Mežacūkas sāk iekarot ne tikai Rīgas centru, nu jau tās ir sapratušas, ka arī Jūrmala ir laba vieta pastaigām. Izskanējušas runas, ka aktivitātes Ādažu poligonā tās mudinājušas pārvietoties uz mierīgāku zonu. Tiesa gan, kāpēc cūkas izvēlas galvaspilsētas centru, neviens īsti nevar paskaidrot, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Lai mazinātu mežacūku populāciju pilsētas centrā, vakar Rīgas domē (RD) tika sasaukta darba sapulce, kurā piedalījās iesaistīto jomu speciālisti – to vidū arī mednieki, veterinārārsti, Zemkopības ministrijas pārstāvji un citi. Piedāvājums nošaut mežacūkas pašvaldības pārstāvju vidū neradīja lielu atsaucību. Vides pārvaldes nodaļas speciālistes uzsvēra, ka tam būtu jābūt galējam risinājumam, ja citus atrast neizdotos. Kā viens no iespējamiem variantiem izskanēja arī tīģeru mēslu kaisīšana, kas varētu aizbiedēt cūkas.

Veterinārārsts Jānis Beinerts Dienai uzsvēra, ka pilsētā ir jārada apstākļi, kas mežacūkas atbaidītu, pretējā gadījumā ar katru gadu Rīga piedzīvos arvien lielāku šo dzīvnieku pieplūdumu. «Protams, mans piedāvājums par tīģeru kakām ir pavisam naivs, bet situācija kaut kā ir jāsakārto. Berlīnē, piemēram, ir tādas īpašas joslas, kas radītas nolūkā atbaidīt mežazvērus,» skaidro J. Beinerts. Tīģeru mēslu izkaisīšana, lai novērstu mežacūku populāciju pilsētā, domes sēdē netika uztverta ar ironiju. Tiesa gan, izskanēja iebildumi, ka mežacūkām Latvijā nav pieredzes ar tīģeriem, tāpēc arī to mēsli dzīvniekos neradīs baiļu instinktu. Tīģeru mēslus tika piedāvāts aizstāt ar vilku mēsliem.

Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš (V) vietējiem mednieku klubiem lūdzis monitorēt situāciju ar mežacūkām novadā, nepieciešamības gadījumā arī dzīvniekus izšaujot tik lielā mērā, cik pieļauj izsniegtās medību atļaujas.

Trapiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka ne Ikšķiles, ne acīmredzot arī Rīgas pašvaldība iepriekš nevarēja rēķināties ar izveidojušos situāciju. Tika plānots, ka izvestie dzīvnieki pielāgosies jaunajai videi, taču pēc pirmās pārvešanas secināms, ka pilsētas dzīvnieki ir pārāk pieraduši pie cilvēka un vairs nebaidās.

Pašlaik Ikšķiles iedzīvotāji jau sūdzējušies par izjusto apdraudējumu, jo mežacūkas brīvi un bez bailēm nākot pagalmā un pat skrienot cilvēkiem virsū. Dzīvniekus nebiedējot arī suņi.

Trapiņš skaidro, ka šajā situācijā, kad dzīvnieki jau apdraud cilvēku, ir jārīkojas. Tādēļ tik lielā mērā, cik pieļauj normatīvi, mežacūkas Ikšķiles mežos tiks nomedītas. Tas ir svarīgi arī, lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatības riskus.

Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23. novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris.

Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.

Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.

Klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts 8 no tām. Tādējādi uz šo brīdi klasiskais cūku mēris ir konstatēts 8 mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17. līdz 24. novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Pārtikas un veterinārais dienests ir atcēlis klasiskā cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonas.

Šīs zonas mājas cūku saslimšanas dēļ bija noteiktas attiecīgi 3 un 10 kilometru rādiusā ap slimības skartajām saimniecībām Piedrujas un Svariņu pagastos, jo šajās zonās esošajās saimniecībās atkārtoti ņemtajos mājas cūku asins paraugos klasiskā cūku mēra vīruss nav konstatēts.

Joprojām un vismaz turpmākos divus līdz trīs gadus spēkā būs klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas, kas šobrīd ietver Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas un Krāslavas novadus, 12 Daugavpils novada pagastus - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas un Demenes, trīs Rēzeknes novada pagastus – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņus Ludzas novada pagastus - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divus Alūksnes novada pagastus – Pededzes un Liepnas. Šīs teritorijas robežas var tikt mainītas, ja ārpus tām tiks atklāti jauni meža vai mājas cūku saslimšanas gadījumi ar klasisko cūku mēri.

Biedrība Zemnieku saeima ir šokēta par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, bet atklāti lobē pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses.

Šādu paziņojumu Zemnieku Saeima izplatīja pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts trešajam lasījumam likumprojekts Grozījumi Medību likumā. Komisija pieņēma likumprojektu esošajā redakcijā un tas, visticamāk, tiks apstiprināts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē.

Pēc statistikas datiem, 2011./2012.gada sezonā meža cūku skaits bija ap 70 000, izsniegtas licences par 50 000, savukārt izmantotas tikai ap 20 000. Atsevišķos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat 5 reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu (Polija, Vācija, Lietuva, Zviedrija, u.c.) lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, savukārt Latvijā savas intereses atklāti lobē pilsētas mednieki, kuri paši nespēj samazināt postījumus un dzīvnieku populāciju, un neļauj lauksaimniekiem to darīt pašiem.

Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) paplašinājis klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas līdz Igaunijas robežai, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai.

Tādējādi pašlaik par cūku mēra inficētajām teritorijām uzskatāms Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas novads, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.

Klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas ir mainītas, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai, informē PVD.

Mednieki, šaujot mežacūkas, turpmāk varēs izmantot trokšņa slāpētājus (klusinātājus). To paredz Saeimā ceturtdien, 19.martā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanu un izsludināto ārkārtas situāciju vairākos novados un pagastos medniekiem tika uzlikts pienākums samazināt mežacūku populācijas blīvumu.

Trokšņa slāpētāji šāviena trokšņa līmeni samazina par 30-40 procentiem, un netiek iztraucētas citas mežacūkas, samazinot to pārvietošanās un migrācijas iespējas, kā arī līdz minimumam samazinot infekcijas izplatīšanās riskus. Tas atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Trokšņa slāpētāji medībās plaši tiek izmantoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā. Skandināvijas valstu pieredze apstiprina pozitīvo efektu trokšņa slāpētāju izmantošanā medībās, samazinot traucējošo troksni pārējai sabiedrības daļai, kura nav iesaistīta medību procesā, norāda likumprojekta autori.

SIA Daba laba, kas ar zīmolu Wild Good ražo dabīgas matu ķemmes no mežacūku sariem, eksports veido aptuveni 70% no tirdzniecības. Patlaban uzņēmumam ir partneri Spānijā, Nīderlandē, Igaunijā, Beļģijā un Austrālijā, kas saglabāsies kā prioritārie eksporta tirgi arī nākotnē, stāsta uzņēmuma īpašniece Loreta Pižika.

2010. gadā plānojot biznesa attīstības virzienu, Daba laba īpašniece sapratusi, ka vēlas strādāt dabai draudzīgā veidā un izmantot tikai Latvijā nomedītu mežacūku sarus, kā arī izmantot koku ar FSC sertifikātu, kas apliecina, ka koksne ir no meža, kas tiek apsaimniekots videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski izdevīgi.

«Kad 2010.gadā nolēmām no mežacūku asajiem sariem ražot ķemmes, sapratām, ka pasaulē jau tādas ražo - ir vairāki zīmoli, kas ražo šādas ķemmes un pārdod par 300 ASV dolāriem (222 eiro), ir zīmoli, kas pārdod par aptuveni desmit ASV dolāriem (7,4 eiro), bet tajās lielākoties izmanto plastikāta materiālus. Nolēmām, ka mūsu niša varētu būt tieši ekoloģiskie produkti - no dabīgiem materiāliem, bez plastmasas un gumijas piejaukumiem,» atzina L. Pižika.

Lai gan Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Lietuvas austrumdaļā sāka izplatīties jau gandrīz pirms četriem gadiem, kad valstī ieklīda inficētas mežacūkas no Baltkrievijas, Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests raizējas, ka valsts rietumdaļā, Žemaitijā, šī bīstamā slimība var ienākt no Latvijas.

Pagājušajā nedēļā ĀCM uzliesmojums tika konstatēts Sēlijā, Neretas novada zemnieku saimniecībā ar 44 cūkām. Ap šo saimniecību noteiktā uzraudzības zona ietver arī Lietuvas teritoriju netālu no Biržiem.

Neretas pagastā saimniecībā nāksies likvidēt 44 mājas cūkas

Taču, kā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vidmants Paulausks, briesmas draud arī Mažeiķu un Akmenes rajoniem Lietuvas ziemeļrietumos, jo Latvijas pusē netālu no abu valstu robežas atklāti slimības perēkļi.

«Pilnīgi iespējams, ka rajonos, kur līdz šim slimības perēkļu nav bijis, cūku mēris ienāks nevis no Lietuvas austrumiem, bet no Latvijas,» viņš norādījis.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Āfrikas cūku mēra tālāka izplatīšanās Krievijā un Ukrainā apdraud Eiropas Savienību (ES), tostarp arī Latviju, brīdinājusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un kaimiņvalsts Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības federālais dienests (Rosseļhoznadzor). PVD norāda, ka slimības izplatīšanos uztver nopietni un noteicis vairākus drošības pasākumus.

«Saslimšanu skaita pieaugums meža dzīvnieku vidū var novest pie slimības izplatības areāla palielināšanās, apdraudot Ukrainas, Baltkrievijas un ES valstis. Eiropas Savienībā vīruss var nokļūt divos ceļos – caur ziemeļiem un caur dienvidiem,» atsaucoties uz Rosseļhoznadzor paziņojumu, vēsta Interfax.

Savukārt FAO norāda, ka Āfrikas cūku mēra izplatība Ukrainā apdraud Kazahstānu, Moldovu un Latviju, kur ir liels daudzums cūku, bet biodrošības standarti nereti ir visai zemi, vēsta AFP. ANO aicina valsts un vietējā līmeņa varasiestādes pastiprināt profilakses pasākumus un sagatavoties gadījumam, ja slimība uzliesmos arī citur.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) grasās iegādāties bioloģisko preparātu – vakcīnas pret trakumsērgu un vakcīnas izmešanas iekārtas, Db.lv apstiprināja PVD pārstāvis Mārtiņš Seržants.

Vakcīnas un to izmešanas iekārtas paredzēts pirkt laika posmam no 2014. līdz 2016. gadam, un PVD tām plāno atvēlēt 1,38 miljonus eiro. Kā stāstīja M. Seržants iepirkums ir gana sarežģīts, jo rezultātā jānodrošina vakcīnas kvalitāte, kā arī vakcīnas izmešana no lidaparāta. Līdz ar to ne vienmēr izdevīgākais un efektīvakais ir lētākais variants.

Kopumā paredzēta aptuveni 30 tūkstošu lapsu un 30 tūkstošu jenotsuņu vakcinācija pierobežā – galvenokārt gar Baltkrievijas un Krievijas robežu, kā arī gar Lietuvas un Igaunijas robežu. Areālā līdztekus lapsām un jenotsuņiem tiks vakcinēti arī citi meža zvēri, piemēram, grauzēji un mežacūkas.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības klasiskā cūku mēra references laboratorijā iegūtiem laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, kas uzrāda klasiskā cūku mēra vīrusa genoma klātbūtni divos Dagdas un Zilupes novadā nomedītu mežacūku paraugos, Pārtikas un veterinārais dienests ir noteicis karantīnas zonu.

Tā noteikta sekojošā Latvijas teritorijā – Isnaudas, Pureņu, Ņukšu, Pildas, Nirzas, Briģu, Rundēnu, Istras, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lauderu, Pasienes, Zaļesjes, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes, Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Ūdrīšu pagastos.

Šajā teritorijā tiks pārbaudītas un laboratoriski izmeklētas visas nomedītās un mirušās mežacūkas. Tās nedrīkstēs izvest no karantīnas zonas. Veterinārā inspektora uzraudzībā tiks iznīcināti visi pārtikā neizmantojamie mežacūku orgāni un liemeņu daļas.

Saistībā ar Latvijas teritorijā konstatēto Āfrikas cūku mēri rīt Krāslavas novadā tiek sasaukta atbildīgo dienestu ārkārtas sēde, tiek noteikta karantīnas zona, kā arī veikti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, tomēr pastāv ļoti lieli situācijas attīstības riski, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Valdība par notikušo jau ir informēta, tāpat par faktu informējām Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmas galveno biroju, kā arī kolēģus kaimiņvalstīs. Rīt tiek sasaukta ārkārtas sēde, kurā piedalīsies PVD, Zemkopības ministrijas, pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji, lai analizētu situāciju. Mēris diemžēl var izplatīties arī tālāk par šī brīža inficēto zonu, jo lielākais risks ir inficētās mežacūkas. Ja pret klasisko cūku mēri cūkas varam vakcinēt, pret Āfrikas mēri vakcīnas nav,» sacīja Balodis.

Viņš norādīja, ka patlaban slimības perēklī noteikta pastiprinātas uzraudzības zona 10 kilometru rādiusā, kurā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas. Šajā teritorijā notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.

Uz kopumā apmēram piecu miljonu eiro lielo atbalstu saistībā ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) varēs pretendēt ne tikai cūkkopju saimniecības, kuras jau piemeklējusi šī kaite, bet arī jebkura saimniecība Latvijas teritorijā, jo daļa atbalsta paredzēta preventīvajiem drošības pasākumiem, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka šodien notikušajās sarunās Zemkopības ministrijā kopā ar ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem tika runāts par atbalsta piešķiršanas kārtību.

«Plānots, ka finansējums tiks dalīts divās daļās - preventīvajiem jeb profilakses pasākumiem biodrošības pastiprināšanai, kā arī ganāmpulku atjaunošanai pēc tam, kad ĀCM dēļ nācies iznīcināt visas reģistrētās cūkas. Tā kā visa Latvijas teritorija definēta kā riska zona, uz pirmo daļu attiecīgi varēs pretendēt jebkurš Latvijas cūkkopis,» sacīja Lejniece.

Plānots, ka pieteikšanās atbalstam tiks izsludināta šā gada 3.septembrī un ilgs līdz 1.decembrim.

Vairāku lopiem konstatēto slimību dēļ jau tuvākajā laikā var būt apdraudēta nozares eksportspēja.

Eksperti saredz, ka slimību dēļ teorētiski gaļas cena nepieaugs, vismaz tuvākajā laikā. Taču iespējams, ka dažādo slimību dēļ var pieaugt lētākās gaļas imports.

Jāatgādina, ka infekcijas slimības - klasiskā cūku mēra uzliesmojuma dēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) noteicis karantīnas zonu 35 Latgales pagastos. PVD sola karantīnas zonā pārbaudīt un laboratoriski izmeklēt visas nomedītās un mirušās mežacūkas, ko nedrīkst izvest no karantīnas zonas. Turklāt veterinārā inspektora uzraudzībā tikšot iznīcināti visi pārtikā neizmantojamie mežacūku orgāni un liemeņu daļas. Karantīnas zonā PVD sola pārbaudīt arī visas mājas cūku novietnes.

Nedēļas nogalē Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastos un Dagdas novada Bērziņu pagastā konstatēts vēl vesels klājums beigtu mežacūku, turklāt aizdomas par saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri ir arī par divām mājas cūkām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus, gan mežacūku līķiem, gan arī aizdomīgajām mājas cūkām ir paņemtas analīzes uz saslimstību ar Āfrikas cūku mēri.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēri ar vēlmi saņemt saimniecību biodrošības izvērtējumu un ieteikumus tās uzlabošanai PVD patlaban vērsušies sešu karantīnas teritorijā esošo saimniecību pārstāvji, pamatā tie ir lielākie cūku audzētāji.

Mājsaimniecībās pamazām sākusies arī cūku izkaušana. Informāciju par mājlopu plānoto kaušanu PVD amatpersonas saņem aizvien biežāk. Cilvēki ir neziņā, daudzi vēlētos cūkas vēl kādu laiku paturēt un nobarot, bet, ņemot vērā slimības izplatību, mēs cilvēkiem tomēr iesakām lieki neriskēt, stāstīja Juškus.

Jau pērn Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) bija jāsniedz garantijas trešajām valstīm, ka, neraugoties uz Āfrikas cūku mēra gadījumiem, var turpināties dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu, savukārt šogad slimības izplatības dēļ attiecīgais eksports būs nopietni apdraudēts, atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ja mēris pietuvosies Rīgai tiktāl, ka tā būs jāiekļauj karantīnas teritorijā, proti, 40 kilometru rādiusā ap Rīgu tiks konstatētas slimas mežacūkas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu būs nopietni apdraudēts,» sacīja Balodis.

Pēc PVD datiem, 2015.gada pirmajā pusgadā caur Rīgas ostu uz trešajām valstīm - Baltkrieviju, Krieviju, Azerbaidžānu, Tadžikistānu, Kazahstānu, Maroku un citām - izvestas vairāk nekā 700 dzīvnieku barības kravas. Tāpat izvestas teju 300 dzīvnieku izcelsmes pārtikas kravas uz tādām valstīm kā Libāna, Gruzija, Malaizija, ASV, Maroka, Izraēla, Saūda Arābija, Taizeme, Ēģipte, Singapūra.

Klasiskais cūku mēris konstatēts trijās Latgales saimniecībās un PVD noteicis vairākus ierobežojumus.

Kā ziņo PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, šī slimība konstatēta divās saimniecībās Piedrujas pagastā un vienā saimniecībā Svariņu pagastā.

Visas saslimušās 17 cūkas trešdien paredzēts iznīcināt. Kā iemesls mājas cūku inficēšanai PVD vadītājs nosauc meža cūkas, kurām jau iepriekš konstatēta saslimstība ar šo slimību.

PVD slimības skartajā teritorijā noteicis ierobežojumus – trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet 10 km rādiusā – uzraudzības zona, kurā tiks kontrolēta dzīvnieku pārvietošana. Aizsardzības un uzraudzības zonās paredzēti pastiprinoši kontroles pasākumi, dzīvniekus šajā zonā aizliegts pārvietot. Šajā zonā ikvienai personai jāievēro biodrošības pasākumi.

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu divās piemājas saimniecībās un vienai atrastajai meža cūkai Krāslavas un Dagdas novados, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

ĀCM apstiprināts vienai mājas cūkai Kaplavas pagastā Krāslavas novadā. Pie mājas saimniecībā tika turētas 17 mājas cūkas: 4 sivēnmātes, 1 kuilis un 12 piena sivēni, vīruss konstatēts vienai sivēnmātei. Šodien tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi.

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprināja Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu vienai mājas cūkai Asūnes pagastā Dagdas novadā.

Tāpat ĀCM apstiprināts vienai atrastajai meža cūkai Krāslavas novada Indras pagastā.

Uz doto brīdi ĀCM ir skāris 67 mežacūkas, 61 mājas cūkas 29 piemājas saimniecībās un 1 cūku fermā, kopumā iznīcinātas 502 mājas cūkas.

Āfrikas cūku mēri Pārtikas un veterinārā dienesta nospraustais zonējums neaptur – mežacūkas turpina pārvietoties, taču apgrūtinājumi ir vienīgi cūkkopības nozarei

Šajā biznesā pašlaik jārēķinās ar divām vājajām vietām – gaļas zemo cenu un Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sarunā ar DB atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Vai situācijas temperatūra cūkkopībā ir tik slimīgi augsta, kā izskan?

Tā ir, jo Eiropas Savienības cūkgaļas pašapgāde ir aptuveni 110%, tātad joprojām jārēķinās ar pārprodukciju. No 10% eksportētā apjoma 24% patērēja Krievija. Situācija ir tāda, ka cena joprojām ir zema visā ES, tāpēc jāmeklē instrumenti situācijas normalizēšanai. Te jārunā par jauniem noieta tirgiem un cūkgaļas privāto uzglabāšanu. Šī gada maijā, kad «iedarbināja» cūkgaļas privāto uzglabāšanu, cena patiešām aizgāja uz augšu. Neskatoties uz to, Eiropas cūkkopji bija bažīgi, vai tas būs uz ilgu laiku. Kad beidzās termiņš, uz kuru bija gaļa ielikta privātā uzglabāšanā un tā atgriezās tirgū, cena uzreiz noslīdēja zem eiro par dzīvsvara kilogramu.

Krievija allaž bijusi unikāla valsts, kas ir mācējusi katru mazāko notikumu pavērst par labu sev, neuztraucoties par to, ka visa pārējā Eiropa un nereti arī pasaule ļoti labi saprot – kārtējais spertais solis nekādi nav uzskatāms par objektīvu. Šoreiz runa ir par visnotaļ skumīgo stāstu par vairākiem Latgalē mītošiem rukšiem, kuri ir saķēruši cūku mēri un kuru turpmākais liktenis tādējādi ir saistīts ar došanos pa skuju taku.

Protams, ir jāveic visi tie pasākumi, ar kādiem šādos gadījumos parasti jārēķinās, un vismaz ir jāmēģina likvidēt slimības cēloni – pa Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas mežiem klīstošās slimās mežacūkas. Tomēr krievi ir nosprieduši, ka ar to vien šī cūciskā lieta nebūt nebūs atrisināta, un pieņēmuši lēmumu, ka dzīvās cūkas, to sperma, kā arī cūkgaļa no Latvijas lielajā Krievzemē nav ievedama. Aizliegumu ievest dzīvās cūkas vēl vismaz teorētiski varētu saprast – nevar taču pieļaut, ka daži slimie latvju rukši aplipina visu plašo Krievijas cūku saimi. Tiesa gan, tieši no dzīvo cūku vešanas aizlieguma uz Krieviju mūsu cūkaudzētājiem, kā mēdz teikt, ne silts, ne auksts – ierobežojums ir spēkā jau ilgāku laiku, tādējādi šobrīd neviens no mūsu uzņēmējiem šādas darbības neveic.