Pēc piecus mēnešus ilgajiem pret valdību vērstajiem protestiem Honkongas ekonomika ieslīgusi recesijā, ziņo Reuters.

Arī aizvadītajā nedēļas nogalē protestētāji dedzinājuši veikalus un vērsušies pret policijas spēkiem, kas atbildējuši ar asaru gāzi, ūdens lielgabaliem un gumijas lodēm.

«Trieciens (no protestiem) mūsu ekonomikai ir visaptverošs,» informējis Honkongas finanšu sekretārs Pols Čans, piebilstot, ka sākotnējās trešā ceturkšņa IKP aplēses liecina par diviem secīgiem ceturkšņiem, kad novērojama lejupslīde, kas nozīmē, ka sākusies recesija.

Viņš arī akcentējis, ka būs ārkārtīgi grūti sasniegt valdības pirms protestiem pausto prognozi, ka ekonomika gada griezumā būs augusi 0-1% robežās.

Honkongā sarucis tūristu skaits. Piemēram, oktobrī tas ir samazinājies par 50%. P. Čans to raksturo kā ārkārtas situāciju.

Ukraina, kas jau saņēmusi no Krievijas trīs miljardus ASV dolāru, «ļoti drīz» saņems palīdzību vēl divu miljardu ASV dolāru apjomā, pavēstījis Serhijs Arbuzovs (Serhiy Arbuzov), kurš iecelts par premjeru pārejas periodā, vēsta Reuters.

S. Arbuzovs stājies iepriekšējā premjerministra Mikolas Azarova vietā. Jāatgādina, ka M. Azarovs demisionēja pēc aptuveni divus mēnešus ilgiem protestiem pret valdību. Savā paziņojumā par demisiju viņš pauda, ka atkāpjas, lai panāktu «sociālu un politisku kompromisu».

Pagaidu premjers esot apņēmies ierobežot kaitējumu ekonomikai, kas radās, divus mēnešus Kijevas centrā valdot protestiem.

Ukrainas un Krievijas prezidenti decembra vidū tikās Maskavā, kur parakstīja vairākus sadarbības dokumentus, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saišu stiprināšanu. Tāpat Krievija solīja iegādāties Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Šīs nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlreiz apliecināja, ka sniegs Ukrainai solīto palīdzību, neatkarībā no tā, kāda valdība būs pie varas. Drīz pēc tam pašreizējais premjers pauda, ka «ļoti drīz» Ukraina saņems nākamos palīdzības daļu – divus miljardus ASV dolāru.

Pirms nedēļas nogalē gaidāmajiem jaunajiem tā dēvētās Dzelteno vestu kustības protestiem opozīcijā esošo Francijas konservatīvo līderis Lorāns Vokjē trešdien aicinājis ieviest valstī ārkārtas stāvokli.

«Tas dos iespēju drošības spēkiem aizsargāties, un tas mums dos arī iespēju aizsargāt tos, kas vēlas demonstrēt miermīlīgi, nekļūstot par ķīlniekiem,» sarunā ar televīzijas kanālu «France 2» norādīja Republikāņu partijas priekšsēdētājs.

«Es nevēlos, lai mūsu valsts ieslīgtu haosā,» piebilda Vokjē.

Kā ziņots, «Dzelteno vestu» kustības protesti ilgst jau trīs nedēļas, un sestdien tie izvērtās vardarbīgās nekārtībās, kādas Francija nav pieredzējusi kopš 1968.gada studentu nemieriem.

«Dzelteno vestu» kustība, kuras sākotnējais katalizators bija valdības iecere paaugstināt degvielas akcīzes nodokli, izvērtusies plašākos protestos, kas atspoguļo sabiedrības vispārējo neapmierinātību ar prezidenta Emanuela Makrona politiku un pieaugošo dzīves dārdzību.

Šā brīža plašajiem protestiem ASV pagaidām nav bijusi izteikta ietekme uz vērtspapīru tirgiem kopumā. Tas liek domāt, ka finanšu tirgus dalībnieki šo postažu vērtē kā īslaicīgu parādību.

Lielāka ietekme gan vērojama vien atsevišķiem sektoriem, piemēram, šaujamieroču ražotājiem un pārdevējiem.

Turpina savu gaitu

Piemēram, finanšu ziņu portāls "Barron's" izceļ, ka ASV akciju tirgū īpaši lielāks svārstīgums nav novērots arī pēc vairākiem citiem mūsdienu vēsturē lielākiem nemieriem šajā valstī. "Tirgi uzskata, ka tas neturpināsies. Mēs šo visu kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu protestiem ASV esam redzējuši jau vairākkārt," spriež, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma "Pantheon Macroeconomics" eksperti. "ASV ir sašķeltākā kāda tā bijusi daudzu gadu laikā, un tā ir traģēdija. Bet, aplūkojot finanšu tirgu, var apgalvot, ka tas ir atkarīgs no daudzu uzņēmumu likteņiem, kurus šīs demonstrācijas pilsētās tik ļoti neietekmēs," savukārt piebilst "JPMorgan Asset Management" vērtspapīru stratēģi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Īrijas parlaments kļuvis par otro likumdevēju pasaulē aiz Lielbritānijas, kas pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā.

Kā «lieliskas ziņas» šādu Īrijas parlamenta lēmumu uzteikusi zviedru pusaudze un vides aktīviste Grēta Tūnberga, kura pēdējā laikā iedvesmojusi skolēnus visā pasaulē pieprasīt politiķiem aktīvāku rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām.

Ceturtdienas vakarā bez balsojuma tika pieņemti grozījumi Īrijas parlamenta ziņojumam, kuros pasludināts «ārkārtas stāvoklis klimata jomā» un parlaments aicināts «izpētīt, kā [Īrijas valdība] var uzlabot savu reakciju uz problēmu, ka mazinās bioloģiskā daudzveidība».

Īrijas Zaļās partijas līderis Īmons Raiens, kurš virzīja grozījumus, lēmumu raksturoja kā vēsturisku.

16 gadus vecā Tūnberga, kas aicinājusi uz protestiem visā Eiropā un kura kļūst par vienu no kaislīgākajām vides aktīvistu balsīm, aicina valstis sekot šim piemēram.

No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Ķīnā Šeņdžeņas pilsētas sporta kompleksā izvietoti, pēc visa spriežot, bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi, kas tiek interpretēts kā Pekinas draudi vērst arvien lielāku spēku pret demokrātijas atbalstītāju protestiem netālajā Honkongā.

Attēli, kas iegūti no uzņēma » Maxar» satelīta «WorldView», redzami 500 vai pat vairāk transporta līdzekļi, kas izvietoti iepretim Honkongas ostai Šeņdžeņas līča sporta centra stadionā vai tam līdzās.

Ķīnas oficiālie mediji vēsta, ka manevri Šeņdžeņā plānoti iepriekš un tiem nav nekāda sakara ar Honkongas protestiem. Tiesa gan, pēdējās norises notiek neilgi pēc Pekinas brīdinājuma, ka Honkongas protestos vērojami «terorisma asni».

ASV izlūkdienesti uzskata, ka Ķīnas valdība uz robežu ar Honkongu pārvieto karaspēku, tviterī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.

«Visiem vajadzētu būt mierīgiem un drošiem,» uzsvēra Tramps.

Pekina līdz šim nav vēlējusies sūtīt policijas vai armijas vienības no kontinentālās Ķīnas uz Honkongu vai arī mobilizēt Honkongā dislocēto Tautas atbrīvošanas armijas garnizonu, lai apspiestu protestus.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdienas vakarā paziņoja, ka pašreizējais ierobežojumu režīms no piektdienas uz divām nedēļām tiks pastiprināts līdz pilnīgai karantīnai, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma apjomus.

Pagājušajā piektdienā Izraēla kļuva par pirmo valsti, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ atkārtoti ieviesa valsts mēroga karantīnu.

Veselības ministrija trešdien paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā reģistrēts jauns koronavīrusa gadījumu skaits - 6950.

Lai arī nav skaidrs, tieši kā izpaudīsies "pilnīgās karantīnas" režīms, Izraēlas mediji vēsta, ka tā dēvētais kororanvīrusa kabinets nolēmis slēgt visu nesvarīgo uzņēmējdarbību un noteikt jaunus ierobežojumus protestiem un lūgšanām.

Mediji ziņo, ka protestos un lūgšanās varēs piedalīties ne vairāk kā 20 cilvēki un tiem jānotiek līdz viena kilometra rādiusā no savām mājām. Līdz šim uz protestiem un lūgšanām neattiecās sociālās distancēšanās noteikumi.

Valsts prezidenta bijusī padomniece Elīna Egle esot sarūgtināta, ka pērn palaidusi garām starptautiskā diplomāta karjeru Maskavā.

Es tur ilgāk vairs nevarēju izturēt. Visu pavasari jutos kā tāda pils cietumniece, izdevumam Ir sacījusi bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos.

Jūnija sākumā Valsts prezidenta kanceleja paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli. Tas izraisīja minējumus par patiesajiem viņas aiziešanas iemesliem. «Aizgāju pēc abpusējas vienošanās,» sacījusi Egle, norādot, ka viņas amats likvidēts. Viņa aiziešanu uztvērusi ar atvieglojumu, jo radies priekšstats, ka Andris Bērziņš vēlas vēlas būt nevis «prezidents - tautsaimnieks», bet gan «tautas prezidents», par ko liecinot arī viņa darba kārtība, kurā esot nevis ekonomikas problēmu risināšana, bet jautājumi par to, kurā datumā svinēt Otrā pasaules kara beigu gadadienu vai kā saliedēt sabiedrību.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Bijušais a/s Liepājas metalurgs prezidents Kirovs Lipmans 1998.gadā parakstījis lēmumu par SIA Liepājas metalurgs dibināšanu Maskavā, bet 2001.gadā lēmumu par uzņēmuma likvidāciju.

1998.gadā, būdams Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums, Liepājas metalurgs lēmis par OOA Лиепаяс Металургс izveidošanu Maskavā. Lēmumu parakstījis a/s prezidents Kirovs Lipmans, liecina db.lv rīcībā esošie dokumenti.

Uzņēmums dibināts komerciālai un saimnieciskajai darbībai, tās pamatkapitāls tolaik bija vairāk nekā 14 tūkstoši Krievijas rubļu. Tā kā pamatkapitālā ieguldītas biroja mēbeles, var secināt, ka šāds uzņēmums fiziski tiešām pastāvējis.

Savukārt 2001.gada janvārī K.Lipmans parakstījis jau citu lēmumu - likvidēt SIA Liepājas metalurgs Maskavā.

Pārstāvniecība Maskavā savulaik tika izveidota pēc Krievijas krīzes, cerot uz austrumu kaimiņa ekonomisko atgūšanos. 1998.gada martā LM atklāja pārstāvniecību Krievijas galvaspilsētā, lai izzinātu piedāvājumu un pieprasījumu plašajā kaimiņvalstī, kā arī veidotu akciju sabiedrībai izdevīgus biznesa kontaktus gan ar Krievijas, gan ar citu ārvalstu nozares partneriem. Tomēr lielāki līgumi netika noslēgti, veidojās ciešāki sakari ar piegādātājiem, nevis ar uzņēmuma produkcijas pircējiem, 1999.gadā laikrakstam Dienas Bizness atzina a/s LM pārstāve Laila Millere. Uzņēmums plānoja iepirkt Krievijā arī norakstītus kuģus sagriešanai lūžņos.

Liela daļa no jauniešiem Krievijā nav diez ko entuziastiski par palikšanu dzīvot šajā valstī, liecina Maskavā bāzētā Levada Center aptaujas rezultāti, ziņo Bloomberg. Proti, pat 53% no jauniešiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pauduši vēlmi pamest šo valsti, kas ir visvairāk 10 gadu laikā.

Tas ir arī par 16 procentpunktiem vairāk nekā līdzīgā aptaujā tika secināts vēl šā gada maijā.

Par kādu īpašu optimismu attiecībā uz Krievijas perspektīvām neliecina arī citu vecuma grupu noskaņojums. Emigrēt no šīs valsts vēlas 30% iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem un 19% vecumā grupā no 40 līdz 54 gadiem. Maijā šis īpatsvars bija attiecīgi 23% un 14% apmērā. Pieejamā informācija liecina, ka aptaujā savu viedokli izteica 1600 cilvēki no 26. septembra līdz 2. oktobrim.

Aptaujas veicēji lēš, ka tiks straujš emigrācijas vēlmes pieaugums daļēji varētu būt emocionāla atbilde šīs vasaras politiskajiem protestiem Krievijā, kas tika visai asi apspiesti (aktīvisti Maskavā pulcējās, lai protestētu pret aizliegumu opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanās). Tomēr šajā pašā laikā – augoša vēlme emigrēt no Krievijas ir ilgtermiņa parādība, ko nosakot tās ekonomikas izaicinājumi un daudziem nevēlama politiska situācija. «Arī jauniešus Krievijā ietekmē globālās tendences. Viņi labāk zina citu valstu valodas, ir mobili un mazāk baidās no savas dzīves mainīšanas,» teic Levada pārstāvji.

Lai nodrošinātu sekmīgāku sadarbību ar Krievijas dzelzceļu, kā arī Krievijas valsts un privātajām organizācijām VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) 1.maijā Maskavā atver savu pārstāvniecību.

Izcelsmes valsts divām trešdaļām kravu, kas tiek pārvadātas pa Latvijas dzelzceļiem, ir Krievija, un līdz ar to atklātā akciju sabiedrība Rossijskije žeļeznije dorogi ir LDz lielākais sadarbības partneris. Maskavā tiek organizēti lielākie pārvadājumu nozares forumi, piemēram, ikgadējā starptautiskā izstāde un konference TransRussia un Krievijas transporta nedēļa, kā arī regulāras dzelzceļu darba grupu sanāksmes un tikšanās ar Krievijas dažādām amatpersonām. Tāpēc, lai veiksmīgāk organizētu darbu, LDz pieņēmis lēmumu atvērt pārstāvniecību Maskavā, kas pārstāvētu visa koncerna intereses.

Pārstāvniecību reģistrēs Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (KTRK).

Latvijas uzņēmēji paplašina darbību ne vien vietējā tirgū, bet iestrādājas arī Maskavā.

Kad interjera salona Krassky īpašnieki saprata, ka Latvija ir nedaudz par mazu un nepieciešams meklēt lielākus tirgus, izvēle krita uz Maskavu, kur pilsētas centrā atvērts salons divos stāvos. Tā kā Latvijā uzņēmums sāka biznesu ar flīzēm, loģiska šķita doma arī Maskavā iesakņoties ar tām. «Kad sākotnēji aizbraucām uz Maskavu, izrādījās, ka flīžu un santehnikas tirgus ir ļoti piesātināts – mēs ne ar ko īpašu nevaram pārsteigt. Izanalizējot tirgus struktūru, secinājām, ka tur neeksistē dizaina paklāji – neviens no godalgotajiem paklāju dizaineriem, ko mēs 2009. gada jūnijā atvedām uz Latviju, tur nav pārstāvēts. Tā rezultātā atvērām salonu Kovër Büro Maskavā, kur ir krējuma krējums – paši godalgotākie pasaules dizaina paklāji,» saka Aigars Zelmenis, SIA Krassky līdzīpašnieks.

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Neliela 100% Latvijas kapitāla SIA Wood ART.lv ar interjera dizaina izstrādājumiem, vēsturisku priekšmetu restaurāciju un kopiju izgatavošanu ieguvusi pasūtījumus Maskavā .

Uzņēmuma īpašnieki mērķtiecīgi nav strādājuši, lai saņemtu iespaidīgus pasūtījumus no Krievijas, tomēr uzņēmuma izstrādājumu kvalitāti ārzemnieki ir novērtējuši – sameklējuši interjera dizaina restauratorus un ražotājus un piedāvājuši Golden Gate 28 stāvu biroju ēkā Maskavā sabiedriskām telpām izveidot interjeru. Lai arī SIA Wood ART.lv ir pieredze dizaina interjera viedošanā vairākās viesnīcās Latvijā, kā arī privātmājās, tomēr tik liela apmēra darba pasūtījums ir saņemts pirmo reizi.

«Uzņēmuma rīcībā ir attiecīga ražotne, kvalificēti speciālisti galdniecības izstrādājumu (arī mēbeļu) izgatavošanai, restaurācijai un montāžai,» galveno sekmīga darba recepti atklāj SIA Wood ART.lv līdzīpašnieks Alvis Barkāns. Viņš īpaši izceļ uzņēmuma darbiniekus, bez kuriem panākumi izpaliktu.

Šā gada jūlijā Latvijas uzņēmēji Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško Maskavā biznesa kvartālā Krasnaya roza atvēruši interjera salonu KRASSKY.

Salona kopējās būvniecības, apdares un ekspozīcijas iekārtošanas izmaksas sasniedz 3,3 miljonus eiro, kas nodrošināti, piesaistot pašu kapitālu un bankas finansējumu.

Desmit gadu laikā uzkrātā KRASSKY komandas pieredze palīdzējusi Maskavā izveidot konceptuālu interjera salonu 1000 kvadrātmetru platībā.

«KRASSKY salonu veidojām kā dizaina oāzi un iedvesmojošu vidi darbam, bagātinātu ar eksotiskiem telpaugiem no Maskavas Botāniskā dārza. Jaunais interjera salons ir pietiekami plašs, lai katram zīmolam būtu sava zona un to neaizēnotu aksesuāru vai lampu kaudzes. Īpašu vietu esam veltījuši mūsdienu Baltijas mākslinieku darbiem,» stāsta KRASSKY vadītājs Aigars Zelmenis.

Maskavā no 1.jūnija tiks atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, trešdien paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

Televīzijā pārraidītā videokonferencē Sobjaņins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka jau iespējams runāt par nākamajiem soļiem ceļā, kas ved laukā no šī krīzes.

"Es ierosinu no 1.jūnija atvērt ne tikai pārtikas mazumtirdzniecību, bet arī nepārtikas," sacīja mērs.

Sobjaņins arī aicināja atvērt uzņēmumus, kuros ir minimāls kontakts ar klientiem, kā piemērus minot ķīmiskās tīrītavas un remontdarbnīcas.

Viņš sacīja, ka dažu ierobežojumu atcelšana ir attaisnojama, jo situācija ar jauno koronavīrusu ir uzlabojusies kopš 12.maija, kad tika atļauts atsākt darbus būvlaukumos.

Kopš 12.maija hospitalizēšanas gadījumu skaits Maskavā ir samazinājies par 40%, sacīja Sobjaņins.

Maskava otrdien paziņojusi, ka ir gatava piedalīties sarunās ar Briseli un Vašingtonu par Ukrainas nākotni, bet uzstāja, ka sarunās atsevišķi jābūt pārstāvētiem arī Ukrainas austrumiem un dienvidiem.

«Patiešām, mēs esam gatavi apsvērt (..) formātu, kurā pārstāvēti eiropieši, Savienotās Valstis, Krievija un Ukrainas puses,» žurnālistiem paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Ministrs norādīja, ka Maskava atbalsta Ukrainas dienvidu un austrumu piedalīšanos šādās sarunās, un piebilda, ka tos varētu pārstāvēt daži no kandidātiem, kas gatavojas piedalīties 25.maijā paredzētajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās un pārstāv šos prokrieviski noskaņotos reģionus.

ASV pirmdien paziņoja, ka vēlas desmit dienu laikā sarīkot Ukrainas krīzei veltītas sarunas, kurās piedalītos Vašingtona, Krievija, Ukraina un Eiropas Savienība (ES).

Indijas premjerministrs Narendra Modi pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ceturtdien paziņoja, ka Maskava valstī, kas ciešs no energoresursu nepietiekamības, būvēs desmit kodolreaktorus.

Putins ieradies Indijā, lai stiprinātu abu valstu attiecības enerģētikā un aizsardzībā, cerot tādējādi atdzīvināt Krievijas ekonomiku, kas cietusi no rietumvalstu sankcijām, kuras ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.

Kopīgajā preses konferencē Modi, kurš pēc nākšanas amatā centies stiprināt attiecības arī ar ASV, solīja nemazināt Indijas atbalstu Krievijai.

«Šo attiecību svarīgums un to unikālā vieta Indijas ārpolitikā nemainīsies,» uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka enerģētiskā drošība ir «izšķiroša Indijas ekonomikas attīstībai un darbavietu radīšanai jaunatnei».

Ukrainā saspīlējums starp opozīciju un valdošo varu ar laiku tikai pieaug. Simts tūkstošu ukraiņu aizvadītajās brīvdienās pulcējās Kijevas centrā, nogāžot Ļeņina statuju, tāpat izplatījušās baumas, ka Ukrainas valdība gatavojas parakstīt līgumu ar Maskavas vadīto Muitas savienību. Neņemot vērā salu, simtiem cilvēku aizvien piedalās protestos pret prezidentu Viktoru Janukoviču, ziņo Itar Tass.

Tikmēr laikraksts Kommersant, atsaucoties uz V. Janukovičam tuvu stāvošām, anonīmām personām, vēsta, ka Maskava spiedienu uz V. Janukoviču saistībā ar līguma parakstīšanu ar Muitas savienību neizrāda. Kremlis neprasa noteiktu datumu, kad varētu tikt parakstīts līgums, kā arī neizrāda spiedienu par līguma parakstīšanu paziņot nekavējoties, jo saprot situāciju, kādā nonācis V. Janukovičs, raksta Kommersant.

Maskava esot solījusi Kijevai kopumā 15 miljardus ASV dolāru, kas valstij tiktu piešķirti tiešā atbalsta, aizdevumu, kā arī dažādu priekšrocību, atvieglojumu veidā, ziņo Kommresant. Tāpat, pievienojoties Muitas savienībai, Ukraina var sagaidīt zemākas gāzes cenas, tādējādi ietaupot līdzekļus vairāku miljardu ASV dolāru apjomā. Labi informēti avoti medijam esot atklājuši, ka Krievija piedāvājusi Ukrainai arī finansēt vairāku nozīmīgu infrastruktūras objektu attīstīšanu, kā arī Ukrainas uzņēmumiem gatavojas sniegt iespēju piedalīties vairākos «ārkārtīgu peļņu nesošos projektos».