SIA «Snores», kas ražo bērnu mēbeles ar zīmolu Ette Tete, atvērusi jaunu ražotni Tīnūžu pagastā. Ražotnes telpas iegādātas un atjaunotas ar finanšu institūcijas «Altum» atbalstu.

Ražošanas telpu iegādē un renovācijā investēti aptuveni 200 tūkstoši eiro, kā arī iegādāta jauna CNC frēzēšanas iekārta 125 000 eiro vērtībā, kuras detaļu griešanas kvalitāte un ātrums ievērojami pārsniedz iepriekš lietotās iekārtas rādītājus. Investīcijām piesaistīts finansējums no finanšu institūcijas «Altum», kā arī ieguldīti paša uzņēmuma līdzekļi.

SIA «Snores» 99% no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz tādām valstīm kā ASV, Vācija, Itālija, Šveice un Spānija, kā arī citām pasaules valstīm, kopumā 53.

Zīmola «Ette Tete» produkcijas klāstā ir kāpslītis, kas transformējas par galdiņu, modificējams Pikleres trijstūris «MOPITRI» un barošanas krēsliņš. Projekta mērķis ir palielināt ražošanas kapacitāti, pārceļot ražošanu uz divreiz lielākām telpām, kā arī palielināt produktivitāti, daļēji automatizējot ražošanu.

Veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, šī gada janvārī dibināta Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Eksporta atbalsta kustības paspārnē turpmāk apvienos Latvijas eksportējošos uzņēmumus un organizācijas, kas strādā pie valsts eksportspējas veicināšanas. Asociācijas mērķis ir pašmāju eksportējošo uzņēmumu atbalstīšana un izaugsmes stimulēšana, kā arī Latvijas stāsta radīšana un popularizēšana ārzemēs.

Savas darbības pamatā asociācija ir izvirzījusi trīs prioritāros uzdevumus - pirmkārt, veicināt un rūpēties par Latvijas un pašmāju eksportētāju tēla pozicionēšanu globālajā tirgū, sākot ar to, lai izveidotu un iedzīvinātu vienotu Latvijas zīmola stāstu "Created in Latvia".

Otrkārt, asociācijas uzdevums ir būt par eksportētāju balsi, aizstāvot aktuālus jautājumus dialogā ar valsts pārvaldi un atbildīgajām institūcijām, kā primāro no tēmām šobrīd izvirzot finansējuma nodrošinājumu eksporta veicināšanai ilgtermiņā.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Ģimenes uzņēmums no Talsiem SIA "Luula" ražo radošuma attīstību veicinošas bērnu dizaina mēbeles, kas atbilst Montesori pedagoģijas pamatprincipiem.

"Pirmajā acumirklī šķiet, ka bērnu preču jomā ir daudz dažādi interesanti piedāvājumi, bet, kad vēlies kaut ko patiesi funkcionālu, izvēles iespējas strauji sašaurinās. Kad jaunākā meita bija maza, meklējām mēbeles, ko izvietot viņas mazajā istabiņā. Vajadzēja kaut ko ne tikai skaistu, bet arī kompaktu, ietilpīgu, bērna fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu – lai bērns visu laiku neaicinātu mūs palīgā un patstāvīgi varētu izvietot un paņemt savas mantas. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi bērns redz vidi no sava skata punkta, gribējās piedāvāt Selīnai savu personīgo pasaulīti, kur glabāt noslēpumus un radīt brīnumus. Mēs visi atceramies savus bērnības sapņus. Un kā katru vakaru vecāki lika tos sagraut – sakārtot mantas... Kā lai bērns izveido sapņu karalisti un vakarā to vienkārši aizver?" tā Inga Sokolova, SIA "Luula" produktu dizaina autore.

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai izīrēšanai ir uzskatāmi par ļoti stabilu un ilgtermiņā drošu investīciju veidu.

Šādas investīcijas ir samērā pieejamas, jo, lai investētu nekustamajā īpašumā, var izmantot hipotekāro kredītu un nav nepieciešami lieli naudas uzkrājumi. Nepieciešama tikai pirmā iemaksa, kas pārsvarā veido 5-20% no darījuma summas, un nauda mājokļa iekārtošanai.

Pirms tērēt daudz laika, izvēloties pašu īpašumu, noteikti jāapmeklē banka un jānosaka savas finansiālās iespējas. Ikdienā ļoti bieži interesenti vispirms izvēlas īpašumu un tikai tad apmeklē banku, un noskaidro savas iespējas kredītam. Tādā veidā var patērēt daudz laika, izvēloties īsto īpašumu, un gūt lielu sarūgtinājumu uzzinot, ka atrastais īpašums nav pa kabatai. Kad ir skaidri budžeta griesti, ir jāsāk pētīt piedāvājums. Ir jāapskatās pēc iespējas vairāk īpašumu klātienē, lai rastos labākais priekšstats par iespējām un izveidotos spēja pamanīt un atpazīt investīcijām piemērotu, labu īpašumu.

Investējot aptuveni 20 000 eiro, Latvijas bērnu mēbeļu ražošanas un pārdošanas uzņēmums SIA Yappy Kids Rīgā, Zemitāna ielā atklās izstāžu zāli, kurā varēs aplūkot uzņēmuma ražotās mēbeles, informē uzņēmuma valdes loceklis un vadītājs Vadims Frolovs.

Jaunajā izstāžu zālē uzņēmuma klientiem būs iespēja iepazīties ar dažādām precēm, ieskaitot gultiņas, kumodes, matračus un bērnu gultas veļu. Tāpat uzņēmums saviem klientiem izveidojis atpūtas zonu.

«Bērna piedzimšana vienmēr ir saistīta ar raizēm. Jo tik daudz kas jāizvēlas un jāiegādājas: ratiņi, autokrēsls, pirmais apģērbs, vanniņa, komplekts uz dzemdību namu un, protams, vieta, kur bērns pavadīs savas dzīves pirmo mēnešu lielāko daļu – gultiņa. Liekas, ka izvēlēties gultiņu nav grūti, bet ir dažādi aspekti: materiāls, funkcionalitāte, izmērs, krāsa, forma utt,» komentēja SIA Yappy Kids valdes loceklis un vadītājs Vadims Frolovs.

DB jau rakstīja, ka SIA Yappy Kids apgrozījums pēdējos četros gados teju četrkāršojies, pērn sasniedzot 540 tūkstošus eiro. Tas nodrošinājis uzņēmumam vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Tuvākajos trīs gados SIA Yappy Kids iecerējis sasniegt vismaz viena miljona eiro lielu apgrozījumu.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Konkursā "Latvian Ecommerce Awards 2022" apbalvoti Latvijā labākie interneta veikali 11 kategorijās, informē pasākuma rīkotāji digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv".

Par labākajiem interneta veikaliem 2022.gadā kategorijā "Apģērbi/apavi" atzīts "zalando.lv", kategorijā "Elektronika" - "rdveikals.lv", kategorijā "Pārtika" - "barbora.lv", bet kategorijā "Bērnu preces" - "220.lv".

Vienlaikus kategorijā "Grāmatas" par labāko interneta veikalu 2022.gadā atzīts "janisroze.lv", kategorijā "Sadzīves tehnika" - "rdveikals.lv", kategorijā "Medikamenti" - "internetaaptieka.lv", kategorijā "Mēbeles/ mājas preces" - "jysk.lv", bet kategorijā "Preces mājai un personīgajai higiēnai" balvu saņēma "drogas.lv".

Vienlaikus "Latvian Ecommerce Awards 2022" nominācijā "Straujākā izaugsme Latvijas tirgū" apbalvojumu saņēma veterinārā aptieka "Vetzoo.lv", bet nominācijā "Straujākā izaugsme eksporta tirgū" apbalvots bērnu koka mēbeļu un rotaļlietu e-veikals "ettetete.com".

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Artūra Immermaņa stihija ir koks. No tā radīti dažādi dizaina priekšmeti, bet plašāku atzinību guvis līdzsvara slēpjritenis, ar kuru uzņēmējs cer iestūrēt eksporta ārēs.

Tukuma novada Irlavas pagasta skolotāju semināra ēkā, kas celta 1841. gadā, kurā A. Immermanis izveidojis ražotni, top gan sniega braucamrīki, gan bērnu saliekamās mēbeles – tornīši. Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmās projektam iegūto naudu un finanšu institūcijas Altum piešķirto aizdevumu kokapstrādes darbnīcā iemājojušas mūsdienīgas iekārtas – vērtīgākā no tām CNC frēzēšanas iekārta, kas ļauj būtiski palielināt ražošanas jaudas. SIA Immerman Woodworks produkcija ir pamanīta un novērtēta ārvalstu tirgos. Pērn gada nogalē svinīgā pasākumā Tukuma novada gada uzņēmējs A. Immermanis saņēma Tukuma novada domes balvu Gada uzdrīkstēšanās 2018. Iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, uzņēmējs ir devis darbu diviem puišiem ar īpašām vajadzībām.

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Maksimāli plašs kvalitatīvas produkcijas sortiments savienojumā ar spēju ātri reaģēt gan uz lielu, gan mazu pasūtījumu izpildi ļauj SIA MebTex sekmīgi strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu noieta tirgos

«Individuāla pieeja ikkatram klientam neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai juridiska persona, vai tas ir viens mazs vai liels pasūtījums,» veiksmes recepti atklāj SIA MebTex īpašnieks Mārtiņš Vilde. Viņš norāda, ka minētā recepte ne reizi nav pievīlusi, arī ekonomiskās recesijas laikā, kurā, tāpat kā visiem pārējiem, nācies «griezt» izdevumus.

Kvalitatīvs produkts ar augstu pievienoto vērtību nevar būt lēts.

Kā vēl vienu veiksmes recepti M. Vilde min faktu, ka mazajā kolektīvā nav lielu izmaiņu un ir pat tādi cilvēki, kuri kopā ar viņu strādā kopš SIA MebTex izveides. Arī pats M. Vilde, kurš ir gan uzņēmuma vadītājs, gan īpašnieks, strādā kopā ar saviem padotajiem gan pasūtījumu izpildē, gan arī to montāžā. Mazs kolektīvs būtībā ir tāda kā ģimene. Bez tam uzņēmums iekārtu iegādē ir izmantojis savus līdzekļus un izticis bez banku kredītiem, kā arī ES struktūrfondu projektu atbalsta.

Latvijas Pasta Eksprespasts konkurē par iekārojamāko kumosu – e-komercijas sūtījumiem

Viens no augošākajiem Latvijas Pasta (LP) pakalpojumu segmentiem ir e-komercijas sūtījumi. Uzņēmuma kurjera pakalpojumu sniedzējs Eksprespasts sūtījumus piegādā uz 58 pasaules valstīm un no tikpat daudzām valstīm tos arī saņem piegādei Latvijas klientiem – tie ir daudzu un dažādu interneta veikalu un interneta tirdzniecības platformu sūtījumi. Patlaban LP klienti ir faktiski visi lielākie Latvijas internetveikali. Vienlaikus uzņēmumam ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces arī veikalā.

LP Eksprespasts piedāvā trīs dažādu kategoriju piegādes iespējas – sūtījumus pa Latviju, Baltiju vai visu pasauli. Atšķirībā no parastajiem pasta sūtījumiem eksprespasta sūtījumi interneta sistēmās ir izsekojami visā to piegādes ceļā, tiek piegādāti noteiktā termiņā arī uz ārvalstīm un tiek nodoti klientam rokās, ko apliecina paraksts. Eksprespasta sūtījumu segments ir viens no augošākajiem LP, liecinot par e-komercijas pieauguma tendencēm. Vidēji gadā eksprespasta sūtījumu skaits LP aug par aptuveni 15%. Savukārt kopš 2016.gada eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējušies saņemt LP sadarbības partnera Circle-K degvielas uzpildes stacijās, ir palielinājies par aptuveni 1000%.

Nonākot situācijā, kad īpašumā esošais dzīvoklis vai māja pašam nav nepieciešami, loģisks risinājums ir nodot nekustamo īpašumu īrē, lai kāds par to parūpētos, segtu komunālo pakalpojumu rēķinus un, galu galā, lai īpašums nestu peļņu. Apzinoties, ka mājoklis bieži vien ir pats vērtīgākais personai piederošais īpašums, ir svarīgi to uzticēt kādam, kas tā stāvokli nepasliktinās un neradīs zaudējumus vai nepatīkamus pārsteigumus.

Sagatavojot savu īpašumu izīrēšanai, ir jāizvēlas - piedāvāt to mēbelētu vai nemēbelētu. Mazajām platībām visbiežāk nepieciešams būt mēbelētām, jo to īrnieki mēdz būt jauni cilvēki, kas vēl nav nodibinājuši ģimeni un radījuši pēcnācējus, viņiem nav savas iedzīves vai īpaši specifisku prasību.

Īpašumos ar vairākām guļamistabām, situācija ir citāda. Šajā gadījumā, kad potenciālais īrnieks var būt ģimene ar bērniem, nekad nevar paredzēt bērnu vecumu un to, kāda veida mēbeles viņiem būs nepieciešamas. Lielākus dzīvokļus īrei var piedāvāt atbrīvotus no mēbelēm. Lai iegūtu savus sapņu īrniekus, radiet vidi, kas šādām personām būtu interesanta. Dažkārt nelielas investīcijas vizuālā stāvokļa uzlabošanā, novecojušo un dīvaino elementu aizvākšanā, var rezultēties krietni lielākā potenciālajā īres maksā.

Rīgas apgabaltiesa 21.septembrī rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesneša procesuālu lēmumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta", kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām privātmājām Latvijā.

Rīgas apgabaltiesa rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par pirmās instances tiesas tiesneša 17.jūnija procesuālu lēmumu, ar kuru prasības pieteikuma grozījumi atstāti bez virzības saistībā ar valsts nodevu.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 21.janvārī atcēla prasības nodrošinājumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta".

Prasība tika skatīta pēc bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka ģimenes lūguma.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Tiesa pērn 7.oktobrī šajā lietā piemēroja prasības nodrošinājumu, ierakstot Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi Krasovickiem piederošo "Villu Marta" atsavināt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām. Savukārt Krasovicku ģimene vēlējās panākt šī prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Prasības nodrošinājums tika piemērots tiesvedībā starp Krasovickiem un turīgu Krievijas izcelsmes uzņēmēju, ASV pilsoni Aleksandru Šustoroviču. Par klasiskās mūzikas oligarhu nereti dēvētais Šustorovičs prasību tiesā pret Krasovicka meitu Aleksandru un dēlu Georgiju iesniedzis pērn 28.septembrī. Tiesa lūgta atzīt un nostiprināt zemesgrāmatā Šusteroviča īpašuma tiesības uz vairāk nekā hektāru lielo zemesgabalu un vairāk nekā 2400 kvadrātmetrus plašajām ēkām, kas atrodas Bulduru prospektā 14, 16, 18 un Vidus prospektā 17, un nodot šo īpašumu ar tajā esošo kustamo mantu viņa lietošanā un valdījumā.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" vadītāja Ilze Mazurenko atzina, ka uzņēmums bija "Villa Marta" pārdošanas darījuma starpnieks. Īpašums Šustorovičam ticis pārdots par sešiem miljoniem eiro. Pirkuma līgums noslēgts jau 2021.gada aprīlī, taču nesot līdz galam izpildīts, jo pēdējā brīdī pārdevēji nolēmuši mainīt līguma nosacījumus, bet pircējs tam nepiekrita.

"No aprīļa līdz rudenim centāmies panākt vienošanos starp pircēju un pārdevēju, taču tas neizdevās, un rudenī pircējs vērsās tiesā," paskaidroja Mazurenko.

Tāpat tiesa pēc Šustoroviča lūguma apķīlājusi Aleksandrai Krasovickai piederošu kustamo mantu - mājas kinozāles aprīkojumu, televizoru, instalāciju "Perpetum Mobile", tenisa treniņa mašīnu "SUN", ādas mēbeļu komplektu, bērnu mēbeļu komplektu, televizoru "Bang Olufsen", trenažieru komplektu, vasaras mēbeļu komplektu, seifu, guļamistabas mēbeļu komplektu, dizaineru lustru komplektu, ēdamistabas mēbeļu komplektu, ādas mēbeļu komplektu kabinetā, vilnas un zīda paklāju komplektu, kolekcijas tekstilu, dārza šūpuļkrēslu, viesistabas mēbeļu komplektu, kinozāles ādas mēbeļu komplektu, kā arī traukus un citas mēbeles, kas atrodas "Villā Marta". Šī kustamā manta esot pārdota kopā ar īpašumu, bet patlaban neesot zināms, vai tā vēl joprojām atrodas villā.

Lieta pēc būtības būs jāvērtē pirmās instances tiesai.

"Villa Marta" būvēta 1928.gadā, bet 1997. un 1998.gadā pēc pasaulē pazīstamā Latvijā dzimušā baltvācu izcelsmes arhitekta Meinharda fon Gerkāna projekta tai blakus tika uzbūvētas viesu nama piebūves, tenisa halle u.c. Pēc pārbūves "Villa Marta" tika uzdāvināta Krasovicku meitai Aleksandrai, kura aizvien ir tās īpašniece. Vienīgi kā kompleksā esošās tenisa halles īpašnieks reģistrēts Georgijs Krasovickis, liecina zemesgrāmatas informācija.

Kopējo īpašumu veido zemesgabals 10 125 kvadrātmetru platībā un ēka 2412 kvadrātmetru platībā. Eksperti 2009.gadā laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 40 miljoniem eiro, savukārt 2016.gadā "Villa Marta" bija izlikta pārdošanā par 15 miljoniem eiro.

Jautāta, kāpēc nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā "Villa Marta" vērtība samazinājusies no 40 līdz sešiem miljoniem eiro, darījumā iesaistītā Mazurenko norādīja uz vairākiem iemesliem. Pirmkārt, šādiem īpašumiem ir ļoti maz potenciālo pircēju, turklāt klienti no NVS valstīm ir gandrīz izsīkuši. Otrkārt, šis ir liels īpašums, kura uzturēšana ir ļoti dārga, bet, treškārt, vairāku gadu garumā nav notikuši darījumi par tik lielu summu, tāpēc "Villas Marta" pārdošanas darījumu nav bijis iespējas salīdzināt ar kādu līdzvērtīgu.

Ceturtkārt, kā norādīja Mazurenko, īpašums ir būvēts jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, tāpēc ir daļēji nolietojies. Mazurenko sacīja, ka viens no pirkuma līguma nosacījumiem bijusi tehniskā ekspertīze ēkām, taču to nav izdevies veikt.

Viņa nevēlējās detalizēti skaidrot, ko tieši pārdevēji gribējuši mainīt jau pēc līguma noslēgšanas, vien atklāja, ka tā bijusi norēķinu kārtība un citi būtiski nosacījumi. Tāpat pārdevējiem tā arī neizdevās ar Jūrmalas pašvaldību noslēgt nomas līgumu par ielas - 3.līnijas - posmu, kas iet cauri īpašumam. Par šī ielas posma faktisko iekļaušanu Krasovicku īpašumā gadiem noritējusi tiesvedība.

Šustorovičs dzimis 1966.gadā toreizējā PSRS un vēl pusaudža gados kopā ar vecākiem emigrējis uz ASV, kur beidzis Hārvarda Universitāti.

Pateicoties sava tēva, PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, sakariem, 1988.gadā viņš izveidoja Savienoto Valstu un Padomju Savienības kopuzņēmumu "International Academic Publishing", kas ieguva tiesības publicēt ārzemēs Krievijas Zinātņu akadēmijas izdotos darbus. Ar šo biznesu viņa kompānija "Pleiades Publishing" nodarbojas aizvien.

Šustorovičs bijis arī vīriešu žurnāla "Penthouse" krievu versijas izdevējs.

Vēlāk ar toreizējā atomenerģētikas ministra Viktora Mihailova un ārlietu ministra Andreja Kozireva atbalstu Šustorovičs nodibināja uzņēmumu "Pleades Group", kuram vajadzēja kļūt par starpnieku Krievijas bagātinātā urāna pārdošanā ASV, tomēr darījums neīstenojās.

Šustorovičs 2000.gadā mēģinājis atbalstīt Džordža Buša priekšvēlēšanu kampaņu, taču Republikāņu partijas priekšvēlēšanu štābs viņa čeku par 250 000 ASV dolāru bez paskaidrojumiem atraidīja. Tomēr 2016.gadā viņš ziedoja miljonu dolāru prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai.

Kādu laiku Šustorovičam bija attiecības ar skandalozo krievu televīzijas zvaigzni Kseniju Sobčaku, kas mēģinājusi spēlēt Kremļa opozicionāres lomu, lai gan kritiķi apgalvo, ka viņa to darīja saziņā ar autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, lai tādējādi sašķeltu Kremļa oponentus.

Šobrīd Šustorovičs dzīvo Ņujorkā un ir mākslas menedžmenta kompānijas "IMG Artists" prezidents un izpilddirektors, nereti dēvēts par "klasiskās mūzikas oligarhu".