Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2015.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 468,01 milj.EUR apmērā, kas ir par 80,63 milj. EUR (20,81%) vairāk nekā 2014.gadā, kad tika izsniegti 387,38 milj.EUR. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums vērojams visos kredītu veidos, bet visstraujākais - distances kredītu apjomā (+33,58 %) un hipotekāro kredītu apjomā (+32,95%), informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Jāpiebilst, ka jauni nosacījumi patērētāju kreditēšanai stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra. PTAC rīcībā pagaidām ir dati tikai līdz pagājušā gada beigām.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju no jauna izsniegtajos kredītos dominē distances kredīti ar 192,58 milj. jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas.

PTAC secinājis, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte uzlabojas, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram samazinoties un 2015.gada decembrī sarūkot līdz 14,72% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Visaugstākais virs 90 dienām kavēto saistību īpatsvars 20,79% 2015.gada 31.decembrī saglabājies distances kredītiem. Salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, kad virs 90 dienām tika kavēti 22,60%, tas ir samazinājies par nepilniem 2 procentpunktiem.

Pagājušā gada beigās iedzīvotāji un uzņēmumi banku sektorā kavēja kredītus kopumā par 600 miljoniem latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādus operatīvos datus paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Proti, kopumā kredītu ar maksājumu kavējumiem daļa kopējos kredītos pieaugusi no 6,89 % 2007. gada beigās līdz 15 % 2008. gada beigās, tostarp pērn decembra beigās kredītu ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām īpatsvars kredītportfelī sasniedza 3,6 % iepretim 0,8 % 2007. gada beigās. Pēc I. Krūmanes teiktā, no 600 milj. Ls 58 % apmērā, kas ir 345 milj. Ls, bankas 2008. gada beigās bija izveidojušas uzkrājumus. Tādējādi uzkrājumu īpatsvars kopējā kredītportfelī 2008. gada beigās bija sasniedzis 2,1 % - līdzīgi kā to jau iepriekš prognozēja FKTK. Tostarp atsevišķās bankās uzkrājumu līmenis sasniedzis pat 5 % līdz 6 % no kredītportfeļa. Būtiskākais uzkrājumu pieaugums bijis tieši decembrī, kad uzkrājumu apjoms pieauga par 150 milj. Ls, jo vēl novembra beigās uzkrājumiem bija atvēlēti 1,2 % kopējā kredītportfeļa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Šodien, 28.janvārī, SEB banka tika atzīta par uzvarētāju Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē par tiesībām 2011. gadā izsniegt studiju un studējošā kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Kopējais finansēšanas apjoms, ko SEB banka šogad piešķirs kā studiju vai studējošā kredītus, ir 28,7 miljoni lati, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn.

SEB banka šogad izsniegs valsts galvotos studiju kredītus vairāk kā 19 miljonu latu apmērā un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu gandrīz 9 miljonu latu apmērā visu Latvijas augstskolu studentiem. SEB banka kopā iepriekšējos gados izsniegusi jau 12 404 studiju un 5466 studējošo kredītus ar valsts galvojumu par kopējo summu 28,6 miljoni lati.

Arī 2010. gadā SEB banka saņēma tiesības izsniegt valsts galvotos kredītus studentiem, Kopumā tika piešķirti 4547 studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu,no kuriem 77% bija studiju, bet 23% studējošā kredīti. Kopējais izsniegto kredītu apjoms pārsniedza 14 miljoni latus.

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Arī šogad studējošo un studiju kredītus ar valsts galvojumu turpinās izsniegt SEB Banka, kas bija vienīgais dalībnieks Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē.

Studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu varēs izsniegt kopumā 28,1 miljona eiro apmērā. Savukārt valsts galvotos studējošo kredītus SEB Banka varēs izsniegt par 12,8 miljoniem eiro. Abiem kredītu veidiem procentu likme būs sešu mēnešu EURIBOR likme plus 2,65%.

Tā ir augstākā likme pēdējo gadu laikā. Pērn valsts galvoto kredītu likme bija sešu mēnešu EURIBOR plus 1,9%, 2012. gadā – sešu mēnešu EURIBOR plus 1,85%, bet 2011.gadā – sešu mēnešu EURIBOR plus 1,42%.

Šogad turklāt tā bija jau otrā izsole, jo pirmajā, kas notika janvāra beigās, arī piedalījās tikai SEB Banka, bet tās piedāvātā procentu likme pārsniedza noteikto maksimāli pieļaujamo likmes apmēru.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Finanšu ministrijas (FM) rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2013. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atkal vienīgā pieteikusies un uzvarējusi SEB banka.

Tādējādi banka aizdevumus izsniegs jau ceturto gadu pēc kārtas. Jāatgādina, ka arī pērn SEB banka bija vienīgā, kas pieteicās uz šo kredītu izsniegšanu.

Kā skaidro FM, SEB banka ieguva tiesības izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu par kopējo summu 28,102 miljoni eiro (19,75 miljonu latu) apmērā, ar procentu likmi sešu mēnešu Euribor + 1,90%.

Tāpat banka ieguva tiesības šogad izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma par kopējo summu 12,77 miljoni eiro (8,98 miljoni latu), ar procentu likmi sešu mēnešu Euribor + 1,90%.

Izsolē varēja piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta kredītiestāde un ārvalstu bankas nodaļa, kura var nodrošināt kredītu izsniegšanu un administrēšanu visā Latvijas teritorijā.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

airBaltic veicis iekšēju auditu un nav atradis līgumus, kas apstiprinātu, ka airBaltic ir garantējis Baltijas Aviācijas Sistēmām (BAS) Investbank izsniegtos kredītus.

To airBaltic pārstāvis esot apgalvojis pašlaik Maskavā notiekošā tiesas procesā, kura ietvaros Krievijas Investbank prasa airBaltic atmaksāt 2011. gadā izsniegtos kredītus par kopējo summu 13,5 milj. eiro, raksta RAPSI. Šos kredītus aizņēmās agrākais airBaltic līdzīpašnieks BAS, bet galvoja airBaltic. Kā DB sacīja bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš parakstīja šos aizņēmumus, nauda bija paredzēta airBaltic vajadzībām un airBaltic to arī iztērēja. Tagad airBaltic pārstāvji cenšas no šī aizņēmuma norobežoties un apgalvo, ka nav atrasti tādi līgumi, kas apliecinātu, ka airBaltic garantējis BAS aizņēmumus, viņi arī tiesā minējuši, ka paraksti uz Investbank tiesā iesniegtajiem līgumiem, iespējams, ir viltoti, tāpēc nododami ekspertīzei.

Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2009. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu uzvarējusi Swedbank, informē Finanšu ministrija.

Izsolei bija pieteikušās divas bankas – SEB banka un Swedbank. Izsoles komisija par uzvarētāju atzina Swedbank, kura izsolē kredītu izsniegšanu piedāvāja ar zemākajiem kredītprocentiem.

Tiesības 2009. gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Swedbank par kopējo summu 18 954 000 Ls, procentu likme būs sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 0.07%.

Tiesības 2009. gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Swedbank par kopējo summu 10 692 000 Ls, studējošo kredītu procentu likme būs sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 0.07%.

Pērn, 2008. gadā, tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma Hansabanka, kuras piedāvātā likme bija sešu mēnešu RIGIBOR likme mīnus 1. 02%.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere intervijā laikrakstam Diena.

Kā vērtējat valsts mājokļu galvojumu programmu, un cik hipotekāro kredītu šīs programmas ietvaros esat izsnieguši?

Pagājušajā nedēļā apstiprinājām simto valsts galvoto aizdevumu, kas ir ceturtā daļa no visiem aizdevumiem šajā programmā. Tā ir atradusi savu mērķauditoriju, un to izmanto visā Latvijā, ne tikai Rīgā. Protams, komercbankas vērtē arī īpašuma atrašanās vietu un labprātāk kreditē īpašumu lielā pilsētā nekā mazpilsētā vai ciematā. Taču ar šīs programmas palīdzību hipotekārie kredīti ir pieejamāki arī iedzīvotājiem ārpus lielajām pilsētām. Pārsvarā ģimenes vēlas iegādāties ekonomiskus divistabu dzīvokļus līdz 50 000 eiro vērtībā. Pašlaik hipotekāro kredītu pirmā iemaksa ir 20% no pirkuma iegādes summas. Nolikto atslēgu principa piemērošanas gadījumā tā var sasniegt pat 50%, bet ģimenei ar bērniem, kas izmanto valsts atbalsta programmas iespējas, starta līmenis ir 5%.

Latvijā arvien vairāk cilvēkiem ir grūtības nokārtot saistības ar banku, un kļuvis problemātiski nomaksāt kredītus, tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Kredītņēmēju apvienības vadītājs Ainārs Gorenko.

«Tas, ko mēs redzam ikdienā, pie mums nāk cilvēki, kas jau ir nokļuvuši krīzes situācijā, kas ir tuvu tam, lai viņus izliktu no dzīvokļiem, no mājām. Cilvēki, kuriem tiek mākslīgi vai speciāli pazemināta maksātspēja,» stāstīja A.Gorenko. Viņš atzīmēja, ka pie Latvijas Kredītņēmēju apvienības nāk «visi pēc kārtas», kam ir grūtības nomaksāt kredītus.

A.Gorenko arī vērsa uzmanību, ka, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds ir pieprasījis, lai Latvijā par 15% samazina valsts sektorā strādājošo algas. Tas nozīmē, ka tikai maksātspēja samazinās, bet banku sektorā Starptautiskais Valūtas fonds nav pateicis, ka tādā paša apjomā ir jāsamazina arī ikmēneša maksājums.

Uzņēmēji Latvijā arvien vairāk un vairāk saskaras ar banku nevēlēšanos izsniegt kredītus vai pārfinansēt tos. Bankas bieži vien pat nevēlas pagarināt esošo kredītlīniju, nerunājot par tās palielināšanu vai par jauna kredīta piešķiršanu.

Tiek prasītas papildus garantijas, ķīlas un kapitāla palielināšana. Bet uzņēmumiem, šādā krīzes situācijā, ir vajadzīgas lielākas kredītlīnijas, jo klienti norēķinās ilgāk, līdzekļu aprite ir lēnāka...

Kāpēc bankas nevēlas finansēt uzņēmumus?

Oficiāli tiek runāts par banku likviditātes normām, kā arī par kapitāla pietiekamības kritērijiem. Latvijas Komercbanku asociācija runā par naudas neesamību. Galvenais tomēr ir tas, ka bankas neredz pietiekami labas (drošas) ieguldījumu iespējas un dod priekšroku kapitāla saglabāšanai, nevis kapitāla palielināšanai. Tā ir tā saucamāReturn of capital, not return on Capital mentalitāte (iespēja dabūt ieguldīto naudu atpakaļ ir svarīgāka nekā ieguldītās naudas ienesīgums). Bankas var arī saprast. Runājot par uzņēmumiem Latvijā - situācija tirgū nav droša, bankrota varbūtība palielinās, pastāv liels risks pazaudēt visu naudu.

SEB banka jau otru gadu pēc kārtas sniegs valsts galvotus studiju un studējošos kredītus par kopumā 40,9 miljoniem eiro jeb 28,7 miljoniem latu.

SEB banka bija vienīgā, kas piedalījās Finanšu ministrijas (FM) rīkotajā izsolē 2.februārī kredītiestādēm par tiesībām 2012.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Tajā skaitā SEB banka saņēma tiesības 2012.gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 28,1 miljonu eiro (ap 19,75 milj. Ls) apjomā, kur procentu likme noteikta sešu mēnešu Euribor plus 1,85%. Tāpat banka ieguvusi tiesības izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 12,77 miljonu eiro (ap 8,977 milj. Ls) apjomā, kur procentu likme noteikta sešu mēnešu Euribor plus 1,85%.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Pēdējo divu gadu laikā samazinājies to kredītņēmēju skaits, kuri noformējuši ātros kredītus, lai spētu «izdzīvot» līdz nākamajai algai, un to kredītņēmēju skaits, kas ātros aizdevumus kārtoja, lai laikā varētu nomaksāt kredīta vai līzinga maksājumus.

Kā liecina Gudriem.lv veiktā ātro kredītu salīdzināšanas servisa veiktā pētījuma dati, pirmās kredītņēmēju grupas īpatsvars kopējā ātro kredītu izmantotāju skaitā divu gadu laikā samazinājies no 35% līdz 24,6%, savukārt otrās grupas īpatsvars sarucis četras reizes – no 16% līdz 4,6%.

Arī ātrās kreditēšanas uzņēmumi, komentējot pētījuma datus, apstiprināja minēto tendenci. Vairums klientu šobrīd izvēlas aizņemties summas apjomā no simts līdz 150 latiem un vairumā gadījumu kredīts paredzēts lielāku pirkumu veikšanai, nevis iepriekšējo parādu segšanai.

Gudriem.lv atskatās uz 2010. gada novembra vidū veiktu aptauju, kuras rezultāti atklājuši tā brīža ekonomiskajam stāvoklim raksturīgu tendenci – klienti ņēma kredītus, lai «izdzīvotu» līdz nākamajai algai, segtu rēķinu maksājumus, kā arī, lai iegūtu līdzekļus izbraukšanai no valsts, meklējot darbu citās zemēs. Analoga aptauja tika veikta arī 2011.gadā, un tās dati norādīja uz ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.