Restorānu tīkls «McDonald’s» rekonstruējis savu centrālo un populārāko restorānu Vecrīgā, Z.A. Meierovica bulvārī 18, tajā investējot 800 000 eiro. Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā kļuvis par modernāko Baltijas valstīs ar vislielāko nodarbināto cilvēku skaitu, kā arī tas ieguvis jauninājumu - «McCafe».

«2017. gads bijis veiksmīgākais gads Premier Restaurants Baltics un Premier Restaurants Latvia vēsturē. Mums ir stabils plāns turpināt šo veiksmes stāstu, Latvijā līdz 2019. gadam investējot 4 miljonus eiro, koncentrējoties galvenokārt uz trīs jomām - esošo restorānu rekonstrukcijas pabeigšanu, digitālo jauninājumu ieviešanu un restorānu tīkla paplašināšanu Latvijā līdz 13 restorāniem,» norāda Vladimirs Janevskis, «McDonald’s» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Šogad «McDonald’s» noslēgs savu restorānu rekonstrukcijas programmu, kurā ietverta jauna pašapkalpošanās kiosku platforma, ērtāka ēdienu pasūtīšanas un maksāšanas sistēma.

Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā ieguvis jauninājumu – tajā atvērta arī «McCafe», kas ir papildinājums apmeklētāju restorānu pieredzei, piedāvājot lielāku dažādību kafijas un desertu izvēlē. «McDonald’s» turpina strādāt pie «McCafe» zīmola attīstības Latvijā, un apsver iespēju izvietot «McCafe» arī citos Latvijas «McDonald’s» restorānos.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas McDonald’s Attīstības licences turētāja Premier Restaurants Baltics mātes uzņēmumam Premier Capital piesķirta McDonald’s Attīstības licence Rumānijā. Līdz ar tās iegūšanu uzņēmums savam portfelim pievienojis 67 McDonald’s restorānus 21 Rumānijā, informē McDonald’s sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs Linda Anaite.

Maltas uzņēmums Premier Capital ir vadošās restorānu ķēdes McDonald’s Attīstības licences turētājs Maltā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Grieķijā. Līdz ar Rumānijas McDonald’s restorānu pievienošanu Premier Capital portfelim to papildinājuši kopumā 67 McDonald’s restorāni, to skaitā 19 McCafe kafejnīcas ar 4000 darbinieku lielu komandu.

McDonald’s darbu Rumānijā uzsāka 1995.gadā, un pašlaik McDonald’s restorāni Rumānijā apkalpo vairāk nekā 65 miljonus viesu gadā. Ik dienu McDonald’s restorānus un McCafe apmeklē 180 000 viesu. Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē vien ir 32 McDonald’s restorāni. 2015. gadā McDonald’s jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Rumānijas labāko darba devēju starptautiskā cilvēkresursu vadības konsultanta AON Hewitt vērtējumā.

Ātrās ēdināšanas uzņēmuma McDonald’s restorānus Latvijā pērn apmeklējuši 9,6 miljoni apmeklētāju, kas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur attiecīgi ēstuves apmeklējuši 7,7 milj. un 9,1 miljons apmeklētāju, informē McDonald’s rīkotājdirektors Baltijas valstīs Tomašs Navrockis.

Kopumā McDonald’s restorānus visās Baltijas valstīs apmeklējuši 26,4 miljoni apmeklētāju. Skatoties uz šo gadu, uzņēmums plāno, ka apmeklētāju skaits pieaugs par 6,4% un sasniegs 28,1 miljonu. Latvijā plānots vislielākais kāpums par 7,3%, sasniedzot jau 10,3 miljonus apmeklētāju.

Tomēr jānorāda, ka starp visām trim Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk McDonald’s restorānu – 12. Savukārt Igaunijā plānots, ka šā gada beigās darbosies 10 restorāni un divi McCafe, bet Lietuvā – deviņi restorāni un trīs McCafe. Jāatgādina, ka šā gada sākumā tika atvērts restorāns Jelgavā, kas ir jau otrais restorāns ārpus Rīgas. Restorāna izveidē McDonald’s investējis 1,4 miljonu eiro.

Uzņēmums Premier Capital, kam Baltijas valstīs pieder ātrās ēdināšanas restrānu tīkls McDonalds Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz 2014. gadam (ieskaitot) plāno investēt 38 miljonus eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta BBN.

McDonalds uzsāka paplašināšanās plānus Baltijas valstīs 2010. gadā, atverot trīs jaunus ātrās ēdināšanas restorānus Igaunijā un vienu Latvijā, kā arī Rīgā atverot McCafe. Tāpat tika rekonstrutēts viens restorāns Lietuvā un divi Igaunijā. 2011.gadā jauns restorāns tika atvērts Lietuvā, savukārt divi jauni restorāni savas durvis vēra Latvijā – viens Rīgā, Imantā, un otrs Daugavpilī, kas ir uzņēmuma pirmais restorāns ārpus galvaspilsētas Rīgas.

Nākamgad Igaunijā, kur atrodas desmit McDonalds ātrās ēdināšanas restorāni, tiek plānots pabeigt viena McDonalds restorāna renovācijas darbus, kā arī atvērt vienu McCafe. Lietuvā, kur patlaban ir deviņi McDonalds restorāni, plānots rekonstruēt divus restorānus un atvērt vēl vienu ātrās ēdināšanas restorānu Viļņā. 2012. gadā Latvijā plānots atvērt trīs jaunus McDrive restorānus, bet vēl divas ātrās ēdināšanas iestādes atjaunot.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Mc'Donald's pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia apgrozījums ir pagājušajā gadā ir palielinājies par 75%, sasniedzot 17 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Tajā pašā laikā pērn uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas ir sarukusi par aptuveni 41%, un 2012. gadā veidoja 349 tūkstošus latu iepretim 590 tūkst. Ls, ko uzņēmums nopelnīja 2011. gadā.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada augusta sākumā McDonald’s savos restorānos Latvijā visas cenas sācis norādīt latos un eiro, kopumā eiro ieviešanas pasākumam atvēlot 17 tūkstošus eiro.

Jau rakstīts, ka McDonald’s restorānus Latvijā pērn apmeklējuši 9,6 miljoni apmeklētāju, kas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur attiecīgi ēstuves apmeklējuši 7,7 milj. un 9,1 miljons apmeklētāju. Tomēr jānorāda, ka starp visām trim Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk McDonald’s restorānu – 12. Savukārt Igaunijā plānots, ka šā gada beigās darbosies 10 restorāni un divi McCafe, bet Lietuvā – deviņi restorāni un trīs McCafe.

Kopš iepriekšējā Moneyval ziņojuma 2016. gadā situācija Latvijas finanšu jomā ir pasliktinājusies, taču neviena institūcija vai amatpersonas atbildību par izpostīto finanšu sektoru neuzņemas.

Šīs kļūdas Latvijai ir pārāk dārgi maksājušas, uzsver eksperti, prognozējot, ka ne visas bankas izdzīvos.

Pagājušās nedēļas beigās, kā jau iepriekš tika prognozēts, Latvija saņēma īpaši negatīvu Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma Moneyval ziņojumu par Latvijas paveikto pēdējo gadu laikā šajā jomā. Moneyval vērsta uzmanība uz vairākiem būtiskiem riskiem. Piemēram, teikts, ka Latvijai politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tāpat minēts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Pilnmēnesim un enerģijas dzērieniem ir noteikta ietekme uz cilvēku mentālo uzvedību – vismaz Latvijas politiskajā sistēmā noteikti. Enerģijas dzērienu izplatību vismaz nedaudz ir iespējams ierobežot, aizliedzot tos tirgot iedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam (tik jaunu deputātu gan nav), savukārt pilnmēnesim vispār neko nevar izdarīt.

Acīmredzot ar to ir izskaidrojama politiķu vēlme atlaist ne vienu vien amatpersonu gan valsts, gan pašvaldību līmenī, un principā par katru no trīs šobrīd zināmajiem gadījumiem būtu teju vai vērts likt likmes totalizatorā – izdosies vai neizdosies nomest? Bet nu pēc kārtas...

Pirmkārt, četru gadu laikā Jūrmalā ir nobriedusi jau trešā revolucionārā situācija. Proti, tās domē sēdošajiem deputātiem savulaik mēra amatā nepatika ne Raimonds Munkevics, ne Romualds Ražuks, bet nu pie sirds neiet arī pašreizējais pilsētas galva Gatis Truksnis. Deputātiem nepatīk, ka mērs īsi pirms vēlēšanām izmanto administratīvos resursus savas spalvas spodrināšanai. Pareizāk sakot, viņiem nepatīk, ka to dara Truksnis, nevis viņi paši. Liekot likmes attiecībā uz iespējamo Trukšņa nomešanu, visticamāk, nopelnītu tie, kuri uzskatītu, ka viņš mēra amatu zaudēs. Otrkārt, noteikti jāmin iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Nevar noliegt, ka dažādi Iekšlietu ministrijas pakļautībā strādājošie drošības dienesti nespēja pilnvērtīgi nosargāt kārtību balagānā, par kura eksistenci, dodot atļauju izvērst savas aktivitātes diviem naidīgi noskaņotiem politgrupējumiem, bija parūpējusies Rīgas dome. Tomēr ir skaidrs, ka Kozlovska atlaišana varētu nozīmēt pašreizējās valdības stabilitātes saļodzīšanos. Tādējādi sagaidāms, ka Kozlovska palikšanu amatā atbalstīs gan viņa paša pārstāvētā Reformu partija, gan Vienotība, kas nevēlas tricināt sava premjera Valda Dombrovska krēslu, gan opozīcijā esošais Saskaņas centrs, kura elektorātu policija 16. martā neiztrenkāja. Secinājums – likšana uz Kozlovska atlaišanu totalizatorā tā īsti nebūtu ekonomiski pamatots lēmums. Un, treškārt... Jau pirmdien ir paredzēts lemt par Rīgas brīvostas ilggadējā pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu no amata. Lūk, te jau sākas intriga! Par to, ka brīvostas vadībā nepieciešamas pārmaiņas, savulaik, stājoties amatā, skaļi izrunājās gan viens otrs valdības vadītājs, gan arī galvaspilsētas mērs. Tomēr pietika kungiem parunāties zem četrām acīm ar Loginovu, lai izrādītos, ka viņš ir pats piemērotākais vīrs brīvostas vadītāja amatam. Nav izslēgts, ka šoreiz zvaigznes un mēnessfāzes ir izkārtojušās citādāk un pirmdienas pievakarē Loginovs kravās mantas un plānos atpūtu savos īpašumos Kanāriju salās, taču garantēt to nekādi nevar.

McDonald’s savu pirmo restorānu ārpus Rīgas atvērs Daugavpilī 15. novembrī un tas iezīmēs sākumu uzņēmuma paplašināšanās plāniem reģionos.

Šobrīd Rīgā darbojas astoņi McDonald’s restorāni, taču Daugavpilī būs pirmais restorāns divos stāvos. «Mums ir ambiciozi darbības paplašināšanas plāni reģionos. Meklējot pilsētu, kurā uzcelt mūsu pirmo restorānu ārpus Rīgas, vērtējām vairākus faktorus. Daugavpils ir viena no Latvijas lielākajām pilsētām, un mūsu veiktie pētījumi apliecina, ka šajā pilsētā ir labas biznesa iespējas. Vēlamies arī pateikties Daugavpils pilsētas domei par pretimnākošu attieksmi jauna biznesa veidošanai pilsētā,» saka McDonald’s pārstāvniecības Baltijas valstīs Premier Restaurants Latvia rīkotājdirektors Tomašs Navrockis (Tomasz Nawrocki).

Imantā, Kurzemes prospektā ātrās ēdināšanas restorānu ķēde McDonald's šodien atklāja Latvijā lielāko McDrive restorānu, kurā investēti 1,5 miljoni latu.

Atverot šo restorānu, radītas 40 jaunas darba vietas.

Šis restorāns pēc skaita ir devītais McDonald's restorāns Latvijā, un ar tā atvēršanu uzņēmums turpinot realizēt darbības paplašināšanas plānus Rīgā, Daugavas kreisajā krastā.

Kā norādīja McDonald's rīkotājdirektors Baltijas valstīs Tomašs Navrockis, paredzams, ka «ieguldīto investīciju atdeve būs augsta - Pārdaugava ir perspektīva vieta biznesam, turklāt McDrive ir vienīgais restorāns, kas strādā visu diennakti».

McDonald's pārstāvji stāstīja, ka McDrive restorānu standarts paredz vienu automašīnu apkalpot 60 sekundēs. Šā gada pirmajos desmit mēnešos četrus McDrive restorānus Rīgā apmeklējuši 2,9 miljoni cilvēku un vairāk nekā 520 000 automašīnu.

Attīstot restorānu tīklu un izvēršot darbību Latvijā, restorānu ķēde McDonald’s gatavojas atklāt vēl vienu restorānu galvaspilsētā, radot 50 jaunas darbavietas, informē uzņēmumā.

Jaunais McDonald’s restorāns drīzumā tiks atvērts topošajā tirdzniecības centrā Akropole, Db.lv informē uzņēmuma vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis, plašāku informāciju solot tuvojoties atklāšanas datumam.

Tuvojoties vasaras sezonai, uzņēmums plāno pieņemt darbā vēl aptuveni 250 darbinieku. Darba vietu piedāvājums ir īpaši pielāgots jauniešiem, lai sniegtu viņiem pirmo darba pieredzi un nodrošinātu platformu karjeras un personības izaugsmei, norāda uzņēmumā.

«McDonald’s» restorānu darbību Latvijā nodrošina gados jaunu darbinieku komanda: 85% no visiem 660 «McDonald’s» uzņēmuma darbiniekiem Latvijā ir jaunāki par 34 gadiem, savukārt, 63% darbinieku – jaunāki par 24 gadiem. Restorānu darbinieku vidējais vecums ir 23 gadi, bet restorānu vadītājiem – 29 gadi.

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Kompānijai McDonald‘s International Property Company, kas pārvalda starptautisko ātrās ēdināšanas restorānu tīklu McDonald's, Lietuvā nav izdevies panākt Singapūras kompānijas Future Enterprises Pte kafijas zīmola MacCoffee aizliegšanu, lai gan Eiropas Tiesa ir aizliegusi to izmantot.

Lietuvas Augstākā Tiesa apmierinājusi Future Enterprises Pte prasību, kurā tā lūdza atļaut lietot šo zīmolu.

Tā atcēlusi Apelācijas tiesas lēmumu, kurā anulēts zīmola MacCoffee derīgums Lietuvā, un atstājusi spēkā Viļņas apgabaltiesas lēmumu, kas atļāva Singapūras kompānijai Lietuvā reģistrēt MacCoffee zīmolu.

Kā apgalvo McDonald's, nosaukums MacCoffee atgādina nosaukumu McCafe, tādēļ var maldināt patērētājus. Taču Augstākā tiesa norādījusi, ka Singapūras kompānijas zīmolu veido ne tikai vārdi, bet arī attēls - kafijas tase un kafijas pupiņas, tātad zīmoli atšķiras.

2013.gadā Valsts patentu birojs pēc McDonald's prasības anulēja MacCoffee zīmola reģistrāciju Lietuvā, bet Future Enterprises Pte vērsās Viļņas apgabala tiesā, kas 2015.gadā lēma, ka birojs nebija tiesīgs anulēt reģistrāciju.

McDonald’s pārstāvniecība Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia 2010. gada laikā plāno attīstībā investēt ap 3 miljoniem eiro.

Nedaudz vairāk nekā puse no investīciju apjoma tiks atvēlēta divu jaunu restorānu atvēršanai. Kopā Baltijas valstīs šajā gadā tiks atvērti pieci jauni restorāni.

Pagājušajā gadā Premier Restaurants Latvia atvēra septīto McDonald’s restorānu, kas atrodas iepirkšanās centrā Spice un ietver arī pirmo McCafe Baltijas valstīs – restorānu ar atšķirīgu interjeru kafijas un konditorejas izstrādājumu cienītājiem.

Igaunijā ir astoņi McDonald’s restorāni, un līdz šī gada beigām tiek plānots atvērt vēl divus jaunus restorānus Tartu un Parnu, kas ir divas lielākās pilsētas Igaunijā pēc Tallinas. Lietuvā, kur šobrīd arī darbojas astoņi McDonald’s restorāni, plānots atvērt jaunu restorānu Kauņā līdz šī gada beigām.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos McDonald’s 11 restorānos Latvijā pārdošanas apjoms pieaudzis par 23%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lielākoties pieaugums skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji biežāk izvēlas ieturēt cenas ziņā dārgāku maltīti, piemēram, Roadhouse Classic un Big Tasty, kā arī vairāk našķējas.

Pārdošanas apjoms būtiski pieaudzis ābolu un meža ogu pīrāgiem, McFlurry saldējumiem un Frappe dzērienam, kā arī tādām uzkodām kā sīpolu gredzeni un mazajam vrapam ar vistas gaļu.

Arī parējās Baltijas valstīs McDonald’s restorāniem ir palielinājies pārdošanas apjoms – Igaunijā par 20%, bet Lietuvā par 9%.

Tomašs Navrockis, McDonald’s rīkotājdirektors Baltijas valstīs, sacīja: «Šī gada pirmajos mēnešos McDonald’s restorānos novērojam iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos. Pērn lielākā daļa mūsu apmeklētāju priekšroku deva pamata maltītes iegādei un bieži vien izvēlējās Mini Cena piedāvājumus. Priecājamies, ka pretēji tam šogad iedzīvotāji atļaujas biežāk sevi palutināt ar dažādiem našķiem.»

Ātrās ēdināšanas restorāns McDonald’s šogad sola atvērt trīs jaunus restorānus un divus esošos rekonstruēs.

Divi restorāni tiks atklāti Rīgā un viens restorāns vērs durvis kādā no Latvijas lielākajām pilsētām, tādējādi iezīmējot sākumu paplašināšanās plāniem reģionos. Tā kā vēl noris darbs pie detaļām saistībā ar atvēršanu, McDonald’s nevar paziņot, kurā pilsētā atradīsies jaunais restorāns, tomēr var apstiprināt, ka joprojām plānos ir tādas pilsētas kā Daugavpils, Jelgava un Liepāja.

«Latvijā ekonomika un cilvēku pirktspēja ir stabilizējusies, par ko liecina ēšanas paradumi un pieaugošā klientu aktivitāte. Mēs redzam pozitīvas tendences janvāra rezultātos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Tomēr kopumā vēl ir pāragri runāt par ekonomikas izaugsmes sākumu,» norāda McDonald’s pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia vadītājs Viktors Tedesko.

McDonald’s ātrās apkalpošanas restorāna Main Station rekonstrukcijā Rīgā ieguldīti 270 000 lati, un tas ir pirmais ar Lim Food dizainu.

Pēc rekonstrukcijas Main Station piedāvās apmeklētājiem 150 sēdvietas. Restorāna viesus apkalpos 80 speciāli apmācīti darbinieki un tā darba laiks nemainīsies.

Main Station savas durvis apmeklētājiem vēra 1998.gada 13.jūnijā un pērn septembrī tas tika paplašināts, atverot Rīgā jau otro McCafe kafijas un konditorejas izstrādājumu cienītājiem. Tā izveidei tika investēts vairāk nekā trešdaļa miljona eiro.

Kopumā šogad McDonald’s plāno ieguldīt ap 5 miljoniem latu turpmākā attīstībā un jaunu restorānu atklāšanā Latvijā.

Tirdzniecības centrā Spice šodien atklāj McDonald’s un tā jaunā ātrās ēdināšanas koncepta restorānu McCafe.

Šogad centrāatklāti vairāki jauni veikali — Vive Maria, Charles&Keith, Vision Express un Dzintars, kā arī medicīnas pakalpojumu centrs MedExpress. Drīzumā plānots atklāt zīmola Apart modes preču veikalu, Kolonna skaistumkopšanas servisu, solāriju salonu Sunlaunge, vīnu veikalu Gourmet, apdrošināšanas pakalpojumu punktu E-agents, kā arī šūšanas darbnīcu. Savukārt Mēbeļu un interjera centra Spice veikalu klāsts šī gada pirmajā pusē papildināts ar veikaliem Čiekurs, Baltic Data, Taps Dizaina studija un Accenta. Drīzumā plānots atvērt arī Latvijā lielākā mīksto mēbeļu ražotāja veikalu Elīza-K, virtuvju salonu Farens.

Maltas uzņēmums «Premier Capital», kam pieder «McDonald’s» restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, pagājušajā gadā strādājis ar 263 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2016. gadā. Visos tirgos reģistrēts apgrozījuma pieaugums, grupai turpinot pastāvīgu izaugsmi.

«Premier Capital» ir «McDonald's» attīstības licences turētājs Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā. Pašreizējā uzņēmuma tīklā ietilpst 138 restorāni, tostarp vairāki McDrive un McCafe restorāni.

Pateicoties 7500 cilvēku komandai Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā, «Premier Capital» pagājušajā gadā apkalpoja 112 miljonus klientu, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot jaunu apmeklētāju skaita rekordu.

2017. gadā grupa reģistrējusi pamatdarbības peļņu 23,4 miljonu eiro apmērā. Atskaitot investīcijas un finanšu izdevumus, grupa reģistrējusi 20 miljonu eiro pirmsnodokļu peļņu, salīdzinot ar 16,5 miljonu eiro peļņu pirms gada. Aktīvu apjoms 2017. gadā sasniedzis 47,6 miljonus eiro.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ar mini zemūdeni Mir-2 nolaidies pasaulē dziļākā ezera dibenā Sibīrijā, ziņo BBC.

Četru stundu un trīsdesmit minūšu ilgajā misijā V. Putins nolaidies Baikāla ezerā 1400 metru dziļumā.

Pēc ezera dibena apskates V. Putins žurnālistiem stāstījis, ka viņam esot bijusi ļoti īpaša sajūta un viņš iepriekš neko tādu neesot redzējis. Taču uz žurnālistu ierosinājumu, ka viņa nākamais izaicinājums varētu būt ceļošana kosmosā, V. Putins atbildējis, ka viņam pietiek darba uz zemes.

Ārvalstu mediji akcentē, ka šī ir kārtējā reize, kad Krievijas premjers spodrina savu rūpīgi veidoto mačo tēlu.

Ir noslēdzies ikgadējais pētījums Iekārotākais darba devējs, kuru WorkingDay Latvia veic jau devīto gadu, informē uzņēmumā.

Pētījumā tika noskaidrots, kuri darba ņēmējam ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un kā šie kritēriji tiek īstenoti katrā uzņēmumā. Pētījuma rezultāti atklāj uzņēmuma darba devēja zīmola atpazīstamību un kā to uztver potenciālie un esošie darbinieki. Iegūtos datus ir iespējams analizēt pēc respondentu izglītības, amata, atalgojuma līmeņa un citiem kritērijiem, kas ir neatsverams palīgs personāla atlasē, jo ļauj izvēlēties atbilstošas metodes attiecīgo speciālistu piesaistīšanai.

Svarīgāk par vietu, kurā uzņēmums atrodas iekārotāko darba devēju topā, ir tas, kādu uzņēmums ir izveidojis darba devēja zīmolu. Pētījumā respondentiem tika jautāts, kuri viņiem ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un lūgts novērtēt, cik lielā mērā, pēc viņu domām, šie kritēriji tiek īstenoti uzņēmumā, par kuru viņi balso. Iekārojams darba devēja zīmols var būt arī mazāk populāram uzņēmumam, kurš nav ierindojies topa augšgalā, jo strādā kādā šaurā nozarē un ir sabiedrībā mazāk pazīstams. Tajā pašā laikā, ja uzņēmumam ir izdevies pakāpties iekārotāko darba devēju topa augšgalā, darba meklētājam tas kļūst par pirmo izvēli.

Satiksmes ministrijas (SM) un valsts kapitālsabiedrību publiskā retorika un lēmumi nozares problēmu dziļumu tikai palielina.

Politiķiem un valstij piederošu kompāniju vadītājiem vienmēr bijusi nepārvarama vēlme izmantot valsts vai tās uzņēmumu resursus sava, ministrijas vai uzņēmuma tēla spodrināšanai, bet reizēm arī savtīga labuma gūšanai. Pēdējā laikā pastiprinās iespaids, kā sevis cildināšana paliek pagalam neadekvāta un neatbilstoša reālajai situācijai un samilzušajām problēmām nozarē. Tos, kas kaut ko tādu liek vai izdomā darīt, varētu pielīdzināt stereotipiskajām blondīnēm, proti, skaistām, bet ne pārāk apķērīgām sievietēm. Tikai pāris piemēru.

Ar šādu blondīnisku pieeju īpaši izceļas VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Piecu mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, kravu pārvadājumu apjomi šai valsts kapitālsabiedrībai nokrituši par 21%. Tādēļ biznesā iesaistītie vēlētos dzirdēt, kurus līdz šim mērķtiecīgi izstrādātos stratēģijas punktus SM un LDz liks lietā, lai gada beigās sarukums nebūtu 30% vai pat 40%. Tā vietā tiekam pagodināti ar ziņām par to, kā kompānija māca senioriem pareizi šķērsot sliedes, bet ar dzelzceļa vēsturi varēs iepazīties mobilajā aplikācijā. Vai to uztvert kā zemapziņā gruzdošu nolemtības un bezspēcības sajūtu, ka LDz ir, tā sakot, vēsture? Vai drīzāk nozares kūrētājiem un spēlētājiem nevajadzētu ieklausīties vācu ostu pārstāvju nesen Rīgā paustajā, ka pašiem jāiet pēc kravām iekšzemē (NVS), un tam nepieciešama regulāra atspoles vilcienu satiksme? Cerams, ka vismaz sadarbības veidošanā ar Duisburgas ostu Ziemeļeiropas un Ķīnas kravu plūsmas apkalpošanai nevalda blondīniska pieeja.