Jaunākais izdevums

Vairāk nekā pusotru gadu pēc pandēmijas sākuma gandrīz puse (45%) no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) turpina strādāt attālināti, tomēr vairāk nekā ceturtā daļa (28%) no tiem labprāt atgrieztos atpakaļ birojos.

Tas secināts jaunākajā Tet biznesa klientu aptaujā, kurā piedalījās 151 uzņēmums. Pilnībā attālināti strādā nedaudz mazāk kā piektdaļa (17%) no aptaujātajiem uzņēmumiem, savukārt 29% birojā pavada dažas dienas nedēļā.

Rādītāji saglabājas nemainīgi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet veica līdzīgo aptauju. Tomēr novērojams, ka šobrīd krietni mazāk uzņēmumu, nekā pērn plāno pāriet uz attālināta darba modeli.

"Neskatoties uz prognozēm par to, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu, aptaujas rezultāti MVU segmentā rāda, ka liela daļa uzņēmumu plāno nākotnē strādāt no birojiem. Ja 2020. gadā ceturtā daļa no tiem, kuri strādāja klātienē birojos, vēlējās ieviest attālinātu darbu, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – tikai 11% plāno to darīt nākotnē. Savukārt vairāk nekā 80% uzņēmumu nemaz neplāno attālinātu darbu," skaidro Tet IT drošības biznesa vadītājs un Tet grupas uzņēmuma Data experts izpilddirektors Deniss Rubens.

"Viens no skaidrojumiem varētu būt tehniskais nodrošinājums darbam mājās. Aptaujas dati liecina, ka 48% no aptaujāto uzņēmums nenodrošina attālinātajam darbam nepieciešamo tehnisko aprīkojumu vai arī nodrošina to tikai daļēji (31%). Lai gan pandēmijas ietekme ir spiedusi uzņēmumus uzlabot savu tehnisko nodrošinājumu darbam no mājām un kopumā situāciju nevar salīdzināt ar pandēmijas sākumposmu, tomēr liela daļa no MVU (40%) vēl aizvien saskaras ar tehniskām problēmām, kas traucē pilnvērtīgi strādāt attālināti. Diemžēl šajā ziņā nav redzams uzlabojums, salīdzinot ar 2020. gadu, kad pandēmijas radītās izmaiņas bija tikai sākušās".

Strādājot attālināti, par tehnisko izaicinājumu iemesliem Latvijas uzņēmumi visbiežāk min problēmas ar pašu datortehniku (novecojušas iekārtas un programmatūra), sakaru problēmas (piemēram, lēns interneta pieslēgums vai mājas Wi-Fi darbības traucējumi) un zināšanu trūkumu par tehnoloģijām.

"IT ekspertu palīdzība ir nepieciešama gandrīz 40% aptaujātajiem, kuri strādā no mājām, bet šādu atbalstu saviem darbiniekiem nodrošina mazāk kā puse uzņēmumu – pārējiem ir jātiek galā saviem spēkiem," stāsta D.Rubens. Turklāt prasības atbalsta funkcijām arvien pieaug – puse uzņēmumu, kas strādā no mājām, vēlas saņemt tehnisko palīdzību mājās 30 minūšu laikā no pieteikuma brīža.

"Aptauja rāda, ka MVU segmentam joprojām ir vairāki izaicinājumi, kas ir saistīti ar novecojušu tehnoloģiju izmantošanu, darbinieku digitālo prasmju līmeni un uzticības trūkumu ārpakalpojumu sniedzējiem," tā D.Rubens.

Populārāko attālināto saziņas rīku lokā joprojām ir Zoom (33%), MS Teams (17%) un Google Meet (9%). Pusei (52%) no tiem, kuri izmanto attālinātas saziņas rīkus, apmācībās daļēji vai pilnībā nodrošina darba devējs, savukārt pārējiem šie rīki jāapgūst patstāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 ir mainījis darbinieku atlasi: kandidāti liek atzīmes uzņēmumiem

Aija Bite-Ozere, “Tele2” personāla vadības departamenta direktore, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas jomas un profesijas Covid-19 laikā ir piedzīvojušas būtiskas pārmaiņas – ir nācies apgūt un pilnveidot dažādas prasmes, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Arī personāla vadības joma ir viena no tām.

Tagad personālvadības speciālista loma ir paplašinājusies un ietver diplomāta, veselības eksperta, tehnoloģiju speciālista un dažādu regulējošo jautājumu eksperta funkcijas. Tomēr viena lieta šajā laikā ir īpaši izaicinoša – darbinieku atlase un jaunā darbinieka iekļaušanās uzņēmuma dzīvē.

Lai arī darbinieku mainība Covid-19 laikā ir samazinājusies, proti, cilvēki, kuriem ir stabils darbs, retāk izvēlas mainīt darba vietu, jo daudz vairāk novērtē drošību un garantijas, ko sniedz esošā darba vieta, darbinieku atlase pandēmijas laikā turpinājās un šis process bija jāpielāgo attālinātam darba režīmam.

Iepriekš reti bija gadījumi, kad darba intervijas tika veiktas attālināti un darba līgumi parakstīti elektroniski. Šobrīd tā mūsu un daudzos citos uzņēmumos ir ikdiena, kas noteikti turpināsies arī pēc pandēmijas, jo ļauj visām pusēm ietaupīt laiku un paātrina darbinieku atlases procesu. Protams, ka attālinātajām intervijām ir arī savi mīnusi, jo mēdz piezagties izteiktākas šaubas par to, vai ir iegūts patiesais priekšstats par cilvēku kā personību. Neskatoties uz to, nākotnē klātienē lielākoties notiks tikai noslēdzošo kārtu intervijas, lai iepazītu un novērtētu kandidātus “aci pret aci”, un ar to jārēķinās gan personāla atlases speciālistiem, gan arī kandidātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 11.oktobra pret Covid-19 vakcinētās un ar vīrusu pārslimojošās personas darbu klātienē varēs apmeklēt ar darba devēja norīkojumu, kā arī darba vietās visiem būs jānēsā sejas maskas.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ārkārtējo situāciju, darbs klātienē ar darba devēja norīkojumu iespējams, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, ja to nevar veikt attālināti. Savukārt darba telpās, kur ir vairāk par vienu personu, visiem darbiniekiem pareizi jāvalkā sejas maskas.

Tajā pašā laikā privātajā sektorā pret Covid-19 nevakcinētajām personām darba devējs izvērtē katra nodarbinātā darba pienākumus, specifiku un apstākļus, nosakot inficēšanās un infekcijas izplatības risku. Personas, kuras atbilstoši izvērtējumam nav pakļautas inficēšanās riskam un to nerada citiem, var veikt darba uzdevumus bez derīga vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drīkst vai nedrīkst atlaist nevakcinētu darbinieku?

Māris Ķirsons, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ar savu rīkojumu nostādījis darba devējus visai neērtā, nenoteiktā pozīcijā – tieši darba devējiem netieši uzlikts slogs veicināt vakcinācijas aptveri valstī un cīnīties ar no epidemioloģiskā viedokļa neapzinīgiem darbiniekiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr. iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.

Viņa atzīst, ka jautājums par darba attiecību izbeigšanu ar t.s. nevakcinētajiem darbiniekiem šobrīd ir visai neskaidrs, šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija pēc tagad izsludinātās ārkārtas situācijas?

Situāciju darba vidē pēc šā gada oktobrī izsludinātās ārkārtas situācijas var raksturot kā samērā neskaidru un nenoteiktu. Ik pa laikam tiek pieņemti jauni tiesību aktu grozījumi, kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas diktētajām epidemioloģiskajām prasībām nodarbinātības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hibrīddarbs: nez vai varēsim laist "oldskūliņā"

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta atsevišķu pakalpojumu saņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka nosacījums tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai - izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, piemēram, sporta pakalpojumus, skaistumkopšanas pakalpojumus, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.

Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiks saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās - koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija no jauna ievieš stingrus karantīnas pasākumus, šādi reaģējot uz to, ka strauji pieaudzis jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar Covid-19 vīrusu, trešdien paziņoja valdība, norādot, ka tiks slēgtas skolas, bet iedzīvotāju iespējas piekļūt mazāk svarīgiem uzņēmumiem būs ierobežotas.

Lielbritānijā sākotnēji konstatētā Covid-19 vīrusa paveida izplatīšanās nopietni pasliktinājusi veselības situāciju valstī, sacīja premjerministrs Aleksandrs de Kro. Apstiprināto gadījumu skaits aizvadītās nedēļas laikā pieaudzis par 40%, bet hospitalizācijas gadījumu skaits palielinājies par 28% pēc samērā stabila posma.

Skolās un augstskolās no pirmdienas vairs nenotiks mācības klātienē. Tiesa gan, bērnudārzi arī turpmāk būs atvērti.

Valdības mērķis ir atsākt mācības klātienē no 19.aprīļa jau pēc Lieldienu brīvdienām.

"Lielākais inficēšanās gadījumu skaits ir vecuma grupā no desmit līdz 19 gadiem," sacīja premjers.

Bērni un jaunieši, kam pašiem nav Covid-19 simptomu vai tādu ir maz, var inficēt savus vecākus vai vecvecākus, kas tad var smagi saslimt un nonākt slimnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

"Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves," brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Covid-19 drošības prasību dēļ izglītības sistēmu var pamest ap 1000 pedagogu

LETA, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā mācību gadā, kad pedagogiem plānots prasīt obligātus Covid-19 drošības sertifikātus, izglītības sistēmu varētu pamest ap 1000 pedagogu, atsaucoties uz savām intuitīvajām sajūtām, intervijā TV3 pieļāva izglītības ministre Anita Muižniece (JKP).

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, 2020./2021.mācību gadā Latvijā strādāja ap 56 000 pedagogu, tostarp visvairāk - nepilni 30 000 - bija vispārējās un speciālās izglītības skolotāji, ap 12 000 - pirmsskolas izglītības skolotāji, bet ap 5600 - augstskolu pasniedzēji.

Muižniece domā, ka Saeima augustā pieņems atbildīgu lēmumu un atbalstīs valdības pozīciju par obligātu Covid-19 drošības sertifikāta prasīšanu pedagogiem, attiecīgi var sagaidīt kādas daļas pedagogu došanos prom no izglītības sistēmas.

Ja veidosies kritiskas situācijas, ministre sagaida, ka vadības grožus ņems rokās pašvaldības kā skolu dibinātājas un pavērtēs strukturālas izmaiņas skolu tīklos. Politiķe atzīmēja, ka Latvijā joprojām ir daudz pedagogu ar nepilnām darba slodzēm, attiecīgi, sasniedzot "kaut kādu kritisko robežu", pašvaldības atbildīgāk varētu paskatīties uz to, "kā strādā viņu novada skolas un sakārtot".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem specializētajiem velosipēdu mazumtirgotājiem Latvijā SIA "Veloprofs.lv" ieguldīs 780 000 eiro veikalu tīkla attīstībā, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā, Gunāra Astras ielā uzņēmuma tirdzniecības, biroja un noliktavas telpu izveidei.

Iegādājoties jauno ēku, uzņēmums plāno optimizēt procesus, preču loģistiku, kā arī attīstīt vairumtirdzniecību un citus pakalpojumus. Papildus šim finansējumam SEB banka nodrošina arī ikgadēju 200 000 eiro overdraftu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Jau vairāk nekā 15 gadus SIA Veloprofs specializējas augstas kvalitātes velosipēdu un velosipēdu aksesuāru mazumtirdzniecībā, pārstāvot tādus pasaulē vadošos zīmolus kā TREK, Superior, Bontrager, BBB un citus. Notiek arī darbs pie jaunu zīmolu izplatīšanas tiesību iegūšanas.

"Apgrozījums ar katru gadu aug, kas liecina par pozitīvu tendenci – Latvijas iedzīvotāji izprot kustību un aktīva dzīvesveida nozīmi savā ikdienā. Arī pandēmija savā ziņā ir pozitīvi veicinājusi pārdošanas apjomus un dubultojusi apgrozījumu – cilvēki cenšas mazāk izmantot sabiedrisko transportu, biežāk dodas dabā un pievēršas sportiskām aktivitātēm. Viens no izaicinājumiem velo veikalu biznesa specifikā ir pasūtījumu plānošana nākamajam gadam, lai sarežģījumi kādā no piegādes ķēdes posmiem neietekmētu uzņēmuma darbību. Sadarbība ar pasaules līmeņa ražotājiem palīdz prognozēt tendences, un esam noslēguši pasūtījumus jau par 2023. gadu,” komentē SIA Veloprofs.lv tirdzniecības vadītājs Jānis Baltaisbrencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai nodarbinātības tirgus ir gatavs attālinātajam darbam arī turpmāk?

Antons Kovaļovs, “Grenke” (SIA “GC Leasing Baltic”) direktors, 02.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad vairāk nekā gadu pasaulē valdošā globālā pandēmija ir nedaudz atkāpusies, bet priekšā vēl epidemioloģisko prognožu ziņā neskaidra ziema, ir vērts aizdomāties par uzņēmējdarbības, personāla rekrutācijas, vadības un biroju darbu organizēšanu turpmāk.

Galu galā, paliekošas pārmaiņas ir prognozējamas jau šobrīd. Eiropas Savienības valstīs kopumā un arī Latvijā būtiski palielinājies attālināti vai vismaz daļēji attālināti strādājošo īpatsvars, savukārt Latvijas socioloģisko pētījumu kompānijas "Katar" aptaujas liecina, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis daudzu strādājošo apmierinātības ar darbu pieaugumu (43%). Tiesa, uzņēmējiem tas raisa jaunus izaicinājumus, bet spēle ir tā vērta.

38% Latvijas nodarbināto potenciāli var strādāt attālināti

Ekonomikas ministrijas šopavasar pasūtītais pētījums apliecina – ja 2019.gadā ES-27 dalībvalstīs vidēji 14,4% no kopējā nodarbināto skaita pilnībā vai daļēji (dažreiz) strādāja attālinātā darba režīmā, tad pandēmijas laikā tāldarbā nodarbināto skaits pieauga trīskārt – līdz 44,6% darba ņēmējiem. Savukārt, Latvijā attālināti nodarbināto skaits pieauga turpat astoņas reizes – no 4,8% līdz 37,5%. Turklāt, epidemioloģiskās krīzes laikā mūsu sabiedrības digitālās prasmes ir strauji uzlabojušās. Tā, piemēram, Saeimā pandēmijas sākumā tikai 10 deputātiem bija e-paraksts, bet tagad to iemācījušies izmantot visi 100.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” biroja darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Kā atzīst uzņēmumā, šāds lēmums pieņemts, analizējot darba efektivitātes rādītājus un apkopojot darbinieku viedokļus par iekšējo darba organizāciju.

“Tele2” biroja darbinieki jau no pandēmijas sākuma 2020. gada martā strādāja attālinātajā režīmā, bet no šā gada 11. aprīļa uzņēmums pārgāja uz darbu elastīgā režīmā, kas paredz daļu laika pavadīt birojā un daļu laiku strādāt attālināti.

“Jau iepriekš bijām izlēmuši, ka tādā darba organizēšanas formātā, kāds tas bija pirmspandēmijas laikā, mēs birojā vairs neatgriezīsimies. Darbinieki vēlas elastīgu darba režīmu, tādēļ mums birojs kalpos kā atsevišķu svarīgu sapulču un projektu darba grupu tikšanās vieta, kā arī vide, kur kolēģiem socializēties. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no darba laika katrs darbinieks, ja vēlēsies, varēs pavadīt ārpus biroja, strādājot arī no ārzemēm,” stāsta “Tele2” personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere. “Protams, ka darbs elastīgajā režīmā prasa papildu pielāgošanos dažādiem procesiem, piemēram, skaidrus darba principus, kad ir obligātas klātienes tikšanās, un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai sapulces var notikt gan attālināti un klātienē, gan abējādi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašreiz radies maldīgs priekšstats par skaistumkopšanas nozares problēmu atrisināšanu

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašreiz ir ļauts strādāt manikīra un pedikīra speciālistiem, kā arī frizieriem, tas nenozīmē, ka skaistumkopšanas nozarē viss ir kārtībā, bet tāds maldīgs priekšstats radies gan sabiedrībā, gan valdībā, izriet no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā aģentūrai LETA.

Ulberte atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad ir izvirzīti nosacījumi, pie kuriem valstī varētu ieviest pilnīgu lokdaunu, kas cita starpā paredz arī pašreiz atļauto skaistumkopšanas nozares pakalpojumu apturēšanu, netiek runāts par to, kāds būs šajā laikā atbalsts nozarē strādājošajiem.

"Kopš brīža, kad atļāva strādāt manikīriem, pedikīriem un frizieriem, valdībai un sabiedrībai ir sajūta, ka viss ir lieliski, bet realitātē mēs [nozare] pašreiz esam aizmirsti un par mums vispār vairs neviens nerunā," sacīja Ulberte.

Komentējot skaistumkopšanā strādājošajiem frizieru, manikīra un pedikīra speciālistu darbu, kuriem no 1.marta ir atļauts strādāt, Ulberte atzina, ka ne visi to ir izvēlējušies darīt. Tas saistīts ar to, ka ne visi varēja piemērot telpas pastiprinātajām drošības prasībām, bet, piemēram, vietās, kur iepriekš varēja atrasties, piemēram, pieci pakalpojumu sniedzēji, tagad atbilstoši minimālajām kvadrātmetru prasībām drīkst atrasties tikai divi. Savukārt viņu darbs nevar palīdzēt nosegt telpu īres izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātais darbs: priekšrocības un trūkumi

Zane Driņķe, Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātais darbs neapšaubāmi ir kļuvis par mūsu nākotnes neatņemamu elementu. Taču, lai tas veiksmīgi noritētu, nepieciešami vairāki nosacījumi, piemēram, labi organizēta iekšējā komunikācija.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotie dati liecina, ka ap 70% uzņēmumu izskata iespēju pēc pandēmijas beigām saglabāt darbiniekiem iespēju strādāt attālināti, tātad šajā modelī saredz būtiskas priekšrocības.

Priekšrocības un trūkumi iet roku rokā

Kad nav jātērē laiks loģistikai, rodas iespēja atrasties divās vietās vienlaikus un īstenot tā saukto multitāskingu jeb vairāku darbību veikšanu vienlaikus. Protams, cilvēks nav dators un nekad neizpildīs mehāniski tam uzdotos pienākumus, tomēr attālinātā darbošanās cilvēkam paver plašākas iespējas. Piemēram, vienā konferencē es kā dalībnieks ar pārtraukumu varu klausīties pārējos runātājus, bet otrā – pati uzstāties kā runātāja. Bez attālinātās funkcijas tas nebūtu iespējams. No vienas puses, tas ir efektīvi, no otras puses, ilgtermiņā tas var nebūt risinājums, jo attiecībā uz viena darbinieka produktivitāti prasa privātās un profesionālās dzīves līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Eksperimentē. Vairāk ar ekonomiku nekā vakcīnām

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vakcīnām viss daudzmaz skaidrs. Jā, radītas ļoti īsā laikā, un par to var tikai uzslavēt zinātniekus, taču starptautiskās un arī vietējās medikamentu drošumu kontrolējošās institūcijas vadās pēc pierādījumos, nevis emocijās balstītas pieejas un ir uzņēmušās atbildību par reģistrēto, plašai lietošanai atļauto vakcīnu nekaitīgumu.

Tālāk katra cilvēka izvēle ir lietot tās vai nē. Pilnīgi cita situācija paveras, ja vērtējam valdību, īpaši mūsējās, lēmumus, kas vērsti uz saslimšanas ar Covid-19 mazināšanu – lai arī it kā tiek uzklausīti eksperti, pētīti zinātnieku atzinumi un dažādi statistikas dati, lēmumi tiek pieņemti, pamatā vadoties pēc politiķu pašu izpratnes par lietu kārtību un ļoti rēķinoties ar publikas (vēlētāju) reakciju, tātad te nāk klāt vai pat dominē subjektīvais faktors.

Notiek nemitīgi eksperimenti, balansējot starp ieviesto pasākumu efektivitāti un sabiedrības attieksmi. Un tādā situācijā gan tad parādās nesalīdzināmi lielāks pamats bažām par nevēlamām blaknēm. Piemēru netrūkst. Jau ziemā rakstījām par tolaik pieņemto aplamo politisko lēmumu liegt strādāt frizieriem, kas noveda pie tā, ka tieši frizieri bija starp visbiežāk slimojošajiem, jo viņus politiķi faktiski bija motivējuši strādāt nelegāli. Pēc tam nāca ziņas par daudziem gadījumiem, kad vieniem, kam liegts strādāt, teju vai jābankrotē, jo zaudējumi netiek kompensēti, bet citiem iestājušies zelta laiki, jo pabalsti ir lielāki nekā paši spētu nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tūristu atvešanai jānovāc birokrātiski šķēršļi

Māris Ķirsons, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noteiktie ierobežojumi tūrisma nozarei teju divu gadu garumā likuši dzīvot bada maizē, tādējādi daudzi vēl juridiski ir dzīvi, bet faktiski ir bankrotējuši. Vienlaikus brīvāki nosacījumi Baltijas kaimiņvalstīs to uzņēmējiem ļāvuši pārņemt to pasākumu organizēšanu, kas Latvijā netiek atļauti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Naglis.

Baltijas valstīs, pēc viņa domām, jābūt vienotai pieejai un arī vienādiem ierobežojumiem, pretējā gadījumā konkurenti paņem visu, ko var, bet Latvijas uzņēmējiem tiek tikai tas, kas paliek pāri pēc dzīrēm pie kaimiņiem. Tieši tāpēc nozare atbalsta sertifikātu izmantošanas atcelšanu privātajā sektorā, tajā skaitā pakalpojumu sniegšanā un mazumtirdzniecībā, jo ir nepieciešams vienāds regulējums visās trīs Baltijas valstīs.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Kāda var būt situācija, ja tūrisma sfērai, tostarp viesnīcām, restorāniem, būtībā Latvijā strādāt nav ļauts un tie arī nestrādā teju vai divus gadus! Daudziem nozares spēlētājiem, tēlaini izsakoties, ir tikai kauli un āda, nav nekāda liesuma, nemaz nerunājot par kaut kādu treknumu, un pat tiem, kuriem pirms pandēmijas bija uzkrāts kaut kāds tauku slānis, tagad tāda sen vairs nav. Faktiski daudzi nozares spēlētāji atrodas kritiskā stāvoklī – tā sakot, starp debesīm un zemi, jo juridiski vēl ir dzīvi, bet realitātē nekādas dzīvības pazīmes neizrāda, tātad bankrotējuši, tikai tas neatspoguļojas papīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valodu tehnoloģijas uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai

Artūrs Vasiļevskis, "Tilde" mašīntulkošanas biznesa vadītājs, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados notikusi valodu tehnoloģiju integrācija ar saistītajām disciplīnām, piemēram, robotiku, lietu internetu, mākoņdatošanu, nodrošinot strauju attīstību un iespēju pielāgoties biznesa vajadzībām un interesēm.

Šobrīd valodu tehnoloģijas ir kļuvušas daudz pieejamākas ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un tās ir ļoti rentabls ieguldījums biznesa mērķu sasniegšanai.

Mājaslapu tulkošana

Šobrīd uzvaras gājienu turpina digitālais mārketings, jo daudzviet pasaulē cilvēki ir spiesti mainīt paradumus un došanos uz veikaliem aizstāt ar iepirkšanos internetā. Tā ir iespēja arī mazākiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus ārpus mītnes valsts. Tomēr “CSA Research” ir izpētījis, ka aptuveni 75% patērētāju labprātāk iepērkas mājaslapās, kas pieejamas dzimtajā valodā, savukārt gandrīz puse nekad neiepērkas vietnēs, kurās nav pieejami pakalpojumu vai produktu aprakstu tulkojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšana attiecīgās valsts valodā ir būtisks faktors biznesa veiksmei, jo nepietiek ar tīmekļa lapu angļu valodā — lielākā daļa eiropiešu nepārvalda angļu valodu tik labi, lai iepirktos internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu 26.augustā konceptuāli atbalstīja obligāto vakcināciju Saeimas deputātiem.

Konceptuāli par deputāta Krišjāņa Feldmana (JKP) priekšlikumu, kas nosaka pienākumu Saeimas deputātam nodrošināt, ka viņam ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, balsoja parlamentārieši Edvīns Šnore (NA), Juris Rancāns (JKP), Ainars Latkovskis (JV), Mārtiņš Šteins (AP), Atis Zakatistovs un Raimonds Bergmanis (ZZS).

Konceptuāli pret šādu priekšlikumu balsoja opozīcijas deputāti Ivans Klementjevs (S) un Māris Možvillo (PCL), kurš uzskata, ka jebkādu kategoriju iekļaušana likumā par "obligāto vakcināciju" pārkāpj cilvēktiesības un pasliktina "vispārējo noskaņojumu valstī".

Plānots, ka arī Covid-19 pārslimojuši deputāti varēs strādāt parlamentā klātienē, tomēr testi nebūtu derīgi, lai gan nedēļas sākumā Saeimas frakciju padome lēma, ka parlamentārieši varēs strādāt arī ar negatīviem Covid-19 testiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā attālinātais darbs ir kļuvis par lielas sabiedrības ikdienu, neatgriezeniski mainot mūsu izpratni par laiku plānošanu un nepieciešamību izmantot biroja telpas darba uzdevumu veikšanai. Tāpēc, lai gūtu iespēju strādāt ārpus mājām, nebraucot uz biroja telpām pilsētās, iedzīvotāji arvien vairāk sāk izmantot vietējās koprades telpas, nošķirot privāto un darba dzīvi.

Kas ir koprades telpa?

Koprades jeb kopstrādes telpas apvieno vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, profesionāļus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, individuālos komersantus, algotus darbiniekus, radošo industriju pārstāvjus, studentus un jauniešus -, kuriem ir nepieciešama vieta, lai strādātu, organizētu pasākumus/nodarbības, dalītos savās idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību!

Telpas ir aprīkotas ar birojam nepieciešamajām lietām (internets, printeris, kafijas automāts, autostāvvieta, mantu uzglabāšanas plauktiem u.c.), taču, apvienojot dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, telpā galvenokārt notiek savstarpējā dalīšanās ar zināšanām jeb koprade, dodot iespēju ikvienam veidot personīgos kontaktus

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārveidotos noteikumus Covid-19 ierobežošanai paredzēts skatīt nākamnedēļ

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai valdībā paredzēts skatīt nākamajā nedēļā, otrdien valdības sēdē pauda Daniels Pavļuts (AP).

Valdība otrdien paredzētās izmaiņas atbalstīja konceptuāli.

Veselības ministrs norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos - arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.

Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.

Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.

Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru