Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Investējot 5,8 miljonus eiro, AS Latvijas Finieris īstenojis vērienīgu kokaudzētavas Zābaki paplašināšanas projektu, kurā izveidota unikāla bērza stādu uzglabāšanas noliktava - saldētava no līmētā koka konstrukcijām.

Saldētavas ēka ir pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā, tieši tāpēc būvniecības projektā gan celtniecības laikā, gan ēkas ekspluatācijas laikā cieši līdzdarbosies dažādu zinātnisko institūciju pārstāvji, uzkrājot zināšanas un datus daudz plašākam koksnes kā materiāla pielietojumam nākotnē lauksaimniecības ražošanas un noliktavu ēkās ar specifiskiem dzesēšanas temperatūras režīmiem produkcijas uzglabāšanai.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems uzsvēra, ka koka apbūves komplekss “Zābakos” apvieno vairākas funkcionalitātes: tā ir bērzu stādu noliktava-dzesētava, kas samazina gatavās produkcijas zudumus un nodrošina klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veido mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem.

Jauna darba vide – vai tā būtu ražotne, noliktava vai birojs – parasti tiek plānota ar mērķi uzlabot efektivitāti un nodrošināt izaugsmi. Taču praksē tieši plānošanas posmā pieņemtie lēmumi nereti rada pretēju efektu – sarežģī darba procesus un palielina izmaksas ilgtermiņā.

Kā uzsver “AJ Produkti” interjera projektu vadītājs Raitis Raups, darba vide nav tikai dizaina jautājums – tas ir instruments, kas tieši ietekmē uzņēmuma darbības efektivitāti. Nepārdomāts telpu plānojums vai neatbilstošs aprīkojums var nozīmēt ne tikai papildu izmaksas, bet arī lēnāku darba izpildi un vairāk kļūdu.

“Ar vairāk nekā 26 gadu pieredzi darba vides plānošanā Latvijā mēs redzam, ka vienas un tās pašas kļūdas atkārtojas neatkarīgi no nozares vai projekta lieluma,” atzīst R. Raups.

Kvadrātmetri maldina: pietiekama platība negarantē efektīvu telpu

Viena no biežākajām kļūdām ir telpu vērtēšana pēc kvadrātmetriem. Tas rada priekšstatu, ka lielāka platība automātiski nozīmē labākus darba apstākļus.

Kā saglabāt izaugsmes kursu jau trīs gadu desmitus? Atbild Pro Mehanika.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, laikā, kad Latvija spēra pirmos soļus ceļā uz neatkarību, tika dibināts uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem savā jomā Baltijā. Pro Mehanika aizsākās nelielā sarga būdiņā, pēc tam, kad tika iegādāts negaidīts gultņu krājums no Baltkrievijas. Gadu gaitā uzņēmums ir izaudzis līdz 20 veikalu tīklam visā Latvijā, 3 filiālēm Igaunijā un lielākajai noliktavai Baltijas reģionā.

Kas palīdzēja tirdzniecību no nelielu sarga būdiņas pārvērst par nozarē vadošo uzņēmumu? Kādi bija nozīmīgākie pagrieziena punkti Pro Mehanika trīsdesmit gadu ceļā? Un kā uzņēmumam ir izdevies saglabāt izaugsmi, pārvarēt globālās krīzes un pielāgoties strauji mainīgajām tehnoloģijām un klientu vajadzībām?

Mainoties uzņēmējdarbības videi un attīstoties jauniem darba modeļiem, arī prasības komerctelpām kļūst arvien specifiskākas un daudzveidīgākas. Daudzi uzņēmēji šodien meklē risinājumus, kas nodrošina efektīvu, funkcionālu un estētiski pievilcīgu vidi.

Viens no šādiem risinājumiem, kas guvis ievērojamu popularitāti, ir tā sauktais “stock-ofiss”. Nesen viens no maniem klientiem – strauji augoša e-komercijas uzņēmuma vadītājs Rīgā – meklēja piemērotas telpas, kas apvienotu biroja ērtības ar loģistikas efektivitāti. Tradicionālais birojs pilsētas centrā vai noliktava nomalē nespēja apmierināt viņa uzņēmuma vajadzības. Atbildi sniedza jauns koncepts – stock-ofiss.

Lai gan sākotnēji šķietami tehnisks un utilitārs risinājums, stock-ofiss izrādās pārdomāts un uz nākotni vērsts formāts. Tas apvieno biroja, noliktavas un ekspozīcijas vai tirdzniecības zonas vienotā, daudzfunkcionālā telpā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai komfortablu darba vidi, bet arī efektīvu preču apriti un profesionālu klientu uzņemšanu. Viss vienuviet – bez liekas loģistikas un ar iespēju pielāgoties uzņēmuma attīstības tempam.

Investējot trīs miljonus eiro, vietējā kapitāla industriālo metālizstrādājumu vairumtirgotājs “JMJ Tirdzniecības grupa” noslēdzis pirmo posmu uzņēmuma darbības paplašināšanā. Projekta ietvaros izbūvētas jaunas biroja un noliktavas telpas Krustpils ielā, kā arī labiekārtota uzņēmuma teritorija.

Nākamo divu gadu laikā noliktavu telpu paplašināšanā un uzņēmuma eksporta apjoma kāpināšanā plānots investēt vēl divus miljonus eiro.

Pirmās kārtas ietvaros “JMJ Tirdzniecības grupa” izveidoja 2000 m² plašas noliktavas un biroja telpas, kas būtiski uzlabojušas uzņēmuma darbības efektivitāti. Jaunā noliktava ir īpaši pielāgota industriālo metālizstrādājumu uzglabāšanai, tajā ieviestas jaudīgākas tehnoloģijas un aprīkojums, kas optimizē krājumu pārvaldību un uzglabāšanas procesus. Jaunā infrastruktūra ļāvusi uzņēmumam palielināt uz vietas pieejamo materiālu apjomu par 30 %, tādējādi uzlabojot arī uzņēmuma eksportspēju.

“Esam spēruši nozīmīgu soli attīstībā, kas ļaus mums nodrošināt vēl plašāku produktu klāstu un ātrāku piegādi. Nozarē strādājam jau vairāk nekā 23 gadus, zinām savu klientu, redzam tirgus potenciālu. Jaunās noliktavas būvniecības procesā šķita, ka platības būs vairāk, nekā nepieciešams, taču jau šobrīd redzam, ka ar nākamās kārtas būvniecību kavēties nedrīkstam,” komentē Māris Griķis, “JMJ Tirdzniecības grupa” valdes loceklis.

Beļģijas "Soudal Group" Latvijas meitasuzņēmums, būvķīmijas ražotāja SIA "Tenachem", ekspluatācijā nodevis jauno noliktavas ēku Spodrības ielā, Dobelē, kurā kopumā ieguldīti 8,6 miljoni eiro.

Ēka paredzēta uzņēmuma ražošanas un loģistikas kapacitātes paplašināšanai, nodrošinot mūsdienīgas uzglabāšanas un fasēšanas telpas.

Projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā, vienlaikus veicinot Dobeles novada industriālās infrastruktūras attīstību. Jaunā noliktava veidota kā funkcionāls un energoefektīvs objekts, kas ļauj optimizēt produkcijas plūsmas un nodrošina ilgtspējīgu ēkas ekspluatāciju. Projekta īstenošana sniedz attīstības impulsu arī Dobeles novadam, jo veicina vietējās infrastruktūras sakārtošanu un stiprina industriālo vidi.

Projekta ietvaros attīstīta teritorija ar kopējo platību 21 492 kvadrātmetri, savukārt jaunās ēkas platība ir 5 292 kvadrātmetri. Noliktavas ēka būtiski uzlabo uzņēmuma loģistikas kapacitāti, palielinot uzglabāšanas iespējas līdz 10 000 palešu vietām. Tas ļauj efektīvāk organizēt produkcijas uzglabāšanu un pārvaldīt ražošanas plūsmas. Ēkā izbūvētas arī fasēšanas zonas sešām līnijām, biroja un darbinieku vajadzībām paredzētās telpas, nodrošinot pilnvērtīgu darba vidi ikdienas procesu organizēšanai. Papildus uzlabota infrastruktūra darbiniekiem un sadarbības partneriem, tostarp paplašinātas piebraukšanas iespējas un stāvvietu zonas.

Latvijas uzņēmums, kas bāzēts Jēkabpilī, SIA Ošukalns 2023. gada sākumā spēra nozīmīgu soli ārpus valsts robežām, iegādājoties Somijas uzņēmumu Suomen Tervaleppä Oy.

Šis darījums ne tikai nostiprināja uzņēmuma kokapstrādes nozares pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū, bet arī kļuvis par vērtīgu pieredzi jaunajai paaudzei uzņēmuma vadībā.

Suomen Tervaleppä Oy vairāk nekā 15 gadus ir bijis viens no lielākajiem SIA Ošukalns kokapstrādes nozares klientiem Ziemeļvalstīs, it īpaši saunas materiālu segmentā.

“Mēs piegādājām aptuveni 95% no viņu tirgotā materiāla. Suomen Tervaleppä Oy nav kokmateriālu produkcijas ražotājs – uzņēmums darbojas kā noliktava ar pārdošanas komandu,” stāsta SIA Ošukalns kokapstrādes nozares vadītājs Reinis Nitišs.

2022. gada vidū Suomen Tervaleppä Oy īpašnieki, kuri jau sasnieguši cienījamu vecumu, uzrunāja mūsu ilggadīgo eksporta pārdošanas vadītāju Juri Kudeiko un informēja, ka vēlas doties pelnītā atpūtā, un piedāvāja uzņēmumu iegādāties.

Šis gads uzņēmumam Norde ir īpašs – aprit 25 gadi kopš uzņēmums kļuva par oficiālo Nissan pārstāvi Latvijā, un 20 gadi kopš tika atvērts Norde autocentrs Skanstes ielā 31A.

Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri tic savam darbam, par vērtībām, kas izturējušas laika pārbaudi, un par drosmi skatīties nākotnē ar pārliecību.

No sporta cīņām līdz biznesa panākumiem

„Sports iemācīja domāt stratēģiski un nekad neapstāties pusceļā,” stāsta uzņēmuma dibinātājs Dainis Bremze, kurš savulaik pārstāvējis Latviju gan Eiropas, gan pasaules čempionātos, arī Olimpiskajās spēlēs.

Šī pieredze vēlāk kļuva par pamatu uzņēmuma Norde filozofijai – strādāt ar disciplīnu, mērķtiecību un augstiem standartiem.

Gadsimtu mijā Norde sāka savu ceļu kā ģimenes uzņēmums, kas ticēja kvalitātei un godīgumam. No nelielām telpām un maza darbinieku skaita uzņēmums soli pa solim izaudzis par vienu no vadošajiem Nissan dīleriem Baltijā un vienu no atzītākajiem auto tirgotājiem Latvijā, piedāvājot klientiem gan jaunas automašīnas, gan augstas kvalitātes servisu.

Ikdienā bieži sastopamies ar vienu un to pašu jautājumu – kur likt lietas, kurām mājoklī vai birojā trūkst vietas? Dzīves temps kļūst aizvien straujāks, mūsu īpašumā nonāk arvien vairāk mantu. Ja dzīvokļa skapji ir pilni, balkons izskatās pēc noliktavas vai biroja dokumentu kaudzes krājās un ir par daudz, tad risinājums ir pavisam vienkāršs – mantu glabātuves SAFE BOX.

Šis pakalpojums ir piemērots ikvienam – gan ģimenēm un privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs elastīgs un drošs risinājums mantu, preču vai arhīva uzglabāšanai.

Kā mantu glabātavas palīdz mājsaimniecībām?

Mūsdienu mājokļi bieži vien ir kompakti, un tajos svarīgs ir katrs kvadrātmetrs. Mantu glabātava kļūst par mājokļa turpinājumu – papildu vietu, kur droši uzglabāt visu, kam ikdienā trūkst vietas.

•⁠ ⁠Remonts vai interjera maiņa – ja vajadzīgs telpu atbrīvot no mēbelēm vai tehnikas, tās droši var pārvietot uz SAFE BOX, lai mājās darbi ritētu viegli un raiti.

Kad uzņēmumos samazinās darba temps vai pieaug kļūdu skaits, uzmanība parasti tiek pievērsta cilvēkiem un procesiem. Tiek analizēta disciplīna, motivācija, KPI un darba organizācija. Taču viena no biežāk ignorētajām problēmām ir pati darba vide.

Daudzi uzņēmumi joprojām uztver nogurumu kā normālu darba dienas sastāvdaļu. Patiesībā nogurums bieži ir sistēmisks signāls, ka darba vide rada nevajadzīgu slodzi vēl pirms darbinieks ir paveicis savu reālo darbu.

Un tieši šī slodze ilgtermiņā ietekmē produktivitāti vairāk, nekā varētu likties.

Lielākā daļa efektivitātes zudumu nav dramatiski

Ražošanā, noliktavās un birojos efektivitāte reti sabrūk vienā brīdī. Tā samazinās pakāpeniski – simtiem mazu neefektivitāšu rezultātā.

Darbinieks sper dažus liekus soļus līdz instrumentam. Darba virsma ir nedaudz par zemu. Biežāk izmantotie materiāli novietoti neērtā zonā. Monitors atrodas nepareizā augstumā. Noliktavā kustību plūsma krustojas.

Pēdējos gados loģistikas sektors piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un tas arvien vairāk atspoguļojas arī būvniecības nozarē Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pieaug pieprasījums pēc rūpniecības un noliktavu objektiem, kas liecina par strukturālām izmaiņām uzņēmumu piegādes ķēžu un loģistikas plānošanā.

2025. gadā būvniecības produkcijas apjoms Latvijā pieauga par 9%, nedzīvojamo ēku būvniecībai tika izsniegtas 1 250 būvatļaujas ar kopējo platību 1,687 miljoni kvadrātmetru. No tām būtisku daļu veidoja rūpniecības un noliktavu projekti - 282 būvatļaujas ar kopējo platību 743 tūkstoši kvadrātmetru, tostarp 186 jaunbūves ar 501 tūkstoti kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka runa nav tikai par atsevišķiem projektiem vai īslaicīgu aktivitāti, bet par stabilu pieprasījuma pieaugumu, kas saistīts ar plašākām izmaiņām ekonomikā un uzņēmumu stratēģijās.

No “just-in-time” uz “just-in-case”

Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir pāreja no “just-in-time” uz “just-in-case” pieeju. Ja iepriekš uzņēmumi centās samazināt noliktavu apjomus un paļāvās uz stabilām piegādes ķēdēm, tad šobrīd arvien biežāk tiek veidoti lielāki krājumi, lai mazinātu iespējamo piegādes traucējumu riskus. To veicina globālo piegādes ķēžu svārstības, ģeopolitiskā nenoteiktība, transporta izmaksu kāpums un muitas politikas izmaiņas. Šādos apstākļos noliktava kļūst par stratēģisku aktīvu, kas palīdz nodrošināt biznesa nepārtrauktību. Šī pieeja tieši atspoguļojas arī pieaugošajā būvniecības apjomā šajā segmentā. Arī “BauArt” projektu portfelī arvien lielāku daļu veido tieši ražošanas ēkas un loģistikas objekti.

Tektoniskas pārmaiņas loģistikas sektors piedzīvo visā pasaulē, Eiropā un Baltijā. Globālo piegādes ķēžu pārkārtošanās un reģionalizācija, jaunu ekonomiskās attīstības centru veidošanās, Eiropas aizsardzības nozares renesanse, kā arī nepieciešamība modernizēt novecojušo loģistikas infrastruktūru nepieciešamība rada jaunas iespējas un izaicinājumus Baltijas valstīm.

Kamēr diskusijas Latvijā koncentrējas uz tādiem politiski jutīgiem jautājumiem kā airBaltic un Rail Baltica nākotne un citu starptautisko sadarbības projektu ģeopolitisko jutīgumu, paralēli notiek klusāka, bet daudz nozīmīgāka transformācija. Loģistika no fona nozares pamazām pārtop par vienu no valsts ekonomiskās politikas stūrakmeņiem.

Eiropā pieaug rūpniecības nearshoring jeb tendence uzņēmumiem pakāpeniski pārcelt ražošanu un pakalpojumu sniegšanu uz tuvākām reģiona valstīm. Mainoties piegādes ķēdēm, mainās arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu stratēģiskā loma. Valstis, kas izveidos atbilstošu ražošanas un loģistikas infrastruktūra, varēs veiksmīgi izmantot šīs jaunās tendences, piesaistot “mājup atgriezušās” rūpnīcas un uzņēmumus, kas tos apkalpo. Tiks būvētas jaunas un modernas rūpnīcas, kurām būs nepieciešama atbilstoša loģistikas infrastruktūra, kas var nodrošināt ātru un uzticamu izplatīšanu.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Everaus Kinnisvara” AS 8. oktobrī uzsāk otrās obligāciju emisijas kārtas publisko piedāvājumu. Otrās kārtas obligāciju parakstīšanās periods ilgs līdz 17. oktobrim.

Piedāvājuma laikā investori Baltijas valstīs varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas ar 10% gada procentu likmi, kuras tiks iekļautas tirdzniecībai “First North Baltic Bond List” sarakstā.

Obligācijas tiek publiski piedāvātas institucionālajiem un nekustamo īpašumu investoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kopējā piedāvājuma vērtība ir līdz 3 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas datums ir 2028. gada 22. oktobris. Fiksētā gada procentu likme – 10%, procentu maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī.

Everaus Kinnisvara dibināts 2015. gadā kā privātmāju projektu attīstītājs, taču šobrīd tas ir kļuvis par vienu no visdaudzveidīgākajiem attīstītājiem Igaunijā. Tā portfelī ietilpst daudzdzīvokļu ēkas, rindu mājas, dvīņu mājas, privātmājas, biroju ēkas, noliktavas, uzglabāšanas tipa telpas un pašapkalpošanās noliktavas, kā arī apbūves zemes gabali un servisa dzīvokļi.

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" ir apstiprinājis 2026. gada investīciju budžetu Baltijas valstīs 85 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Aptuveni 43% no plānotā investīciju portfeļa tiks novirzīti Lietuvai, 40% - Latvijai un 17% - Igaunijai. Aptuveni 50% no 85 miljonu eiro investīcijām tiks finansēti no uzņēmuma pašu līdzekļiem, bet pārējā daļa - ar banku aizdevumiem, kuru finansēšanas līgumi jau ir noslēgti.

Saskaņā ar uzņēmuma attīstības plāniem šogad tiks uzbūvēti 127 000 kvadrātmetri loģistikas ēku Rīgā, Viļņā, Kauņā un Tallinā. Šajā posmā "Sirin Development" plāno koncentrēties uz Rietumeiropas loģistikas kvalitātes standartu ieviešanu arī Baltijā - augstākām noliktavām un B klases biroju telpu nodrošināšanu blakus noliktavu telpām.

Tostarp Latvijā "Sirin Development" šogad plāno uzbūvēt 30 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Mārupe" un 26 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Dreiliņi".

Somijas uzņēmuma Sievi Jalkine OY Baltics, kas ražo augstas kvalitātes darba un drošības apavus, pārdošanas vadītājs Ilars Verevs apstiprina, ka ļoti daudzās jomās ir svarīgi pievērst uzmanību darbinieku drošībai ikdienas darbā, tostarp darba un drošības apavu īpašībām. Tā kā nelaime nenāk brēkdama, to vienmēr ir vieglāk nepieļaut, nekā tikt galā ar sekām.

Lielākajai daļai speciālistu ir jāaizsargā kājas ar drošības prasībām atbilstošiem apaviem, un Igaunijas rūpniecības uzņēmumi nav izņēmums. Sievi ciematā esošā apavu rūpnīca ar vairāk nekā 70 gadu pieredzi ir izveidojusi arī mūsu prasībām atbilstošas produktu līnijas. "Ir dažādi produkti, kas atbilst nepieciešamajiem standartiem, bet Sievi ir pievērsusi uzmanību apavu valkātāja drošībai, neaizmirstot arī par lietotāju ērtībām. Tā kā Ziemeļeiropas gada laikapstākļi un sarežģītā darba vide ir diezgan liels izaicinājums piemērotu apavu un apģērba izvēlē, vietējais ražotājs to visu ir ņēmis vērā un izmanto tikai labākos materiālus," stāsta Ilars Verevs.

Gāzes piegādātāja SIA "Latvijas propāna gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 99,727 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga par 53,1% - līdz 2,921 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi ir saistīti ar to, ka atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Padomes regulai no 2024. gada 20. decembra ir aizliegts importēt no Krievijas sašķidrināto naftas gāzi (SNG). Tādējādi visiem Baltijas tirgus un ES SNG importētājiem bija jāpārskata piegādes ķēdes.

"Latvijas propāna gāzes" biznesa koncepcija pērn bija ASV un Eiropas izcelsmes SNG iepirkums. No 2025. gada sākuma līdz jūnijam "Latvijas propāna gāze" piegādāja SNG ar tankkuģiem pa jūras ceļiem no Zviedrijas. Šīs SNG cena bija augstāka un mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar no Kazahstānas piegādāto gāzi, kā arī salīdzinājumā ar propāna un butāna maisījumiem, kas satur lētu Krievijas izcelsmes butānu, kas vēl nebija pakļauti sankcijām pirms 19. ES sankciju paketes pieņemšanas. Aizliegums visai Krievijas SNG tika ieviests no 2026. gada sākuma.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 1,25 miljonu eiro apmērā inženierbūvniecības uzņēmumam SIA DEVRE. Piešķirtais finansējums ietver kredītlīniju un garantiju limitu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, kā arī finansējumu līzingam, lai stiprinātu uzņēmuma tehnisko kapacitāti un atbalstītu liela mēroga projektu īstenošanu.

Uzņēmums specializējas elektrifikācijā, elektroinstalācijā, zemsprieguma sistēmās, rūpnieciskajā automatizācijā, elektriskajos mērījumos, kā arī sadales paneļu projektēšanā un uzstādīšanā, vienlaikus mērķtiecīgi attīstot iekšējo kapacitāti – 2018. gadā izveidots sadales paneļu montāžas cehs, savukārt 2025. gadā uzsākta jauna biroja un noliktavas kompleksa būvniecības attīstība.

“Piešķirtais finansējums ir nozīmīgs solis mūsu turpmākajā attīstībā, ļaujot vienlaikus īstenot vairākus liela mēroga projektus. Mēs mērķtiecīgi investējam tehnoloģijās un infrastruktūrā gan modernizējot autoparku, gan veidojot jaunu mājvietu uzņēmumam, kas kalpos arī kā birojs un noliktava. Luminor bankas piešķirtā kredītlīnija un garantiju limits nodrošina mums nepieciešamo stabilitāti, lai mēs varētu operatīvi veikt norēķinus ar piegādātājiem, kā arī koncentrēties uz visaptverošu un energoefektīvu inženiertehnisko risinājumu nodrošināšanu saviem klientiem,” uzsver Deniss Vrevskis, SIA DEVRE līdzīpašnieks un izpilddirektors.

Būves, mājlietu un dzīvesstila internetveikals “prof.lv” atsācis darbību, nodrošinot preču tirdzniecību gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Zīmolu no pērnā gada septembra pārņēma SIA “AllCart”, nodrošinot plašu būvniecības un mājlietu preču tirdzniecību un piegādi.

“Esam patiesi priecīgi, ka, salīdzinot pirmos trīs darbības mēnešus un šā gada pirmos trīs mēnešus, apgrozījums audzis par vairāk nekā 60 %, nostiprinot arī zīmola “prof.lv” lojālo klientu bāzi,” saka SIA “AllCart” valdes loceklis Juris Mežāriņš, piebilstot, ka lielākā daļa jeb aptuveni 90 % pircēju pašreiz ir privātpersonas, bet pārējie – juridiskas personas. “Mūsu misija ir “Motivējam vienmēr uzlabot savas mājas!”, tādēļ, atsākoties būvniecības sezonai, aicinām ikvienu izmantot iespēju, iegādāties sev nepieciešamās preces remontam, būvniecībai un, protams, arī dārzam un pagalmam.”

J. Mežāriņš skaidro, ka pirms zīmola “prof.lv” pārņemšanas tika veikta padziļināta tirgus izpēte, kurā noskaidrots, ka iedzīvotājiem pret zīmolu ir pozitīva attieksme, tāpēc lēmums par tā atjaunošanu bija pamatots, ko pierāda arī pircēju skaita pieaugums ik mēnesi. “Patlaban, pēc ziemas, redzam, ka cilvēki aktīvi gatavojas būvniecības un dārza sezonai. Diemžēl arī šajā nozarē ģeopolitikas dēļ novērojams cenu kāpums, tāpēc klienti vislabprātāk izvēlas atpazīstamu zīmolu materiālus un preces, bet rūpīgi seko līdzi pieejamajam budžetam,” saka J. Mežāriņš. Viņš piebilst, ka tieši cenu pieauguma dēļ cilvēki savlaicīgi iegādājas arī tos materiālus, kas būs nepieciešami būvniecības tālākās fāzēs.

Pieaug akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī dabasgāzei, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu naftas produktiem, pēc VID lēstā, mazumtirdzniecībā benzīnam un arī dīzeļdegvielai cena par vienu litru varētu palielināties par 0,03 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet autogāzei - par 0,07 eiro, ieskaitot PVN.

Savukārt cigarešu paciņas cena akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ varētu pieaugt par 0,62 eiro, ieskaitot PVN, cigāru un cigarillu paciņas cena varētu augt par 0,45 eiro, smēķējamajai tabakai 40 gramu paciņā cena varētu palielināties par 0,86 eiro, karsējamai tabakai 5,4 gramu paciņā - par 0,27 eiro, elektroniskai smēķēšanas ierīcei, kura pildīta ar diviem mililitriem e-šķidruma, - par 0,15 eiro, bet tabakas aizstājējproduktiem par viena nikotīnu spilventiņu iepakojumu, kura svars ir 14 grami, - par 0,39 eiro, ieskaitot PVN.

Viens no Igaunijas lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Everaus Kinnisvara AS 14. maijā uzsāka pirmo publisko uzņēmuma obligāciju emisiju. Piedāvājuma kopējā vērtība ir 3 miljoni eiro. Ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, emisijas apjoms var tikt palielināts līdz 5 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas termiņš - 04.06.2028. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 11% gadā, procentu maksājumi tiks veikti katru ceturksni. Obligāciju iegāde iespējama līdz 27. maijam.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma izaugsmi gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu sektorā, kā arī piesaistīt līdzekļus būvniecības stadijā esošo nekustamo īpašumu projektu papildu finansēšanai. Projektu attīstībai jau ir iegādāta zeme, un būvniecība ir uzsākta vai tiks uzsākta tuvākajā laikā. Everaus Kinnisvara obligāciju emisija piedāvā investoriem iespēju droši ieguldīt uzņēmumā, kas ir veiksmīgs un ilgtspējīgs tirgus dalībnieks.

Vairāk informācijas par obligāciju piedāvājumu iespējams atrast uzņēmuma un Nasdaq Tallinas mājaslapās.

Biznesa veiksmes pamatā ir pieprasījums, kvalitāte, attiecības ar komandu un partneriem, kā arī spēja pielāgoties ārējiem apstākļiem.

To sarunā ar DB norāda Uģis Začs, StrongPoint Reģionālais vadītājs Latvijā un Igaunijā. Viņš uzskata, ka, lai radītu veiksmīgu uzņēmumu, pirmkārt nepieciešams produkts vai pakalpojums, kas tirgū patiešām būtu vajadzīgs, jo, ja nav pieprasījuma, ilgtspējīgu biznesu uzbūvēt ir ļoti grūti. Otrs būtisks faktors ir kvalitāte - sākotnēji cena var spēlēt lielu lomu, taču ilgtermiņā klienti izvēlas risinājumus, kas strādā uzticami un atvieglo viņu ikdienu. Tāpat liela nozīme ir arī attiecībām ar komandu un partneriem, kā arī spējai pielāgoties. Tirgus nepārtraukti mainās - lai uzņēmums būtu veiksmīgs, tam ir jāseko līdzi laikam un jāspēj piedāvāt risinājumus, kas atbilst šodienas vajadzībām, pārliecināts ir U.Začs.

Meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību izaugsmei nepieciešama ilgtermiņā prognozējama, stabila uzņēmējdarbības vide, kurā valsts politika vērsta uz ilgtspējīgu un racionālu resursu izmantošanu, nevis saimnieciskās darbības ierobežojumiem, liegumiem un vienpusēju izpratni.

Tādu ainu rāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas meža nozares darba grupas sēde, kurā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi meža nozares kooperatīvu attīstībā un izskanēja priekšlikumi efektīvas, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai. Jāņem vērā, ka Latvijā sekmīgi darbojas arī Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra (kuram ir gan koksnes mehāniskās, gan ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas) meitas kompānija, kas var kalpot kā labs piemērs arī pašmāju meža īpašnieku kooperatīviem.

Specifiskas nianses

„Ja lauksaimnieku, jo īpaši piena un graudkopības segmentos, kooperācija ir gana plaši izplatīta un šo zemnieku kooperatīviem ir pat pārstrādes jaudas, tad mežu īpašnieku kooperācija Latvijā ir tikai sava veida sākumposmā, un tāpēc par kooperācijas iespēju plašu izmantošanu vismaz pagaidām nevar runāt,” situāciju meža īpašnieku kooperācijā analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš uzsver, ka meža īpašnieku kooperācijai ir specifiskas nianses, kādu, piemēram, nav lauksaimnieku kooperatīviem. „Latvijā ir vairāk nekā 100 000 meža īpašnieku, un atkarībā no meža augšanas apstākļiem (un tajos aug atšķirīgas koku sugas) ir atšķirīgi valsts noteiktie koksnes ieguves vecumi, kas nozīmē būtībā šo resursu ieguves iespēju pašreizējam īpašniekam reizi vai labākajā - divas reizes savā mūžā baudīt sava darba augļus, kamēr graudkopji ražu novāc reizi gadā, bet piensaimnieki - katru dienu,” skaidro R. Feldmanis. Viņš uzsver, ka mežu īpašniekiem ražas novākšanas specifika arī rada papildu riskus, kuru avots ir valsts politika, proti, lēmumi par jaunu — papildu – teritoriju iekļaušanu saimnieciskās darbības pilnīga vai daļēja aizlieguma zonās. „Lauksaimnieki un arī mežsaimnieki jau gadu desmitiem klauvē pie ministriju, iestāžu vadītāju, pie politisko spēku vadītājiem durvīm par neatbilstošu kompensācijas līmeni par liegumu izmantot savu īpašumu, taču naudas valstij nav, vienlaikus arvien jaunas teritorijas tiek izstumtas no saimnieciskās aprites, kas kopumā samazina ne tikai mežu īpašnieku ienākumus, arī peļņu, bet arī valstī pieejamos koksnes resursu apmērus un arīdzan maksājamo nodokļu apmērus valsts un pašvaldību budžetā,» norāda R. Feldmanis. Gan viņa, gan daudzu mežu īpašnieku ieskatā pašlaik, kad valstij ir akūti nepieciešama papildu nauda drošībai un veselības aprūpei, valdība nedrīkst noteikt kādus jaunus saimnieciskās darbības ierobežojumus, liegumus, tieši pretēji - jāmotivē mežsaimnieki efektīvi saimniekot savos īpašumos.

Noslēgušās 9 valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā "TabFab" kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Latgalē balvas saņēmēju AS Latvijas Maiznieks.

AS Latvijas Maiznieks ir lielākais maizes ražotājs Latvijā, kas pēdējo piecpadsmit gadu laikā mērķtiecīgi attīstījis ražošanu, kvalitātes sistēmas un produktu portfeli, nostiprinot savas pozīcijas gan vietējā tirgū, gan eksportā.Ilgtermiņa domāšanaKopš 2010. gada uzņēmuma modernizācijā investēti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

TOP darba devējs

Uzņēmuma nozīmīgā loma reģionā apliecināta arī ar faktiem – Latvijas Maiznieks jau septīto reizi atzīts par lielāko nodokļu maksātāju Latgales reģionā, savukārt TOP darba devēja titulu Latgalē uzņēmums saņēmis jau 11. gadu pēc kārtas. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 440 darbinieku, padarot to par vienu no lielākajiem privātajiem darba devējiem reģionā.Svarīgs attīstības virziens ir kvalitāte un ilgtspēja. BRC sertifikācija apliecina uzņēmuma atbilstību augstākajiem starptautiskajiem pārtikas drošības un kvalitātes standartiem. Vienlaikus daļa produkcijas, tostarp zīmola Maiziņš porcijmaizītes, tiek ražota, izmantojot zaļo enerģiju, sperot nozīmīgu soli uzņēmuma ilgtspējas stratēģijā.