Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Latvijas aptiekai paredzēts pievienot SIA Rūpes Farm aptieka, kas atrodas Rīgā, SIA Stefānijas aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Jūras aptieka, kas atrodas Ventspilī, SIA Gostiņu aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Nikafarm, kas atrodas Olainē, un SIA FB1, kas arī atrodas Olainē.

Kā aģentūrai LETA skaidro Latvijas aptieka valdes loceklis Ilmārs Pajuste, šie aptieku uzņēmumi iegādāti laika posmā no 2015.gada decembra līdz 2016.gada beigām. Visas šo uzņēmumu pārvaldītās aptiekas ar zīmolu "Latvijas aptieka" sākušas strādāt pērn.

Kopumā 2016.gada beigās zīmola Latvijas aptieka tīklu veidoja 63 aptiekas. Reorganizācija ir noslēdzošais uzņēmumu pievienošanas posms uzņēmumam "Latvijas aptieka", norāda Pajuste.

Jau izsenis Olaine tiek asociēta ar rūpniecisko ražošanu; būtiski paplašināties plāno biznesa un loģistikas parki, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Olaines novadā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem valstī, strauji attīstās farmācijas un ķīmijas uzņēmumi. Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.–2030. gadam paredz vērtīgās ražošanas scenāriju, kura mērķis ir radīt pēc iespējas vairāk labi apmaksātu darba vietu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, Olainē pagājušā gada nogalē ir izveidots un darbojas nodibinājums Olaines novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs. To izveidoja Olaines novada dome un Olaines uzņēmēju biedrība, bet kā partneris ņem dalību Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledža. «Vēlējāmies radīt simbiozi starp pašvaldību, uzņēmējiem un augstākās izglītības mācību iestādi,» saka Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs. Viens no galvenajiem šī nodibinājuma uzdevumiem būs mērķtiecīgi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu. «Centīsimies uzņēmējus informēt par iespējām pašiem pieteikties dažādos ES finansētos projektos, kā arī izmantosim pieejamās ES struktūrfondu iespējas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vides infrastruktūru,» saka domes priekšsēdētājs.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana pati par sevi nerisinās pastāvošās problēmas, pauda Jānis Bethers, Enefit valdes priekšsēdētājs.

Elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā varētu tikt atlikta vismaz līdz šā gada beigām, nevis tikt īstenota no aprīļa sākumā, kā plānots iepriekš, trešdien raidījumā 900 sekundes pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Patlaban viņa juristiem un ekonomikas konsultantiem ir lūgusi izvērtēt iespējas atlikt elektrības tirgus liberalizāciju un iespējamos risinājumus.

«Tikai termiņu pārcelšana nenovērsīs škēršļus, kas liedz tirgus atvēršanai Latvijā kļūt par efektīvu un uz patērētāju ieguvumiem vērstu procesu - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā,» norādīja Igaunijas kompānijas Enefit vadītājs J. Bethers.

Kompensāciju izmaksāšana maznodrošinātajiem par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju nebūs īstermiņa jautājums, tāpēc risinot šo jautājumu ir jādomā ilgtermiņā, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš piekrīt, ka mēs esam nonākuši diezgan smagā situācijā, lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršana būs arī Latvijas politiskās stabilitātes jautājums.

«Tirgus atvēršana varētu palīdzēt regulēt elektrības cenu, bet paralēli ir jāatceras, ka mums tas dārgi maksās. Ir jārēķinās, ka šis jautājums ir komplekss un ietekmēs daudzus,» sacīja Bērziņš.

Jau ziņots, ka piecas nedēļas līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām joprojām nav skaidrs, kā mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem tiks kompensēts elektrības cenas kāpums.

Pašlaik mājsaimniecības elektroenerģiju pērk par regulētu cenu pēc diviem tarifiem. Starta tarifs, kas paredzēts pirmajām 1200 kilovatstundām, ir 11,64 centi par kilovatstundu, bet pēc tam tiek piemērot pamata tarifs - 15,15 centi par kilovatstundu. Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS Latvenergo mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kilovatstundu.

Latvijā gāzes tirgus atvēršanas process nebūs viegls, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Latvijā gāzes tirgus atvēršana nebūt nebūs viegls process arī šoreiz. Ja mēs atceramies, jau 2001.gadā Latvijā tika uzsākts gāzes tirgus atvēršanas process. Katru reizi, kad tika pieņemts, kāds lēmums par gāzes tirgus atvēršanu, tas bija ar atliekošu raksturu un tā mēs esam nonākuši šobrīd jau līdz 2017.gadam, kad aprīlī beigsies privatizācijas līgums. Es no savas puses to redzu, ka tā ir tā «X» stunda, un mums jau šobrīd steigšus ir jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai līdz tam brīdim gāzes tirgus arī praktiski tiktu atvērts, lai šeit būtu iespējama konkurence un Latvijas patērētāji varētu maksāt zemāku cenu par gāzes piegādēm,» sacīja ministre.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) brīdināja, ka šoks par elektroenerģijas tirgus atvēršanas sekām nākamgad varētu būt vēl lielāks.

Uzstājoties LPS domes sēdē, Vilks norādīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana uz nākamā gada 1.janvāri varētu sagādāt lielāku šoku. «Ir jāgatavojas, ka inflācija nākamā gada janvārī būs krietni vien augstāka,» brīdināja ministrs.

Viņš gan arī pauda cerību, ka komersanti, kas pievienosies elektroenerģijas tirgum, būs labāk sagatavojušies.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pašvaldībām uzsvēra, ka liberalizācijai, lai arī tā atlikta, ir jānotiek. Agrāk vai vēlāk ir jāsagatavo iespēja citiem spēlētājiem ienākt elektroenerģijas tirgū. Viņa paskaidroja, ka tas ir valsts drošības jautājums, kā arī ir iespējama lielāka konkurētspēja un elektrības tarifu mazināšanās.

50% Latvijas iedzīvotāju atbalsta elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu, paužot gatavību izvērtēt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumu atbilstību saviem elektrības lietošanas paradumiem un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu, liecina SKDS aptaujas rezultāti.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanu neatbalsta 17% Latvijas iedzīvotāju, 13% - drīzāk neatbalsta, savukārt 20% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.

Aptaujas laikā kopumā visās sociāldemogrāfiskajās grupās vērojams līdzīgs atbalsts elektroenerģijas tirgus atvēršanai, tomēr lielāks atbalsts vērojams respondentu vidū vecuma grupā no 25–34 gadiem, ar augstāko izglītību, augstākiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošajiem.

Analizējot respondentu viedokli pēc nodarbošanās, secināms, ka lielāks atbalsts elektroenerģijas tirgus atvēršanai vērojams starp publiskajā sektorā strādājošajiem – 55% gadījumu, privātajā sektorā strādājošie – 54% gadījumu, savukārt nestrādājošo respondentu vidū ir vērojams vismazākais atbalsts – 42% gadījumu.

Lai skaidrotu elektroenerģijas tirgus pilnīgas atvēršanas galvenos aspektus, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi video prezentāciju, informēja EM pārstāvji.

2014.gada budžeta likumprojektā, par ko ceturtdien 1.lasījumā lems Saeima, iekļauti arī vairāki ar elektroenerģijas tirgu saistīti jautājumi, tostarp elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana Latvijā, iesaistot tirgū arī mājsaimniecības.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju, 50% iedzīvotāju atbalsta pilnīgu tirgus atvēršanu, paužot gatavību izvērtēt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumu atbilstību saviem elektrības lietošanas paradumiem un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas galvenie ieguvumi ir lielāka konkurence tirgotāju sektorā, lielāka pakalpojuma plānu izvēle, caurskatāmāka, saprotamāka un konkurētspējīgāka elektrības cena lietotājiem, skaidro EM. Elektroenerģijas tirgus atvēršanā var vilkt paralēles ar situāciju 90.gadu sākumā telekomunikāciju jomā, kad Latvijā bija pārstāvēts tikai viens fiksētais sakaru operators, kas dominēja tirgū un diktēja cenas. Tirgum atveroties, ienākot jauniem spēlētājiem un saasinoties konkurencei, veidojās spiediens uz cenām, kas tirgus dalībniekiem lika kļūt efektīvākiem, un patlaban Latvijā telekomunikāciju jomā cenas attiecība pret kvalitāti ir viena no labākajām Eiropā. Ieguvēji no atvērta tirgus un konkurences ir visi, norāda EM.

Vides apsaimniekošanas kompānija AS "Eco Baltia" investēs vairāk nekā desmit miljonus eiro PET pārstrādes rūpnīcas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržā "Nasdaq Riga".

"Eco Baltia" koncernā ietilpstošais uzņēmums AS "PET Baltija" nomās ražotnes telpas no SIA "Piche". "Eco Baltia" projektā investēs desmit miljonus eiro, kamēr kopējās projekta investīcijas aplēstas 35 miljonu eiro apmērā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "PET Baltija" rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Eiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā. Tās kopējā iekštelpu platība, iekļaujot ražošanas, kā arī biroju un koplietošanas telpas, sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru. Āra platība aptvers aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

Projektā paredzēta pakāpeniska pašreizējās "PET Baltija" ražotnes pārcelšana no Jelgavas uz jaunajām ražošanas telpām Olainē.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” sadarbībā ar Olaines novada pašvaldību no šā gada jūnija sācis jaunu iniciatīvu, kuras ietvaros katrs Olaines novadā deklarētais jaundzimušais saņems pūriņu ar mazulīša aprūpei nepieciešamām lietām vairāk nekā 50 eiro vērtībā.

Ņemot vērā Olaines novadā deklarēto jaundzimušo skaitu, gadā tie būs vismaz 200 pūriņi, to kopējai vērtībai pārsniedzot 10 000 eiro. Katrā pūriņā iekļautas pirmās zīdaiņu drēbītes, sedziņa, rotaļlieta, higiēnas preces un citas jaundzimušā aprūpei nepieciešamas lietas.

“Bērniņa ienākšana ģimenē ir liels prieks un arī atbildība. Jauna ceļa sākumā ikvienam ir vajadzīgs iedrošinājums – kur nu vēl sākot kaut ko tik varenu kā dzīve. Tāpēc esam priecīgi, ka varam sniegt savu atbalstu ģimenēm mazā cilvēka pirmajos dzīves brīžos. Mūsu dāvātais pūriņš kalpos kā neliels atspaids ģimenei, apliecinot, ka Olainē, Latvijas farmācijas galvaspilsētā, katrs jauns iemītnieks ir mīļi gaidīts un šeit ir atbalstoša vide, kurā viņam augt un īstenot savus sapņus,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvija pirmā no Baltijas valstīm atver vēstniecību Korejā; sākumā izaicinājums – pievērst uzmanību

Jārēķinās, ka iespējamam korejiešu darījumu partnerim vispirms pāris reižu uz šejieni būs jāatbrauc, saka pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars. Pēc Ņūdeli Indijā un Abu Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos Seula ir nākamā, kur Latvija atver vēstniecību, ievērojot uzņēmēju intereses.

Vai tas, ka Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pirmā, nozīmē, ka mēs viņiem interesējam vairāk?

Es tā neteiktu. Pats fakts, ka Korejas vēstniecība ir tikusi atvērta, ir rādītājs, ka interese pieaug, jo līdz šim vēstnieks rezidēja Stokholmā. Bet jāņem arī vērā, ka valstij ar 50 miljoniem iedzīvotāju, lielu diplomātisko korpusu un plašu pārstāvniecību tīklu atvērt jaunu vēstniecību ir vienkāršāk, un mūsu jaunā vēstniecība Seulā tiks atvērta visai drīz pēc Korejas vēstniecības atvēršanas Rīgā. Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pēc Japānas un Ķīnas.

No 1. janvāra atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām, cenu kāpums ir neizbēgams, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām palikuši tikai divi mēneši – tām mājsaimniecībām, kas no janvāra gribēs mainīt elektroenerģijas pārdevēju, sava izvēle jāizdara līdz 15. decembrim. Ņemot vērā, ka Latvijas valdība jau vairākkārt ir grasījusies elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām atvērt, bet pēc tam pēkšņi ir pārdomājusi, ļaujot mājsaimniecībām palikt pie regulētajiem tarifiem, elektrības tirgotāji šoreiz ar saviem piedāvājumiem patērētājiem nākt publiski nesteidzas. Sadales tīkls mājaslapā ir minēti seši komersanti, kas potenciāli varētu piedāvāt Latvijas mājsaimniecībām elektrību – Latvenergo, BCG Riga, Baltcom TV, 220 Enerģija, Starfit Energy un Win Baltic.

Novembrī sagaidāms otrais lasījums Saeimā par Enerģētikas likuma grozījumiem, kas attiecas uz dabasgāzes tirgus atvēršanu un AS Latvijas gāze sadalīšanu.

AS Latvijas Gāze pozīcija attiecībā uz dabasgāzes tirgus atvēršanu balstās 1997. gadā noslēgtajos uzņēmuma privatizācijas līgumos, kuros stratēģiskie investori apņēmās risināt tālaika uzņēmuma smago finansiālo situāciju, nodrošināt dabasgāzes piegādes un attīstīt uzņēmumu. Savukārt valsts pretim apņēmās nodrošināt uzņēmumam 20 gadus ekskluzīvas gāzapgādes tiesības, kā arī nodrošināt iespēju strādāt kā vertikāli integrētam un nesadalītam uzņēmumam, uzskatot to par visefektīvāko pārvaldes formu. Būtiski minēt, ka valsts līgumos apsolījās nepieņemt politiskus lēmumus attiecībā uz uzņēmumu.

Uzņēmums ļoti labi apzinās, kā pēdējos desmit gados mainījies dabasgāzes tirgus Eiropā, un vienmēr ir rēķinājies ar to, ka 2017. gadā beigsies tā ekskluzīvās gāzapgādes tiesības. Tādēļ uzņēmumam ne šobrīd, ne iepriekš nav bijuši iebildumu pret dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gada 3. aprīlī, kad beidzas privatizācijas līgumu termiņi.

Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas jautājumā iespējamie scenāriji ir gan elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana, gan kompensācijas mazturīgajiem atvērtā tirgū, šodien pēc Vienotības, Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

Frakcijas sēdē secināts, ka tirgus atvēršanai un tarifu pieaugumam nav kopsakarību, pauda frakcijas priekšsēdētājs. Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss politiķiem paskaidrojis, ka gan tirgus atvēršanas, gan neatvēršanas gadījumā tiks «sniegts tarifu pieaugums» un tarifi ies uz augšu, skaidroja frakcijas priekšsēdētājs.

Taujāts, kamdēļ tad viņš nepaziņo, ka izslēdz iespēju par tirgus liberalizācijas atlikšanu, Zaķis atbildēja, ka bija iespējami vairāki scenāriji. Viens no iespējamajiem scenārijiem ir tirgus atvēršanas atlikšana jeb «pārlikšana uz priekšu». Bet ir arī otrs scenārijs, kas ņem vērā budžetā paredzētos 2,5 miljonus latu (3,6 miljonus eiro), kas domāti, lai mazturīgajiem cilvēkiem kompensētu iespējamo tarifu pieaugumu.

Rīgas satiksme pakāpeniski pāriet uz sistēmu, kad pasažieri, lai iekāptu un izkāptu no sabiedriskā transporta, durvis varētu atvērt paši ar speciālu pogu palīdzību, kas iebūvētas visos jaunākā tipa sabiedriskā transporta līdzekļos.

Lai īstenotu šo ieceri, Rīgas satiksme 19. septembrī uzsākusi informatīvo kampaņu «Nospied pogu un atver durvis pats!». Kampaņas laikā pasažieri sabiedriskajā transportā un pieturvietās tiks informēti par jauno sistēmu.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka šīs sistēmas ieguvums ir izvairīšanās no liekas durvju virināšanas. «Ņemot vērā to, ka galvaspilsētā attālumi starp pieturvietām ir salīdzinoši nelieli, sabiedriskā transporta līdzeklis tos bieži vien veic īsā laika posmā. Lai lieki nevērtu durvis, tādējādi ziemas periodā atdzesējot salonu, bet vasaras periodā izlaižot atdzesēto gaisu, pasažieri paši varēs regulēt durvju atvēršanu, nodrošinot komfortablāko temperatūru sabiedriskā transporta salonā,» teikts Rīgas satiksmes paziņojumā.

Zinot, ka drīzumā Latvijā durvis jāver pirmajam pasaulē populārās sviestmaižu ātrās ēdināšanas ķēdes Subway restorānam, biznesa portāls db.lv šajā sakarā iztaujāja SIA Submarine Latvia valdes priekšsēdētāju Aigaru Kaugaru.

Restorāna atvēršana Latvijā notiks uz franšīzes principa.

Kad plānots Latvijā atklāt pirmo Subway restorānu? Vai notikusi aizkavēšanās?

Submarine Latvia SIA pirmo Subway restorānu Latvijā atvērs jūnija vidū. Sagatavošanās darbi tika uzsākti jau agrā pavasarī. Subway ir augstas prasības noteikto kvalitātes standartu ievērošanā, tāpēc gan remontdarbi, gan iekārtojums prasa noteiktu laiku. Darāmo darbu bija daudz, un šobrīd tie ir paveikti – izremontētas telpas, uzstādītas iekārtas, darbinieki ir bijuši Subway organizētās mācībās un nokārtojuši eksāmenus.