Enerģētika

Maz ticams, ka ES samitā vienosies pagarināt sankcijas pret Krieviju

Dienas Bizness, 19.03.2015

Eiropas Savienības (ES) ietekmīgākajai politiķei, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei (no kreisās), ceturtdien un piektdien notiekošajā ES dalībvalstu līderu sanāksmē Briselē vajadzēs uzņemties vidutāja lomu, lai palīdzētu risināt domstarpības, kas valda starp bloka dalībvalstīm.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Enerģētikas savienības perspektīvas un saspīlētās attiecības ar Krieviju būs dominējošie jautājumi kārtējā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sanāksmē, kas ceturtdien un piektdien norisināsies Briselē, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Gaidāms, ka par abiem Eiropas drošībai nozīmīgajiem jautājumiem būs karstas debates, jo gan vienā, gan otrā gadījumā saduras atsevišķu dalībvalstu dažādās intereses.

ES gadiem runā par nepieciešamību izveidot enerģētikas savienību, kuras ietvaros tiktu radīts vienots ES iekšējais enerģētikas tirgus un diversificēti energoresursu piegādes avoti. Tomēr reāli politiskie soļi savienības izveides virzienā sperti tikai pēdējā gada laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, caur kuru ES nonāk ievērojama daļa importētās dabasgāzes no Krievijas.

ES dalībvalstu vadītājiem sanāksmē Briselē būs arī jāspriež, vai pagarināt sankcijas pret Krieviju, tomēr maz ticams, ka lēmums tiks pieņemts šonedēļ, jo dalībvalstīm ir atšķirīga nostāja šajā jautājumā.

Polija, Baltijas valstis un Lielbritānija aktīvi iestājas, lai pērn pieņemtās sankcijas, kas skar Krievijas enerģētikas, finanšu un militāro sektoru, pēc to darbības termiņa beigām jūlijā tiktu pagarinātas vismaz līdz gada beigām. Tas sakrīt ar laiku, līdz kuram Maskavai ir jāizpilda februārī Minskā noslēgtās pamiera vienošanās punkts, kas paredz atjaunot pilnīgu Kijevas kontroli pār robežu ar Krieviju.

Turpretī Kipra, Grieķija, Ungārija, Itālija, Spānija, Slovākija un Austrija uzskata, ka steigai nav pamata un lēmuma pieņemšanu var atlikt līdz nākamajam ES samitam jūnijā. Šo valstu politiķi uzskata, ka Krievijai un tās atbalstītajiem kaujiniekiem Austrumukrainā ir jādod iespēja apliecināt vēlmi pildīt Minskas vienošanos.

Pretēji domājošajām nometnēm pa vidu atrodas ES ietekmīgākā politiķe – Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa pirmdien paziņoja, ka šajā samitā ES līderi nelems par jaunām sankcijām pret Krieviju. Tomēr tās varētu apspriest, ja Minskas vienošanās netiks pildīta, piebilda A. Merkele.

Pirms samita izplatītajā lēmumu projektā arī teikts, ka ES ir jāveicina ciešāka sadarbība ar Gruziju un Moldovu, pret kuru centieniem tuvināties Rietumiem iebilst Krievija. Maskava šonedēļ norādīja, ka nevēlas, lai šīs valstis kādreiz kļūtu par ES loceklēm.

Plašāk lasiet rakstā Domstarpību aizēnots ES samits ceturtdienas, 19.marta laikrakstā Diena (12.,13.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avoti: ES lēmumu par sankcijām Krievijai varētu atlikt uz nākamo nedēļu

LETA, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atlikt lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu uz nākamo nedēļu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, trešdien pavēstīja avoti diplomātu aprindās.

Tika cerēts, ka 28 dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien bez debatēm vienosies pagarināt uz sešiem mēnešiem Krievijai noteiktās sankcijas.

Tomēr apstākļos, kad Rietumiem jārēķinās ar Maskavas palīdzību Sīrijas konflikta atrisināšanā, Roma norādījusi, ka lēmums būtu jāpieņem ES līderiem, kas nākamo ceturtdien un piektdien tiksies samitā Briselē.

Viss ir gaisā. (..) Jautājums ir par to, kur lēmums būtu jāpieņem, un daži vēlas, lai tas notiktu līderu nākamās nedēļas samitā, sacīja avots. Itālija spiež uz to.

Itāļu avots apstiprināja, ka Roma pieprasījusi diskusijas par sankcijām, jo tas ir svarīgs jautājums, kuram nepieciešama izvērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pirmā Mistral nodošanas Krievijai termiņš var tikt pagarināts par trim mēnešiem

BNS/INTERFAX, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija tuvākajā laikā var pieņemt lēmumu pagarināt termiņu, kurā tā nodotu Krievijai pirmo helikopteru bāzes kuģi Mistral, par trim mēnešiem, ceturtdien pavēstīja ziņu avots struktūrā, kuras pārziņā ir militāri tehniskās sadarbības jautājumi.

«Līguma nosacījumi paredz iespēju pārcelt kuģa nodošanas pasūtītājam termiņu par trim mēnešiem. Ņemot vērā izveidojušos politisko situāciju, Francijas puse var izmantot šādu iespēju,» sacīja ziņu aģentūras Interfax ziņu avots.

Šādas termiņa pagarināšanas gadījumā netiktu piemērotas sankcijas Francijas kuģubūvniekiem, kas izpilda šo pasūtījumu.

Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins 29.oktobrī paziņoja, ka Krievija ir saņēmusi uzaicinājumu 14.novembrī saņemt pirmo no diviem helikopteru bāzes kuģiem Mistral, kas pēc tās pasūtījuma tiek būvēti Francijā. Francijas firma DCNS, kas būvē šos kuģus, ziņu par šādu uzaicinājumu noliedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti piesardzīgi vērtē ES sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu pret Krieviju

BNS, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti piesardzīgi vērtē iespēju, ka pavasarī varētu tikt mīkstinātas vai atceltas Eiropas Savienības (ES) piemērotās sankcijas pret Krieviju, noskaidroja aģentūra BNS.

Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka pagaidām ES turpmākā rīcība attiecībā uz sankcijām nav skaidra nevienam, jo ES nav vienotas politikas un katra valsts situācija vērtē no savām pozīcijām. «Šobrīd dominē Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās intereses, tāpēc ir pretrunas savā starpā,» viņš paskaidroja.

Augstā līmenī politiski risinājumi ES un Krievijas, Ukrainas starpā varētu tikt meklēti 15.janvārī, kad Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Ukrainas prezidents Petro Porošenko tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, pieļāva politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Olands: Sankcijas pret Krieviju jāatceļ, ja būs progress Ukrainas krīzes risināšanā

BNS/AFP, 05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju būtu jāatceļ, ja tiks panākts progress Ukrainas krīzes risināšanā, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands.

«Es uzskatu, ka sankcijas ir jāaptur tagad. Tās jāatceļ, ja būs progress. Ja progresa nebūs, sankcijas paliks,» Olands sacīja divu stundu ilgā intervijā radiostacijai France Inter.

Olands sacīja, ka cer uz šādu progresu starptautiskās sarunās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 15.janvārī, kur ir paredzēta Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Sarunās Astanā piedalīsies arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Es došos uz Astanu 15.janvārī ar tikai vienu nosacījumu, ka jābūt jaunam progresam. Un es uzskatu, ka tāds būs. Tikties un runāt bez virzīšanās uz priekšu nav vērts,» sacīja Olands.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vēl uz pusgadu pagarinājusi Krievijai noteiktās sankcijas, pirmdien tviterī paziņoja ES oficiālā pārstāve Sjūzana Kīfere.

«ES pagarinājusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim, ar mērķi pabeigt Minskas līgumu īstenošanu,» teikts amatpersonas tvītā.

Vēl pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds apliecināja, ka Krievijai noteiktās sankcijas paliks spēkā, kamēr Maskava nebūs izpildījusi Minskas vienošanās prasības par Ausrumukrainas konflikta izbeigšanu.

«Šodien mēs oficiāli pagarināsim sankcijas attiecībā uz Krieviju līdz brīdim, kad tā būs izpildījusi savas saistības Minskas līgumu ietvaros,» sacīja mistrs. «Vēl seši sankciju mēneši.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES līderi vienojas par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju

LETA--DPA, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi nolēmuši par sešiem mēnešiem pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās jaukšanos Ukrainas konfliktā, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«ES ir vienota par ekonomisko sankciju pret Krieviju pagarināšanu,» tviterī paziņojis Tusks.

Jautājumus, kas saistīti ar sankciju pret Krieviju īstenošanu, ceturtdien Briselē kopā ar pārējiem ES valstu līderiem apsprieda arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Arī Latvijas pozīcija paredz, ka sankcijas pret Krieviju nav pārskatāmas vismaz tik ilgi, kamēr nebūs izpildīta Minskas vienošanās.

Kā informēja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars, ES valstu un valdību vadītāji nonāca pie secinājuma, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, it īpaši ņemot vērā, ka savulaik noslēgtā Minskas vienošanās netiek pildīta.

Sankcijas pirmo reizi Krievijai tika piemērotas 2014.gada jūlijā, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vēl uz sešiem mēnešiem pagarinājusi privātpersonām un uzņēmumiem noteiktās sankcijas, kas piemērotas Krievijai par agresiju Ukrainā.

LASI: ES uz pusgadu pagarina Krievijai noteiktās sankcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES līderi vienojas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies par sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, ziņo diplomātiskie avoti.

Ekonomiskās sankcijas tika ieviestas 2014.gada jūlijā, kad virs Krievijas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Sankcijas skāra Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu nozares un šobrīd tās ir spēkā līdz nākamā gada 31.janvārim.

Ceturtdien panāktā vienošanās paredz sankciju pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Oficiāls lēmums par to tiks pieņemts tuvāko dienu laikā, atklāja kāds avots.

Vācijas Kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šonedēļ paziņoja, ka vēlas sankciju pagarināšanu, jo Maskava nav pildījusi Minskas vienošanās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas gigants Luksemburgā prasa atzīt pret to vērsto sankciju prettiesiskumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas valdībai piederošā un pasaulē lielākā biržā kotētā naftas un gāzes kompānija Rosneft iesniegusi Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pret Eiropadomi, kas Krievijas agresijas Ukrainā dēļ 31. jūlijā noteica pret to ierobežojošas sankcijas.

Sankcijas cita starpā liedz Krievijas valsts kapitāla naftas kompānijām un bankām pieeju Eiropas finanšu tirgiem refinansēšanās vajadzībām. Tā kā tieši naftas eksports dod ļoti lielu Krievijas valsts budžeta daļu, no kuras savukārt tiek finansēts viss pārējais, Kremļa ģeopolitiskās megalomānijas projektus ieskaitot, tas ir uzskatāms par praktisku žestu, liekot Maskavai saprast – nedomājiet, ka pret Ukrainas proeiropeisko politisko kursu vērsto agresiju varēsit apmaksāt ar pašas Eiropas naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai var nākties pieņemt sāpīgus lēmumus par sociālo budžetu un valsts iestādēs strādājošo algām , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik ir daudz un dažādas prognozes par to, kas un cik ātri varētu notikt ar Krievijas tautsaimniecību. Tās Ekonomikas ministrija nupat brīdinājusi, ka valsts ekonomika nākamgad ieslīdēs recesijā un sagaidāms, ka Krievijas rublis būs vārgs visu nākamo gadu. Valdot šādam fonam, lielas cerības nevajadzētu lolot arī lielākajai daļai no valsts vairāk nekā 140 milj. iedzīvotāju. Vairums ekonomistu norāda, ka augstā inflācija valstī graus patērētāju pirktspēju, gaidāma reālās algas stagnēšana vai vēl ticamāk – samazināšanās un bezdarba palielināšanās.

Katrā ziņā ir skaidrs, ka sankcijas un Krievijai nelaikā notiekošais naftas cenu sabrukums darīs savu. Nostiprinās viedoklis, ka Krievijai drīzumā gaidāmi sāpīgi lēmumi par sociālā budžeta apcirpšanu un plašām valsts sektorā strādājošo samaksas sistēmas reformām. Ja neskaita iepriekšējo finanšu krīzes periodu, šīs valsts iedzīvotāji pēdējo 15 gadu laikā ir pieraduši pie straujas reālās algas palielināšanās. No 2000. līdz 2008. gadam tā gada laikā palielinājās par vidēji 15%, tikmēr no 2010. līdz 2013. gadam (ieskaitot) – par 5%, ziņo Bloomberg. Interesanti, ka pagājušā mēneša beigās Krievijā pret valsts reformām, kas paredz ārstniecības iestāžu slēgšanu, jau protestēja ārsti. Tiek ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins dažiem valsts sektorā strādājošajiem licis iesaldēt algu palielināšanu, kas līdz šim tika saistīta ar inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bloomberg: Igaunijas bankām rada problēmas Latvijas banku sektora sliktā reputācija

LETA, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bankas sūdzas, ka valsts atrašanās līdzās Latvijai un Krievijai, kuru banku reputācija ir zema, traucē to attīstībai un rada grūtības veikt maksājumus ASV dolāros, vēstīja biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Igaunijas lielākā vietējā banka LHV Pank paziņojusi, ka tai ir grūtības atgūt piekļuvi ASV dolāru maksājumiem pēc tam, kad Vācijas lielākā banka Deutsche Bank pagājušajā mēnesī pārtrauca tādu pakalpojumu, lēmumu pamatojot ar plašu tās klientu datu pārskatīšanu.

LHV Pank uzsvērusi, ka grūtības lielā mērā saistītas ar ģeogrāfiju, jo tai ir problemātiski pamatot savu vērtību pasaulē, kur bankas cenšas samazināt riskus. Turklāt potenciālos partnerus aizbiedēt varot tuvums Latvijai - naudas no bijušās Padomju Savienības reģiona mezglam, kas cīnās pret naudas atmazgāšanas reputāciju - un Krievijai, pret kuru vērstas ASV un Eiropas Savienības sankcijas par tās agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augs konkurence par Eiropas naftas tirgu; Krievijai būs jādomā, kā nosargāt ieņēmumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijai galveno ekonomikas izaicinājumu šobrīd sagādā nevis sankcijas, bet zemās naftas cenas. Izejvielu analītiķi vidēji paredz lēzenu melnā zelta cenu palielināšanos nākamgad. Tiesa gan, Krievijai uz pieaugošas naftas ieguvējvalstu savstarpējās konkurences fona nosargāt savus naftas ieņēmumus var būt visi pagrūti. Tiek lēsts, ka vidējā termiņā palielināsies naftas ražotāju konkurence arī par Eiropas tirgu. Nav izslēgts, ka Krievijas dominance Eiropas naftas piegāžu ziņā varētu mazināties gan tāpēc, ka vecā kontinenta politiķi gribēs diversificēt savas naftas piegādes, gan tāpēc, ka Eiropas tirgū agresīvāk gribēs iespiesties arābu naftas ieguvēji – galvenokārt Saūda Arābija un Irāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas uzņēmums Rosneft Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ierosinājis ieviest dažādus pretpasākumus valstīm, kas piemērojušas Krievijai sankcijas, vēsta Krievijas laikraksts Kommersant.

Šie ierosinājumi arī paredz Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikt priekšapmaksu par Krievijas piegādāto gāzi.

Tāpat Rosneft ierosina iesaldēt Krievijai jau piegādātā naftas un gāzes nozares aprīkojumu izvešanu. Runa ir par aprīkojumu, kam Rietumi piemērojuši liegumu izmantot projektos Krievijā.

Laikraksta Kommersant aptaujātie eksperti pauž viedokli, ka šāds ierosinājums nozīmētu jau piegādātā aprīkojuma konfiscēšanu.

Rosneft arī ierosina noteikt ierobežojumus starptautiskajai sadarbībai Starptautiskās kosmosa stacijas Krievijas moduļu izmantošanai, kā arī noteikt aizliegumu ASV un ES kodolatkritumu glabāšanai Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Stājas spēkā jaunās Krievijai noteiktās ES sankcijas

LETA--TASS, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) paplašinājusi sankcijas, kas Krievijai noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, un iekļāvusi tajā 19 fiziskās un deviņas juridiskās personas. Soda pasākumi stājušies spēkā ar brīdi, kad sankciju saraksta jaunā redakcija pirmdien tika publicēta ES oficiālajā žurnālā.

«Melnajā sarakstā» iekļauts Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs, Valsts domes deputāts Josifs Kobzons, Valsts domes deputāts, kompartijas Maskavas nodaļas priekšnieks Valērijs Raškins un vēl divi Krievijas pilsoņi.

ES sankcijas noteiktas arī 14 Austrumukrainas iedzīvotājiem un deviņām organizācijām - Doņeckas un Luhanskas teroristu «tautas republiku» kaujinieku vienībām.

Sankcijas noteiktas arī prokremlisko teroristu grupējuma «Spartas bataljons» komandierim Arsēnijam Pavlovam, kurš ir pazīstams arī ar pseidonīmu Motorola.

Līdz ar jaunāko ierobežojošo pasākumu stāšanos spēkā ES «melnajā sarakstā» tagad ir 151 Krievijas un Ukrainas pilsonis, kā arī 37 organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ir ļoti daudz nopietnu problēmu un ekonomiskā situācija ir diezgan briesmīga, savukārt izmisums un neatlaidība sankciju pārvarēšanas jautājumā liecina par to efektivitāti, šādu viedokli pauž Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums.

Vaicāts, kā var vērtēt Krievijas amatpersonas vizīti Latvijā tieši pirms NATO spēku ierašanās, pārspriežot sankciju atcelšanu, diplomāts sacīja, ka tas bijis Krievijas ministra privāts brauciens. «Taču mums visiem ir zināms, ka tur ir ļoti daudz nopietnu problēmu un ekonomiskā situācija ir diezgan dramatiska. Tas ir fakts,» teica diplomāts.

Savukārt taujāts, vai Krievijai noteiktās sankcijas ir mazinājušas tās propagandas spēku, diplomāts norādīja, ka informatīvais karš tā īsti nekad nepārtrūkst vai nebeidzas. «Vienkārši vienā mirklī varbūt ir kāds lielāks saasinājums, kāpums, bet citā tas nedaudz noplok, izplēn. Es domāju, ka demokrātisko valstu realizētās sankcijas, neskatoties ne uz ko, strādā pietiekami ietekmīgi. Tas labi redzams - zināmais izmisums un neatlaidība, ar kādu tās mēģina dažādos veidos pārvarēt. Tas tikai liecina par to, ka sankcijas strādā,» uzskata Eihenbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija nodēvē sankcijas par destruktīvām un sola rīkoties savās interesēs

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija piektdien pēc Eiropas Savienības (ES) līderu lēmuma atstāt spēkā pret to vērstās sankcijas nodēvējusi «sankciju retoriku» par destruktīvu un paziņojusi, ka tā rīkosies savās nacionālajās interesēs.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs arī apsūdzēja Kijevu, ka tā pārkāpj 12.februārī parakstītās Minskas vienošanās nosacījumus. «Mēs labprātāk iesaistītos radošās lietās, nevis destruktīvās lietās, tādās kā sankciju retorika. Tādēļ mēs neapspriedīsim sankcijas un Krievijas Federācija darīs to, kas ir tās nacionālajās interesēs,» sacīja Peskovs.

Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi samitā Briselē vienojušies par Krievijai noteikto sankciju atstāšanu spēkā, pavēstījis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. «Valstu vadītāji vienojušies, ka sankciju termiņš tiks tieši sasaistīts ar Minskas vienošanos izpildīšanu pilnā apjomā,» preses konferencē paziņoja Tusks. Viņš arī brīdināja, ka ES līderi ir gatavi «nepieciešamības gadījumā īstenot tālākus risinājumus», tas ir, sankciju pastiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV vēl šomēnes noteiks Krievijai jaunas sankcijas par Lielbritānijā martā notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošo vielu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai, trešdien pavēstīja ASV Valsts departaments.

Sankcijas ir atbilde uz «nervus paralizējošās vielas «Novičok» pielietošanu, mēģinot noslepkavot Apvienotās Karalistes pilsoni Sergeju Skripaļu » un viņa meitu Jūliju, norādīja Valsts departaments.

«Krievijas Federācijas valdība ir pielietojusi ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, pārkāpjot starptautiskās tiesības,» paziņojumā apliecināja Valts departamenta preses sekretāre Hetere Nauerta.

Tuvāku informāciju par sankciju raksturu Valsts departaments šobrīd neatklāj, vien norāda, ka tās noteiktas atbilstoši ASV ķīmisko ieroču likumam, kurā paredzētas sankcijas pret tiem, kas šādus ieročus pielieto.

Sankcijas, pēc visa spriežot, stāsies spēkā 22.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: ES grasās pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas

LETA, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī gaidāmajā samitā Eiropas Savienība (ES) grasās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, atsaucoties uz avotiem Briselē un Berlīnē, pirmdien vēsta laikraksts Handelsblatt.

Atcelt sankcijas nav nekāda pamata, sacījis laikraksta sarunbiedrs.

Sankcijas var tikt atceltas vienīgi tad, kad Minskas vienošanās būs tiešām pilnā apmērā īstenotas, bet Ukrainas-Krievijas robeža atradīsies starptautiskajā kontrolē, laikrakstam uzsvēris Vācijas valdības pārstāvis.

Šobrīd Krievija dara visu, lai saglabātu Minskas līgumu izpildes šķietamību un vainu par neveiksmēm uzkrautu Ukrainai, sacījis avots.

Termiņš sankcijām, kas, sodot Krieviju par agresiju Austrumukrainā, pirmo reizi tika noteiktas 2014.gada jūlijā, beigsies janvāra beigās.

Krimas aneksijas dēļ ieviestās sankcijas, kas noteiktas Krimas preču importam, investīcijām nekustamajos īpašumos Krimā, kā arī tūrisma darbībai Krimā, būs spēkā līdz 23.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avoti: ES valstis vienojas par Krievijai noteikto ekonomisko sankciju pagarināšanu

LETA, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās vēl par sešiem mēnešiem - līdz 2016.gada janvārim - pagarināt sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās agresiju pret Ukrainu, ziņo informēti avoti.

ES dalībvalstu vēstnieki panākuši vienprātību par juridisko tekstu sankciju pagarināšanai no jūlija līdz nākamā gada janvārim, atklāja avoti.

Gaidāms, ka pirmdien teksts tiks iesniegts oficiālajai apstiprināšanai ES ārlietu ministriem.

ES piemēroja sankcijas Krievijas finanšu, aizsardzības un naftas ieguves nozarēm pēc tam, kad pērnā gada jūlijā virs Austrumukrainas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Bloka līderi martā principā vienojās piesaistīt šīs sankcijas februārī parakstītās Minskas vienošanās izpildei.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī Minskā parakstīja vienošanos par pamieru Austrumukrainā, tomēr sporādiskas sadursmes joprojām turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ASV Valsts departaments izveidojis sarakstu ar Krievijas uzņēmumiem, kam draud sankcijas

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts departaments ceturtdien iesniedzis Kongresā sarakstu ar Krievijas uzņēmumiem, kuriem varētu draudēt sankcijas.

Valsts departamenta preses pārstāve sacīja, ka tuvākajās dienās saraksts būs pieejams arī sabiedrībai, lai amerikāņu kompānijas un privātpersonas varētu pārtraukt sakarus ar šiem uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas armiju un izlūkdienestiem.

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, ASV Kongress jūlijā piemēroja Krievijai jaunas sankcijas.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš apšaubījis Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, iebilda pret sankciju likumprojektu, kas liedz viņam iespēju atcelt šīs sankcijas.

Tomēr pēc tam, ka Kongress apstiprināja likumprojektu ar veto drošu vairākumu, Tramps parakstīja likumprojektu, gan turpinot sūdzēties, kas tas ietver «antikonstitucionālus nosacījumus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftas cenas virzību pēdējā laikā diktējuši atšķirīgi faktori

Žanete Hāka, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās Brent jēlnaftas cena ir pacēlusies līdz 66,67 dolāru līmenim, bet SEB naftas vidējā prognoze šim gadam ir 65 dolāri ar iespēju kādā brīdi paviesoties arī pie 70 dolāru atzīmes, informē bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Un kā parasti, naftas cenas virzību diktējuši atšķirīgi faktori, norāda eksperts. Pasaules ekonomikas fona pasliktināšanās rada apstākļus zemākai cenai, taču naftas pieprasījuma pieaugums joprojām ir veselīgs, tikmēr strauji pasliktinājusies situācija Venecuēlā, kur produkcijas apjoms ir sašļucis līdz 0,5 miljoniem barelu dienā.

Tajā pašā laikā naftas urbumu skaits mazinās un nozares fokuss arvien vairāk pārslēdzas uz «Parādiet man naudu», tas ir, tiek sagaidīta atdeve no ieguves, ko nevar audzēt tikai ar parādu apjoma palielināšanu. OPEC+ turpina nodrošināt ieguves samazinājumu un, visticamāk, aprīlī, kad grupa tiksies, nolems turpināt regulēt ieguvi arī gada otrajā pusē. Eksperts lēš, ka iespējamais ASV NOPEC (paredz sankcijas par naftas cenas manipulācijām) tiesību akts varētu likt cenai atkal krist, jo ļautu ASV valdībai vērsties pret karteli.

Komentāri

Pievienot komentāru