Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, no kurā ienākušās naudas automātiski tiktu pārskaitīts nodoklis; uzņēmēji ideju vērtē pozitīvi, bet šaubās par risinājuma atbilstību pandēmijas apstākļiem.

Lai arī par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ideju daudz ticis diskutēts, it īpaši, izstrādājot 2018. gada nodokļu reformu, taču tā materializācija iespējama kļūs 2022. gadā, tiklīdz bankas būs šādu risinājumu izstrādājušas un piedāvās klientiem.

Skaidro piemērošanas mehānismu

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta risinājums, kas šobrīd paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paredz nodokļa aprēķināšanu un ieturēšanu atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajām nodokļa likmēm, t.i., mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%.

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, šiem uzņēmumiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25 procentu apmērā.

To paredz Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024.gada valsts budžetu.

25 procentu likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma.

Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 tūkstošiem eiro, nodokļa likme ir 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro, likme noteikta 40 procentu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā.

Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu konta - izmantošanu, anotācijā norādījuši grozījumu autori.

No nākamā gada paredzēts noteikt vienu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi 25% apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos un saskaņošanai iesniegtajos grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz valdības 26.septembra sēdē uzklausīto nformatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību", un uzdevumu FM grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Pašlaik saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, - 40%.

Savukārt iegūstot MUN maksātāja statusu ar taksācijas perioda otro ceturksni vai vēlāk, apgrozījums, kam piemēro 25% likmi, tiek proporcionāli samazināts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.

Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28.oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Likumprojekta izskatīšanu pavadīja opozīcijas politiķu kritika par plānotā regulējuma negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku kopumā.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka daudzās pasaules valstīs jaunu un mazu uzņēmumu veidošana tiek veicināta un pastāv īpašie nodokļu režīmi šādas uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Jūs taču negribat pateikt, ka visas valstis ir stulbas, ka viņiem nav vienāds nodokļu režīms? Finanšu ministrija (FM) dara savu darbu, FM nevar zināt visu par visām tēmām, nevar orientēties un arī neorientējas," secinājis politiķis.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības no 2019. gada vēlējušās izmantot 705 personas, savukārt šo statusu zaudējis vairāk nekā četras reizes lielāks skaits – 5278 personas.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Šogad turpinās mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju skaita samazināšanās, jo šā gada 1. janvārī reģistrēto šī nodokļa maksātāju skaits bija 42 101, bet 1. martā jau vairs tikai 39 388.

DB jau vairākkārt vēstījis, ka dažādos sabiedrības slāņos un arī kabinetos ir atšķirīgs viedoklis par MUN sistēmu kā tādu. Proti, daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN bija iespēja cilvēkiem uzsākt savu biznesu, it īpaši ekonomiskās recesijas laikā. Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī un šajā laikā šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši raibus notikumus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots liegt MUN darboties konkrētās jomās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ilgus gadus cīnījies ar ēnu ekonomiku ar represīvajiem pasākumiem, vairāk kontrolējot, prasot vairāk informācijas, vairāk sodot, bet līdz šim tas ēnu ekonomiku ir mazinājis lēnāk, nekā būtu gribēts, intervijā sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

"Tādēļ varbūt mēģinām no otras puses, mēģinām no pozitīvā? Parādām mazajam biznesam, arī lielajam biznesam, ko dod administratīvā sloga mazināšana, kas mazina patērēto laiku saistību izpildei pret valsti. Tad tie, kas varbūt tagad strādā ēnu ekonomikā, nelegalizējas, nemaksā nodokļus, sapratīs, ka darboties godīgi ir vieglāk un ērtāk, naktīs var mierīgāk gulēt, nekā slēpt, slapstīties un meklēt, kur dabūt skaidru naudu, lai izmaksātu darbiniekiem algas aploksnēs," pauda Šmite-Roķe.

Jautāta, kāpēc attiecībā uz mazo biznesu Latvija tik ilgi iet uz Igaunijas piemēru, kur nodokļu nomaksa automātiski notiek caur bankas kontu, Šmite-Roķe norādīja, ka Latvijā jau ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču tam ir maz lietotāju, un šādu kontu atvērt piedāvā tikai vienā bankā.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē 9.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas.

Likumprojektā noteikts, ka turpmāk MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. No likuma tiek izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī.

Nodokļu izmaiņas plānots ieviest trīs posmos 

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas...

Savukārt, ja MUN maksātājam būs darbinieki, par tiem darbaspēka nodokļi tiks piemēroti vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tiek saglabāts līdzšinējais MUN ieņēmumu sadalījums starp valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (80%/20%).

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt 

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu...

Likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus attiecībā uz MUN maksātājiem, kas reģistrēti vai ieguvuši MUN maksātāja statusu līdz šā gada 31. decembrim un šo mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem, algot darbiniekus, ir dārgāk nekā daudziem mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbaspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt un negūtos nodokļu ieņēmumus pārcelt uz citām nodokļu kategorijām. Krīze ir īstais brīdis, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, jo šajā gadījumā ieguvums ekonomikai būtu daudz lielāks," sacīja Rutkaste.

Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana palīdzētu iedzīvotājiem, kuri krīzes laikā ir zaudējuši darbu, ātrāk atgriezties darba tirgū, savukārt uzņēmumiem būtu iespējams veiksmīgāk konkurēt tirgū.

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Lai gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme visās Baltijas valstīs ir līdzīga, kopumā darbaspēka nodokļa slogs visos līmeņos Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konferencē par nodokļu politiku pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Arī darbanespējas lapu apmaksas kārtība Latvijā salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm darba devējiem rada lielākas izmaksas. Proti, Latvijā darba devējiem ir jāapmaksā lielāks slimības dienu skaits, kamēr valsts uzņemas apmaksāt apmēru, kas ir relatīvi mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, viņš norādīja. Hermanis tostarp skaidroja, ka, lai gan šajā gadījumā varētu būt iesaistīti arī citi faktori, piemēram, tieslietu sistēma, augsts darbaspēka nodokļu slogs noved pie eksporta apmēra samazinājuma, mazāka ārvalstu investīciju pieplūduma, zemākām iespējām uzlabot darbinieku atalgojumu un lielākas ēnu ekonomikas.

Turklāt, atbilstoši LDDK rīcībā esošajiem datiem, 2019.gadā vidējās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nesasniedza iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas kopumā 273 612 cilvēkiem. Viņš uzskata, ka pašreizējie mērķi būtu darbaspēka nodokļu konkurētspējas veicināšana, kā arī lielāka nodarbināto personu iesaiste nodokļu nomaksā, tostarp ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas katras personas līmenī, neatkarīgi no nodokļu režīma. Vienlaikus eksperts uzskata, ka būtu jāvirzās uz konkurētspējīgu darba devēju izmaksas sistēmu attiecībā uz slimības lapu izmaksas apmēru un ilgumu.

Veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pauda atbalstu veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu grozu sistēmas ieviešanu, kur pilnais grozs būtu paredzēts tikai sociālā nodokļa maksātājiem.

Vienlaikus atzīts, ka saglabājama obligātā veselības apdrošināšana un paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Saskaņā ar I. Viņķeles ieceri neapdrošinātām personām būtu nosakāms obligāts neliels līdzmaksājums – 50 eiro apmērā no 2021. gada, taču tas nebūs priekšnoteikums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Proti, visā valstī tāpat kā līdz šim būs viens kopīgs pakalpojumu klāsts, kas būs pieejams visiem iedzīvotājiem. Cita lieta, ka līdz 2021. gadam jāveic grozījumi nodokļu politikā, lai strādājošiem ārpus tradicionālā nodokļu režīma nodokļu likmes tiktu paaugstinātas par 1%, kas tiktu novirzīts veselības aprūpei.

Ārstniecības iestādes nevienam pacientam neprasīs, vai tas ir apdrošināts.

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.