta uzsākšanā - kontaktu dibināšana, darbs ar partneriem un klientiem; pieredzes pārņemšanas vizītes pie veiksmīgiem eksportējošiem uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā; dalība kopīgā tirdzniecības misijā Eiropas Ekonomiskās zonas robežās.

Programmai var pieteikties mājaslapā www.exportexpress.eu. Pieteikumus izvērtēs Igaunijas un Latvijas ekspertu komanda, un daudzsološākie pretendenti tiks aicināti piedalīties intervijā šī gada 5.aprīlī Valmierā, vai attālināti (Skype). Interviju rezultātā tiks izvēlēti 24 uzņēmumi, kuru pirmās apmācības mentoru un ekspertu vadībā notiks šogad 17.-19.aprīlī Igaunijas pilsētā Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa ietekme ir jūtama ne tikai atsevišķās nozarēs, kā tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet arī praktiski visās jomās strādājošajiem uzņēmējiem, turklāt vīrusa radītās sekas izpaudīsies perspektīvā, intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA Ernst & Young Baltic valdes priekšsēdētāja un EY Baltijas valstu Revīzijas nodaļas partnere Diāna Krišjāne.

Viņa atzīst, ka finanšu pārskati un to revīzija uzņēmumos ir konkrētā brīža momentuzņēmums, jo pēc kāda laika situācija jau var būt pavisam citāda. Tā kā daļai uzņēmumu pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu un beidzās, piemēram, šā gada 31. martā, 30. aprīlī vai pat 30. jūnijā, tad šādu kompāniju gada pārskatos jau atspoguļojas Covid-19 ietekme.

Kāda ir Covid-19 radītā ietekme uz uzņēmumu finansiālo veselību?

Pandēmija ir skārusi pilnīgi visus – gan privātuzņēmējus, gan valsts iestādes, gan pašvaldības. Tās rezultātā ir notikusi darbības pārorientēšanās, esošā biznesa modeļa maiņa, pielāgošanās konkrētajai situācijai, nereti arī atlikta iecerēto investīciju projektu realizācijas uzsākšana. Protams, situācija vienas nozares uzņēmumiem būs līdzīga, bet katram atsevišķam uzņēmumam tā var būtiski atšķirties. Martā privātuzņēmēji bija spiesti ļoti ātri īstenot pārmaiņas, un, jo pieredzējušāks vadītājs, jo profesionālāk un ātrāk tās notika. Redzot darbības apjomu kritumu, pieredzējušie uzņēmumu vadītāji samazināja nodarbināto skaitu, kā arī noteiktai kategorijai darbinieku un vadītāju samazināja darba samaksu pat par 20 līdz 30%. Tur, kur iespējams, tika ieviests attālinātais darbs, tostarp arī EY, kur visi strādājošie sāka strādāt no mājām bez dīkstāvēm. Protams, ražotnēs, kā arī citu saimniecisko darbu veikšanai attālinātais darbs nav iespējams, tāpēc tika ieviesti strikti strādājošo veselības aizsardzības pasākumi, lai kāda viena strādājošā dēļ nebūtu uz kādu laiku jāslēdz ražotne un jāatrodas dīkstāvē. Uzņēmumu pārskatu revīzija būtībā tieši to arī parāda – sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma, starptautisko pasažieru pārvadātāju segmentā strādājošajiem līdzšinējais biznesa modelis vairs nedarbojas, un šīs jomas uzņēmēji sākotnēji, cik vien iespējams, izmantoja valsts piešķirtos dīkstāves pabalstus, bet, redzot atkārtotu pandēmijas vilni, vairumu strādājošo bija spiesti no darba atbrīvot. Tomēr ne visas problēmas ir iespējams atrisināt operatīvi, piemēram, viesnīcu nozarē uzņēmumiem nav iespējams atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas vai arī gūt atlaides, jo pilsēta šādas atlaides nepiešķir. Ienākumu viesnīcu sektorā tikpat kā nav, bet izdevumus līdz tādam 2020. gada ienākumu līmenim samazināt ir nopietns izaicinājums, jo ēku uzturēšanai nepieciešamas noteiktas izmaksas. Lai atgūtos no šāda trieciena, minētajām nozarēm būtībā ir nepieciešama Covid-19 vakcīna, par kuru tiek daudz runāts un arī solīts, bet pagaidām tādas vēl nav. Citās jomās strādājošajiem saruka pieprasījums un pielāgošanās bija un ir atkarīga no tā dēvētā tauku spilventiņa izmēra. Ja šādas rezerves bija un ir, tad pārorientēšanās uz citu pakalpojumu piedāvāšanu vai cita sortimenta preču ražošanu noritēja vieglāk. Savukārt, ja šādu rezervju nebija, pārorientēšanās iespējas bija un ir grūtāk īstenojamas. Kritiska situācija noteiktos uzņēmējdarbības segmentos atkarīga no vakcīnas pret koronavīrusu esamības un pieejamības uz laika ass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu uzsācis jauns vietējā kapitāla koplietošanas pakalpojumu uzņēmums "Jungo", kas piedāvā elektrisko skrejriteņu nomu Rīgā.

Uzņēmumu pērn novembrī dibināja trīs domu biedri, no kuriem vienam jau bija pieredze uzņēmējdarbībā, otrs bija guvis pieredzi loģistikas jomā, savukārt, trešais līdz šim bija strādājis tikai algotu darbu. SIA "Jungo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Liepiņš stāsta, ka visiem trim ideja par šāda biznesa uzsākšanu radusies, ceļojot pa ASV un Eiropu, un redzot, cik izplatītas tur ir koplietošanas platformas un novērtējot to, ka tās šobrīd kļūst arvien pieprasītākas.

"Mums patīk šī filozofija, ka bez lieliem ieguldījumiem lietotājam ir iespēja izmantot kādu sev nepieciešamu produktu vai servisu. Šāds bizness demonstrē ļoti augstu efektivitāti. Mēs paredzam, ka nākotnē šādi koplietošanas pakalpojumi izplatīsies arī citās jomās," pauž uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Dreibants kūti pārveido par pavāru māju, bet Līgatnes dzemdību namā plāno restorānu

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecības apjomus tradicionālajos veikalos?

Top Media pilna servisa digitālā mārketinga aģentūras vadītājs Mārtiņš Kažemaks, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien paziņoti seši Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 78 735 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šis ir noslēdzošais Atspēriens konkurss, kurā no programmas dibināšanas brīža piedalās Swedbank.

Rīgas dome un Swedbank izveidoja grantu programmu Atspēriens 2009. gadā, un šajā laikā atbalstītas 145 uzņēmējdarbības idejas. Rīgas dome plāno grantu programmu Atspēriens īstenot arī turpmāk.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA Plus Pedal – elektroniskās mūzikas efektu ierīces ražošanas uzsākšana. Granta mērķis - spiedienliešanas formas sagatave.

SIA GEO LUX – zemes virsmas 3D skanēšana mērniecības nolūkos ar bezpilota lidaparātiem. Granta mērķis - speciālas programmatūras un datortehnikas iegāde, darbinieku apmācības.

SIA Zefirs concrete design – dekoratīvā betona dizaina produkti. Granta mērķis - specifisku ražošanas iekārtu iegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru