MarketWatch ceturtdien publicējis komentāru ar nosaukumu: «Rokas ārā vai rokas dziļāk?», kurā apraksta Latvijas situāciju, sākot no neatkarības atgūšanas līdz šodienai, atgādina ekonomistu sacīto par Latvijas cīņu ar krīzi, kā arī salīdzina Latvijas situāciju ar to, kas ir Grieķijā.
Stāstu medijs sāk ar to, ka Latvijā 1993.gadā rubli aizstāja lats, kā arī piemin tolaik 31 gadu veco centrālo baņķieri Einaru Repši, kurš sacījis, ka jaunieviestais lats ietver brīvu cilvēku centienus uzbūvēt brīvu ekonomiku.
Medijs arī atgādina, ka kopā ar saviem kaimiņiem Latvija deviņdesmito gadu beigās un jaunās tūkstošgades sākumā uzplauka, tajā ienāca zviedru bankas, piedāvājot lētus kredītus, kas veicināja nekustamā īpašuma bumu. 2006.gadā Latvijas ekonomika pieauga par 10%, kas bija straujākā izaugsme Eiropas Savienībā.
Taču, kamēr latvieši «ballējušies», izšķērdīgā valdība ignorējusi brīdinājuma zīmes par pieaugošo inflāciju un tirdzniecības deficītu.
MarketWatch raksta, ka 2009.gada martā «svaiga koalīcija apsolīja visu sakārtot un buldogam līdzīgais Repše atgriezās, lai kļūtu par finanšu ministru». Krīzē Repše vainojis iepriekšējo valdību nespēju sabalansēt budžetu un veidot rezerves, kad laiki bija labāki.
Latviju un Grieķiju tagad saistot finanšu krīze, kas piespieda abas valstis meklēt palīdzību no ārpuses. Medijs atgādina, ka Latvija pie Starptautiskā Valūtas fonda vērsās 2008.gada decembrī, un sākotnēji fonds ierosināja valūtas vērtības samazināšanu, lai atjaunotu konkurētspēju, bet latvieši esot tam pretojušies, norādot, ka valstij ir būtiski pievienoties eirozonai. Šo mērķi atbalstot lielākā daļa Latvijas politiķu. SVF un Eiropas Savienība piekrita palīdzēt, vienlaikus brīdinot, ka fiskālā līdzsvara atjaunošana šādā veidā nozīmēs vēl lielāku izdevumu samazināšanu un lielākus nodokļus.
Repše entuziastiski esot pastāvējis par taupību, pasludinot: «Mēs izvēlamies deflāciju.» Kā arī sacījis, ka «stingrus pasākumus jāīsteno stingriem cilvēkiem.» Tie patiešām esot bijuši stingri pasākumi. Repše paziņojis par pensiju samazināšanu par 30%, ko tomēr tiesa atcēla. Slēgtas slimnīcas, samazināti izdevumi veselības aprūpei, apcirptas jau tā zemās skolotāju un medmāsu algas.
«Izcilus ekonomistus pārņēma šausmas, un viņi sacīja, ka nabadzīga nācija nevarēs absorbēt šādus samazinājumus,» raksta medijs. Piemēram, Pauls Krugmans sacījis, ka devalvācija šķita nenovēršama. Lars Kristensens no Danske Bank izteicies, ka piesaistes saglabāšana ir neiespējamā misija. Latvieši, pēc viņa vārdiem, centās darīt to, ko neviens nekad nav darījis, samazinot algas un cenas lejupslīdes laikā, lai atjaunotu konkurētspēju.
«Tad kādi tam visam ir rezultāti?», vaicā medijs, atgādinot, ka 2009.gadā Latvijas ekonomika saruka par 18%, kas bija lielākais kritums Eiropas Savienībā. Bezdarbs ir pieaudzis līdz vairāk nekā 22%, kas arī ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Valsts sektorā strādājošo algas samazinātas par 23%. Taču esot arī pozitīvas ziņas - pazudis tirdzniecības deficīts un sarucis fiskālais deficīts. Valūtas piesaiste ir saglabāta, un Repše un premjers Valdis Dombrovskis joprojām ir pie varas.
«Vai Latvijas brutālā taupības programma ir izdevusies?» vaicā MarketWatch. Desmonds Lačmans no American Enterprise Institute uzskatot, ka nē. Viņa viedoklis ir, ka vietējās ekonomikas iznīcināšana, lai saglabātu valūtas piesaisti nav nekāds panākums. Norādot uz prognozēm, ka Latvijas ekonomika šogad saruks vēl par 4%, viņš sacījis, ka «Latvijas spēle vēl ir tālu no beigām».
Atbildot uz jautājumu, vai Grieķijai vajadzētu īstenot tādus pašus taupības pasākumus kā Latvijai, medijs citē ASV eksperta Andersa Aslunda sacīto, ka situācijas abās valstīs ir diezgan atšķirīgas un Grieķija saskaras ar lielākām problēmām. Latvijai, pēc viņa sacītā, ir elastīgs darba tirgus un sociālais miers, bet Grieķijā situācija ir pretēja. Grieķijai esot grūtāk pagriezt laiku atpakaļ.
Latvija joprojām uzskata, ka dalība eirozonā ir risinājums tās problēmām. Pagājušajā nedēļā, kad SVF izteica labvēlīgus komentārus par Latvijas panākumiem, amatpersonas Rīgā atkārtoja savu nodomu drīzumā izpildīt prasības dalībai eirozonā un pievienoties tai 2014.gadā, raksta medijs, piebilstot: «Taču, ņemot vērā problēmas Grieķijā, Spānijā un citās Vidusjūras dalībvalstīs, skeptiķi varētu jautāt, vai tad joprojām vēl būs eirozona, kur Latvijai pievienoties.»