Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālās lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss intervijā DB stāsta, ka pašlaik kompānijā viss ir tik labi sakārtots gan no personāla, gan flotes un peļņas viedokļa, ka viņš mierīgi «var spēlēt golfu». Tiesa, viņš uzsver, ka kompānijas vadošie darbinieki jūtot spiedienu ik dienu, kas esot labi, jo lidsabiedrībai esot jāpaliek slaidai – lieki netērējot naudu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

DB avoti norāda, ka AirBaltic spiež uz efektivitātes palielināšanu, līdz ar ko pieaudzis stresa līmenis kompānijas vadošo darbinieku vidū. Kādus izdevumus samazināt?

Kompānijas vadošie darbinieki jūt spiedienu katru dienu, un tas ir labi. Ja šī kompānija vēlas turpināt nest labu peļņu, tai jāpaliek slaidai. Esam pieņēmuši lēmumu būtiski palielināt pilotu izmaksas, un izdevumi algām 2018. gadā palielināsies par 30%. Tai pašā laikā saņemsim jaunas lidmašīnas, un tās ir milzīgas investīcijas. Tas ir labi kompānijas darbībai nākotnē, bet ir jāiegulda tagad. Tādēļ ir stress, jo nevēlamies naudu nekur lieki tērēt. Ja runājam par CSeries, tad šo lidmašīnu ieviešana nebija tik viegla, cik būtu varējusi būt, bet tāpat lidsabiedrība no tās gūst lielu labumu. Mums patlaban ir septiņas lidmašīnas, notiek pārrunas, kad saņemsim astoto. 2018. gadā – vēl sešas. Katru reizi, kad mūsu flotē ienāk jauna CSeries lidmašīna, ietaupām naudu. Tā kā lidmašīna ir jauna, jāiegulda daudz darba. Tas gan ir jebkuru flotes izmaiņu gadījumā. Ja mēs būtu iegādājušies A320neo, būtu sliktāk. Ja būtu paņēmuši 737 Max, būtu grūti. Mēs izvēlējāmies CSeries, mums ir ieviešanas problēmas, bet ilgtermiņā izvēle ir perfekta.

Kādi ir secinājumi pēc CS300 izmantošanas gada garumā? Vai dabūjāt visu, ko sagaidījāt?

Nedabūjām lidmašīnas laikā, kad gribējām, vasaras sezonā, tādēļ vajadzēja izmantot citus gaisa kuģus. Kas attiecas uz tehniskajām lietām, īpaši dzinējiem, tagad ir vieglāk, jo sākumā, kad dzinēji bija jāmaina, to trūka. Attiecībā uz lidmašīnas darbības rādītājiem, tā lido labāk kā sagaidījām. Visi – pasažieri, piloti, stjuarti ‒ ar lidmašīnu ir apmierināti. Tā patērē mazāk degvielas, nekā domājām, proti, sagaidījām par 19% mazāku patēriņu (salīdzinājumā ar veco floti), bet tagad ir vairāk nekā 21%. Tas nes naudu. Lidmašīna lido ilgāk, nekā sagaidījām. Nebija skaidrs, vai tā varēs izlidot no lidostām, kur vasarā dienas vidū ir milzīgs karstums, piemēram, Abū Dabī. Tā var. Turpinās pilotu apmācība, ar katru lidmašīnu izmantošanas dienu iemācāmies vairāk. Lūkojoties nākotnē pēc pieciem gadiem, kad AirBaltic izmantos tikai CSeries, šī kompānija būs ļoti efektīva, jo zinās visu par to, kā lidot ar CSeries. Ļoti labi, ka bijām pirmā lidsabiedrība, kas ieviesa CSeries. Starptautiskā reklāma, ko AirBaltic no tā ieguva, kā arī lidmašīnu iegādes līguma pakete rāda, ka tas bija labs lēmums.

Vai iespējamas kādas radikālas izmaiņas?

Var darīt jebko, kam ir pamatojums. Taču šai kompānijas vadībai ir sešu gadu pieredze, un cilvēki ap šo galdu ir eksperti savā jomā. Viņi nav tikai dzirdējuši, bet arī zina, kā lietas dara. Tādēļ mēs neīstenosim nekādas trakas idejas. Paulam Cālītim ir 22 gadu pieredze šajā kompānijā. Mums ir ļoti pieredzējis maršrutu tīkla plānotājs. Par ieņēmumu pārvaldību atbildīgā ir Eva Plakane, kas izaugusi kompānijas iekšienē. Šiem cilvēkiem kompānijā ir ilgāka pieredze nekā man. Andris Vaivads kā tehniskais direktors, kas vada lidmašīnu apkopes jomu. Visi šie cilvēki pieņem lēmumu kopā. Nevis Martins Gauss, bet 12 cilvēku komanda. Alise Briede ir viena no viņiem. Sabiedrisko attiecību jomā mums 10 gadus bija Jānis Vanags. Tagad vienu gadu ir A. Briede, kas šo darbu dara ļoti atšķirīgi. Viņas fokuss ir – un tāda ir arī mana vēlme – iziet starptautiskajā arēnā. Pēdējā gada laikā mēs daudz vairāk parādījāmies Bloomberg, Reuters, kas palīdz starptautiskajā procesā. Svarīgākais mums ir vietējais tirgus, taču izaugsmei ir nepieciešams arī starptautiskais tirgus. Mums ir starptautiska komanda, kur dominē ilgstoši strādājoši Latvijas TOP vadītāji. Ikviens no viņiem ir vērtība, un visi šie cilvēki kopā vada AirBaltic. Tas nozīmē, ka es varu spēlēt golfu. (Smejas.) Nē, bet man viss nav jādara vienam. Un lēmumu, ko nākotnē pieņems AirBaltic, kvalitāte ir atkarīga no vadības komandas, nevis viena cilvēka.

Visu interviju Mērķē uz 400 miljoniem eiro lasiet 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ne gluži rožaina, tad visādā ziņā laba ir situācija nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic. Tādu kompānijas tēlu intervijā DB uzbur tās vadītājs Martins Gauss. Aviokompānija ir izcīnījusi savu vietu un turpina nostiprināties Baltijas tirgū. Flote kļūst arvien jaunāka un efektīvāka tālredzīgā Bombardier CS300 lidmašīnu iegādes darījuma dēļ. Apgrozījums un peļņa turpina augt. Atklātā Pilotu akadēmija nākotnē nodrošinās lidsabiedrību ar pilotiem. Uzņēmumam ir tik profesionāla vadības komanda, ka tās valdes priekšsēdētājs jokojot saka, ka varētu mierīgi golfu spēlēt. Biznesa plāns kompānijas darbībai pēc 2021. gada vadībai jau padomā, un akcionāriem atliek vien dot tam zaļo gaismu, lai nākotne būtu vēl rožaināka. M. Gauss ir gandarīts, ka var aizvien vairāk gozēties starptautisko mediju starmešu gaismā kā kanādiešu ražotāja CSeries ieviešanas pionieris, taču aizvien nesaprot, kādēļ Latvijas medijiem uz airBaltic līdz šim bijusi tāda cemme.

Martins Gauss: Es varu spēlēt golfu

Atļaušos apgalvot, ka viens no galvenajiem nepatiku raisošajiem cēloņiem ir aizvien vērojamais caurspīdīguma trūkums. Tas īpaši izpaužas visā, kas saisīts ar valsts naudas ieguldīšanu lidsabiedrībā un tās investoru meklēšanu un piesaisti. Šoreiz gan runa nav par to, vai desmitiem miljonu eiro, ko kompānija gadā nomaksā nodokļos vai pienes tautsaimniecībai kopumā, atsver līdzšinējos valsts ieguldījumus. Proti, vai pārsimt miljonu investēšana citviet būtu ar lielāku atdevi. Runa ir par ilgstošu nevēlēšanos, sākot ar valdību un Satiksmes ministriju kā akcionāru un beidzot ar kompānijas vadību, ar faktiem pārliecināt sabiedrību, ka nenotiek kārtējā shēmošana. Ka kārtējais investors ir patiesais labuma guvējs, nevis izkārtne kādas svešas naudas apkalpošanai. Ka komercnoslēpuma aizsegā netiek izsūkta nauda no kompānijas, izmantojot lidmašīnu līzinga līgumu juridiskos līkločus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šā gada 29.aprīlī sāks lidojumus jaunā vasaras sezonas maršrutā no Rīgas uz Almati Kazahstānā, informē uzņēmumā.

airBaltic no Rīgas uz Almati lidojumus veiks trīs reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu, pasažieriem ceļā pavadot aptuveni piecas stundas un 15 minūtes.

«Esam pirmā Ziemeļeiropas lidsabiedrība, kura piedāvās tiešos lidojumus uz Almati. Rīga-Almati būs otrs ilgākais lidojums mūsu maršrutu kartē. Pasažieriem piedāvāsim jaunu galamērķi NVS reģionā, kā arī uzlabosim savienojamību starp Baltijas valstīm, Eiropu un Skandināviju ceļotājiem no Kazahstānas,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Lasi Arī:

Martins Gauss: Es varu spēlēt golfu

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kopumā plāno samazināt darbinieku skaitu par 700

LETA, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno samazināt darbinieku skaitu par kopumā 700 cilvēkiem, bet atsākt tos nodarbināt, sākoties izaugsmei, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Šā gada kopējā kapacitāte tiks samazināta par aptuveni 40%. Attiecīgi mēs gribam salāgot to arī ar darbinieku skaitu. Mēs esam brīdinājuši valsts nodarbinātības iestādes un arodbiedrības, ka kopumā darbinieku skaitu plānojam samazināt par 700 cilvēkiem," teica Gauss.

Viņš arī norādīja, ka darbinieku skaitu paredzēts samazināt dažādos veidos. "Veidi ir ļoti dažādi. Mēs piedāvājam gan doties bezalgas atvaļinājumos, gan pārtraukt darba attiecības, saņemot viena vai divu mēnešu atalgojuma kompensāciju," minēja Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām vienošanās ar arodbiedrību par darbinieku skaita samazināšanu nav panākta. "Atbilstoši Latvijas likumiem mums ir jāpanāk vienošanās arī ar arodbiedrību. Tā vēl nav panākta, un sarunas turpinās," situāciju raksturoja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Golfu var spēlēt ikviens

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūtība, ka nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku «Investbank» Krievijas pārstāvji parādu atgūšanai varētu, piemēram, arestēt «airBaltic» lidmašīnas, ir maza, atzīst «airBaltic» bijušā konsultanta «Prudentia» valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Gorodcovs atzīmēja, ka starptautiskā prakse aviācijā pret ārvalstu aviokompānijām neliecina par saistību nokārtošanu ar lidmašīnu arestiem. «Prātā nenāk tādi gadījumi, par kuriem varētu teikt - jā, tā ir bijis, tā ir normāla prakse,» piebilda Gorodcovs.

Jautāts, vai var teikt, ka Krievijas puses iespējamie draudi arestēt «airBaltic» lidmašīnas un citu mantu, varētu būt drīzāk blefs, Gorodcovs atbildēja apstiprinoši.

«Izskatās, ka tā varētu teikt. Ja tādi draudi būtu izteikti, tad tas būtu darīts, lai pamudinātu un izdarītu spiedienu. Vērtējot teorētiski, tas izskatās pēc blefa,» teica Gorodcovs.

Krastiņš uzsvēra, ka, raugoties no starptautiskās aviācijas prakses, Krievijai neesot nekāda pamata izteikt šāda veida draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pēc krīzes atsāks lidot ar piecām Airbus A220-300 lidmašīnām

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojums no Liepājas uz Rīgu un otrādi dod iespēju trīs stundas gara brauciena vietā nonākt vēlamajā galamērķī 40 minūšu laikā. «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss biznesa portālam db.lv saka, ka cilvēki ir gatavi par to maksāt, pat ja cena par lidojumu pārsniedz 100 eiro atzīmi.

«Liepājas reiss vēl joprojām ir zemas slodzes lidojums,» atzīst M. Gauss. Šajā maršrutā lidojumu skaits ir palielinātas no 3 uz 5 reizēm nedēļā, tādējādi gan uzlabojot pakalpojumu, gan palielinot apkalpoto pasažieru skaitu. Šī reisa biļetes pamatcena ir apmēram 25 eiro, taču atkarībā no pieprasījuma tā var vairākkārt palielināties.

M.Gauss: «Šādi darbojas visas aviokompānijas. Mēs cenšamies godīgi noteikt cenas mūsu lidojumiem, taču mums ir arī jāpelna nauda. Mēs esam uzņēmums, kas gūst peļņu, nodrošinot lidojumus».

Par «airBaltic» cenu politiku attiecībā uz Liepājas reisu M.Gauss stāsta: «Mēs uzlūkojam Liepājas reisu tāpat kā jebkuru citu lidojumu, tas nav īpašs lidojums. Mēs cenšamies optimizēt ieņēmumus no šī lidojuma, kas nozīmē, ka lidojuma cena ir atkarīga no pieprasījuma un konkurences situācijas. «airBaltic» cenu politika ir tāda, ka parasti visi lidojumi sākas ar vienādu cenu. Mēs varam paredzēt, cik pasažierus beigās sagaidīt, tādējādi varam arī regulēt cenas. Mēs nesubsidējam Liepājas reisus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic plāno samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk cilvēkiem

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu - kopumā uz laiku plānots samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk, kā arī plānots slēgt vēl vairākus maršrutus, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja lidmašīnas nelido, mums nav vērts nodarbināt apkalpi," teica Gauss, piebilstot, ka šobrīd uzņēmumā ir apmēram 1800 darbinieku.

Tāpat Gauss sacīja, ka nākamo trīs mēnešu laikā plānots atcelt vēl apmēram 3700 reisu. "Mums ir jāslēdz 23 no 100 maršrutiem," teica "airBaltic" vadītājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir finansiāli stabils uzņēmums, bet šie pasākumi tiek īstenoti, lai pārvarētu krīzi. "Tie ir pagaidu pasākumi krīzes dēļ. Mums ir jābūt gataviem pēc krīzes atsākt lidojumus," teica Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" ir ļoti svarīgs uzņēmums Latvijas ekonomikai.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka pēc krīzes aviokompānijai pavērsies jaunas iespējas, jo ne visas lidsabiedrības pārcietīs krīzi un spēs pielāgoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pirmdien prezentēja Valsts prezidentam Egilam Levitam uzņēmuma ekonomiskos rādītājus un nākotnes plānus, pastāstīja Gauss.

Gauss šodien tikās ar Levitu, lai iepazīstinātu ar aktuālo situāciju un pastāstītu par «airBaltic» ekonomisko nozīmi Latvijā.

Viņš stāstīja, ka prezentācijā parādījis, cik nozīmīgs ir «airBaltic» transporta nozares attīstībā Latvijā un arī Baltijā. Turklāt Levits iepazīstināts ar uzņēmuma ekonomisko situāciju, pasažieru skaita rādītājiem, kā arī uzņēmuma paveikto un plānoto, lai lidsabiedrības floti pilnībā nomainītu ar «Airbus» lidmašīnām.

«Devu ieskatu «airBaltic» darbībā un uzņēmuma nozīmē valsts ekonomikai,» teica Gauss, piebilstot, ka Levits sniegto informāciju novērtēja atzinīgi un neizrādīja nekādas bažas.

«airBaltic» peļņa pagājušajā gadā pieauga par 46%, sasniedzot 5,4 miljonus eiro, bet kompānijas ieņēmumi palielinājās par 18% un bija 408,7 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gausa ienākumi no airBaltic pērn pieauguši par 12,2% līdz 1,3 miljoniem eiro

LETA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic Cooperation» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis 1,302 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu.

Tostarp 578 490 eiro bijis atalgojums uzņēmumā «airBaltic», kas ir par 0,1% mazāk nekā 2017.gadā. Savukārt prēmijās Gauss saņēmis 669 436 eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš. 53 935 eiro saņemti kompensācijā no «airBaltic» par veselības apdrošināšanu.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā ir trīs būves - pa vienai Vācijā, Austrijā un Itālijā, bet kopīpašumā viņam pieder viens nekustamais īpašums Rīgā. Viņam pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums «Moosinning», kura akciju kopējā vērtība ir 25 000 eiro.

Tāpat «airBaltic» valdes priekšsēdētāja īpašumā ir divas automašīnas - 2017.gada «Canam Quard» un 2016.gada «Mercedes», bet viņa lietošanā ir trīs automašīnas - divas 2017.gada «Tesla» un 2015.gada «Volkswagen».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskas investīciju bankas vērtē Latvijas lidsabiedrības «airBaltic» iespējas akcijas kotēt biržā, trešdien intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» pastāstīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss.

Komentējot jau gadiem ilgstošo stratēģiskā investora meklējumus, Gauss bija izvairīgs. «Ir labi, ja aviokompānija piesaista investorus, taču līdz tam procesu publiski komentēt - nē,» pauda Gauss.

Viņš norādīja, ka investors tiek meklēts, kā arī tiek vērtēta akciju kotēšana biržā. «Mums paredzēts starptautisku investīciju banku vērtējums par kapitāla piesaisti biržā. Ja būs pareizie apstākļi, tas varētu notikt.. Tas nāks par labu gan Latvijas ekonomikai, gan pasažieriem,» teica Gauss.

Jau vēstīts, ka «airBaltic» šā gada desmit mēnešos kopumā pārvadājusi 3 553 386 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Savukārt šā gada oktobrī «airBaltic» pārvadāja 384 493 pasažierus jeb par 21% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss šajā krīzes laikā pilnībā atteiksies no sava atalgojuma, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt šo ārkārtējo situāciju, informē uzņēmumā.

"Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," norāda M.Gauss.

Līdzīgi jau marta sākumā rīkojās arī Austrālijas nacionālās aviokompānijas "Qantas Airways" vadītājs, paziņojot, ka atteiksies no algas, šādi uzņēmumam reaģējot uz koronavīrusa epidēmijas izraisīto pieprasījuma kritumu.

Pašreizējā koronavīrusa krīze pasaulē un tās radītā ietekme uz aviācijas nozari likusi aviosabiedrībām pārtraukt lidojumus. Šīs krīzes radītā trieciena dēļ debesīs atrodas aizvien mazāk lidmašīnu. airBaltic šobrīd strādā pie tā, lai spētu atsākt regulāros lidojumus, tiklīdz tas būs iespējams un atkal parādīsies pieprasījums pēc ceļošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien vizītē Liepājā Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss paziņoja, ka airBaltic no 2019. gada vasaras sezonas palielinās iekšzemes lidojumu skaitu starp Rīgu un Liepāju no trīs līdz pieciem reisiem nedēļā, informē airBaltic.

Tādējādi tiks uzlabots savienojums starp šīm abām pilsētām, kā arī no Liepājas uz citiem galamērķiem airBaltic maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

«Palielinot nedēļā veikto lidojumu skaitu starp Rīgu un Liepāju, mēs uzlabosim Liepājas savienojamību ar pasauli. Šāds iekšzemes pakalpojums ir nozīmīgs reģiona ekonomikai. Mēs piedāvājam pilnveidotas lidojumu iespējas gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem,» komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

«Pilsētai lidojumu regularitātes intensificēšana ir ļoti nozīmīgs notikums, jo paver jaunas iespējas sasniedzamības ziņā – gan liepājniekiem ir ērtāk un vienkāršāk plānot savus ceļojumus, gan arī pilsētas viesiem no Rīgas vai citām Eiropas pilsētām kā Roma, Londona, Stokholma vai Parīze. Tūrisma nozarē šī ir ļoti gaidīta ziņa un tagad Liepāja piecas dienas nedēļā ir sasniedzama gan ar prāmi no Vācijas, gan arī pa gaisa ceļiem,» norāda Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" pieņēmusi lēmumu uz laiku no 2020. gada 23. marta līdz 31. maijam samazināt reisu skaitu no Rīgas uz Milānu.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: "Pēdējo dienu laikā mēs esam novērojuši būtisku īstermiņa rezervāciju kritumu uz Milānu, tādēļ pieņēmām lēmumu samazināt reisu skaitu."

"Lai arī īstermiņā pieprasījums pēc ceļojumiem uz Milānu un Veronu pēdējās dienās ir samazinājies, mēs novērojam, ka interese par ceļojumiem uz Itāliju, jo sevišķi vasaras mēnešos, saglabājas augstā līmenī. Vasaras sezonā "airBaltic" plāno atjaunot sezonālos lidojumus uz Katāniju, Olbiju un Venēciju," piebilst M. Gauss.

Laika periodā no 23. marta līdz 31. maijam "airBaltic" turpinās piedāvāt lidojumus no Rīgas uz Milānu divas reizes nedēļā. Pasažieri, kuri jau veikuši rezervācijas ietekmētajiem reisiem uz Milānu no 23. marta līdz 31. maijam, tiks pārcelti uz citiem lidojumiem. Turklāt pasažieriem tiks piedāvāta iespēja mainīt savas ietekmētās rezervācijas bez maksas uz citiem "airBaltic" galamērķiem šajā apkārtnē – Cīrihi, Ženēvu, Minheni vai Vīni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» 2017. gadā par 16,8 miljoniem eiro palielinājusi savu operatīvo peļņu (EBIT), kopā sasniedzot 20,2 miljonus eiro, informē lidsabiedrība.

Par 22% auguši arī aviokompānijas ieņēmumi, kas veido 347,7 miljonus eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits sasniedzis 3,5 miljonus. Tīrā peļņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies par 3,4 miljoniem eiro, sasniedzot 4,6 miljonus eiro.

«airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Pagājušais gads bija «airBaltic» rekordgads. Mēs esam gatavi spert nākamo soli, attīstot un uzlabojot mūsu maršrutu karti, kā arī papildinot «airBaltic» floti ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām. Aviācijas nozares ietekme uz Latvijas ekonomiku salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi. Mūsu mērķis ir turpināt saglabāt pozīcijas tirgū, vēl vairāk uzlabojot savienojumus starp Baltijas valstīm un pārējo pasauli,» piebilst M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru