Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

2018. gada 30. maijs plkst. 12:34
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Citas ziņas
Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.


Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Respektīvi, Satversmes tiesa atzina, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss nav savienojami?

Advokāta pienākums ir nodrošināt absolūtu konfidencialitāti klientiem par sniegtās juridiskās palīdzības būtības saturu. Savukārt, ja šobrīd advokāti tiktu pielīdzināti valsts amatpersonām, šis konfidencialitātes princips sagrūtu. Advokātam valsts amatpersonas deklarācijā būtu jānorāda klienti, kuriem tiek sniegta palīdzība un cita informācija, kas ir ļoti sensitīva un konfidenciāla.
Tāpat, piemēram, likums aizliedz valsts amatpersonām reklamēties. Savukārt advokatūras likums to atļauj. Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka vēl ir nepieciešams meklēt risinājumus par to, kādus noteikumus attiecībā uz advokātiem paredzēt nākotnē.

Intervijās DB virkne advokātu, piemēram, Andris Rukmanis un Saulvedis Vārpiņš, ir pauduši uzskatu, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir principā nesavienojamas lietas. Kā jūs uzskatāt?

Es pievienojos šim kolēģu viedoklim – advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams principā.

Kā Satversmes tiesas spriedums ietekmēs maksātnespējas jomu?

Latvijā ir vairāk nekā 300 maksātnespējas administratoru un faktiski aptuveni puse no viņiem ir advokāti. Protams, mēs visi bijām neziņā, kāds būs šis Satversmes tiesas spriedums. Atsevišķi kolēģi, pieņemot, ka šis valsts amatpersonas statuss ir neizbēgams, nepagarināja savus sertifikātus un neturpinās maksātnespējas administratora profesionālo darbību. Jo ko gan nozīmē valsts amatpersonas statuss? Ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, ir amatu savienojuma ierobežojumi.
Šo un citu iemeslu dēļ daļa manu kolēģu jau ir atteikušies no administratoru pienākumu pildīšanas. Mēs joprojām nezinām, kāda būs likumdevēja nostāja un kāds būs šis risinājums, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu. Mēs nezinām, vai tas būs tāds, kas būs atbilstošs advokātu profesionālās darbības principiem, būtībai un garam, un apmierinās advokātus. Ja tas tā nebūs, varam sagaidīt, ka būs vēl kādi advokāti, kas nesaglabās savu maksātnespējas administratora sertifikātu.

Kādas būs sekas?

Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka advokāti ir augsta līmeņa profesionāļi, kuriem ir noteikti augsti profesionālie standarti. Tāpēc, ja advokāti atstātu administratora profesiju, maksātnespējas joma no tā neiegūtu. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedoklis ir tāds, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss nav savienojami. Praktiski visur pasaulē maksātnespējas administratori nav valsts amatpersonas. Latvijā diemžēl ir izvēlēts pretējs ceļš, un tagad tas ir fakts.

Lai gan Saeima, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, var mainīt savu viedokli šajā jautājumā?

Protams, var mainīt savu viedokli, un es ceru, ka to arī darīs. Jo tas ir dīvaini, ka vienas jomas profesionāļi, maksātnespējas administratori, viena daļa tagad būs valsts amatpersonas, bet otra daļa nebūs. Šādai situācijai nevajadzētu būt. Ir, protams, kolēģi, kas savādāk tulko šo Satversmes tiesas spriedumu un uzskata, ka tie administratori, kas nav advokāti, arī nav pielīdzināmi valsts amatpersonas statusam. Bet tam es, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu, nevaru piekrist.

Kā pašlaik vērtējat maksātnespējas procesu Latvijā kopumā? Vai Krievijas sankciju dēļ maksātnespējas procesu skaits aug?

Nevarētu teikt, ka Krievijas sankciju dēļ īpaši ir palielinājies maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Uzņēmējiem, kuri eksportēja savu produkciju uz Krieviju un citām NVS valstīm, tomēr jau ir gūta pieredze, strādājot ar šiem tirgiem, un zināmi ar šiem tirgiem saistītie riski un specifika. Tāpat ir pārdzīvotas vairākas iepriekšējās krīzes, no kurām uzņēmēji ir guvuši pieredzi. Jāatzīst, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas sankcijām tomēr vairāk ietekmē atsevišķas nozares un to uzņēmējus.

Kāda ir maksātnespējīgo uzņēmumu dinamika?

Pēdējos gados, sākot no 2012. gada līdz 2015. gadam, tā ir caurmērā līdzīga. 2012. gadā kopā ierosināto – gan fizisku, gan juridisku personu – maksātnespējas procesu skaits bija 2252, 2013. gadā – 2393, 2014. gadā – 2249, bet neliels palienājums ir vērojams 2015. gadā, kad ir ierosinātas 2416 maksātnespējas lietas. Tas vairāk saistīts ar fizisku personu maksātnespējas lietu skaita palielināšanos.

Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi nonāk maksātnespējā? Bieži tiek runāts par tīšu un ļaunprātīgu maksātnespēju, piemēram, izvairīšanos no dažādiem maksājumiem un saistībām.

Ļoti liels ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska problēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Bieži ir gadījumi, ka uzņēmēji paši ļaunprātīgi noved savus uzņēmumus līdz maksātnespējai.

Respektīvi, fiktīvai maksātnespējai?

Jā, tos var nosaukt par fiktīviem maksātnespējas procesiem. Šādi uzņēmēji uzaudzē nodokļu parādus valsts budžetam, tad pārreģistrē savus uzņēmumus uz trešajām personām – bezpajumtniekiem vai uz ofšoriem. Ieceļ valdē formālas personas, kas uzņemas to par samaksu, vai trešo valstu pilsoņus, kuri nav sastopami, neatbild, nenodod grāmatvedības dokumentus.

Vai ļaunprātīgās maksātnespējas lielā izplatība Latvijā ir likumdošanas problēma vai tam ir citas saknes?

Tas vairāk ir atsevišķu blēdīgo uzņēmēju redzējums, kā viņi var darboties uzņēmējdarbības vidē. Tā ir nesodāmības sajūta, ka viņi var ignorēt kreditorus, valsts budžetu, savus partnerus. Tas ir ļoti vienkārši. Tas nav tik daudz saistīts ar likumdošanu, jo tās bāze ir izveidota. Tas ir saistīts ar tiesībsargājošo iestāžu resursu nepietiekamību. Te būtu jāstrādā daudz vairāk izmeklētājiem, jāceļ viņu kvalifikācija, jāpiešķir lielāks budžets, lai šīs sarežģītās lietas izmeklētu. Taču šādu līdzekļu piešķiršana valstij atmaksātos, jo zaudējumi no ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem, manuprāt, ir mērāmi simtos miljonu. Milzīgi zaudējumi tiek nodarīti tautsaimniecībai, godīgiem uzņēmējiem, valsts budžetam.

Varat minēt kādu kliedzošu savas prakses piemēru šajā ziņā?

Ar šādu situāciju saskāros SIA Rego Trade maksātnespējas procesā, kas piederēja uzņēmējam Mihailam Uļmanam un viņa kompanjoniem. Pārņemot uzņēmumu, konstatēju, ka praktiski visi tā līdzekļi īsi pirms maksātnespējas ir pārskaitīti tikai viņam, nevis nomaksāti nodokļi un samaksāts kreditoriem. Uz jautājumu, kur ir visi sabiedrības dokumenti un manta, bijušie valdes locekļi norādīja, ka neko neatceras un neko nezina, jo it kā visu naudu un dokumentus esot pārņēmusi jaunā valdes locekle Svetlana Lučina. Bet, kā vēlāk izrādījās, S. Lučina Finanšu policijā bija sniegusi liecības, ka viņa neko nezina par šo uzņēmumu un nekad nevienu dokumentu nav parakstījusi, un lūdz atzīt visas darbības par spēkā neesošām. Es guvu pārliecību, ka šeit tiek realizēta klasiska ļaunprātīgas maksātnespējas shēma. Firma pārreģistrēta uz ofšoru un uzņēmuma valdē iecelta persona, kas neko nezina par šo uzņēmumu, bet manta pazūd, visa nauda pārskaitīta ieinteresētām personām.

Savukārt citā saistītajā uzņēmumā šie bijušie īpašnieki pat nekautrējās iecelt par valdes locekli kādu Nataļju Mihailovu, kura tajā brīdī atradās Iļģuciema sieviešu cietumā. Es pat atļautos teikt, ka šis ir vienkārši brutāls gadījums, kas norāda uz absolūtu beztiesiskuma, visatļautības un nesodāmības sajūtu no šo uzņēmēju puses. Tas nav vienīgais gadījums no viņu puses. Es pat nesaprotu, kā šādiem uzņēmējiem Latvijā atļauj būt par bankas īpašniekiem. Kad atklāju šīs nelikumības, cēlu prasības tiesā, lai atgūtu šos līdzekļus un nodarītos zaudējumus. Šajā konkrētajā procesā mums vajadzēja tiesāties sešus gadus. Visas tiesu instances ir atzinušas, ka uzņēmuma līdzekļi ir bijuši izsaimniekoti, ka nauda ir jāatmaksā preču piegādātājiem un nodokļu parāds – Valsts ieņēmumu dienestam un ka bijušajiem īpašniekiem ir jāatbild par nodarītajiem zaudējumiem.

Pašlaik jau ir piedzīti gandrīz 378 tūkstoši eiro, 2015. gada decembrī papildus tika piedzīti 721,2 tūkstoši eiro, bet šis spriedums vēl nav stājies spēkā, savukārt prasība par 1,333 miljoniem eiro atrodas kasācijas instancē. Uzskatu, ka tas ir labs piemērs, ka ir izdevies atgūt naudas līdzekļus no atbildīgajām personām ievērojamā apjomā, lai pilnībā nosegtu Valsts ieņēmumu dienesta kreditora prasījumu un visu citu kreditoru prasījumus.

Nav pārsteigums, ka pēc šādu blēdību atmaskošanas un attiecīgas saukšanas pie atbildības viņš decembrī pēc kārtējā pozitīvā tiesas sprieduma ķērās pie pēdējā salmiņa un sāka apzināti un nepatiesi apmelot mani un pat manus ģimenes locekļus, lai ar tādām metodēm mēģinātu izsprukt sveikā.

Kas jāmaina, lai nebūtu pilnīgas nesodāmības sajūtas attiecībā uz maksātnespējas lietām?

Jāturpina VID fokuss uz riska personām, palielinot kapacitāti un analītisko darbu, un iespēju robežās jāmotivē uzņēmumi iekļūt tā saucamajā baltajā sarakstā. Tāpat jāpiešķir lielāki resursi Ekonomikas policijai un citām institūcijām, kas darbojas maksātnespējas jomā, lai izmeklētu un mazinātu ļaunprātīgus maksātnespējas gadījumus. Maksātnespējas joma patiesībā ir ļoti būtiska tautsaimniecības sastāvdaļa. Negodprātīgu uzņēmēju dēļ valsts budžetam un godīgajiem uzņēmējiem tiek nodarīti zaudējumi simtos miljonu apmērā ik gadu. Šādi gadījumi jāsamazina līdz nullei.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds