No ieņemamā amata piektdien atbrīvots Jūrmalas pilsētas mēra vietnieks Māris Dzenītis. Kā iemeslu savai atcelšanai M. Dzenītis nosauc nesaskaņas izstrādājot pilsētas attīstības plānu.

M. Dzenītis pastāstīja, ka Jūrmalas attīstības plāna turpmākajiem 12 gadiem sagatavošanas laikā radušās nesaskaņas. Sarunā ar Db.lv bijušais Jūrmalas mēra vietnieks M. Dzenītis norādīja, ka vēlējies Jūrmalā redzēt vairāk kūrortteritoriju, kā arī attīstītu pludmales infrastruktūru.

Tāpat M. Dzenītis sacīja, ka viņam neesot bijuši pieņemami atsevišķu kolēģu piedāvājumi, kā dēļ radušās nesaskaņas. M. Dzenītis arī uzsvēra, ka pilsētas attīstības plānam jābūt vērstam uz pilsētu, bet domē neesot vēlējušies redzēt izmaiņas.

Vaicāts par saviem nākotnes plāniem M. Dzenītis norādīja, ka esot «pašpietiekams cilvēks» un domājot darboties biznesā un, ka viņš joprojām paliekot Jūrmalas domes deputāts.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Turpmāk par jautājumiem, kas skars drošību, Parex bankā atbildēs bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) veidotājs Uldis Dzenītis, DB apstiprināja bankas pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Parex bankā U. Dzenītis vadīs Drošības direkciju, un viņa atbildības joma būs iekšējie drošības jautājumi, kā arī bankas ekonomisko interešu aizsardzība.

«Ņemot vērā Parex bankas darbības specifiku, kas ir saistīta ar ievērojamu naudas līdzekļu atgūšanu, un līdz ar to neapšaubāmi skars atsevišķas ekonomiskās intereses, sagaidāms, ka mūsu centieni atgūt valsts ieguldījumu izsauks nopietnu pretdarbību. Tādēļ ekonomiskās drošības jautājumi mums ir vitāli svarīgi,» uzsver Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams.

Šā gada augustā U.Dzenītis pēkšņi atstāja daru SAB, kur bija strādājis no 1995. gada. Kā oficiālais iemesls 46 gadus vecā darbinieka pēkšņajai aiziešanai tiek minēta došanās izdienas pensijā. Savukārt biroja mājas lapā vēl augusta vidūļ esot bijis atrodams apraksts par U.Dzenīti kā priekšnieka vietnieku, lai gan, pēc raidījuma Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām, šo amatu jau ieņemot cits darbinieks. U.Dzenītis plašāk savu aiziešanu nekomentēja.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Trīs no četriem pilnvarotās personas noslēgtajiem darījumiem ir atcelti, bet ceturtais – nav. Rīgas pilsētas centra rajona tiesa ir nolēmusi apmierināt SIA ATB 1, SIA Nemo Holdnigs un SIA Askanio prasību par kopumā 50 miljonu eiro piedziņu no uzņēmēja Borisa Tetereva.

Viņa vārdā iepriekš pilnvarotā persona Jeļena Lapsa iegādājusies projektu Kāpa, turklāt šis lēmums nav pārsūdzams, Db pastāstīja SIA Nemo Holdings un SIA Askanio līdzīpašnieks Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis.

Kopumā J. Lapsa bija noslēgusi četrus darījumus, tādējādi nopērkot dažādus īpašumus par palielinātām cenām. Trīs no šiem darījumiem tiesas ir atzinušas par spēkā neesošiem, taču tikai ceturto, visdārgāko, atzina par spēkā esošu. «Latvijā ir bijuši četri mēģinājumi no Teterevu ģimenes ar Jeļenas Lapsas palīdzību izkrāpt naudu. Trīs mēģinājumus Rīgas un Vidzemes apgabaltiesa ir apturējusi, tagad ir aktuāls ceturtais mēģinājums, kas iespējams var kļūt par lielāko afēru Latvijā. Līdzīgi kā iepriekšējās reizēs arī par Kāpas projektu dēvētājā gadījumā ne B. Teterevs, ne viņa sieva Ināra Tetereva nav lūgusi Jeļenu Lapsu pirkt nekustamo īpašumu, viņi arī nav bijuši informēti par gaidāmo darījumu, tāpēc diskusija par pirkšanu, vai cenu šeit ir nevietā. Lietas patiesos apstākļus noskaidros policija, kas uzsākusi aktīvu izmeklēšanas darbu,» norāda B. Tetereva runasvīrs Ēriks Matulis.

Atkritumu un lūžņu vairumtirgotājas SIA Nemo Holdings valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties Mārim Dzenītim, liecina Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – M. Dzenītis un Oksana Jurkeviča.

Jūrmalnieks M. Dzenītis iepriekš SIA Nemo Holdings valdes locekļa amatā darbojās laika posmā no 1997. gada līdz 2010. gada vasarai. M. Dzenītis ir pirmais atrakciju parka Nemo īpašnieks, Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents, Latvijas kredītņēmēju apvienības dibinātājs, Jūrmalas Nevalstisko organizāciju apvienības prezidents. Tāpat viņam pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA KMM Metāls, SIA Nemo Mājas, SIA Nemo Route, SIA Askanio u.c.

M. Dzenītis ieņem arī amatus Jūrmalas pilsētas domē.

Parex bankas pārņemšanas laikā informācija par klientiem un viņu kontiem Parex bankā nokļuva Aizkraukles bankas rīcībā, var secināt no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Zvērinātu advokāta biroja Eversheds Bitāns veiktajā Legal Due diligence (padziļinātā izpēte) minēts, ka informācija, kas uzskatāma par komercnoslēpumu, nonākusi a/s Aizkraukles banka rīcībā. Saskaņā ar revīzijas tekstu, toreiz finanšu ministrs uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesniegt izskatīšanai lēmuma projektu par prasības sagatavošanu pret bijušajiem Parex akcionāriem ar nepieciešamo rīcību.

DB jau vēstīja, ka šī gada pavasarī Aizkraukles banka uzrunājusi fiziskas personas, kas ir gan privātpersonas, gan juridisku personu pārstāvji, kuriem ir konti Parex bankā.

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Par vienu no skaļākajiem Jūrmalas darījumiem, kurā iesaistīts domes deputāts Māris Dzenītis, kriminālprocesu uzsākusi VID Finanšu policija, vēsta žurnāls Dienas Bizness/Lietišķā Diena.

Kriminālprocess ierosināts pret Jūrmalas domes deputātu Māri Dzenīti un ar viņu saistītajiem uzņēmumiem SIA ATB 1, SIA Askanio un SIA Nemo. Process gan pagaidām ierosināts pēc Krimināllikuma 19. nodaļas, nevis kāda konkrēta šī likuma panta. Šajā nodaļā apkopoti «Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā». Tas, kādus tieši iespējamos noziedzīgos nodarījumus ir veicis M. Dzenītis vai kāda cita persona, pagaidām nav zināms, tas tiks konkretizēts izmeklēšanas laikā, iegūstot papildu informāciju un pierādījumus, norāda VID.

M. Dzenīša un minēto trīs firmu vārds izskanējis saistībā ar 50 milj. eiro darījumu - nekustamā īpašuma iegādi vietā, kur paredzēts attīstīt projektu Kāpa. Kā zināms, VID Finanšu policija galvenokārt izmeklē noziegumus, kuru rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetā, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumā.

Lietuvā Druskininkos tiks atklāts vērienīgs slēpošanas atpūtas komplekss Snoras Snow Arena, raksta Verslo Žinios.

Šīs iekštelpu slēpošanas nogāzes ir pirmais šāda veida ziemas izklaides komplekss Baltijas valstīs. Tiek lēsts, ka projekta izmaksas sasniedz aptuveni 106 miljonus litu (21,6 miljoni latu).

Slēpošanas kompleksā ietilpst iesācēju un galvenā trase, kas ir savienota ar āra slēpošanas trasi, kuru varēs izmantot brīdī, kad gaisa temperatūra būs zemāka par plus pieciem grādiem.

Kompleksā ir arī snovborda parks, slēpošanas skola, bērnu atrakciju parks, kafejnīcas, restorāni, no kuriem viens ir ierīkots 47 metru augstumā. Kā ziņots arēnas mājas lapā, slēpošanas cena darbdienās pieaugušajiem svārstīsies no 45 līdz 65 litiem (apmēram 9 – 13 latiem), brīvdienās no 55 līdz 75 litiem (11 līdz 15 latiem).

Administratīvā rajona tiesa atstājusi spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru Aizkraukles bankas 2009.gadā īstenotā komercprakse atzīta par negodīgu, norāda PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Viņa sacīja, ka ar PTAC lēmumu bankai toreiz tika uzlikts tiesisks pienākums izbeigt negodīgo komercpraksi, kā arī piemērots 8000 latu naudas sods. Tiesa Aizkraukles bankas prasību atcelt PTAC lēmumu noraidījusi, kā arī atzinusi, ka bankai uzliktais naudas sods ir atbilstošs un adekvāts, informēja PTAC pārstāve.

Jau ziņots, ka 2009.gada sākumā Aizkraukles banka izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās pieprasīja iesniegt vairākus dokumentus par patērētāju un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli, vienlaikus informējot, ka banka plāno ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu piecu latu apmērā. Vēstulēs banka norādīja, ka gadījumā, ja patērētāji nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu, savukārt, daļai no patērētājiem vēršoties bankā, kredītiestāde piedāvāja parakstīt papildvienošanās ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, tostarp ar ietvertiem netaisnīgiem un patērētājiem nelabvēlīgākiem līguma noteikumiem. Papildvienošanās ar izmainītiem līguma noteikumiem tika slēgtas arī ar tiem patērētājiem, kas nevarēja vai nevēlējās bankai iesniegt pieprasītos dokumentus pilnā apmērā.

Aizkraukles uzņēmēju regulārās sanāksmes, kas līdz šim notika Aizkraukles novada pašvaldības sēžu zālē, turpmāk rīkos dažādos novada uzņēmumos, tos apmeklējot, atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Atsaucoties Aizkraukles novada uzņēmēju ierosinājumam, ikmēneša informatīvās tikšanās, kurās piedalās arī Aizkraukles novada pašvaldība, nolemts turpmāk rīkot kā pieredzes apmaiņas tikšanās.

Nākamā kopīgā sanāksme un pirmā pieredzes apmaiņas tikšanās notiks 9. oktobrī SIA Piran Media Group Aizkrauklē, Maurēnu ielā 8. Vizītes laikā sadarbības partneri, pašvaldības pārstāvji, ieinteresētie jaunieši un citi tiks tuvāk iepazīstināti ar uzņēmuma darbību un specifiku, kā arī varēs pārrunāt aktuālāko uzņēmējdarbības jomā.

Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot arī jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti.

Tomēr ap 86% bankas akciju īpašumā saglabājuši līdzšinējie lielākie akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis (kopā ar Niku Berni). Par to, kāpēc banka spēra šādu soli un kādi ir tās nākotnes plāni, intervijā DB pastāstīja E. Bernis.

Par cik Aizkraukles banka ir palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus? Kāpēc tas tika darīts?

Pēdējā pusgada laikā būtiski pieauga apjomi visos biznesa segmentos - privāto un korporatīvo personu apkalpošanā, to kreditēšanā, operācijās ar vērtspapīriem, aktīvu pārvaldē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad biznesa apjomi pieauguši vismaz par 30%, tajā skaitā aktīvu, ieņēmumu, arī operāciju skaita ziņā. Šāds biznesa pieaugums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt kapitālu. Palielinājām pamatkapitālu par 6,5 miljoniem latu, papildus emitējot jaunas akcijas 10% apjomā. Lai gan emisija bija slēgta un piedāvājumi tika izteikti ierobežotam dalībnieku lokam, kopīgais apmaksātais pieteikumu apjoms bija virs deviņiem miljoniem latu - par 40% pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķus pieprasījumus apmierinājām daļēji.

VSIA Paula Stradiņu Klīniskās universitātes slimnīca nomainījusi savu padomi – valdes priekšsēdētāja amatu ir pametis Arnolds Atis Veinbergs un viņa vietā kopš 20. jūlija stājies Modris Dzenītis, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

«Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs A. A. Veinbergs personīgu iemeslu dēļ nolēmis vairs nekandidēt uz Stradiņa slimnīcas valdes locekļa amatu un darba līgumu ar Veselības ministriju nepagarināt,» jau gada sākumā vēstīja Latvijas Medicīnas portāls. Par savu lēmumu Veselības ministrijai A. A. Veinbergs paziņojis jau pērnā gada oktobrī. Viņš bija Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs kopš 2006. gada.

Stradiņu klīniskā slimnīca 2009. gadā apgrozījusi 57,272 miljonus latu un žurnāla TOP500 veidotajā sarakstā iekļuvusi Lielāko Latvijas uzņēmumu topa 42. vietā.

Jūrmalas pašvaldība no nerezidentu investīcijām finansiālu labumu nemaz nejūt, atklāj Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis.

Viņš Dienai norāda, ka tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais labums, investē reti.

«Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli,» saka M.Dzenītis. Viņš skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.

Pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūtot. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūtot finansiālu guvumu arī no NĪN.

Aizkraukles bankas auditētie zaudējumi 2010. gadā sasniedza 6,9 miljonus latu, bet šogad banka plāno strādāt vismaz ar 15 miljonu latu peļņu.

Aizkraukles bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2010. gadā pirms uzkrājumu izveidošanas nedrošiem parādiem bija 46,2 miljoni latu, bet uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem gada beigās sasniedza 65,4 miljonus latu, informē banka. Kopumā no 2007. gada līdz 2010. gada beigām banka ir izveidojusi uzkrājumus 86,2 miljonu latu apmērā.

Aizkraukles bankas noguldījumu apjoms 2010. gada beigās sasniedza 1,25 miljardus latu, kas gada laikā pieauguši par 379 miljoniem latu jeb 43,6%, kas būtiski pārsniedz gada sākumā plānoto noguldījumu pieaugumu. Bankas neto aktīvu apjoms gada beigās bija 1,38 miljardi latu, kapitāls un rezerves bija 75,4 miljoni latu, kas gada laikā pieaugušas par 1,3 miljoniem latu. Līdz ar to kapitāla pietiekamības rādītājs gada beigās bija 12,45%(norma 8%), bet likviditātes rādītājs bija 68,1% (norma 30%).

Jūrmalas pilsētas dome šodien nolēmusi parakstīt trīspusējo līgumu par jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkošanu.

Sadarbības līguma termiņš būs viens gads.

Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis informēja, ka Jaunā viļņa rīkotāji no savas puses līgumu parakstījuši jau februāra sākumā.

Līguma projektā iestrādāts, ka līgums tiek slēgts tikai uz gadu, kā arī ir pievienoti divi punkti, kas skar VIP zonu, tai skaitā jautājumus par ēdināšanu, reklāmas izvietošanu un VIP biļešu tirdzniecību.

Jau ziņots, ka konkursa organizators un komponists Igors Krutojs februāra sākumā izplatīja paziņojumu, ka jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā vairs nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Skandalozais darījums ar investora piesaisti projektam Kāpa kļūst arvien miglaināks.

Centieni strīdā iesaistīt banku, viens advokāts dažādām pusēm (kurš gan to noliedz), netipiski ātra lēmuma pieņemšana tiesā – tas viss raksturo «Kāpas viltus investora» lietas strīdu. Uzņēmēja Borisa Tetereva runasvīrs Ēriks Matulis Db teica, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums tiks pārsūdzēts. Db jau ziņoja, ka tiesa pieņēmusi lēmumu, ka B. Teterevam tomēr jāmaksā 50 miljoni eiro par Kāpas projektu.

Db rīcībā ir nonākusi Jeļenas Lapsas vēstule Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kurā viņa norāda, ka Aizkraukles bankai ir interese par Borisa Tetereva noslēgtajiem darījumiem. «Aizkraukles bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds diezgan agresīvā balss tonī man paziņoja, ka man būšot problēmas par to, ka es esot noslēgusi vairākus darījumus,» J. Lapsa norāda vēstulē. Viņa arī raksta, ka banka, iespējams, rīkojas merkantili un izmanto B. Tetereva saistību ar banku savās interesēs, jo uzņēmējs esot aizdevis un noguldījis bankā lielas naudas summas, tāpēc banka esot ieinteresēta darījumu nepieļaut. FKTK priekšsēdētājas biroja vadītāja Anna Dravniece Db apstiprināja, ka šāda vēstule ir saņemta. Savukārt Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db skaidroja, ka advokāte Ilme Duka, kura pārstāv M.Dzenīti, lūdza tikšanos ar a/s AB Konsultācijas pārstāvi un šāda tikšanās arī notika. AB Konsultācijas un Aizkraukles banka klienta darījumu nekomentē.

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Par kukuļošanu aizturētā Raimonda Munkevica iepriekšējās vadīšanas laikā Jūrmalas pašvaldība ļāvusi krietni nopelnīt tagadējā vicemēra Māra Dzenīša ģimenei, ziņo Dienas bizness.

2006. gada nogalē, tikai dažus mēnešus pēc R. Munkevica stāšanās mēra amatā Jūrmalas pašvaldība nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz īpašumu Salaspils ielā (Priedainē), kas piederēja Irai un Jurijam Harlamoviem – SIA Nemo Holdings un vairāku citu kompāniju līdzīpašnieka M. Dzenīša mātei un brālim. Tobrīd M. Dzenītis bija R. Munkevica partijas biedrs, bet ne domes deputāts. Par tādu viņš kļuva pagājušās pašvaldību vēlēšanās, pēc kurām partiju Jūrmala – mūsu mājas pameta, neesot mierā ar R. Munkevica darbības stilu.

Pēc R. Munkevica aizturēšanas aizdomās par kukuļošanu un gāšanas no amata maijā, M. Dzenītis kļuva par Jūrmalas vicemēru ekonomikas un attīstības jautājumos. Viņš norobežojas no darījuma, norādot, ka tobrīd nav bijis pašvaldības amatpersona, turklāt tas nav tieši saistīts ar viņu, bet gan ar viņa radiniekiem un Jūrmala ir samērā neliela pašvaldība, lai neatrastu vēl kādu viņa radinieku vai paziņu.

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.