Foto & Video

Mana pieredze: viss sākās ar iemīlēšanos

Inita Šteinberga, speciāli DB, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Pirmajos gados tapušās dūdas, kas nešķita gana labas – krāsnī iekšā, lai sadeg. Arī sadegšanas procesā esot sava maģija, atzīst Mārtiņš, jo instruments, no kura nevar izdabūt pareizo noti, ir tikai malka. Maģija esot arī tajā, kā no koka kluča top stabules un beidzot rodas pareizās skaņas.

Maza darbnīca un rotas

Dūdu gatavošana labi sader ar Mārtiņa pamatdarbu – seno (IX – XIII gs.) baltu rotu darināšanu. Darbnīca abām nodarbēm viena, arī laikus var izmantot lietderīgi. Dūdu gatavošanas process ir ilgs, un to nekādi nevar pasteidzināt. Pēc daudziem apstrādes posmiem instrumenta detaļām jānostāvas, nedēļām jāžūst pēc mērcēšanas linsēklu eļļā. Tad var gatavot rotas. Mārtiņš atzīst, ka ar laiku vēlētos, lai tieši dūdu gatavošana kļūtu par pamatdarbu, lai gan rotu un dūdu gatavošana nav pretrunā, bet papildina viena otru. Piemēram, stabuļu apkalumi meistaram grūtības nesagādā. Tuvojoties gada nogales dāvanu laikam, tagad gan vairāk tiekot pievērsta uzmanība rotām, kuras realizē Vecrīgas saloniņos.

Sarežģītākais, sākot gatavot, bijis pašam izveidot darbarīkus. «Nav divu vienādu instrumentu, katrs ir unikāls,» stāsta Mārtiņš. Dūdas ir sarežģīts instruments. Dūdu maiss, kurā pūš gaisu, top no ādas. Dvēsele ir vienā dūdu stabulē esošā niedru mēlīte. Tā nosaka, kā un cik labi skanēs melodija. Mēlīte ir jutīga pret karstumu, aukstumu, mitrumu. Dūdas kā jau tautas instruments ir jutīgas. Mūziķim pašam jāzina, ko vajadzīgajā situācijā darīt, piekoriģēt. Mēlīte pabīdāma, stabulēs esošie caurumiņi ir pagrebjami lielāki vai aizlīmējami ar vasku u.c. Otra veida stabule ir ar burdona mēlīti, kas rada dūdām raksturīgo konstanto fona toni. Dūdām var būt pat piecas burdona stabules, taču tas ir sarežģīti gatavojams un ļoti grūti spēlējams instruments. Mārtiņš uzsver, ka dūdām visu laiku jāvelta uzmanība, tās nevar nolikt skapī uz ilgu laiku.

Savas pirmās dūdas Mārtiņš iegādājies no meistara Eduarda Klints, ko uzskata par izcilu dūdu gatavotāju. Latvijā Mārtiņš kā praktizējošus meistarus zina tikai Klinti un sevi. Varbūt kaut ko kāds darinot paša vajadzībām, taču tas neesot nopietni. Ja pieprasījums augs, gan ar laiku radīsies vēl kāds, vērtē meistars, jo, ja viņš pats bez jebkādām priekšzināšanām to varējis, noteikti spēs vēl kāds. Konkurence nebiedē, jo katram meistaram ir savs rokraksts, instrumenta skanējums atšķiras. Papildus gatavošanai Mārtiņš piedāvā arī dūdu apkopi, labošanu.

Pārdod ārpus Latvijas

Dūdas galvenokārt pasūta ārzemnieki, atklāj meistars. Tās aizceļojušas uz Franciju, Lielbritāniju, Itāliju, Vāciju. Latvijā tikai retais var atļauties šo mūzikas instrumentu. Taču ārzemniekiem Latvijas ražojums esot izdevīgs pirkums, jo tur dūdas maksā daudz dārgāk.

Mārtiņš novērojis, ka vecajā Eiropā patlaban ir senās mūzikas un arī dūdu renesanse. Atdzimstot mājās muzicēšanas tradīcijas, tiek rīkoti vēsturiski festivāli, kur šāds instruments un prasme to spēlēt lieliski noderot. Meistars domā un cer, ka gan jau arī mums šī mode drīz būs klāt.

Pircējs gatavotāju atrod dažādos veidos, taču ar katru ir individuāls kontakts, teic Mārtiņš, lai noskaidrotu, tieši kādu in- strumentu cilvēks vēlas. Instrumenta cimperlības dēļ veikalos tas nav nopērkams. Meistars uzsver, ka dūdas ir personīgs instruments.

Dūdu maisam piemērotu labu ādu var iegādāties tepat Latvijā, Jelgavā. Koku stabulēm gan pasūta no ārzemēm, no firmām, kas specializējas tieši mūzikas instrumentiem paredzētā kokmateriāla gatavošanā. Tur iegādājas dažādas koku sugas, kas kaltētas īpašos apstākļos, lai neplaisātu, instruments būtu skanīgs. Tradicionāli populāra dūdu stabuļu gatavošanai ir kļava. Īpašāka instrumenta gatavošanai izmanto sarkankoku, Āfrikas melno koku.

Materiāla izvēle un apdare ir tas, kas nosaka produkta cenu. Vienkāršāko variantu mājās muzicēšanai Mārtiņš piedāvā par 250 latiem. Taču griestus dūdu cenai grūti noteikt. Tie var būt daudzi tūkstoši, ja izmantots dārgs koks, stabulēm grezni apkalumi. Daži meistari instrumentus rotā pat ar dārg- akmeņiem.

Pirmā, kas novērtē Mārtiņa dūdas, ir sieva Katrīna, kuru pats apmācījis šī instrumenta spēlē. Viņiem arī ģimenes strīdi esot galvenokārt par dūdām. Skan, neskan, kā skan, kāpēc. Viens no svarīgiem kritērijiem, lai instruments būtu viegli spēlējams.

Mārtiņam spēka un pieredzes gana tikt galā ar dažādiem, taču tiem, kas iegādāsies savu pirmo instrumentu, labāk derēs tas, ar kuru Katrīnai nav grūtību. Nu jau aizrautība ar instrumentu pilnībā pārņēmusi arī sievu, viņa pat piedalās gatavošanā, šujot dūdu ādas maisam greznos samta virsvalkus. Samta – lai muzikantam padusē labi turas.

Viņš kopā ar sievu spēlē dūdas senās mūzikas grupā Obscurus Orbis. Abi piedalās arī gadatirgos, nometnēs, vēstures rekonstrukciju festivālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un dejusvētku laikā Bastejkalnā atradīsies sadarbībā ar Latvenergo un elektroenerģijas tirdzniecības zīmolu Elektrum radītais mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais mākslas objekts, skaņu tilts Enerģijas stabules un īpašais svētku alfabēts, kurā iedzīvosies Svētku radošās koncepcijas pamats Burt(u)burvība, informē svētku rīkotāji.

Enerģijas stabules būs muzikāli interaktīvs objekts, kurš Bastejkalnā atradīsies dziesmu un deju svētku laikā. Ikviens interesents svētku laikā varēs radoši savienot skaņu un deju, iemēģinot lielo klaviatūru, ērģeļu stabules un zvanstabules. Enerģijas stabules ik dienu darbosies no plkst.10 līdz 21, padomus interaktīvā objekta apguvē sniegs Svētku brīvprātīgie.

Interaktīvā objekta ideja ir apvienot dziesmu un kustību, ļaujot radoši izpausties jebkuram. Te nav nepieciešama nošu pārzināšana vai kāda īpaša sagatavošanās. Aicinām visus iemēģināt, ar savām kustībām ievibrēt, iekustināt, ieskandināt Enerģijas stabules, tā, lai veidojas tilts starp kustību – palēcienu, uzsitienu un skaņu – notīm, kuras izvilināt arī nezinātājam palīdzēs īpašs objekta krāsojums un pamācības, stāsta objekta autors, svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī, koncertzālē «Latvija»jau kopš februāra notiek ērģeļu uzstādīšanas darbi - pirms nedēļas uzsākta stabuļu montāža , informē Ventspils pašvaldības P/i «Komunālā pārvalde».

Ērģeles no Vācijas pilsētā tika nogādātas ar trīs autofurgoniem, vienas kravas svars sasniedza vidēji 40 tonnas. Kopumā piegādātas 3060 ērģeļu stabules, no tām 253 ir koka stabules un 2807 ir metāla stabules. Lielākā no metāla stabulēm ir 5,5 metrus gara ar nosaukumu «Gambe 16'», savukārt mazākā metāla stabule ir lodīšu pildspalvas izmērā - 10 milimetru garumā un 4 milimetru diametrā. Bet lielākā taisnstūra formas koka stabule ir 5,5 metru garumā un tai piedēvēts nosaukums «Untergatz 32’ G». Viena no šīm stabulēm ir īpaša - tās nosaukums ir «Mežrags», un tās ideja ir aizgūta no Ventspils pilsētas ģerboņa. Tika prognozēts, ka koncertērģeļu uzstādīšanas process ilgs līdz jūnija beigām, tomēr šobrīd sastatnes plānots noņemt 30. aprīlī, lai uzsāktu ērģeļu skaņošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, iepretim Ministru kabinetam atklāts XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais vides objekts Skaņu stabules Latvija skan, kurš ieskandina šīs vasaras trīs lielākos kultūras notikumus – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus un Starptautisko folkloras festivālu Baltica 2015.

Vides objekts Skaņu stabules Latvijas skan ir liela izmēra metāla stabuļu komplekss, kas veido Latvijas kontūru no dažādiem Elizabetes un Brīvības ielu krustojuma skatu punktiem. Skaņu stabules Rīgā priecēs no 15.junija līdz 20. jūlijam, bet pēc svētkiem tās tiks uzstādītas pirmās Bērnu dziesmu dienas norises vietā, Madonas novada Praulienā.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam, tajos piedalīsies ap 37 890 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Neuzkāpt uz elektrības grābekļa

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gāzes tirgus liberalizācija padarīs gāzi lētāku, tad – abām rokām par. Ja patērētājam labvēlīga cena nav šī procesa mērķis, kādam būs par to jāsamaksā

Sagaidot gāzes tirgus atvēršanu aprīlī, kad visiem dabasgāzes lietotājiem tiek solītas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, paši patērētāji no šī teju teiksmainā procesa grib iegūt ļoti konkrētu, pat taustāmu (savos maciņos) rezultātu. Ne tikai gāzes tirgotāja izvēles iespējas, bet, galvenais, lētāku cenu.

Liberalizācijas termins liek domāt par indivīda jeb patērētāja tiesību aizstāvēšanu. Visām iespējamām liberalizācijām, tostarp gāzes tirgus, viennozīmīgi jādarbojas par labu patērētājiem indivīda līmenī, prasti izsakoties, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja līmenī. Gāzes sadārdzināšanās sistu pa pirkstiem ne jau tikai tiem, kas gāzi patērē burtiski, sildoties pie gāzes apkures katla vai cepot vēršacis uz gāzes plīts uzkarsētā pannā. Cietīs arī siltuma ražošanas izmaksas, tāpat arī elektroenerģijas, kura gan jau piedzīvojusi savu liberalizāciju, beigu galā liekot par spuldzītes iedegšanu, rēķini kā gribi, brīvajā tirgū beigu galā tomēr maksāt vairāk, ņemot vērā Latvijas īpatnības ar OIK izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Rītdiena sākas jau šodien

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads jau ir pie durvīm, taču uz to, ko tas nesīs, uzņēmēji raugās ar bažām un neziņu. Pamats šādai piesardzībai ir gan ārējos tirgos, gan valsts iekšpolitikā. Ja ārējiem apstākļiem mēs varam tikai censties pēc iespējas labāk pielāgoties, tad iekšējie notikumi šobrīd iezīmē tādu pārmaiņu kvantumu un reformu murskuli, kāds Latvijā nav bijis kopš 90. gadu sākuma.

Viena no visaptverošākajām reformām, kas nākamgad skars Latvijas uzņēmējdarbības vidi, būs nodokļu reforma. Piedāvāto izmaiņu ir daudz, piemēram, ir būtiski izmainīts uzņēmuma ienākuma nodoklis un tā maksāšanas nosacījumi, kas noteikti mainīs gan investīciju vidi Latvijā, gan uzņēmēju skatu uz rītdienu, izvērtējot to, kurā valstī viņiem nodarboties ar biznesu. Fundamentāli ir reformēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ieviešot trīs likmes un faktiski to diferencējot. Neticami, bet pēc daudzu gadu «nevarēšanas» Latvijas augļiem un dārzeņiem no 1. janvāra tomēr būs samazināts PVN. Nodokļu izmaiņas iet komplektā ar veselības aprūpes nozares reformu, kuras ietvaros vēl daudzas lietas nav līdz galam skaidras, piemēram, e-veselības ieviešana un obligātā veselības apdrošināšana. Tas viss vēl papildinās ar izglītības jomas reformu, elektrības OIK reformu un kopumā ļauj secināt, ka Latvijas simtgades jubilejas gads garlaicīgs nebūs. Savu artavu tam noteikti pievienos arī 2018. gada Saeimas vēlēšanas - jau tagad uz Latvijas politiskās skatuves varam novērot dažādas enerģiskas kustības gan līdzšinējās līderpartijās, gan mazākajos jaunpienācējos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nosaukt Latviju vārdā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr vieni kurn, ka grandiozās nodokļu izmaiņas Latviju iegāž (vācu investoru viedokļi 18.12. DB), citi apgalvo pretējo, proti, ka nodokļu sistēmas rekonstrukcija valsti burtiski izraus no bedres. Sausais pārmaiņu atlikums gan būs redzams nākamgad ap šo laiku, kad abas puses varēs izdarīt secinājumus par to, ko īsti nesusi valdības milzīgā vēlme nodokļu reformu ne tikai «uzrakstīt», bet arī steigšus ieviest. Kāds iekodīsies uzvarētāja tortē, cits apsūkās zaudējuma kauliņus.

Tas sasaucas ar šī paša datuma citu DB publikāciju, kurā Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Marta Jaksona izsaka savu vērtējumu par vecās nodokļu sistēmas gulšanos uz plastiskās ķirurģijas galda. Viņa intervijā būtībā pasaka atslēgas frāzi šīm «par» un «pret» krustugunīm. Neticami īsā laikā, tam veltot mazāk par 12 mēnešiem, izmaiņas tika akceptētas. It kā steigā, it kā baidoties nokavēt. Pēc M. Jaksonas domām, pie apsveicama darbības ātruma pasprūk jautājumi par kvalitāti. Izmaiņas ne tikai tapa ļoti straujā tempā (un šoreiz patiešām nevaram pārmest bieži pieredzēto politizētu lēmumu procesa īstenošanas smagnējību), bet arī tikpat strauji tika noteikts spēkā stāšanās laiks no 2018. gada janvāra – kā ar mietu pa pieri tiem, kam uz karstām pēdām jāspēj, nesametoties kājām, dancot pēc jaunās nodokļu reformas stabules. Tādēļ Ārvalstu investoru padome Latvijā iepriekš aicināja valdību reformu ieviest tikai no 2019. gada, dodot laiku sagatavoties un atvieglojot jaunās kārtības akceptēšanu ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Latvija ir daļa no globālajiem procesiem, tāpēc jaunas nodokļu politikas ieviešana Latvijā faktiski nozīmē – jauna nodokļu politika, kas no pirmās dienas konkurēs plašākā reģionā un pirmkārt Baltijā. Pieaugot nodokļu likmēm vai sarežģījot to aprēķināšanu, kas iet rokrokā ar birokrātisko darbību nastu, investoru skatieni var novērsties uz kādu no kaimiņvalstīm. Skaidrs, ka jauna nodokļu politika prasīs lielāku grāmatvežu «upurēšanos», tomēr jācer, ka tā neprasīs arī valsts pārvaldes aparāta «uzpumpēšanu», lai tiktu ar to visu galā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Mūzikas instrumentus rada pat no caurulēm un tukšiem gāzes baloniem

Monta Glumane, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mazumtirdzniecības ķēdēm Svētā Pētera sindroms

Raivis Bahšteins, žurnālists, 17.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājiem ir maz līdzekļu, kā tikt cauri mūrim, kas sakrauts no lielveikalu augstprātības diktētajiem nosacījumiem

Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja ieceri ierobežot mazumtirgotāju varu pret ražotājiem un piegādātājiem. Konceptuālām izmaiņām topošajā negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā vairs nevajadzētu parādīties. Apelējot pie deputātu saprāta, pārtikas industrijas nozīmīgākie spēlētāji – ražotāji – beidzot sagaida iespēju spert pa bumbu, kas līdz šim, veikalu tīklu vadīta, biežāk lidojusi tikai vienos vārtos. Likumprojekts mazumtirgotāju ķēdes kairina taukākajās vietās. Tādās, kuras ilgu laiku gozējušās saulītē, bet nu tās apžmiegs likumā paredzētie aizliegumi 12 darbībām pārtikas un piecām darbībām nepārtikas mazumtirdzniecībā. Esam noguruši no varas nespējas nonākt līdz rezultātam, par lēni topošo likumu saka DB aptaujātie ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru