Arī Rīgas apgabaltiesa ir atzinusi par pamatotu Valsts vides dienesta (VVD) piemēroto administratīvo sodu 900 Ls apmērā SIA Man-Tess par neatļautu pārkraušanu no rezervuāriem uz dzelzceļa cisternām. VVD šādu sodu piemēroja, jo šāda darbība nebija paredzēta uzņēmumam izsniegtajā piesārņojošas darbības atļaujā.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver: «Administratīvās tiesas lēmums ir apliecinājums, ka atbildīgās vides institūcijas rīkojušās adekvāti, apturot SIA Man-Tess iekārtas darbību, situācijā, kad uzņēmums turpināja neatļauti pārkraut naftas produktus no rezervuāriem uz dzelzceļa cisternām.»

Iepriekš arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā nosprieda VVD lēmumu atstāt negrozītu. Jāatgādina, ka pagājušā gada 21. septembrī VVD pieņēma lēmumu apturēt SIA Man-Tess darbību. Taču jau 25. septembrī VVD apstiprināja uzņēmuma iesniegto plānu situācijas ar piesārņojumu uzlabošanai, un uzņēmums atsāka darbu.

Uzņēmums 22. oktobrī iesniedzis prasību Vides pārraudzības valsts birojam atzīt Valsts vides dienesta (VVD) 21. septembrī pieņemtā lēmuma par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu atzīšanu par prettiesisku, jo uzskata, ka tas bijis nepamatots.

Jāatgādina, ka šā gada 21. septembrī VVD pieņēma lēmumu apturēt SIA Man-Tess darbību. Taču jau 25. septembrī VVD apstiprināja uzņēmuma iesniegto plānu situācijas ar piesārņojumu uzlabošanai, un uzņēmums atsāka darbu. «Tomēr Man-Tess, kuram VVD rīcība ir radījusi zaudējumus, uzskatot to par nepamatotu un vēloties panākt, lai tiktu novērsta līdzīgu gadījumu atkārtošanās, vēlas panākt lēmuma atzīšanu par prettiesisku,» norādīts uzņēmuma paziņojumā.

DB jau rakstīja, ka Man-Tess noraidīja pārmetumus par to, ka terminālī tiktu veikta neatļauta darbība – produktu jaukšana. Tāpat uzņēmums neesot apzināti kavējies ar emisiju limita plāna iesniegšanu. Man-Tess arī neuzskatīja, ka veiktu neatļautu reaktīvās jeb tā sauktās JET degvielas pārkraušanu no kuģiem rezervuāros, bet no tiem tālāk dzelzceļa cisternās, kaut arī uzņēmumam ir atļauja tikai šā produkta kraušanai tikai vienā virzienā – no dzelzceļa cisternām rezervuāros, bet no tiem tālāk kuģos. Tomēr Man-Tess piekrita neveiky reaktīvās jeb JET degvielas kraušanu pēc shēmas kuģis-tvertne-vagons, kamēr nebūs saņemta nepieciešamā atļauja VVD.

Kaut arī SIA Man-Tess zaudējumu apmēri būs atkarīgi no tā, kad uzņēmums varēs atjaunot naftas produktu pārkraušanu, šajā biznesā viss ir mērāms miljonos, preses konferencē norādīja Man-Tess valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

Valsts vides dienesta (VVD) piektdienas lēmums aizliegt uzņēmumam veikt jebkādas darbības ar naftas produktiem un ķīmiskām vielām, negatīvi ietekmēs simtiem miljonu eiro vērtus līgumus, tā viņš, apliecinot, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

VVD lēmuma rezultāta ļoti cietīs arī Man-Tess reputācija. Savukārt nespēja izpildīt līgumus varētu nozīmēt ievērojamas soda naudas. Arī akcionāriem uzņēmuma vērtības krišanās rezultātā radītie zaudējumi varētu būt mērāmi desmitiem miljonu eiro apjomā, uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Tādēļ, ja SIA Man-Tess partneri cels prasības pret uzņēmumu par līgumu nepildīšanu, tad arī Man-Tess vērsīsies ar civilprasību pret valsti.

Vai Jūs nevarat iegūt pietiekami daudz tvaika, kad lietojat savu e-cigareti?

Ticiet vai nē, bet šī ir samērā bieži izplatīta sūdzība – un ir vairāki iemesli, kāpēc tas tā varētu būt.

Viens no lielākajiem aplamajiem priekšstatiem, ko cilvēki domā par elektroniskajām cigaretēm ir tas, kā tās darbojas. Bieži cilvēki domā, ka e-cigarete ir analogs parastajām cigaretēm. Viņi mēģina tās pīpēt tāpat kā parastās cigaretes, kā rezultātā ir neapmierināti, jo efekts nav tāds, kādu tie bija iedomājušies.

E-cigaretes pavisam noteikti atšķiras no cigaretēm – bet par laimi ir dažas lietas, kuras jūs varat darīt lietas labā, ja tvaiks neveidojas pietiekami daudz. Savā ziņā, šī ir viena no labākajām e-cigarešu īpašībām. Tā kā tās burtiski ir mehāniskas un elektroniskas ierīces, jums ir vairākas iespējas, ja kaut kas nedarbojas pareizi.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir saņēmis būvniecības veikšanai nepieciešamās būvatļaujas un turpina iesāktos projektēšanas darbus gāzes savākšanas punkta Nr. 3 uzlabošanai.

Projekta mērķis ir pārbūvēt tehnoloģiski novecojušo gāzes savākšanas punktu, lai samazinātu tā ietekmi uz vidi un nodrošinātu iespēju tehnoloģiskos procesus vadīt attālināti no Inčukalna pazemes gāzes krātuves dispečeru telpas.

Plānotais projekts ir viens no apakšprojektiem vērienīgajā Eiropas Savienības kopīgo interešu projektā PCI 8.2.4 “Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošana”, kur līdz 2025. gadam modernizācijā tiks apgūtas investīcijas 88 miljonu eiro apmērā, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums noteikts 50% apmērā. Gāzes savākšanas punkta uzlabošanas investīciju apjoms pēc izstrādātā projekta plānots 32,3 miljonu eiro apmērā, to padarot par vienu no investīciju ziņā ietilpīgākajiem apakšprojektiem krātuves modernizācijas laikā.

Saistībā ar fiksēto vides piesārņojumu un iedzīvotāju sūdzībām par gaisa kvalitāti Sarkandaugavā, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks plāno vērsties ar iesniegumu Valsts Vides dienestā, lūdzot pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus termināliem Man-Tess un Woodison Terminal.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, institūcija, kas izsniedz atļaujas uzņēmumiem, kuri pārkrauj bīstamas kravas, ir Valsts vides dienests. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošā iestāde arī esot vienīgā, kam deleģētas tiesības lemt par kādu konkrētu termināļu slēgšanu, ja tiek fiksēts, ka to darbība apdraud iedzīvotājus un dabu, norādīts Rīgas domes paziņojumā.

DB jau rakstīja, ka šā gada jūlijā SIA Man-Tess nāca klajā ar paziņojumu , ka jau ir sākusi īstenot VARAM iesniegto plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai un turpinās realizēt tajā paredzētos pasākumus.

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

Valdība otrdien atbalstīja 23,596 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu Rīgas pašvaldībai satiksmes pārvada būvniecībai no Tvaika ielas uz Kundziņsalu.

Satiksmes ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Rīgas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" īstenošanai 2023.-2025.gadam līdz 23 595 550,05 eiro apmērā.

Savukārt Finanšu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā uzdots sagatavot priekšlikumu par valsts budžeta aizdevumu Rīgas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" īstenošanai, nepārsniedzot šim projektam paredzēto valsts budžeta finansējuma apmēru, ar nosacījumu, ka par šo summu tiek palielināts pašvaldību aizņēmumu limita kopējais palielinājums atbilstoši projekta izpildes laika grafikam.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

Šomēnes Man-Tess uzsācis jaunu projektu - atvēris prāmju līniju sadarbībā ar partneri Man-Tess Lines. Līdz ar to grupas uzņēmumi piedāvā ne tikai stividoru pakalpojumus, bet arī jūras pārvadājumus ro-ro kravām un konteineriem ar tālāku transportēšanu pa sauszemi, proti, «door to door» pakalpojumu, sarunā ar DB pastāstīja Man-Tess valdes loceklis Kirils Romanovs.

Prāmju līnija, kas savieno Ķīli, Sanktpēterburgu un Rīgu, jau veikusi trīs reisus, un pagaidām tiek izmantots salīdzinoši neliels prāmis, kura ietilpība ir 29 kravas auto (40 pēdu piekabes), 190 TEU konteineri. Tomēr universālā prāmja apakšējā klājā ir arī 2,6 tūkst. m3 telpas, ko var izmantot palešu kravām.

«Mums kopā ar mūsu partneriem Sanktpēterburgā jau ir importa kravu plūsma no Ķīles uz Sanktpēterburgu,» saka K.Romanovs, vaicāts cik šis projekts ir ekonomiski pamatots. Tā arī sedz lauvas tiesu no visām izmaksām, kas saistītas ar prāmi. Nu secināts, ka kopā ar Man-Tess Lines ir izdevīgāk pašiem darboties kā prāmja operatoram, ņemot motorkuģi Alteland laika nomā, skaidro viņš.

Būvniecības kompānija RE&RE nepiekrīt Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājas Anitas Slokenbekas publiski paustajam viedoklim, ka problēmās ar slimnīcas operāciju bloka dzesēšanas iekārtām būtu vainojams būvnieks, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

Austrumu slimnīcā tika uzstādīta daudzpakāpju kompresijas iekārta, kas tās lietotājam jāuzrauga un jāekspluatē saskaņā ar MK noteikumiem.

Līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, 2014. gada 5. un 6. novembrī RE&RE organizēja pilnu RAKUS personāla instruktāžu un apmācību, kā arī iesniedza inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas noteikumus. Taču būvuzņēmumam nav pārliecības, vai RAKUS no savas puses nodrošināja sertificētu speciālistu iekārtas uzraudzībai, korektai ekspluatācijai.

2016. gada 9. maijā RE&RE pārstāvis saņēma informāciju no RAKUS pārstāvja, ka ir konstatēti iekārtas darbības traucējumi. Operatīvi sasaucot objekta apskati 10. maijā, secināts un dokumentāli fiksēts, ka iekārtas ekspluatācija veikta pretēji saņemtajām instrukcijām (piemēram, iekārtas sūkņi tikušii patvaļīgi darbināti pie mīnus grādu temperatūras, kas izraisīja iekārtas bojājumus; nav spiediena siltuma atgūšanas sistēmā), iekārtas dokumentiem un LR normatīvajiem aktiem; iekārtas darbība tika uzsākta, neveicot iekārtas pirmsdarbības pārbaudes, kuru veikšanas rezultātā tiktu savlaicīgi iedentificēti iekārtas bojājumi un iekārtu netiktu darbināta līdz šo bojājumu veikšanai.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Risinot gaisa piesārņojuma problēmu Rīgā, Sarkandaugavā, valsts un pašvaldības iestādes nespēj sadalīt atbildību un risināšanu noveļ viena uz otras pleciem. Arī ostu uzņēmumi vēl tikai mēģina vienoties par kopīgu vēršanos pie Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP), lai meklētu vienotu risinājumu, raksta laikraksts Diena.

Maija otrajā pusē iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtiskus benzola emisiju limitu pārsniegumus.

Uzņēmumam bija jāiesniedz Valsts vides dienestā (VVD) pasākumu plāns par naftas produktu termināļa darbības uzlabošanu un tvaiku emisijas līmeņa samazināšanu. Uzņēmums plānu ir iesniedzis, un VVD pašlaik izvērtē piedāvāto pasākumu efektivitāti.

VVD uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ceturtdien publiski aicināja Rīgas pašvaldību «nekavējoties izstrādāt risinājumus gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā».

Viens no pasaules vadošajiem fotonikas un inovatīvu optisko instrumentu un to komponenšu ražotājiem Thorlabs novērtējis Latvijā radītā inovatīvā termo-elektriskā sensora TESS unikālās īpašības un noslēdzis līgumu par tā licencēšanu un tehnoloģiju pārnesi.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātnieku komanda radījusi ļoti ātrdarbīgu elektromagnētiskā starojuma sensoru TESS, ko var pielietot lāzertehnoloģijā, jo īpaši, kad nepieciešams veikt manevrus ar precīzu lāzerstara impulsu jaudu, kā piemēram, medicīnā, arī lāzer metināšanā un gravēšanā.

Šī brīža tehnoloģijas ļauj mērīt vidējo lāzerstara jaudu noteiktā laika griezumā, kas var būt nepietiekami smalku operāciju vai gravējumu / litogrāfiju veikšanai. TESS sensors ir unikāls ar tā īso darbības laiku - signāla rašanās laiks ir mazāks par 10 nanosekundēm, kas ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz lāzeriekārtās izmantotajām tehnoloģijām. Sensora pamatā ir unikālas materiāla īpašības, kas iegūtas, to veidojot no ļoti plānām kārtiņām.

Rūpējoties par ilgtspējīgu uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi samazināšanu, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pakalpojumu nodrošināšanai klientiem izmanto jau 13 videi draudzīgākas, ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmas specializētās atkritumu savākšanas automašīnas.

Savukārt līdz gada beigām plānots autoparku papildināt ar vēl trim. No kopējām investīcijām, kas šogad specializētajam transportam kopumā paredzētas 1,3 miljonu eiro apmērā, aptuveni 90% šogad tiek novirzīti videi draudzīgāku atkritumu savākšanas automobiļu iegādei.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Investīcijas “zaļākā” autoparkā ir svarīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējā, kas ir viens no “Eco Baltia vide” attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Pāreju uz ilgtspējīgāku transportu sākām jau 2020.gadā, kad kā pirmie Latvijā iegādājāmies piecas ar CNG darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas. Līdz šā gada beigām mums kopā varētu būt jau 16. Jārēķinās, ka investīcijas ir salīdzinoši lielas, taču mūsu ilgtspējas stratēģijās viens no būtiskiem punktiem vērsts tieši uz transportu un tā radīto CO2 izmešu samazināšanu. Vienlaikus uz papēžiem min arī Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās vides prasības, kas tuvākajos gados skars ikvienu uzņēmumu. Mēs tam esam gatavojušies un pie savas CO2 pēdas samazināšanas strādāsim arī turpmāk.”

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Rīgas brīvostas pārvalde sākusi projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" realizāciju, ko paredzēts pabeigt līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Vita Gerharde.

Rīgas Brīvostas valdes sēdē šodien tika apstiprināti atklāta iepirkuma konkursa "Satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība" rezultāti, tādējādi tuvākajā laikā varēs sākt tehniskā projekta izstrādes darbus.

Projekts paredz nodrošināt tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabot transporta mobilitāti ostas teritorijā, kā arī kravu transporta un iedzīvotāju piekļuvi Kundziņsalai. Projekts tiek īstenots, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda specifiskā atbalsta līdzfinansējumu, kas ir paredzēts, lai īstenotu pasākumus drošības līmeņa uzlabošanai Latvijas lielajās ostās un novērstu problemātisko punktu radītos ierobežojumus.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionos saņemti kopumā 1244 atlīdzību pieteikumi par ēku bojājumiem un par tiem BALTA atlīdzībās kopumā izmaksājusi 2,569 miljonus eiro.

Lielākā daļa no šiem negadījumiem reģionos radušies šķidruma vai tvaika noplūžu (50%), dabas stihiju iedarbību (19%) vai ugunsgrēku (14%) rezultātā. Salīdzinoši mazākais atlīdzību pieteikumu skaits tiek saņemts par īpašumu apzagšanu un tās laikā radītiem ēku bojājumiem (7%) vai īpašumam ļaunprātīgi nodarītiem bojājumiem (4%).

Apdrošinātāja rīcībā esošie dati liecina, ka, lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde un dabas stihijas radītie postījumi, tomēr par šī tipa negadījumiem Balta cietušajiem izmaksā aptuveni desmit reizes lielākas atlīdzību summas. Pēdējo trīs gadu laikā par uguns nelaimēm īpašumos Balta atlīdzībās izmaksā vidēji 10 664 eiro par gadījumu, kamēr vidējais zaudējumu apmērs par šķidruma vai tvaika noplūdi ir 1107 eiro, bet vidējā atlīdzību izmaksa par dabas stihiju postījumu radītajiem zaudējumiem - 540 eiro.

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Jauna komercķīla reģistrēta uzņēmumam SIA Man-Tess, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., bet kā parādnieks reģistrēts pagājušā gada izskaņā dibinātais SIA Pars Termināls. SIA Pars Termināls īpašnieki ir divi Kiprā reģistrēti uzņēmumi - Gertynoir Holdings Limited un Mattell Alliance Limited.

Darījuma nodrošinātā prasījuma maksimālo summa ir 15,16 miljoni latu.

Pēc Lursoft datiem, SIA Man-Tess pieder daļas divos Latvijas uzņēmumos – SIA Infrastructure Service un SIA Man-Tess Grain.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?