Baltijas valstu vadošais saldējuma ražotājs AS Balbiino maina sava Latvijas meitasuzņēmuma Margota nosaukumu uz SIA Balbiino. Nosaukuma maiņa dodot Balbiino iespēju piedāvāt savus produktus visās trīs Baltijas valstīs ar vienu zīmolu.

„Balbiino mērķis ir būt Baltijas valstu vadošajam saldējuma ražotājam, kas paredz vienotu zīmolu gan Igaunijā, gan Latvijā, gan Lietuvā,“ skaidroja Balbiino vadītājs Riho Nīls (Riho Niils). „Nopērkot Margota, esam būtiski paplašinājuši savu tirgus daļu Latvijā, un, tā kā uzņēmumu profili bija atšķirīgi, varējām paplašināt produktu klāstu arī Igaunijā un Lietuvā. Vienots zīmols dod iespēju padarīt mūsu komercdarbību efektīvāku un nostiprināt Balbiino vārdu Latvijā.“

Balbiino mārketinga vadītājs Tēts Aniers (Teet Anier) piezīmēja, ka līdz ar nosaukuma maiņu notiek pārmaiņas arī pašā uzņēmumā. „Igaunijas un Latvijas uzņēmumu integrēšana dod mums iespēju piedāvāt plašāku sortimentu, veiksmīgāk attīstīt produkciju, kā arī piedāvāt pārliecinošāku kvalitāti un piegādes servisu,“ stāstīja Tēts Aniers. „Protams, rēķināmies arī ar katra tirgus īpatnībām un piedāvājam igauņiem, latviešiem un lietuviešiem tieši viņiem paredzētus produktus.“

Baltijas valstu vadošais saldējuma ražotājs AS Balbiino maina sava Latvijas meitasuzņēmuma Margota nosaukumu uz SIA Balbiino.

Nosaukuma maiņa dod Balbiino iespēju piedāvāt savus produktus visās trīs Baltijas valstīs ar vienu zīmolu, Db.lv informē Riho Nīls (Riho Niils), AS Balbiino vadītājs.

„Balbiino mērķis ir būt Baltijas valstu vadošajam saldējuma ražotājam, kas paredz vienotu zīmolu gan Igaunijā, gan Latvijā, gan Lietuvā,“ skaidroj R. Nīls. „Nopērkot Margota, esam būtiski paplašinājuši savu tirgus daļu Latvijā, un, tā kā uzņēmumu profili bija atšķirīgi, varējām paplašināt produktu klāstu arī Igaunijā un Lietuvā. Vienots zīmols dod iespēju padarīt mūsu komercdarbību efektīvāku un nostiprināt Balbiino vārdu Latvijā.“

Saldējuma ražotājs Balbiino sācis eksportu uz Zviedriju. Pirmajā mēnesī uzņēmums Zviedrijas tirgū pārdevis saldējumu par 2,5 miljoniem kronu, Db.lv informēja AS Balbiino mārketinga vadītājs Tēts Aniers.

„Balbiino Zviedrija ir jauns un perspektīvs tirgus,” pavēstīja Balbiino vadītājs Riho Nīlss (Riho Niils). „Pēc Latvijas saldējuma ražotāja Margota iegādes šī gada februārī Baltijas valstis Balbiino būtībā kļuvušas par vietējo tirgu. Somiem ļoti patīk Balbiino saldējums, tagad vēlamies ar to iepazīstināt arī zviedrus. Ņemot vērā tirgū ienākšanas posmu, sākotnēji apjomi ir bijuši visai lieli un patērētāji tos labi pieņēmuši.”

Balbiino mārketinga vadītājs, Latvijas meitas uzņēmuma Margota vadītājs Tēts Aniers (Teet Anier) pavēstīja, ka pirmajā mēnesī Balbiino pārdevis uz Zviedriju divu veidu saldējumus – Boat un Raks. „Boat ir eksportam paredzēts izstrādājums, kuru galvenokārt tirgojam Somijā,” skaidroja Tēts Aniers. „Raks ir Igaunijas patērētājiem pazīstams un iecienīts saldējums. Nākotnē vēlamies sasniegt stabilu eksporta pieaugumu, kā arī paplašināt Zviedrijā tirgojamo izstrādājumu klāstu.”

Par Igaunijas saldējumu ražotāja Balbiino nopirktā Latvijas saldējumu ražošanas uzņēmuma Margota vadītāju kļūs Balbiino mārketinga vadītājs Tēts Aniers, Db.lv infomēja uzņēmuma pārstāvji.

„Sākotnēji mēs neuzsāksim Latvijas uzņēmuma struktūru, taču par uzņēmuma vadītāju kļūs Balbiino ilglaicīgais mārketinga vadītājs Tēts Aniers,” stāsta AS Balbiino vadītājs Riho Nīls (Riho Niils). „Centīsimies būtiskākās Margota preču zīmes integrēt ar Balbiino un kopā tālāk attīstoties rast vienotus un veiksmīgus risinājumus. Balbiino un Margota saista arī līdzšinēja sadarbība – piemēram, Margota rūpnīcā līdz šim tika ražot populārais saldējums Trulli.”

Saskaņā ar AS Balbiino mārketinga vadītāja, Margota vadītāja Tēta Anieria vārdiem, Latvijas tirgus ir lielāks par Igaunijas tirgu un tam ir milzīgs iekšējais izaugsmes potenciāls. „Igaunijas patērētāja izvēle ir vairāk vai mazāk nostabilizējusies un tirgus ir stabils. Latvijas tirgū piedāvātais produktu sortiments ir mazāk attīstīts, nekā Igaunijā, jauni produkti un garšas noteikti tiks labprāt pieņemtas un attīstības iespējas ir plašas,” atzīst Tēts Aniers. „Latvijas tirgus pēc iedzīvotāju skaita gan ir lielāks, taču patēriņš per capita Latvijā ir gandrīz par 30% mazāks, nekā Igaunijā. Dienvidu kaimiņiem ir tikai viens lielražotājs – konglomerāts Rīgas piena kombināts, kura tirgus daļa ir apmēram 30%. Paralēli tam darbojas daudzi mazāki uzņēmumi, no kuriem Margota šobrīd ir vislielākais un stabilākais. Mazākiem ražotājiem trūkst straujai izaugsmei nepieciešamās investēšanas spējas un loģistikas.”

Igaunijas saldējuma ražotājs Balbiino pirmdien Tallinā atvēra Baltijā lielāko saldēto produktu loģistikas centru. Par trešdaļu paplašinātajā saldēto produktu loģistikas centrā ir vietas 7700 eiropalešu un centra kopējā platība ir 8000 kvadrātmetri.

„Balbiino darbības pastāvīgas paplašināšanās dēļ gan Igaunijā, gan kaimiņvalstīs, līdzšinējā noliktava kļuva par šauru,” pavēstīja Balbiino vadītājs Riho Nīlss (Riho Niils). „Reizēm radās situācijas, kad mums bija jāglabā preces citur, tāpēc lietderīgāk bija palielināt noliktavu platību. Balbiino saldējuma tirdzniecības apjomi ir palielinājušies, jo nesen iegādājāmies Latvijas saldējuma rūpnīcu Margota, kas palielina mūsu tirgus daļu Latvijas tirgū. Saldējumu tirgojam arī Lietuvā, Somijā un Vācijā, turklāt šogad sākām eksportēt saldējumu uz Zviedriju.”

„Pateicoties jaunajam saldēto produktu loģistikas centram, šajā saldējuma sezonā esam gatavi efektīvāk pildīt patērētāju vēlmes,” pavēstīja Balbiino mārketinga vadītājs un Margota vadītājs Tēts Aniers (Teet Anier). „Visas preces tagad atrodas vienkopus tāpēc , iestājoties siltam laikam, spēsim ātri atbildēt uz augošo saldējuma pieprasījumu. Tāpat varēsim palielināt ražošanas apjomus laikā, kad pārdošanas apjomi ir mazāki, lai aktīvākajā sezonā saldējuma pietiktu pat viskarstākajās dienās.”

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

No 30. augusta līdz 2. septembrim Rimi lielveikals Purvciemā, Nīcgales ielā 2, atzīmēs apaļo 10 gadu jubileju. Vēloties dāvāt svētku sajūtu arī saviem klientiem, Rimi pircējiem sarūpējis virkni patīkamu pārsteigumu četru dienu garumā: bērniem tiks dāvināti baloni un Rimi konfektes "Gotiņa", būs iespēja rotaļāties piepūšamajā atrakcijā "Balbiino ledus māja", kā arī aprunāties ar draudzīgu trollīti. Visi pircēji "laimīgo stundu" laikā saņems pārsteiguma dāvaniņas.

1997. gada februārī tirdzniecības centrā Dole tika atvērts pirmais Rimi veikals, bet jau augustā durvis vēra Rimi Purvciems, kas ir otrs vecākais Rimi lielveikals. Kā trešais 10 gadu jubileju šoruden svinēs Rimi Galerijā Centrs.

Rimi lielveikalu tīkla direktore Gunita Ķelle - Ķiesnere stāsta, ka pirms desmit gadiem, kad tika atvērts šis veikals, tā bija īsta sensācija šī rajona iedzīvotājiem, pie veikala durvīm pulcējās lieli iepirkties gribētāju pūļi: "Vislielākais prieks ir par to, ka šis joprojām ir viens no labākajiem mūsu veikaliem, kurā strādā cilvēki ar augstu atbildības sajūtu, kam rūp savs darbs. Šogad veikala vadītāja Sandra Malnace saņēma arī goda zīmi konkursā "Latvijas labākais tirgotājs". Atzīmējot apaļo jubileju, vēlos izcelt un teikt īpašu paldies par ieguldīto darbu tiem septiņiem darbiniekiem, kas veikalā strādā jau kopš tā atklā��anas. Tie ir preču speciālistes Maija Andže un Iveta Ķēniņa, kasieres - pārdevējas Valentīna Lovina, Jeļena Rokjāne un Larisa Skurvide, vecākā kasiere Sandra Rulle un pārdošanas vadītāja Baiba Rutko."

Igaunijas saldējuma ražotājs Balbiino šovasar sāk speciāli Latvijas tirgum paredzētu saldējumu ražošanu. Latvijas tirgū sāk pārdot Star sērijas saldējumu uz kociņa un ģimenes saldējumu sēriju Cremeto. Papildus tam Latvijā sākta arī krējuma saldējuma uz kociņa pārdošana.

„Balbiino zīmols ir pazīstams jau visās Baltijas valstīs, taču patērētāju vēlmes saldējumu veidu izvēlē visās trīs valstīs daudzējādā ziņā ir atšķirīgas,“ stāstīja Balbiino vadītājs Riho Nīls (Riho Niils). „Tāpēc šosezon sākam speciāli Latvijas tirgum paredzētu saldējumu ražošanu. Saldējuma pārdošana veicas vienādi labi gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr bieži noteicošais ir tieši iepakojuma noformējums – tas, cik labi veicas tā paša saldējuma pārdošana, atkarīgs no nosaukuma un iepakojuma.“

„Vasarā galvenokārt tiek pārdoti impulsa saldējumi,“ stāstīja Balbiino mārketinga vadītājs Tēts Aniers (Teet Anier). „Latvijas tirgū šovasar pārdodam trīs dažādu garšu saldējumus uz kociņa no sērijas Star un divu veidu krējuma saldējumu uz kociņa. Vaniļas krējuma saldējums un šokolādes krējuma saldējums Igaunijas patērētājiem jau ir pazīstams, bet Latvijā tie ir unikāli, jo Latvijas saldējumu tirgū analoģiska produkta nav.“

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, informē Konkurences padomes (KP) pārstāve Paula Vilsone.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk KP konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.

2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgo no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

AS Olainfarm koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 15,3 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tas ir par 25% vairāk nekā 2014.gadā un par 8% nekā 2012.gadā, kad tika sasniegts līdzšinējais peļņas rekords - 14,2 miljoni eiro. Koncerna mātes uzņēmums 2015.gadā nopelnīja 14,6 miljonus eiro, par 28% uzlabojot 2014.gadā sasniegto peļņas rādītāju.

Pērn koncerns realizēja produkciju par 97,4 miljoniem eiro. Tas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 93,7 miljoni eiro, un ir labākais pārdošanas rādītājs koncerna vēsturē. Mātes uzņēmuma realizācija 2015.gadā sasniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad tā apgrozījums bija 81,6 miljoni eiro. Arī mātes uzņēmums ir sasniedzis līdz šim augstāko realizāciju.

Virākums jeb 86 % Latvijas iedzīvotāju atzīmē Mātes dienu, turklāt 54 % iesdzīvotāju Mātes dienu uzskata par ļoti nozīmīgu dienu, kuru atzīmē vienmēr, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.

32 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 59 gadiem Mātes dienu uzskata par maznozīmīgu dienu, ko reizēm atzīmē. Kopumā 86 % Latvijas iedzīvotāju Mātes dienu atzīst par svinamu dienu un to atzīmē. Savukārt 13 % iedzīvotāju neatzīmē Mātes dienu.

Salīdzinoši biežāk Mātes dienu par nozīmīgu uzskata iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, latvieši, studenti, skolnieki, laucinieki, kā arī Pierīgas un Latgales iedzīvotāji. Savukārt starp tiem, kas neatzīmē Mātes dienu, biežāk ir iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 59 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo speciālo izglītību, kā arī tie, kas dzīvo vieni paši vai divatā.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 59 gadiem, kuri atzīmē Mātes dienu, šajā dienā apsveic mammas vai saņem sveicienus no bērniem - attiecīgi 40 % iedzīvotāju. Piektā daļa iedzīvotāju Mātes dienā dāvina vai saņem ziedus, kā arī 16 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 59 gadiem pavada šo dienu kopā ar ģimeni. 13 % iedzīvotāju dodas ciemos vai uzņem ciemiņus, kā arī klāj svētku galdu. Savukārt pasākumus ārpus mājām apmeklē 6 % Latvijas iedzīvotāju.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Viens no Igaunijas lielākajiem saldējuma ražotājiem Balbiino šā gada jūlijā pārdevis 852 tonnas saldējuma, kas ir par 34% vairāk nekā tajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. Uzņēmums norādījis, ka tas ir absolūts saldējuma pārdošanas rekords tās 15 gadu vēsturē, ziņo bbn.

«Mēs šobrīd strādājam trīs maiņās un visu diennakti, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc saldējuma,» stāstījis uzņēmuma pārdošanas un biznesa direktors Hindreks Manniks (Hindrek Mannik).

Diena, kad pārdots visvairāk saldējuma, bijis 13.jūlijs.

Balbiino dibināts 1995.gadā. Tas pieder NG Investeeringud un nodarbina 158 cilvēkus.

Latvijas saldējuma un pelmeņu ražotāju Margota nopircis Igaunijas saldējuma ražotājs Balbiino un Latvijas saldēto produktu ražotājs SIA Ariols. Darījuma summa netiek atklāta, raksta laikraksta Dienas bizness.

Laikraksts Dienas bizness raksta, ka juridiski uzņēmums vēl nav pārdots, bet faktiski ir.

Šobrīd nav skaidrs, vai ar Margotas pāriešanu citu īpašnieku rokās kaut kas mainīsies uzņēmuma darbībā, piemēram, vai saldējuma ražotājs joprojām strādās ar to pašu zīmolu.

Margotas darbības rezultāti par pagājušo gadu vēl nav zināmi, bet 2005. gadu uzņēmums beidza ar 4,4 milj. Ls apgrozījumu un 265 783 Ls zaudējumiem. Margotas saldējuma tirgus daļa Latvijā 2005. gadā bija 13%, un tādejādi uzņēmums ierindojās otrajā vietā aiz a/s Rīgas Piena kombināta.

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp janvārī maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadāja 33 337 pasažierus, kas ir par 34,5% mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kopumā Tallink janvārī pārvadāja 538 929 pasažierus, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Kompānija pārvadāja 23 702 kravas automašīnas un treilerus, kas ir par 3,6% mazāk nekā pirms gada un 68 702 pasažieru automašīnas, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2014.gada janvārī.

Pasažieru pārvadājumus traucēja prāmju Baltic Princess un Baltic Queen darbības pārtraukšana remontdarbu dēļ uz, attiecīgi, sešām un 11 dienām.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits starp Somiju un Zviedriju gada izteiksmē janvārī pieauga par 9% līdz 166 058 cilvēkiem. Starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 274 965 pasažieri, kas ir par 3,5% mazāk nekā pirms gada. Starp Igauniju un Zviedriju tika pārvadāti 64 569 pasažieri, kas ir par 10,8% mazāk nekā pirms gada.

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

AS «Olainfarm» revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Uzņēmums pērn ir paplašinājis savu eksporta ģeogrāfiju un realizējis produkciju 66 pasaules valstīs. Lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija. «Olainfarm» grupas peļņa pērn sasniedza 10.8 miljonus eiro.

Kā liecina auditētā konsolidētā 2017. gada pārskata dati, lielāko koncerna realizācijas pieauguma daļu nodrošināja tajā ietilpstošo meitas uzņēmumu realizācijas pieaugums, jo mātes uzņēmuma realizācija pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par nepilnu procentu. 2017. gadā no 34% līdz 35% pieauga Krievijas īpatsvars kopējā realizācijā, savukārt mainīgās ekonomiskās situācijas dēļ no 13% līdz 10% samazinājās realizācijas īpatsvars Ukrainā. Tāpat gada laikā zināms pārdošanas apjomu kritums tika piedzīvots Lielbritānijā, turpretī par 103% augusi realizācija Vācijā, Nīderlandē sasniegts 57% pieaugums, bet Baltkrievijā + 21%. Uzņēmums turpināja aktīvi strādāt pie pārdošanas kāpināšanas visos savos noieta tirgos.

Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija (FM) rūpējas tikai par nodokļiem un nodevām no šīs nozares, nevērtējot, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Tādēļ VK aicina atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares politiku, kas apliecinātu, ka esošā nozares organizācija tiešām vislabāk atbilst sabiedrības interesēm.

2013.gadā apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm pārsniedza 176 miljonus eiro, no kuriem 89% apgrozījuma nodrošināja azartspēles organizējoši, savstarpēji konkurējoši komersanti. 9% apgrozījuma (19,3 miljonus eiro) nodrošināja monopolstāvoklī esošā VAS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.

Latvijai jācenšas piesaistīt daļa no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā paredzētajiem 3.5 miljardiem eiro enerģētikas projektiem.

Tā šodien, uzklausot atbildīgās ministrijas pārstāvjus, lēma Saeimas Eiropas lietu komisija. Latvijai piedāvājums ir vēl jo vairāk interesants, jo 1.75 miljardi eiro paredzēti elektroenerģijas starpsavienojumiem, starp kuriem prioritārs ir Baltijas — Zviedrijas kabelis.

«Pirms būvēt starpsavienojumu, noteikti jānodrošina arī savas elektroenerģijas ražošanas jaudas pietiekamā līmenī, uzbūvējot jauno Kurzemes staciju, jo Skandināvijas valstis ir likušas saprast, ka nav ieinteresētas kabelī ar elektrības deficīta zemi. Turklāt jāizveido arī stabils Baltijas elektroenerģijas tirgus, līdz ar to pie kabeļa ar Skandināviju visticamāk tiks tā valsts, kas pirmā attīstīs savas jaudas. Pašlaik Latvija šajā situācijā ir tomēr nedaudz tālāk tikusi par Lietuvu,» tā U. Sarma.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.