Mazajam biznesam piemērotākos nodokļa modeļus vaicās 71 tūkstotim uzņēmēju 

Sākot ar šo nedēļu visi Latvijas mazie un mikro uzņēmumi, kuri Uzņēmumu reģistram ir norādījuši savas e-pasta adreses, saņems uzaicinājumu piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa alternatīvu variantiem un uzņēmuma darbību apgrūtinošajiem faktoriem, informē Ekonomikas ministrijā.

Zane Atlāce - Bistere, 2017. gada 16. marts plkst. 13:58

Uzņēmēju viedoklis būs viens no kritērijiem, nosakot piemērotākos nodokļa modeļus mazajam biznesam (ar mazu apgrozījumu) un uzņēmējdarbības uzsācējiem. Aptauju veic Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

«Šī ir jauna pieredze Latvijā, jo normatīvā regulējuma modeļa izvēle tiek balstīta plašā, tostarp uzņēmēju vajadzību izpētē. Šī ir iecerēta kā ļoti apjomīga aptauja. Tajā iespēja paust savu viedokli par piemērotāko nodokļu modeli būs 71 tūkstotim Latvijas mazo uzņēmēju, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro,» saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

«Saiti uz aptaujas anketu uzņēmēji saņems savā e-pastā. Anketas nodokļu jautājums prasīs iedziļināšanos, tāpēc iesaku pirms ne pārāk garās aptaujas anketas aizpildīšanas izlasīt e-pastam pievienoto iespējamo nodokļu variantu aprakstu un jau apdomāt, cik piemērots katrs no šiem variantiem varētu būt Jūsu uzņēmumam,» piebilst A.Kaktiņš.

Aptaujas ietvaros iecerēts gūt precīzas zināšanas arī par citiem ar mazo uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem, kas valstij jāņem vērā, strādājot pie nodokļu izmaiņām. Tostarp mazo uzņēmumu sadalījumu ģeogrāfiski un pa darbības jomām, izaugsmes plāniem, peļņas izlietojumu, strādājošo noslogotību un praksi sociālo iemaksu jomā. Proti, vai uzņēmēji veic valsts sociālās obligātās iemaksas, jeb iemaksas privātajos pensiju fondos. Tāpat uzņēmēji tiks izjautāti par ēnu ekonomikas, negodīgas konkurences un piemērojamo nodokļu apjoma ietekmi uz ikdienas darbību.

«Būtiski, lai uzņēmēji būtu atsaucīgi un atbildīgi izturētos pret šo iespēju. Kritizēšanas tradīcija Latvijā ir attīstīta, kamēr sociālās līdzdalības tradīcija, kas ir kvalitatīvas likumdošanas neatņemama sastāvdaļa, vēl tikai attīstās. Ceram, ka šī aptauja būs ievērojams solis uz priekšu,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Līdztekus SKDS veiktajai aptaujai tiek veiktas arī padziļinātas intervijas ar mazajiem uzņēmējiem. «Kvantitatīvo un kvalitatīvo informācijas ieguves instrumentu kombinācija kopā ar padziļinātu, tostarp starptautisko pētījumu analīzi un darba grupā strādājošo dažādu nozaru ekspertu un mūsu stratēģisko partneru viedokļiem ļaus mums identificēt vairākuma viedoklī dominējošos nodokļu modeļus,» uzsver mazo uzņēmēju nodokļu regulējuma izstrādes darba grupas vadītājs, EM valsts sekretārs Juris Stinka. «Pirms to iesniegšanas Ministru kabinetā gala piedāvājums vēl tiks diskutēts ar mazajiem uzņēmējiem klātienē LTRK organizētā seminārā. Tādējādi valdībai būs nodrošināta augstākās kvalitātes informācija uz ilgtermiņu orientēta modeļa izvēlei.»  

Jau iepriekš ziņots, ka ekspertu grupa, kurā EM vadībā strādā gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām, strādā pie nodokļu modeļa risinājuma mazajiem uzņēmējiem. Projektu vada Dr. oec. Māris Jurušs – viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas doktoriem nodokļu jomā. Mērķis ir izvēlēties tādu nodokļu modeli mazajiem uzņēmējiem (ar mazu apgrozījumu) un uzņēmējdarbības uzsācējiem, kas veicina iedzīvotāju interesi iesaistīties uzņēmējdarbībā un ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieaugumu. Izvēlētajam modelim jāveicina uzņēmumu izaugsme - ieņēmumi, jānodrošina darba ņēmējiem sociālās garantijas, jābūt vienkāršam un no valsts viedokļa viegli administrējamam, kā arī jāmazina nodokļu plaisa starp šo un vispārīgo nodokļu režīmu.
 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2017. gada 16. marts plkst. 6:56

Lai gan no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmuma darbinieki valsts sociālās apdrošināšanas...

2017. gada 15. marts plkst. 18:41

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Finanšu ministrijas (FM) plānotās nodokļu reformas...

2017. gada 15. marts plkst. 10:32

Otrā pensiju līmeņa naudas novirzīšana ceļu sakārtošanai nav risinājums. Tam nepieciešama...

2017. gada 14. marts plkst. 17:44

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli...

2017. gada 14. marts plkst. 12:18

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo...

2017. gada 13. marts plkst. 14:28

Ir ļoti svarīgi, ka pirmās ierosinātās lietas par aplokšņu algu maksāšanu tiek...

2017. gada 13. marts plkst. 13:45

Neskatoties uz valdības piekāpšanos pēc pirmajiem protestiem, nedēļas nogalē Baltkrievijā...

2017. gada 13. marts plkst. 7:55

Lai arī pērnā gada nogalē valsts atteicās no minimālo valsts sociālās apdrošināšanas...

2017. gada 13. marts plkst. 6:36

Visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas...

2017. gada 10. marts plkst. 8:23

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi,...