Jaunākais izdevums

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Kāpēc?

Te nav viena iemesla. Nav jau Černobiļa, kur pie visa ir vainojama tikai viena problēma. Pēdējās desmitgades laikā ir panākta situācija, ka darbošanās politikā netiek uzskatīta par cienījamu un sabiedrībai vajadzīgu. Ir panākta situācija, ka vārds «politiķis» ir lietojams kā sinonīms visāda veida lamuvārdiem, kurus man īsti negribas atkārtot. Tomēr tas, ka deputāts ir muļķis, bet ministrs – zaglis, daudziem ir pats par sevi saprotams. Kopš pēdējās lielās ekonomiskās krīzes 1998. gadā ir pagājuši 10 gadi, kopš neatkarības cīņām – gandrīz 20 gadi. Šajā laikā elitei bija jānomainās, bet tas ir noticis ļoti vāji, ļoti zemā kvalitātē. Normāls cilvēks, kuru es kā vēlētājs labprāt redzētu valsts pārvaldē, kam būtu divas augstākās izglītības, no kurām viena ekonomiskā, bet otra – juridiskā, politikā neiet. Vai tad šādam cilvēkam briesmīgi vajag, lai katrs dzērājs, katrs plencis viņu lamātu? Priekš kam viņam to vajag? Viņš labāk aiziet strādāt uz kādu no bankām par departamenta vadītāju un mierīgi dzīvo. Tādējādi elites nomaiņa šajā laikā ir notikusi tikai uz slikto pusi.

Kas tad ir cilvēki, kuri tomēr izšķiras par iešanu politikā?

Te ir vairāki pieņēmumi. Ļaunākais no tiem ir tāds, ka politikā iet vai nu nelieši, vai zagļi, bet atsevišķos gadījumos tas viens otru neizslēdz. Nevar noliegt, ka vara vienmēr ir pievilkusi cilvēkus ar ļoti savtīgiem mērķiem – tā vienmēr ir bijis. Vara vispār ir ļoti pievelkošs resurss. Ja cilvēkam ir kāds vēsi aprēķināts mērķis un viņš redz, ka tam racionāli var izmantot varas resursus, nevis gūstot panākumus ekonomikā, zinātnē vai mākslā, viņš tos izmanto. Ir ne mazums biznesmeņu un mākslinieku, kas varbūt ne īpaši veiksmīgo posmu savā pirmajā darbā vēlāk pārmet uz politiku. Protams, visi tādi nav. Tomēr jāatceras, ka pie dzērienu veikala pārsvarā tomēr vazājas dzērāji. Lielākā daļa cilvēku, kas atrodas politikā, ir no tā atkarīgie. Tāpat kā cilvēki, kas par grašiem strādā teātrī.

Runa ir par atkarību no politiskās skatuves?Marcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksajušas par konsultacijam

Jā! Atkarības jau nav tikai ķīmiskas. Piemēram, atkarība no vēlmes piedalīties politikā. Es pazīstu ļoti daudz cilvēku, kuri pat ir paņirgājušies paši par sevi šajā sakarā, bet vienalga turpina piedalīties tajā visā. Cilvēkiem patīk, ka viņi zina, kas būs rītdienas avīzēs, bet viņi gan nezina, kādi būs virsraksti, un no tā viņi baidās. Viņiem patīk, ka viņi var pieaudzēt savu ietekmi – īstu vai šķietamu.

Protams, ir arī liels daudzums komformistu, kuri kaut kāda pārpratuma pēc ir ievēlēti Saeimā un sēž tur jau kopš pirmā atjaunotās Latvijas Saeimas sasaukuma. Ir pat tādi, kas tur atrodas vēl kopš Augstākās Padomes laikiem. Turklāt viņi savu politisko pieredzi nav nodemonstrējuši nekādā izcilā veiksmē vai neveiksmē. Viņi tur mierīgi sēž ar apziņu: lamā mani, cik vien gribi, bet, kamēr man maksā algu, kompensācijas, kamēr varu izsaukt savas frakcijas automašīnu, lai nobrauktu milzu gabalu no Saeimas līdz Valdemāra ielas dzīvokļu namam… Zemākā līmenī tādi paši komformisti ir pilnīgi visās varās. Protams, ir cilvēki, kuriem ir savas politiskās idejas un kuri gribētu tās realizēt, bet… Ja man uzreiz ir jānosauc kāds cilvēks ar politiskajām idejām, kam būtu arī spēja tās noformulēt un realizēt, jāatzīst, ka 2008. gada otrajā pusē tādu nav.

Nu jau pietiekami ilgu laiku, aplūkojot ikmēneša socioloģisko pētījumu datus, ir redzams, ka no pašreizējām Saeimas partijām 5 % slieksni vēlēšanās pilnīgi droši pārvarētu tikai viena partija, bet pārējo sekmes ir mainīgas vai pat nekādas. Vai tas nozīmē, ka daļai no tām nākamās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās teju nav ko darīt?

Negribētu teikt, ka situācija šodien ir tāda pati kā pirms iepriekšējām vēlēšanām, bet līdzība gan ir liela. Apmēram gadu pirms iepriekšējām vēlēšanām šie rādītāji valdošajām partijām tāpat bija ļoti zemi. Piemēram, Aināra Šlesera partija, atbilstoši pilnīgi jebkuram reitingam, nekad nav bijusi spējīga iekļūt Saeimā, bet tomēr tā tur ir. Šeit ir liela starpība starp to, kas ir redzams dažādos pētījumos, un to, kā šos rezultātus pasniedz cilvēki, kas medijos par tiem raksta. Ieraugot, ka daudzām partijām reitings nav līdz vajadzīgajiem 5 %, žurnālists nereti uzraksta, ka tās Saeimā neiekļūst. Netiek ņemts vērā, ka tie, kas vēl nav izšķīrušies, ir tieši proporcionāli tiem, kuri to ir izdarījuši – tas ir 100 gadu vecs «likums». Tas nozīmē, ka visi tie, kam reitings ir ap 3.5 %, Saeimā sēdēs kā erceni.

Šogad Latvija viena mēneša laikā piedzīvoja divus neveiksmīgus referendumus. Kāpēc, jūsuprāt, tie abi divi izgāzās?

Jau pirms pensiju referenduma bija skaidrs, ka nesavāksies tik daudz balsotāju, cik bija nepieciešams. Bija uzlikta pārāk augsta barjera, bija pārāk liela histērija referendumam par grozījumiem Satversmē, bet tas izgāzās pirmais.

Cilvēkos radās pesimisms, un tāpēc viņi neaizgāja uz otru referendumu?

Jā. Visiem, kas rīko visādus referendumus un tamlīdzīgas lietas, jārēķinās, ka vienreiz var izšaut garām, otrreiz… Bet ja visu laiku tiks šauts garām, tu paliec par ciema muļķīti, kas staigā apkārt, degunu urķēdams. Uz pirmo referendumu vajadzīgo cilvēku daudzumu savākt nevarēja, jo latiņa bija pārāk augstu. Kaut arī sabiedrības neapmierinātība ar politisko un ekonomisko eliti ir ļoti liela.

Kāds, jūsuprāt, bija šo referendumu mērķis?

Pensiju referenduma gadījumā jautājums bija ļoti primitivizēts – vai tu gribi lielāku pensiju? Nu kurš gan teiks «nē», it īpaši, ja tam pievieno propagandu, ka valstij naudas ir diezgan un vajag tik dakšot to ārā. Tad pēkšņi uzradās miljonāri, kuri cīnījās par pensionāru tiesībām, un tas pat nav smieklīgi. Pat parakstu vākšana notika pie attiecīgās organizācijas biroja. Viņiem patiesībā sanāca falšs starts piespiedu kārtā, jo pašvaldību vēlēšanas viņiem nav interesantas tā viena iemesla dēļ, ka viņiem nav pietiekoši liels atbalsts pašvaldību sistēmā. Viņiem ir jāpārlaiž tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, lai sagatavotos Saeimas vēlēšanām.

Vai, ņemot vērā šo referendumu rezultātus, varam gaidīt, ka arī uz nākamās Saeimas vēlēšanām aktivitāte būs ļoti zema?

Vēlētāju aktivitāte uz Saeimas vēlēšanām vienmēr ir bijusi lielā neskaidrā lieta. Ja savulaik labējās partijas centās paaugstināt vēlētāju aktivitāti, tad tagad uz paaugstinātā skaita rēķina balsis vāc citi. Ļoti indikatīvs rādītājs būs pašvaldību vēlēšanas. Ir gan tikai divas politiskās organizācijas, kam ir ļoti liels atbalsts pašvaldībās un kuri uz tā rēķina ir spējuši izdzīvot – Tautas partija (TP) un zemsavieši. Šīm partijām pašvaldību vēlēšanas ir ļoti nozīmīgas. Ne velti TP, divas reizes nonākot tādā opozīcijā, kur visi pārējie ir gribējuši viņus iznīcināt, tomēr izturēja. Pirmā reize bija 1998. gadā, kad lielais Vilis tā arī pateica – mēs jūs sadzīsim aplokā un apsitīsim ar mietiem. Un par to arī tika gādāts pilnā nopietnībā, bet TP izturēja un atgriezās tā, ka maz nelikās. Pēc 2002. gada vēlēšanām tas sižets atkārtojās vēl vienu reizi, tikai tad pie varas bija nevis balamutīgais, bet visādi citādi visnotaļ atbildīgais Vilis Krištopans, bet gan kompānija ar pilnīgi atsaldētajiem, kas visus gribēja atšaut un salikt cietumos. Viņu neprasme gan bija tieši tādā līmenī, ka cietumā gandrīz iesēdās vienīgi viņu pašu Āris Auders.

Pietiekami īsā laikā Latvijā ir nodibinājušās divas jaunas politiskās partijas, no kurām viena faktiski veidojās uz Jaunā laika (JL), bet otra – TP rēķina. Kāpēc, jūsuprāt, notika šāda šķelšanās?

JL kā organizācija ir parādījusi savu politisko nespēju, un interesanti būtu uztvert, ko domā tie, kas tur ir palikuši. Es neredzu tam baigo loģiku. JL šobrīd vairāk atgādina tādus kā staigājošus zombijus.

Viņiem gan vismaz pagaidām ir salīdzinoši pozitīvi reitingi…

Jā, viņiem ir reitings, bet viņiem nav finanses. Ar reitingu vien bez finansēm nevar nokampaņot. Kampaņas Latvijā tomēr izšķir ļoti daudz.

Tātad uzskatāt, ka pirms nākamajām vēlēšanām atkal būs masveida kampaņas?

Tām ir jābūt! No Latvijas medijiem faktiski ir pazudusi politiskā diskusija, un tas ir jāaizstāj ar kaut ko citu, ja vien ir vēlme vinnēt vēlēšanas.

Jūs izteicāties par JL. Bet kāpēc sašķēlās TP?

Es neizteikšos par Arti Pabriku – es viņu pazīstu kopš1998. gada, un man ar viņu ir labas attiecības. Varu tikai izteikt pieņēmumu, ka šeit kārtējo reizi ir apstiprinājies tas, ka TP ne pārāk iet ar kadru politiku, to virzīšanu un atsaukšanu. Turklāt Pabrikam visai grūts bija periods, kad viņš bija ārlietu ministrs – viņam trāpījās darbs ar Krievijas robežlīgumu, kas tomēr ir pārbaudījums katram atbildīgam politiķim. Tādējādi pieļauju, ka viņa aiziešanai no TP bija tīri psiholoģiskas problēmas. Kas attiecas uz Aigaru Štokenbergu… Vajag vien palasīt, ko viņš ir teicis par inflāciju laikā, kad viņš bija premjera padomnieks ekonomikas jautājumos — inflācija apstāsies 3 % līmenī un tur neko nevajag apkarot. Viņš ir vienkārši nekompetents. Tas, ka TP bija tik augstu viņu uzlaidusi pa karjeras trepēm, norāda uz tās vājumu.

Runājot par TP kadru politiku… Ja es būtu TP biedrs, man šķistu savādi, ka viens cilvēks – Māris Riekstiņš – tikko kā atbrauc no Amerikas un jau uzreiz tiek virzīts tik augstos posteņos. Viņš uzreiz tika nosaukts par Valsts prezidenta amata kandidātu, kaut gan viņš nebija rijis priekšvēlēšanu putekļus, nav braukājis pa bērnudārziem, galviņas glaudīdams, nav piedalījies nevienā priekšvēlēšanu kampaņā, kas visiem politiķiem būtu jādara. Kāpēc? Tāpēc, ka TP ir tukšums, ir grūti atrast cienīgus kadrus. Savukārt attiecībā uz Saeimas atlaišanas referendumu, ir jārunā par apstākļu kopumu. Vispirms jau bija fons – ārkārtīgi neveiksmīgā Kalvīša valdības darbība. Tā bija grandiozi neveiksmīga.

Neveiksmīga bija darbība vai tās pasniegšana sabiedrībai?

TP attīsta tādu teoriju, ka nav pratuši paskaidrot sabiedrībai to, ko šī valdība dara. Ja vien viņiem būtu tādi resursi, kas to visu spētu paskaidrot – tas jau būtu interesanti. No sabiedrisko attiecību viedokļa tas būtu interesants piemērs – kā ko tādu varētu cilvēkiem ieskaidrot. Nu kā gan varētu ieskaidrot, piemēram, Drošības likuma labojumus?

Tajā pašā laikā bija arī saturiskas lietas, kur notika grābstīšanās – vajadzīga, bet ārkārtīgi neprasmīga. Piemēram, par Kalvīša attiecībām ar (nu jau bijušo KNAB vadītāju) Loskutovu varētu uzņemt Holivudas cienīgu trilleri. Sižets… Kalvītim tiek uzlikta kaka uz galvas, bet viņš nolaizās un saka – hmmm, bet varbūt man nemaz neuzd….? Atnāca Godmanis, paņēma vienu punktu, visus izdr… un viss kārtībā! Tāpēc, ka vadītājs prasmīgs! Arī ar represīvajiem orgāniem saistītajā vidē faktiski visiem bija zināms, ka KNAB zog «pa mello». Tas viss bija zināms. Notiekošais šajā sakarā no valdības vadītāja puses bija neprasmīga rīcība – ir taču jāsaprot, uz kuru dokumentu pamata ko var darīt. Visgraujošākā bija Kalvīša pēdējās valdības darbība, taču saturiski visneveiksmīgākā bija viņa pirmā valdība – tā radīja bāzi mūsu pašreizējām ekonomiskajām neveiksmēm. Tajā viņa valdībā, kurā bija arī JL, nebija redzējuma tam, kā valsts attīstīsies. Ekonomikas ministrija tādu nebija radījusi, un nauda tika tam, kurš rindā izgrūstījās pirmais – tas ir absurds. Tā bija diversija pret valsts ekonomiku. Un kurš tad tajā laikā bija valdības vadītājs – Aigars Kalvītis. Cilvēks, kurš pats savulaik bija atradies ekonomikas ministra amatā. Starp citu, tas, ka Kalvīti, zīmējot karikatūras, iztaisa par zemnieku, ir vienkārši joks – viņš ir ekonomists. Viņš ir nevis piensaimnieks vai mehanizators, bet ekonomists – nekādas citas izglītības viņam nav.

Tajā pašā laikā tieši pēc tam viņa vadītā TP faktiski vinnēja vēlēšanās...

Jā, vēlēšanas it kā pārliecinoši tika vinnētas. Taču tajā laikā bija ekonomikas izaugsmes bums, bet buma laikā cilvēkiem nav vēlmes mainīt valdību. Ne labēju pret kreisu, ne kreisu pret labēju. 2006. gadā katrs, kurš bija nopircis kādu zemes gabalu kaut kur vilku brikšņos, galvā jau bija miljonārs. Pateicībā par to viņš aizgāja un nobalsoja par tiem, kas jau bija pie varas, lai tikai viss turpinātu iet debesīs. Paskatoties 2007. gada socioloģisko pētījumu datus, tur jau ir redzams, ka valdība bija ļoti nepopulāra jau tās sastādīšanas brīdī. Tā bija pirmā valdība, kura neuzrāva reitingu tajā brīdī, kad tika nosaukta. Turklāt tā jau ar pirmo darbības dienu sāka zaudēt atbalstu visās sev svarīgajās grupās. Vēlēšanas toreizējā koalīcija vinnēja ar to, ka tās notika ļoti labvēlīgā brīdī, ar populisma devu, ar krietnu dozu budžeta dāļāšanas dažādiem solījumiem. Nauda tika izdota neproporcionāli tam, kas valstī tika nopelnīts. Mūsu ekonomikai ir jārada lielāka pievienotā vērtība. Taču tajā brīdī, kad valsts budžeta iestādēs vienkārši ceļ algas, nepamatojot to ne ar ko, nekāda pievienotā vērtība nerodas. Toties rodas spiediens uz cenām. Savukārt Eiropas nauda valsts ekonomikā ieplūda pilnīgi nestrukturizētā veidā – laikam jau tāpēc tos sauc par struktūrfondiem.

Bija vēl viens nenovērtēts aspekts – tās summas, kas šeit nāca no tiem, kas pelna naudu ārzemēs. Domāju, ka skaitļi šajā jomā bija vairākas reizes lielāki, nekā 2005. un 2006. gadā tos uzrādīja valdība. Ja valstī nāk iekšā miljoni no ārzemēs nopelnītā, miljoni – no investīcijām, plus vēl var ieplānot 30 % lielu budžeta pieaugumu un tas piepildās... Rodas vairāki simti miljoni latu, kam pretī nav nekāda seguma. Taču visi šo naudu grib tērēt – dzert alu, ēst desas.

Sarunas sākumā minējāt, ka arī biznesa elite nav rīkojusies īsti godprātīgi. Ko jūs ar to domājat?

Biznesa elitei būtu jābūt ciešā sadarbībā ar politisko eliti savu ideju formulēšanā. Pareizā politiskā procesā – savu viedokļu uzturēšanā. Tā vietā šodien viss ir reducējies uz primitīvu priekšrocību iegūšanu. Piemēram, ja paskatāmies, kā ir virzījies Nacionālās bibliotēkas projekts, es nevarētu teikt, ka politiskā elite būtu rīkojusies adekvāti un atbildīgi.

Kāpēc?

Visiem šķiet, ka ir labāk tā, kā ir, un vispār – bibliotēka mums tikai viena. Tā ir viendienīšu domāšana. Arī biznesā ir jāveido adekvāta un prognozējama vide, nevis sistēma, kurā viss ir atkarīgs no viena paraksta. Vienīgais izņēmums, ko esmu pamanījis, kas ilgu gadu garumā ir rīkojies adekvāti, ir finanšu industrija. Tai ir ļoti profesionāls lobijs, kas nav saistīts tikai ar vienu vai diviem spēlētājiem – tā ir Komercbanku asociācija. Tajā sfērā arī ir vismazāk problēmu starp valsti un biznesa struktūrām. Savukārt būvniecībā situācija ir pilnīgi neadekvāta. Valsts vienmēr būs liels pasūtītājs – tai vēl jābūvē ceļi, slimnīcas... Taču tam visam būtu jānotiek tā, lai visi saprastu sava biznesa situācijas adekvātumu.

Un tomēr, ja valsts par zināmiem objektiem ir gatava maksāt daudz naudas, tad kāpēc biznesam to neizmantot? Vai tas nav teju svēts būvnieku pienākums šo naudu paņemt?

Es nesaku, ka visiem jāskraida apkārt aizspiestiem deguniem un jāsaka – fui, šitā nauda smird, tāpēc mēs to neņemsim un labāk kaut kur paraksim grāvjus. Protams, tā tas nav. Taču es domāju, ka tādējādi biznesa vide rada aizvien nepieņemamākus uzvedības stereotipus. Tiem attīstoties beigās visiem būs sliktāk. Tas pats bibliotēkas projekts tika izstumts tā, ka... Domāju, nevienam nav noslēpums, ka jau pirms tam tika nolemts būvēt betona rūpnīcu.

Viens no pēdējiem notikumiem, kura kontekstā izskanēja jūsu vārds, ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Jūs bijāt viens no tiem cilvēkiem, kurš savulaik apmācīja Valdi Zatleru pirms stāšanās augstajā amatā. Cik lielā mērā esat apmierināts ar savu toreizējo darbu, raugoties no šodienas skatupunkta?

Tas pat īsti nebija darbs, tā bija viena epizode. Viena pagarāka tikšanās, kurā cilvēki, kas bija apkārt, padalījās ar pieredzi. Ārsti latviešiem tomēr ir labie cilvēki. Valdis Zatlers arī līdz zināmam brīdim bija bijis labais, un tas noteikti ir zināms pārdzīvojums katram. Mēs, kas tur bijām klāt, atbilstoši katrs savai jomai, centāmies viņu tam sagatavot. Pats Zatlers, kā jau katrs cienījams ārsts, ir spējīgs daudz mācīties. Principā viņš savu darbības veidu ir nomainījis pilnībā.

Mums gan ir izveidojusies interesanta situācija šajā jomā. Latvijā prezidents pilda tādu kā parlamenta augšpalātas funkciju, un vienmēr to ir darījis gadījuma cilvēks. Tikpat labi tur varēja ievēlēt kādu citu dakteri vai gleznotāju, vai arī autobraucēju, un nekas jau nemainītos. Tajā brīdī, kad vadoši Latvijas politiķi pieņēma noteikumus no ārpuses, ka prezidentam nez kāpēc ir jābūt apolitiskam... Tas ir pilnīgs absurds! Prezidentam būtu jābūt politiski atbildīgam. Panākt to, ka prezidents tomēr nāk no politiskās vides, var tikai tad, ja ir politiķi, kuriem var uzticēties.

Latvijā ļoti atzīts mākslinieks savulaik paziņoja, ka viņš labprāt pieņems Trīs Zvaigžņu ordeni, bet tikai tad, kad valstī būs prezidents – šobrīd tur esot tukša vieta...

Zatlers noteikti nav tukša vieta. Cita lieta ir ar šā paziņojuma paudēju. Cilvēks, kurš katru gadu izkāš no valsts budžeta miljonu un vēl d... virsū saviem naudas devējiem... Nav jau nekāda gudrība tā izrunāties par valsti – par to cietumā neliek.

Jūsu vārds ļoti bieži tiek piesaukts kontekstā ar TP. Kādas šobrīd ir jūsu attiecības?

TP un PCTVL ir vienīgās partijas, kas man nav maksājušas par konsultācijām. Visas pārējās to ir darījušas, ieskaitot JL – viņi paši to gan nezina, jo tas notika netiešā veidā. Ar TP manas attiecības ir personīgas, jo es pazīstu daudzus šīs organizācijas cilvēkus. Līdz ar to diezgan rupjā Aigara Kalvīša valdības kritika man bija personīgi pietiekami smaga. Andrim Šķēlem kādā intervijā bija izsprucis, ka lats ir stabils, kamēr Kalvītis un Spurdziņš ir savos amatos. Es pazīstu viņus visus trīs, bet man ir jāteic, ka... Šķēle ir ļoti gudrs cilvēks, bet minētajā gadījumā viņš sarunāja muļķības. Nelaime slēpjas tur, ka to, kas mums šobrīd ir sagrauts, – to nav izdarījuši nekādi svešie vai ļaunie. Nu nav tā bijis! Pie varas pēdējos 10 gadus ir bijuši savējie, un tas ir personīgi sāpīgi. Tie visi ir cilvēki, kurus es uzrunāju vārdā. Es savulaik teicu, ka TP ir jāizdara divas lietas, lai spētu izturēt – jānovāc Loskutovs un Kalvītis.

Šobrīd Aleksejs Loskutovs vairs nav KNAB vadītāja amatā, bet par Aigaru Kalvīti tiek runāts, ka viņš pametīs politiku...

Pēc Kalvīša pēdējā brauciena uz Pekinu nekas cits jau vairs neatliek. Tā bija blamāža!

Vai arī turpmāk esat gatavs konsultēt politiķus?

Es labprāt ņemu klāt kādu jaunu klientu, ja viņš ir izdevīgāks un uz viņa rēķina var izmest kādu veco. Protams, man ir daudz vieglāk strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīga uztvere un pieredze. Es gan šaubos, vai pašreizējai politiskajai elitei ir vajadzīgi mani pakalpojumi, ņemot vērā, ka vēl nesen tā labāk izvēlējās par milzīgu naudu uzturēt liekēžu baru, kas labākajā gadījumā nedarīja neko. Atsevišķos gadījumos par algu 2 līdz 2.5 tūkstoši latu mēnesī tiek izdarīts kaut kas tāds, kas politiķi vienkārši izčakarē.

picturegallery.65c4ae72-808b-4714-be57-9d5835bacc2e

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bendiks: Šķēle ir vīrs ar pusmūža pieredzi un izskatu

Agnese Margēviča, 09.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šķēle vairs nav jaunais un dusmīgais, bet vīrs ar pusmūža pieredzi un arī izskatu,» vērtējot Tautas partijas līdera Andra Šķēles atgriešanos politikā, DB atzīst biznesa un sabiedrisko attiecību konsultants Mārcis Bendiks, kurš TP līderim deva padomus viņa pirmās un trešās valdības laikā.

Tieši no tā, vai un kā TP un LPP/LC spēs atrast kopsaucēju starp A. Šķēli un Aināru Šleseru, kurš asociējas ar jauna un enerģiska politiķa tēlu, lielā mērā būšot atkarīgs, vai abām partijām izdosies konsolidācija, lai kopīgā sarakstā startētu 10. Saeimas vēlēšanās. Abas partiju tēls balstās to līderos, kas sevi pozicionē vienā un tajā pašā nišā kā rīcības cilvēkus, tādēļ rodas jautājums, vai A. Šleseram un A. Šķēlem pietiktu vietas konsolidētā politiskajā spēkā. «Šķēle taisa lielo bildi, bet Šlesers dzen konkrētas vagas,» par to saka M. Bendiks.

Kā piemēru kādreizējais A. Šķēles padomnieks min rīcības plānu, ko TP piedāvājis premjeram – tajā esot bijušas «prasības domājot par valsti», kamēr LPP/LC piedāvājumā, kuru pirms Lieldienām iesniedza A. Šlesers, dominējušas konkrētas prasības par «otro skrejceļu Rīgas lidostā». Ja abi spēs viens otru šādi papildināt, sadarbība esot iespējama. Atšķirībā no A. Šķēles, A. Šlesers vēl nav pateicis, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās un sola to paziņot LPP/LC kongresā 5. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas līderis Andris Šķēle sestdien partijas kongresā aicinās balsot par vēlēšanu apvienības izveidi ar LPP/LC, kurā plānots deleģēt pārstāvjus arī no uzņēmēju organizācijas Par labu Latviju!

5. jūnijā kongresā līdzīgs lēmums būs jāpieņem LPP/LC, bet 12.jūnijā notiks kustības Par labu Latviju! kopsapulce, kurā tiks paziņots par plašas vēlēšanu apvienības izveidi startam 10. Saeimas vēlēšanās. Seko šie notikumiem db.lv Twitter profilā!

Sestdien TP kongresā, kas notiks Dailes teātrī, plānotas arī viesu uzrunas. Tribīnē kāps LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, partijas Ogres novadam priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī kustības Par Labu Latviju dibinātāja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

picturegallery.473dc8ec-818d-4060-a58a-62bfda815df4

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rūdolfa Meroni liecības prokuratūrai

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 05.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bendiks: Ēlerte grib būt par prezidenti

, 19.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais polittehnologs Mārcis Bendiks uzskata, ka bijušās laikraksta Diena vadītājas Sarmītes Ēlertes mērķis ir būt par Valsts prezidenti.

To viņš norādījis laikrakstam Neatkarīgā, sakot, ka Ēlertei neviens cits postenis nav tik pievilcīgs kā šis.

Viņš arī norādījis, ka viņas loma triju partiju apvienošanā ir «aizkustinoša». Bendiks atgādina, ka S. Ēlerte savulaik bijusi galvenais Jaunā laika šķeltnieciskais instruments un izsaka izbrīnu, ka šāds «profesionāls šķeltnieks» grib ko apvienot.

Polittehnologs arī norāda uz cilvēku grupām, kas rotē ap Sorosa finansētajām organizācijām un vēlas pārņemt varu valstī. Šī cilvēku grupa pēc tā esot tiekusies ilgstoši – jau kopš 1997. gada. Komentējot sorosiešu ieceri veidot sabiedrisko organizāciju, kas nodrošinās Saeimas vēlēšanu kampaņu trim partijām vai kādai jaunai, Bendiks norāda, ka viņi var iekrist tajā bedrē, ko paši rakuši citiem, piebilstot, ka politiskās partijas nedrīkst finansēt pastarpināti, līdz ar to viņiem nāksies organizēt pozitīvisma kampaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Elmārs Tannis: Mēs visi varam satikties ballītēs, bet gribot negribot visu līdzsvaro maciņa biezums

Romāns Koļeda, Db, 15.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pie mums jau sen nekas vairs nenotiek bez melošanas, blēdībām, skandāliem un šai parādībai jau ir epidēmisks raksturs. Katram nākamajam politiķim jāpasaka vēl lielāka bezjēdzība un stulbums, lai vispār tiktu avīzēs. Bet avīzēs tikt taču ir politiķu maizīte. Mēs atrodamies kā studentu ballītē, kurā viss tā ir iegriezies, ka piečurāt klavieres tāds nieks vien ir un, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, jau jādara kaut kas vēl nopietnāks,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis politologs un fotomākslinieks Mārcis Bendiks.

«Šī situācija ir izdevīga komentētājiem, jo viņiem ir par ko ķiķināt. Politisko procesu rezultātu saņēmējiem – vēlētājiem, iedzīvotājiem – tas ir biedējoši,» viņš turpinājis.

«Oligarhi laikam skaitās sakauti, jo par tiem vairs neviens nerunā. Šī tēma, kuras dēļ tika atlaista Saeima, tagad ir izsmelta. Oligarhu vietā nāk reformas un tiesiskums. Tagad pat telefona stabi uzplauks zaļās lapās un uzziedēs rozā tiesiskuma ziedos,» sacījis Bendiks.

Runājot par Latvijas iedzīvotājiem, politologs norādījis: «Kas attiecas uz nācijas dzīvo spēku, mēs katru gadu bez bumbošanas un tankiem zaudējam pa pilsētai. Iedomājieties situāciju: Džumbahorijā kalna aizā iegāžas autobuss ar 44 cilvēkiem. Latvijas Valsts prezidents sūta līdzjūtības vēstuli Džumbahorijas valdniekam un bojāgājušo radiniekiem. Tajā pašā laikā nemākulīgas politiskās pārvaldes dēļ Latvija gadā zaudē desmit tūkstošus cilvēku un neviens līdzjūtības telegrammas mums nesūta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēstule redakcijai: Jaunlaiku sarunu skaidrojošā vārdnīca

Cerot uz sapratni un konstruktīvu sadarbību, paliekot Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada oktobrī, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, drīz būs mēnesis kopš vēlēšanām, bet jaunās valdības veidošana plašākai sabiedrībai sāk šķisties aumež dīvaina. Cilvēku grupas rīko sanākšanas krustiskos sastāvos un dažādās grupās, bet tām sekojošie paziņojumi par to, kas ir runāts un kas sarunāts, rādās līdzīgi kā viena metiena žurkuļi.

Kā zināms, visos laikos ir bijusi mode ne tikai uz apģērbiem un dejām, bet arī uz īpašiem mīļvārdiņiem un izteicieniem. Un līdzīgi, kā pa gabalu var uzpazīt no dzīves atpalikušu indivīdu pēc kļošenēm vai aveņkrāsas žaketes, līdzīgi ir arī ar sarunu vārdnīcu. Atcerēsimies, ka ap 6. Saeimas vēlēšanu laiku uz žurnālistu jautājumu par kandidāta lielāko trūkumu smalka atbilde skanēja: «Es esmu pārāk godīgs.» Šobrīd retardētus pusstulbeņus izdod gadsimtu mijas frāzes «nekļūdās tas, kas neko nedara» un «mēs gribam būt daļa no risinājuma, nevis problēmas».

Tā kā sarunu festivāls iegājis jaunā cēlienā, kura rezultāti vēl ne tik drīz gaidāmi, piedāvāju caur Jūsu plaši iecienītā laikraksta slejām dot zināmu atbalstu aktuālo politisko paziņojumu tulkošanā. Tas būtu tāds kā ceļvedis šīgada politizteicienu modes jaunumos ar skaidrojošās vārdnīcas elementiem. Tabulas kreisajā stabiņā – kas reāli noticis, runāts un apspriests, labajā – kas pēc tam paziņots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņš Lauva: Krīzes vaininieki tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu

Ieva Mārtiņa, Db, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

picturegallery.3b336331-1cac-4940-9607-cd2afa28aa12

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mairita Solima par savu biznesu varētu pati uzrakstīt veiksmes stāstu, jo, pirmkārt, viņa ir bijusi žurnāliste ar divdesmit gadu stāžu, otrkārt – miljonāre, kurai, pašas vārdiem runājot, visas biznesa olas nav vienā groziņā saliktas.

Vecumdienas Mairita Solima domā pavadīt, gleznojot un rakstot romānus, taču līdz tam vēl jāpagaida, tāpēc par sevi viņa stāsta intervijā, sēžot savas viesnīcas Gūtenbergs restorāna ērtajā krēslā.

Vasaras sezona beigusies, klāt rudens, tuvojas ziema – kas notiek viesnīcā klusajā periodā? Pavērojiet zirgu, kad tas vasarā mierīgi ganās zaļā pļaviņā – viņa muskuļi ir atslābuši, bet, tiklīdz jāsāk skriet, tie saspringst. Rudens sezona tūrismā ir laiks, kad muskuļiem jāsaspringst. Ir nepieciešams lielāks darbs marketingā, kvalitātes uzlabošanā, elastīgāki piedāvājumi. Mēs cenšamies vairāk piedomāt pie tā, ko celt priekšā viesim, kā viņu «ievilināt» pie sevis: vai tās būs garšīgas, elegantas un ātri pasniegtas biznesa pusdienas restorānā Gutenbergs, vai slavena pianista dzīvā mūzika vakaros, vai piedāvājumi veselības uzlabošanai SPA kūrortā Mārcienas muiža, tai skaitā ar profesora Nazarova biomehānikas stimulācijas metodēm, kas pasaulē vēl saņemamas vienīgi dārgos Šveices, Austrijas un Vācijas kūrortos. Diemžēl iebraucēju Latvijā reāli paliek arvien mazāk, un tas nav tikai tāpēc, ka laukā līst. Pirmām kārtām tā ir Latvijas ekonomikas īsredzība, kas joprojām neredz, ka tūrisms ir nopietna valsts budžeta sastāvdaļa un bez stabila valsts atbalsta diemžēl tas panīks. Jau ir panīcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar viņu ir pārsteidzoši viegli runāt. Ļoti atvērts un pozitīvi noskaņots Jēkabs Nākums ar smaidu un pat tādu kā bērnišķīgu naivumu runā par lietām un situācijām, kas daudzus citus, visticamāk, būtu iedzinušas izmisumā. Un tikko es esmu nonākusi pie šādas atziņas, Jēkabs, it kā nolasījis manas domas, saka: «Zini, es šobrīd esmu atgriezies pie tā, kā pasauli uztvēru bērnībā. Uz visām lietām skatos vienkārši, bez šaubīšanās un domāju tikai labas domas.»

picturegallery.875d539f-9dd4-417b-acfc-784a16b71c83

Domāju, ka 2004. gadā par Jēkaba Nākuma lēmumu doties prom no Latvijas bija pārsteigti ne tikai sporta līdzjutēji. Pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem viņš pēkšņi, vienā dienā visu pameta un aizbrauca uz Īriju. Viens no Latvijas labākajiem sportistiem, kurš Nagano olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5. vietu, bet Pasaules kausa posmā Oberhofā – 4.vietu, izlēma aiziet no aktīvā sporta, lai mazgātu mašīnas un darītu melno darbu. «Latvijā iztikt nav iespējams. Traki. Un es Īrijā darīšu jebkuru darbu, lai būtu paēdis, izgulējies un nopelnījis,» 2004. gadā īsi pēc aizbraukšanas žurnālam Privātā Dzīve teica Jēkabs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņu izslēdz no Vienotības par partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

picturegallery.33e003a6-fe4b-49b8-bac2-651d588546eb

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viņas rīts joprojām sākas ar laikrakstu Diena, lai gan Sarmīte Ēlerte, protams, nekad nebūs šī laikraksta lasītāja tradicionālā izpratnē. Pēc astoņpadsmit Dienā pavadītiem gadiem Sarmīte atzīst, ka arī šobrīd, no rīta šķirstot Dienu, viņa joprojām izvērtē savu bijušo kolēģu profesionālo veikumu. «Es vienkārši nemāku lasīt citādi,» viņa saka, it kā apstiprinot, ka šis paradums nepāries nekad.

Arī šīs sarunas gaitā ne mirkli nepamet sajūta, ka runāju ar profesionāli, jo šim terminam nepastāv pagātnes forma. Intervija ar Sarmīti Ēlerti nenorit pēc man labi zināmās formulas, kad cilvēks sākotnēji ir nedaudz saspringts un neveikls, taču jau pēc pusstundas sāk atraisīties, kā ar vecu paziņu pļāpājot par darbu, ģimeni, bērnību, sliktajiem Latvijas ceļiem un politiku. Nē, viņa gadu desmitiem ir vārījusies šajā katlā un lieliski zina oderi. Viņa runā tikai par lietu, ir taktiska, precīza un diemžēl neielaiž savā privātajā teritorijā. Gandrīz neielaiž. Un pasmaida tikai vienu reizi –, kad stāsta par savu rožu dārzu, kurš viņas prombūtnes laikā ir aizaudzis ar nezālēm. "Biju prom trīs nedēļas. Atbraucu mājās, un visas manas rozes bija sagāzušās čupu čupām. Balandas! Es tādas savā mūžā nebiju redzējusi! Tāda sajūta, ka te ir subtropi!"

Komentāri

Pievienot komentāru