Mana pieredze: Cer piepildīt kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu 

Kafejnīca RB Cafe iecerēta kā pirmā Latvijā, kur lielākā daļa personāla būs cilvēki ar invaliditāti.

Anda Asere, 31.1.2019
1/3

RB Cafe idejas autors Māris Grāvis un Diāna Rābante

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» saka Māris Grāvis, RB Cafe idejas autors. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norāda. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus. Ar pasākumu apkalpošanu uzņēmums nodarbojas jau tagad, un dienas aprūpes centra Cerību ligzda mācību virtuves piedāvā nodrošināt kafijas pauzes, nelielus banketus un sapulces, piedāvājot dažādus konditorejas izstrādājumus.

«Jau šobrīd darbojamies un rosāmies, lai «pataustītu» tirgu, saprastu, kā mums izdodas, un lai par mums cilvēki runātu,» norāda Māris. Sākumā kafejnīcā strādās četri cilvēki ar invaliditāti, bet ar laiku viņš gribētu darbinieku skaitu palielināt. «Jo labāk mums ies, jo vairāk darbinieku varēsim pieņemt. Kopā ar izbraukuma banketiem šī telpa ļauj nodarbināt vairāk nekā desmit cilvēkus,» saka Māris. Šādas kafejnīcas ir daudzviet Eiropā, tas iet kopsolī ar tendenci cilvēkus ar invaliditāti iekļaut darba tirgū. Viņa skatījumā, šai tendencei ir iespēja attīstīties arī Latvijā.

Sena ideja

Māris ir biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs, tā darbojas jau 25 gadus, tāpēc ideja par šādu kafejnīcu ir jau ilgi. «Vienmēr ir bijuši kādi šķēršļi, grūtības, bailes riskēt. Aptuveni gadu strādājam pie idejas, nostabilizēšanās, dokumentācijas, sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas. Oficiāli esam reģistrēti no augusta. Cerams, ka aprīlī varēsim atvērt savas durvis,» saka Māris. Uzņēmējdarbībā kopumā un jo īpaši kafejnīcu biznesā ir sava specifika, un viens no galvenajiem veiksmes faktoriem ir darbaspēks. Parasti cilvēki ar invaliditāti savu darbu veic ar mazāku produktivitāti nekā veseli jaunieši, tāpēc šāda veida uzņēmumam jāmeklē kompensācijas mehānisms. «Iemesls, kāpēc mēs šo darām tieši šobrīd, protams, saistīts arī ar iespēju pieteikties sociālās uzņēmējdarbības grantam, kas palīdz uzdrošināties un veikt šos ieguldījumus,» atzīst Māris. Ja gadījumā projekts Altum netiks apstiprināts, uzņēmums tik un tā šo ieceri īstenos, vienīgi mazākā apjomā un lēnāk. «Būs daudz sarežģītāk, sākumā būs mazāk darbinieku, taču grūti iedomāties, ka pavisam atkāpjamies no šīs idejas,» saka Māris, piebilstot, ka atšķirībā no citiem uzņēmējiem RB Cafe priecātos, ja tās labākie darbinieki tiktu aizvilināti darbā uz citām konditorejām. «Tad mēs varēsim ņemt darbā citus jauniešus ar invaliditāti un sagatavot, lai viņi atkal ietu tālāk,» viņš teic.

Visu rakstu Cer lauzt stereotipus lasiet 31. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss...

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot...

JCI Riga Business rīkotajā «Sociālās uzņēmējdarbības izaicinājumā 2018» (Social Entrepreneurship...

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par...

2013. gadā Veronā, Itālijā, dibinātais sociālais kooperatīvs Progetto Quid nodarbina sociāli...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm,...

Ogres batutu parks Jump Park, kas pērn atklāts bijušā kinoteātra telpās, jau...

Pārņemot dzimtas prasmes, Marika Petrovska izveidojusi zīmolu Vectēva maiznīca....

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj...

Cilvēkiem vairāk ceļojot, paplašinās viņu redzesloks un, arī mājas atbraucot, rodas vēlme...

Skaņu amatnieks Artis Reimanis darbojas divās saistītās jomās – ražo skandas un...

Lauvas tiesa Ette tete zīmola produkcijas nonāk ārvalstīs....

Gastronomijas institūta izveidotāja Inese Rugāja cer, ka ar laiku cilvēki biežāk ceps...

No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas...