Pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi palielinājies par 6,4% (faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieaugums - par 9,5%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pārtikas preču grupā pieaugums bijis par 3%, savukārt nepārtikas preču tirdzniecībā pārdošanas apjomi palielinājušies par 8,2%, bez auto degvielas mazumtirdzniecības – par 16,4%.
Mēneša laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 1,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums palielinājies par 4,3%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjomi pieauguši par 0,6%, bez auto degvielas – pieaugums bija 1,7%.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās neņemot vērā sezonalitāti jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir pieaudzis par 3,8%.
Jūlija dati par mazumtirdzniecību apliecina ka, pretstatā Eiropas Savienībai un attīstītajām valstīm kopumā, Latvijas ekonomika šobrīd ir spēcīgas izaugsmes fāzē, uzskata DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
«Jāpiebilst, ka Eiropas Komisijas šodien publicētie noskaņojuma dati par augustu, kas uz kopējā Eiropas fona izskatās ļoti labi, kā arī ziņas no rūpniecības pārstāvjiem liek domāt, ka arī pēdējā vasaras mēnesī nekāds krīzes otrais vilnis mūsu krastus nav sasniedzis. Tas gan nenozīmē, ka pie apvāršņa nebūtu redzami mākoņi,» datus globālā kontekstā komentē DnB Nord bankas eksperts.
Viņaprāt dati ir jāieliek vēsturiskā kontekstā. Sezonāli izlīdzinātais apjoms pret krīzes zemāko punktu — 2009.gada decembri pieaudzis par 15%, bet pret pirmskrīzes augstāko punktu (2007.gada jūniju) joprojām atpaliek par 31%.
Pēc eksperta domām, īpaši zīmīgs ir būvmateriālu un līdzīgu preču tirdzniecības pieaugums par 20,6%. «Apvienojumā ar Rīgas apkārtnes pļavās redzamo tas atkal liek domāt, ka situācija būvniecībā nav gluži tik slikta, kā to rāda dati par pašu būvniecību, taču pieaugums notiek tieši uz maza mēroga celtniecības un remontu rēķina, kas gandrīz pilnībā ir pelēkā ekonomika,» tā P. Strautiņš.
Līdzīgas pārdomas rada ziņa, ka legāli pārdotās degvielas apjoms pret pērno gadu samazinājies vairāk nekā par desmito daļu. Tas nu nekādi nav savienojams ne ar tendencēm citu preču tirdzniecībā, ne ar to, kas vērojams uz Latvijas ceļiem. To varētu diplomātiski raksturot kā pamudinājumu mūsu muitniekiem saņemties. Ir pagrūti noticēt, ka degvielas tirdzniecības apjoms tiešām varētu būt 2002.gada beigu līmenī.