Jaunākais izdevums

Šajā mācību gadā 11 Latvijas augstskolas piedāvā 16 dažādas MBA studiju programmas, taču Latvijā nav stingru kritēriju, pēc kuriem var noteikt to kvalitāti un atbilstību starptautiskiem standartiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

MBA (Master of Business Administration) ir populārākās menedžmenta izglītības programmas pasaulē un Latvija nav izņēmums. Biznesa vadības maģistra grāda iegūšana Latvijā var izmaksāt, sākot no pāris tūkstošiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro, divās reģionālajās augstskolās ir iespējams pacīnīties arī par budžeta vietām. Savukārt ārvalstīs MBA programmas studijas kopā ar dzīvošanas izmaksām var sasniegt pat 100 tūkstošus eiro.

Kritēriji atšķiras

Latvijā iegūstamais MBA grāds ir visnotaļ stiepjams jēdziens. Kvalitatīvas un starptautiskajiem standartiem atbilstošas MBA programmas Latvijā piedāvā tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas augstskolas, uzskata RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes starptautisko programmu nodaļas direktors Modris Ozoliņš. Klasificēt un vērtēt MBA programmas var pēc dažādiem kritērijiem. Starptautiski visvairāk izmantotais MBA programmu salīdzināšanas instruments ir ranžēšana (ranking), ko veic Financial Times, The Economist, Forbes u.c., taču to rezultāti mēdz būt atšķirīgi, jo to metodikas atšķiras. «Mūsu reģionā šie ranžējumi īsti pielietojumu nav atraduši, jo viens no būtiskiem kritērijiem aprēķinā ir alga pēc programmas pabeigšanas, tās pieauguma temps, bet mēs ar savu algas līmeni nevaram konkurēt nedz ar ASV, nedz Apvienoto Karalisti,» atzīst M.Ozoliņš.

Viens no ranžējumiem, kuros piedalās Latvijas augstskolas, kuras īsteno vadībzinību studiju programmas, tostarp MBA programmas, ir Eduniversal ranking, kura aprēķina metodikā absolventu algas apjomi būtisku lomu nespēlē. Galvenais kritērijs, pēc kura var vērtēt MBA programmu, ir tās saturs, norāda M.Ozoliņš.

Visu rakstu Statuss augsts, kritēriji neskaidri lasiet 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu simtiem tūkstošu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti- MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls izveidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību vēl ir tikai ceļā uz panākumiem, nobriedušāki vadītāji līderības talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

KO PIEDĀVĀ EXECUTIVE MBA RTU RĪGAS BIZNESA SKOLĀ?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas studenti apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī atsvaidzina zināšanas galvenajās vadītāju kompetences jomās — finanses, mārketings, stratēģija, razošanas un pakalpojumu vadība, ekonomika, cilvērkresursu vadība, uzņēmējdarbība, IT vadība. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk — gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līderība ir māksla, kas ļauj ietekmēt cilvēku un organizāciju rīcību, procesu un ierasto lietu kārtību, lai tie virzītos uz vienu konkrētu ilgtermiņa mērķi. Tā ir prasme, kas mūsdienās ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumu vadītājiem. Vadītājs – tas ir formāls amats, ko cilvēks ir ieguvis no saviem formālajiem vadītājiem. Tomēr jāsaprot, ka amats pats par sevi negarantē, ka vadītāja darbinieki, komanda vai organizācija strādās pēc tā iecerēm un izvirzītajiem mērķiem. Vadītājam ir nepieciešams virzīt un pārliecināt komandu ārpus viņa amata, ka viņa izvirzītie mērķi, stratēģijas un metodes ir efektīvas.

Līderība vai vadīšanas rīki?

Vadošās biznesa augstskolas īpaši pēdējos 20 gadus ir sapratušas, ka, no vienas puses, ir ļoti svarīgi palīdzēt vadītājiem apgūt, kā sistematizēt darbu un organizācijas, kā sistematizēt dažādus tirgus, saprast finanšu rīkus, kas nepieciešami, lai izpildītu viņu formālo amatu. Tomēr ir saprotams, ka ar to nepietiek. Ir jāpalīdz vadītājiem apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas, lai minētos vadības rīkus izmantotu pareizā veidā, uz organizācijas mērķi.

Nav šaubu, ka attīstīt līderības prasmes ir daudz grūtāk kā iemācīties vadīšanas rīkus. Tas ir tāpēc, ka šajā procesā daudz jāsaskaras ar jautājumiem, kas nav taustāmi, kam nav viennozīmīgu tehnisku risinājumu. Ir jārisina jautājumi, kas no vadītājiem prasa kritiskās domāšanas spējas, radošumu, elastīgumu, emocionālo stabilitāti un inteliģenci, zināšanas psiholoģijā. Šīs prasmes nav iespējams apgūt un iemācīties ar grāmatu palīdzību, lekciju klausīšanos no brīnišķīgiem lektoriem vai uzdevumu pildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar akcīzi grib aplikt arī šokolādi, cukuru un sāli, cerot iekasēt papildu 30 miljonus eiro

LETA, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognozē uzņēmumu pieprasījuma pieaugumu pēc kredītiem

Žanete Hāka, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada decembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2017. gada 1. ceturksnim, informē centrālā banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Kredītu pieprasījums Latvijā 2016. gada 4. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kopumā palielinājās, un to noteica mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem kāpums (par to ziņoja divas kredītiestādes).

Viena kredītiestāde precizēja, ka audzis uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Informācija par pieprasījumu pēc ilgtermiņa kredītiem un kredītiem lielajiem uzņēmumiem bija atšķirīga. Viena kredītiestāde novēroja mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielu pieaugumu un norādīja, ka nedaudz lielāku pieprasījumu veicinājuši uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atkārtotu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, kas nodrošina arī piemaksas pedagogu algām, tai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp jābūt atbilstošam skolēnu skaitam un augstiem centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Trīs no četrām izglītības iestādēm - Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Jūrmalas valsts ģimnāzija un Viļakas valsts ģimnāzija - atkārtoti neizpilda noteikumos par ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem noteikto minimālā skolēnu skaitu kritēriju.

Viļakas valsts ģimnāzija 2018.gadā nav izpildījusi arī skolēnu rezultātu valsts centralizētajos eksāmenos kritēriju. Šo pašu kritēriju, taču jau atkārtoti, neizpilda arī Krāslavas valsts ģimnāzija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu reformas ietvaros FM piedāvā pārskatīt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem

LETA, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā pārskatīt ierobežojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

FM rosina noteikt ierobežojumus kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām - gan procentuāli - 50% no apliekamā ienākuma, gan summāri - 600 eiro gadā par sevi un katru savu ģimenes locekli. Vienlaikus rosināts atcelts esošo limitu, kas ir 215 eiro gadā.

Ministrija arī iesaka noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem - gan procentuāli - 10% no apliekamā ienākuma, gan summāru ierobežojumu - 2000 eiro gadā.

Jau ziņots, ka šā gada 13.aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji, pauda atbalstu FM izstrādātajai nodokļu politikas stratēģijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Nodokļu eksperte pauž bažas par sasteigtu nodokļu reformas izstrādi

LETA, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv bažas, ka Finanšu ministrijas (FM) patlaban gatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes tiek izstrādātas steigā, šodien preses konferencē žurnālistiem pauda kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Darbu Baltic International Bank vadībā uzsāk bijušie SEB un Swedbank darbinieki

Lelde Petrāne, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank vadības komandai šonedēļ pievienojas Viktors Bolbats, kurš pirms tam ieņēmis Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītāja amatu SEB bankā, un Guntars Reidzāns, kurš iepriekš ir vadījis Individuālās apkalpošanas pārvaldi (Private Banking) Swedbank.

Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka norāda, ka V. Bolbata un G. Reidzāna «pievienošanās Baltic International Bank komandai ļaus apvienot bankas 24 gadu garumā uzkrāto pieredzi turīgu klientu apkalpošanā ar citos tirgos gūto know-how, tādējādi veicinot Baltic International Bank turpmāko attīstību un pieejamību arī pašmāju tirgū».

Pirms pievienošanās Baltic International Bank vadības komandai, pēdējos 8 gadus V. Bolbats ieņēma dažādus vadošus amatus SEB bankas Korporatīvo klientu apkalpošanas jomā, kā arī veica SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītāja pienākumus. V.Bolbats ir absolvējis Rīgas Ekonomikas Augstskolu (Stockholm School of Economics in Riga) un ieguvis MBA grādu Rīgas Biznesa Skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

SSE Riga rektors Anders Paalzow: Uzņēmumu vadītājiem jāuztver pandēmija kā plašu iespēju laiks

SSE Riga, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādas būs COVID-19 krīzes ekonomiskās sekas un ko šī krīze nozīmē uzņēmumu vadītājiem? Kāda loma šobrīd jāuzņemas biznesa skolām? Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) rektora un makroekonomikas eksperta Dr. Anders Paalzow viedoklis.

Kas notiks ar Baltijas valstu ekonomiku?

Tādās situācijās kā šī, kad valda tik liela nenoteiktība, ir ļoti svarīgi skaidri apzināties, ko mēs zinām un kas mums nav zināms. Mēs nezinām, cik dziļa vai cik ilga būs recesija, ne arī to, kā tieši tā izpaudīsies.

Tomēr ar noteiktu pārliecību varam apgalvot, ka turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik efektīvi veselības aprūpes sistēmas spēs apkarot pandēmiju un cik iedarbīga būs Baltijas valstu valdību un Eiropas Savienības pieņemtā ekonomiskā politika.

Mēs arī varam pateikt, ka šī recesija būs pavisam citādāka nekā iepriekšējā, ko izraisīja finanšu krīze. Šoreiz cieš ne tikai pieprasījums – izolācijas pasākumi ietekmē arī piedāvājumu, un šis aspekts ir jāņem vērā, izvēloties politikas instrumentus, ko izmantot šajā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kvalitāti nevar reducēt līdz atzīmei eksāmenā

Signe Knipše, speciāli DB, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo sabiedrība attīstītāka, jo kritiskāk tā izturas pret izglītības kvalitāti

Tā intervijā DB saka Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Informētību, kritisko domāšanu VISC direktors atzīst par vēlamām sabiedrības iezīmēm. Diemžēl medaļai ir otra puse – spiediens no sabiedrības rada nepieciešamību izglītības sistēmai demonstrēt ātrus rezultātus, piemēram, atzīmes, un samazina radošumu.

VISC vadītāja amatā G. Catlaks ir kopš šīs vasaras sākuma. Iepriekš viņa pieredzē ir darbs Sorosa fondā Latvija, vadot programmu Pārmaiņas izglītībā, un pasaules izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību konfederācijā Education International, vadot pētījumu nodaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvienojot spēkus, Baltijas kapitāla tirgus attīstības potenciāls ir milzīgs

ERAB Baltijas biroja vadītājs Mati Hīrinens (Matti Hyyrynen), 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts lielie uzņēmumi strādā visas sabiedrības labā, taču bieži parādās diskusijas, kādā kvalitātē norisinās šo uzņēmumu pārvaldība un kā celt to vērtību starptautiskā mērogā. Viens no starptautiskajā praksē pierādītiem veidiem, kā uzlabot uzņēmumu darbības kvalitāti un to pienesumu valsts ekonomikai kopumā, ir to iesaiste kapitāla tirgū, proti, kotēšana biržā. Valsts lielo uzņēmumu akciju kotēšana biržā ievērojami palīdzētu veicināt akciju tirgu, piesaistot ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu investorus, kā institucionālos, tā privātos. Pašreiz pastāv spēcīgs pieprasījums, tostarp no reģionālajiem un vietējiem pensiju fondiem, tādēļ būtu jāstrādā pie fondiem pievilcīgiem piedāvājumiem, tas ir iespējams tikai ar lielo uzņēmumu iesaisti.

Pagājušā gada novembrī ar Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstīja sapratnes memorandu, lai stiprinātu savu ekonomiku un stimulētu investīciju ienākšanu Baltijas valstīs. Puses vienojās saskaņot kapitāla tirgus tiesiskos regulējumus, tādējādi likvidēt esošos investīciju šķēršļus un izveidot nepieciešamo tirgus infrastruktūru. Izveidojot vienotu Baltijas valstu kapitāla tirgu, tiek apvienotas visu trīs valstu stiprās puses, tādējādi pārvarot tos ierobežojumus, ar kuriem bieži sastopamies valstu mazā mēroga dēļ.

Skatoties uz valsts īpašumtiesībām uz uzņēmumiem, pēdējo desmit gadu laikā daudzu valstu pieeja ir mainījusies. Lai arī lielākā daļa valsts uzņēmumu darbojas stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs, šodienas uzmanības centrā daudz mazāk ir pilnīga privatizācija, bet gan tiek likts uzsvars uz uzņēmumu darbības uzlabošanu un ārējā kapitāla piesaistīšanu, pilnībā neatsakoties no galveno stratēģisko uzņēmumu kontroles. Tādējādi lielo valsts uzņēmumu kotēšanās biržā kļūst par dabisku izvēli, kas ceļ uzņēmuma vērtību un veiktspēju, jo vienlaikus tiek paaugstināti to pārvaldības standarti. Kotēšanās biržā paredz stingru tirgus disciplīnu, padarot uzņēmumu pārvaldību atbildīgāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Godmanis: Nodokļu reformas ieviest būs grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģimenes ārsti neparakstīs vienošanos un turpinās streiku, mainot tā formu

LETA, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu, žurnālistiem paziņoja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

«Izskatot priekšlikumus, redzam, ka nekas nav mainījies, un pat tie vienošanās priekšlikumi, kas panākti tikšanās laikā, nav iekļauti. Mēs neejam uz vienošanos un neparakstām to,» paziņoja Veide.

Viņa norādīja, ka, redzot situāciju un saņemot pacientu zvanus, nolemts mainīt protesta formu. «Streiku turpinām, bet mainām formu,» sacīja Veide.

Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacienti, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā

Anita Kantāne, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nozarei Latvijā ir nepieciešams samērīgs regulējums, lai katrai pašvaldībai nerastos sava likuma interpretācija un politiķiem, veidojot vēlēšanu kampaņas, nav iespēju manipulēt ar sabiedrību par nozares kaitīgumu, šādu viedokli laikrakstam pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lai nepieaugtu nelegālā nozares tirgus daļa, kā tas noticis valstīs, kur noteikti pārāk stingri ierobežojumi vai aizliegumi, Latvija var mācīties no kaimiņu kļūdām.

Fragments no intervijas

Kādā situācijā nozare atrodas šobrīd? Kādas ir prognozes?

Kopš pērnā pavasara ir sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Tas sākās pirms Saeimas vēlēšanām ar Jaunās Konservatīvās partijas iniciatīvu, kas paredzēja aizliegt spēļu zāles visā Latvijas teritorijā. Tā bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, ļoti populistiska, bez jebkādas datu analīzes un bez argumentēta pamatojuma, balstīta tikai uz emocijām. Iejaukšanās uzņēmējdarbībā turpinājās šopavasar, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgā. Tas atkal notika bez jebkādas izpētes, argumentācijas un pamata, politisku iemeslu dēļ paziņojot, ka nozare ir kaitnieciska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nozīmīgiem «nacionālās drošības komercsabiedrību» īpašniekiem valdība varēs likt pārdot savas uzņēmuma daļas

LETA, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu reformai piedāvā samazināt IIN līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrozuņēmumu nodokli

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēs par FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā. Izstrādājot jauno nodokļu politiku FM saņēma un analizēja Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas, domnīcas Certus u.c. organizāciju priekšlikumus.

FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām. Tāpat puses uzskata, ka nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma, pārskatot atbrīvojumus vai ieviešot reinvestētās peļņas 0% likmi. Tāpat puses uzskata, ka ir jāvienādo likmes ienākumiem, par kuriem tiek maksāts IIN un UIN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas Tūrisma attīstības biroju vadīs Guntars Grīnvalds

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētāju 23.maijā tika ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim darbojās kā valdes loceklis, informē RTAB pārstāve Anna Blaua.

Par jauno nodibinājuma valdes locekli ievēlēta Ieva Lasmane. Tāpat pieņemti atlūgumi no Maksima Tolstoja un Vitas Jermolovičas par to atcelšanu no valdes locekļu pienākumu pildīšanas.

G. Grīnvalds RTAB valdē ievēlēts šā gada februārī.

I.Lasmanei ir vairāk nekā 15 gadu pieredze mārketinga un sabiedrisko attiecību nozarē, un maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā (MBA). RTAB strādā no tā dibināšanas kā vecākā mārketinga projektu vadītāja, un ir atbildīga par pilsētas tūrisma mārketinga stratēģiju. Viņa arī ik gadu izstrādā un vada pilsētas reklāmas kampaņas RTAB mērķa tirgos, kas ieguvušas arī starptautisku atzinību.

Dibinātāju sapulces laikā klātesošie tika informēti arī par plānotajiem darbiem Valsts kontroles ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanā, piemēram, plānošanas dokumentu kvalitātes uzlabošana, RTAB aktivitāšu rezultātu kritēriju detalizētāka izvērtēšana, ciešāka sadarbība ar tūrisma nozares pārstāvjiem. Tāpat tika prezentēta RTAB attīstības stratēģija, izskatīts jautājums par neatkarīga revidenta iecelšanu u.c. jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru