Samazinot reisu izpildes laikus vai saskaņojot vairāku maršrutu reisus, no 1. februāra gaidāmas izmaiņas 12 SIA VTU Valmiera apkalpotajos maršrutos, informē Autotransporta direkcija.

Lai pasažieri ceļā pavadītu mazāk laika, maršrutā Nr.7599 Rīga–Valmiera, Nr.7600 Rīga–Valka, Nr.7743 Rīga–Rūjiena, Nr.7747 Rīga–Mazsalaca, Nr.7744 Rīga–Mazsalaca–Rūjiena un Nr.7902 Rīga–Rauna–Smiltene tiks samazināts braukšanas laiks. Turklāt, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, maršruta Nr.7747 Rīga–Mazsalaca autobuss, kas no Mazsalacas izbrauc plkst.17.30, apstāsies arī pieturvietā Murjāņi. Līdz ar reisu izpildes laika samazināšanu mainīsies autobusu izbraukšanas laiks no maršrutā iekļautajām pieturvietām.

Nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ērti pārsēsties citu maršrutu autobusā, no 1. februāra gaidāmas izmaiņas atsevišķos maršruta Nr.7804 Valmiera–Brenguļu skola–Smiltene un Nr.7840 Rēzekne–Valmiera reisus izpildes laikos. Lai pasažieri bez pārsēšanās varētu no Valkas nokļūt Rīgā, maršrutā Nr.7600 Rīga–Valka tiks atklāts jauns reiss, ko izpildīs katru dienu (līdz ar veiktajiem grozījumiem tiek slēgts viens maršruta Nr.7825 Valmiera–Valka un Nr.7599 Rīga–Valmiera vakara reiss).

Āža krogā Mazsalacā nākamgad taps jauna alus ražotne, kur gatavos kviešu alu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Ālus valdes priekšsēdētājs Andris Eglājs, jaunā ražotne specializēsies kviešu alus ražošanā. Šis alus, ko dēvē arī par baltalu, īpaši iecienīts ir Bavārijā, un viņš iecerējis to popularizēt arī Latvijā. «Esmu noskatījis tirgus nišu, 15 gadu laikā Vācijā redzot kviešu alus jeb Bavārijas alus daudzpusību. Latvijā neviens uz to vēl nav specializējies,» stāsta A. Eglājs. Izveidojot jauno ražotni, viņš arī vēlas stiprināt reģionu, jo «Latvija būs spēcīga tad, ja stipri būs tās reģioni».

Jaunās alus darītavas ražotnes projekts jau iesniegts Lauku atbalsta dienestā un uzņēmējs gaida apstiprinājumu, lai varētu piesaistīt ES līdzfinansējumu. Kopumā investīcijas viņš lēš aptuveni pusmiljona eiro apmērā, tostarp iekārtu iegādē – 350 tūkstoši eiro. Investīcijas nepieciešamas arī ēkas renovācijai. Jau noslēdzies iepirkums par iekārtu piegādi - iekārtas alus darīšanai uzņēmumam piegādās Vācijas kompānija BrauKon GmbH, liecina paziņojums IUB.

Par sabiedrības pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju tēmu arhitektu Andi Sīli iztaujā laikraksts Diena.

Dienai radniecīgais laikraksts Dienas Bizness pēc nedēļas rīko augsta līmeņa konferenci par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Mērķis ir vispusīgi izvērtēt šo tēmu. Šajā kontekstā šķiet interesants jūsu viedoklis - strādājat jomā, kas cieši saistīta ar būvniecību.

Var teikt, ka šobrīd 3/4 darba ir objektos, kas paredzēti TUA saņēmējiem. Pēc tam kad programma par uzturēšanās atļaujām tika palaista, darba atkal ir kļuvis vairāk, mūsu apgrozījums ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, pat nedaudz pārsniedzis. Jāņem vērā, ka, iestājoties krīzei - 2008., 2009. gadā -, mūsu apgrozījums nobruka nevis par 30-40% kā celtniekiem, bet par visiem 90%.

VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autobraucējus balsot par 2014. gadā vislabāk izbūvēto ceļu posmu.

Katru gadu eksperti vērtē iepriekšējā gadā paveiktos lielākos ceļu infrastruktūras būvobjektus, kas ir nodoti ekspluatācijā, nosakot labākos posmus, kuru būvnieki saņem Gada balvas.

Šogad pirmo reizi arī autovadītāji tiek aicināti izteikt savu viedokli par to, kurš no pērn izbūvētajiem ceļu posmiem ir labākais.

Būvnieki, kuru izbūvētais posms saņems lielāko balsu skaitu, saņems Autobraucēju Gada balvu.

Autovadītāju balsošanai tiek piedāvāti desmit objekti:

a/c A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) posms 31,80.-43,14. km,

a/c A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) posms 49,38.-60,00. km,

a/c A9 Rīga (Skulte)-Liepāja posms 148,59.-163,28. km;

Trešdien, 20. maijā tika pasniegtas gada balvas par labāko būvnieku veikumu valsts autoceļu tīklā. Autovadītāji par labāko pērn izbūvēto autoceļu atzinuši ceļa A12 posmu no Ludzas līdz Nirzai, kur tika veikta pārbūve un arī jauna ceļa izbūve. Autovadītāju gada balvu par šo darbu saņēma SIA Strabag.

Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsta autoceļu posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi, tika atzīts autoceļa Rūjiena – Mazsalaca (P21) posms no Virķēniem līdz Idum. Gada balvu par šo būvi saņēma SIA Limbažu ceļi.

Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu, kurā veikta seguma atjaunošana un pastiprināšana, tika atzīts autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posms no pagrieziena uz Kalveni līdz pagriezienam uz Dižilmāju pirms Durbes. Gada balvu par šo būvi saņēma piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR.

Autoceļu posmus šogad vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā strādāja eksperti ceļu būvinženieri Juris Anitens un Uldis Birzleja, ceļu projektētājs Elmārs Daniševskis, Igaunijas ceļu administrācijas pārstāvis Heiti Popps un Lietuvas ceļu administrācijas pārstāvis Juozas Gedvilas. Žūrijas darbā piedalījās arī autoceļu drošības eksperts Pauls Timrots.

Raunas novadā, Parka ielā piektdien, 31.jūlijā tiks atklāts EKO laukums jeb šķiroto atkritumu pieņemšanas vieta, informē uzņēmumā.

Atkritumu šķirošanas infrastruktūra tiek attīstīta, balstoties uz Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Mērķis ir panākt, lai otrreizējai pārstrādei tiktu nodotas pēc iespējas vairāk izejvielas un iedzīvotāji varētu samazināt savus rēķinus par nešķirotu atkritumu izvešanu.

EKO laukumā no privātpersonām bez maksas tiks pieņemti tie atkritumu, kas ir derīgi otrreizējai pārstrādei - papīrs un kartons, dzērienu kartona iepakojums (tetrapakas un elopakas), polietilēna plēve, PET dzērienu pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasas iepakojums, pudeļu un burku stikls, sadzīves metāla priekšmeti, neizjauktas sadzīves elektriskās un elektroniskās iekārtas, kā arī noteikti veidi sadzīvē radušies bīstamie atkritumi.

Līdz šā gada beigām mobilo sakaru operators BITE 4G+ tīkla paplašināšanā plāno investēt 1,272 miljonus eiro un aprīkot ar šo tehnoloģiju vairāk nekā 60 bāzes staciju, informē uzņēmumā.

Pašlaik ar šo jaudīgo tehnoloģiju aprīkotas jau 43 bāzes stacijas 23 pilsētās, pastāstīja BITES pārstāvis Aleksandrs Beļajevs.

“Pēdējos gados interneta patēriņš mobilajos telefonos īpaši strauji pieaug reģionos, tāpēc ir ļoti svarīgi sabalansēt mobilā tīkla attīstību gan Rīgā, gan arī reģionālajās pilsētās, tostarp - mazpilsētās, pielāgojot tehnoloģijas nemitīgi augošajām klientu prasībām un uzlabojot viņu mobilo sakaru lietošanas pieredzi. Tieši 4G+ palīdz paplašināt tīkla kapacitāti, tādējādi nodrošinot ātru un stabilu mobilo internetu vietās, kur tas tiek patērēts arvien vairāk un vairāk,” norāda A. Beļajevs.

Šogad BITE ar 4G+ internetu ir aprīkojusi 43 bāzes stacijas Alūksnē, Apē, Cēsīs, Daugavpilī, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā, Ķegumā, Kuldīgā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Mazsalacā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Salacgrīvā, Skrīveros, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī. Tuvākā mēneša laikā plānots šo apjomu dubultot, nodrošinot šīs tehnoloģijas pieejamību arī Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Ludzas un citu pilsētu iedzīvotājiem.

Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Elvi veikalos izmaksās skaidru naudu, Maxima un Rimi to pagaidām neplāno.

Elvi franšīzes turētājs SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība uzsākusi skaidras naudas sistēmas ieviešanu savos veikalos. Tādējādi Elvi būs otrs zīmols aiz IKI, kuru veikalos darbosies šāda sistēma. IKI operators SIA Palink šādu kārtību ieviesa jau 2011. gada vidū.

Pārtikas tirdzniecības apvienības komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidro, ka šāds solis sperts, domājot par pircējiem reģionos, kur ne vienmēr pieejamas banku filiāles vai bankomāti. Šis pakalpojums dod iespēju ikvienam pircējam izņemt naudu gan latos, gan santīmos veikalā pie kases. Skaidras naudas izņemšanas limits ir Ls 50, tomēr atšķirībā no bankomātiem, skaidru naudu var izņemt arī mazākos nominālos. Jaunā sistēma jau ieviesta divos veikalos Rīgā un Raunā un šonedēļ tai pievienosies veikali Vilcē, Babītē, Mazsalacā un Rubenē.

Pakomātu tirgus Latvijā vēl nav piepildīts, un piegāžu uzņēmums SIA "Omniva" no savas puses vēl redz šī tirgus potenciālu un iespējas tajā, norādīja kompānijas vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa atklāja, ka tieši tādēļ "Omniva" padome nesen devusi apstiprinājumu vēl 92 pakomātu izvietošanai Latvijā.

"Protams, to redz ne tikai "Omniva", to redz arī citi uzņēmumi Latvijā, jo gan DPD, gan "Venipak" ir paziņojuši par savu pakomātu tīklu audzēšanu Latvijā," atzina "Omniva" vadītāja.

Krauze-Čebotare pauda, ka Latvijā ir arī ļoti daudzas tādas apdzīvotas vietas, kur nav pakomātu, - piemēram, Mazsalaca, Ape, Nīca, Cesvaine. Tādēļ uzņēmumam ir plāni ne tikai tādās jau apgūtās vietās kā Rīga, Jelgava, Liepāja un citas lielās pilsētas, bet arī mazākās apdzīvotās vietās, jo tur patiesībā cilvēkiem ir vēl ierobežotākas iespējas iepirkties un viņiem ir vēl svarīgāk, lai būtu iespēja ātri saņemt sūtījumus no interneta veikaliem.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi noslēgusi iepirkumu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par konkursa uzvarētāju pasludinot SIA Limbažu ceļi. Starp abiem uzņēmumiem paredzēts slēgt līgumu 1,848 miljonu latu apjomā.

Ceļu rekonstrukcija paredzēta uz pirmās šķiras autoceļa P21 Rūjiena – Mazsalaca posma Virķēni – Indus (5,20 – 12,40 kilometrs).

SIA Limbažu ceļi piedāvāja zemāko līgumcenu, bet kopumā savus piedāvājumus valsts a/s Latvijas valsts ceļi iesniedza trīs būvfirmas.

SIA Limbažu ceļi ir reģistrēta 1991. gadā Limbažos. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 522 tūkst. Ls. 2011. gadā būvuzņēmums apgrozīja 5,6 milj. Ls, bet SIA Limbažu ceļi peļņa bija 90 tūkst. Ls. Saskaņā ar Lursoft datiem, aizpērn kompānijā strādāja 167 darbinieki.

Būvfirmas valdē darbojas tās priekšsēdētājs Andris Garklāvs, kā arī valdes locekļi Guntars Salenieks, Andis Zaļaiskalns un Daina Čapiņa.

Latvijā 1.septembrī pret Covid-19 bija vakcinēti 698 tūkst. jeb 37 % pastāvīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) analizētie Nacionālā veselības dienesta dati par vakcināciju pabeigušām personām.

Dati publicēti oficiālās statistikas portālā tabulas un interaktīvu karšu veidā par situāciju kopš šī gada marta gan novadu un pagastu, gan blīvi apdzīvotu teritoriju dalījumā, kā arī Rīgas un Valmieras apkaimēs. Dati tiek atjaunināti katra mēneša sākumā. CSP saņemtos datus par vakcinētajiem analizē saskaņā ar CSP novērtēto iedzīvotāju skaitu Latvijā.

CSP norāda, ka vakcīnu saņēmušo personu skaits ir lielāks, bet par pilnībā vakcinētiem uzskatīti tie iedzīvotāji, kuriem pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas vai arī vienas vakcīnas devas 180 dienu laikā pēc laboratoriski apstiprināta pozitīva Covid-19 testa.

Minētie nosacījumi ir identiski, lai personu uzskatītu par vakcinētu pret Covid-19 un tā varētu ceļot. Vakcinēto skaita un īpatsvara aprēķinā netiek iekļautas personas, kas 2021. gada sākumā pēc CSP datiem nebija Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, un mirušās personas no 2021. gada sākuma.

Krievu zemūdene #L1F3, veicot manevrus, apmaldījusies un rezultātā «uzpeldējusi» virszemē Milānas centrā vien dažu soļu attālumā no katedrāles. Notikuma vietā ieradušies ugunsdzēsēji un policisti, zemūdenes kapteinis un komanda ir apjukuši, bet garāmgājēji noskaņoti skeptiski.

Tiesa gan, par «zemūdenes» uzpeldēšanu atbildīga aģentūras M&C Saatchi Milānas nodaļa, kas veidojusi reklāmas kampaņu apdrošināšanas kompānijai Genertel e Europ Assistance, lai palīdzētu tai popularizēt nesen atvērto apdrošināšanas veikalu Life Park Protection Store.

2009. gadā Latvijā aģentūras Papa, Inspired, Sponsorking, Digibrand, Bad Dog un Deep White izveidoja reklāmas kampaņu par Tele2 tarifu plāna Meteorīts ieviešanu Latvijā. Kampaņas ietvaros tika imitēta meteorīta nokrišana Mazsalacā.