Jaunākais izdevums

Vērtējot pēc finanšu rādītājiem, pagājušais gads mēbeļu nozarē strādājošajiem bijis pozitīvs – kopumā desmit lielāko nozares uzņēmumu apgrozījums audzis teju par 9%, salīdzinot ar 2010. gadu. Nākotnē mēbeļu ražotāju attīstība tiek saistīta ar noieta tirgu ģeogrāfijas paplašināšanu, noskaidrots laikraksta Dienas Bizness un Lursoft kopīgi veiktajā pētījumā.

Kopumā nozares TOP 10 veiksmīgākie uzņēmumi 2011. gadā apgrozija 54,94 milj. Ls – par 8,78% vairāk nekā 2010. gadā un par 35,45% vairāk nekā 2009. gadā, kad nozarē bija vērojama lielākā krīze. Neņemot vērā, ka apgrozījums audzis, kopējā peļņa pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, ir sarukusi par 0,50 milj. Ls un veido 1,08 milj. Ls.

Nozares turpmākā perspektīva ir saistīta ar noieta tirgus ģeogrāfijas paplašināšanu un cerībām par vietējā tirgus atjaunošanos, uzskata asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

2011. gadā lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums, vērtējot pēc gada apgrozījuma, ir SIA Avoti SWF (apgrozījums 2011. gadā veido 16,868 milj. Ls, peļņa – 714 tūkst. Ls), otrajā vietā ierindojas SIA Daiļrade koks (apgrozījums – 8,990 milj. Ls, peļņa – 3000 Ls), trešo vietu lielāko Latvijas mēbeļu ražotāju sarakstā ieņem a/s Elīza-K (apgrozījums – 5,216 milj. Ls, peļņa – 135 tūkst. Ls), ceturtajā vietā ir SIA Pinus GB (apgrozījums 4,812 milj. Ls, peļņa – 25 tūkst. Ls), bet piektajā vietā atrodas SIA E Wood (apgrozījums – 3,859 milj. Ls, bet peļņa – 84 tūkst. Ls). Pilnu Latvijas lielāko mēbeļu ražotāju sarakstu varat aplūkot jaunākajā žurnālā TOP 500.

Mēbeļu ražošanas līderei SIA Avoti SWF panākumu pamatā ir ilggadēja sadarbība ar globālo mēbeļu mazumtirdzniecības tīklu IKEA.Pērn ražotājs palielināja produkcijas noietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un kopējie ieņēmumi no preču realizācijas ES veidoja 11,94 milj. Ls (2010. gadā – 9,21 milj. Ls), tāpat līdz 3,93 milj. Ls palielināti pārdošanas apjomi uz trešajām valstīm. Savukārt produkcijas realizācija Latvijas tirgū SIA Avoti SWF nodrošināja 0,99 milj. Ls lielus ieņēmumus.

Latvijā nozares uzņēmumu ražoto koka mēbeļu kopējais eksports veidoja 62,20 milj. Ls, kas ir par 6,09% vairāk nekā 2010. gadā un par 12,89% vairāk nekā 2009. gadā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) dati. Tiesa gan, pirms krīzes eksporta apjomi nozarē veidoja 87,12 milj. Ls, kas ir krietni vairāk par pašreizējo līmeni.

Aizvadītajā gadā eksporta nozarē saglabājusies līdzšinējā tendence un lielākais Latvijā ražoto mēbeļu eksporta tirgus bija Vācija, uz kuru pērn eksports veidoja 17,11 milj. Ls jeb 27,5% no kopējā eksporta apjoma. Latvijā ražotās mēbeles ir iecienītas arī Lielbritānijā (eksports uz Lielbritāniju 2011. gadā – 5,86 milj.Ls), Dānijā (4,60 milj.Ls), kā arī ASV (3,59 milj.Ls) un Igaunijā (3,75%), liecina ZM dati.

Lielākie mēbeļu importētāji aizvadītajā gadā bijuši Itālijas (5,70 milj. Ls), Polijas (4,33 milj. Ls) un Ķīnas (3,02 milj. Ls) ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem, taču bijis jauniem izaicinājumiem pilns

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu. Tiek prognozēts, ka 2018.gadā apgrozījums varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā 2017.gadā vai arī būs nedaudz lielāks. Līdzšinējie apkopotie dati gan liecina, ka mēbeļu eksports deviņos mēnešos ir par 3,7% mazāks nekā analogā laikā pērn.

«Ir tādi mēbeļu ražotāji, kuri pamatīgi palielinājuši savus ienākumus ārvalstu noieta tirgū, ir tādi, kuru ienākumi šogad ir līdzvērtīgi pērn iespētajam, un ir arī tādi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ neto apgrozījums ir mazāks,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nav, jo katram mēbeļu ražotājam ir savs noieta tirgus, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Tomēr viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgu un mēbeļu pircēju noskaņojumu. Iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc Latvijas ražotāju lielākais noieta tirgus ir Eiropa, tieši tāpēc ražotāji tieši vai netieši izjūt Eiropas mēbeļu tirgus svārstības, un vietējo ražotāju ienākumi ir savdabīgs notiekošā spogulis. Tāpat jāņem vērā tas, ka šogad daudziem ražotājiem ir pieaugušas ražošanas izmaksas gan izejmateriālu, gan darbaspēkā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotājus IKEA ienākšana nav nobiedējusi - apgrozījums aug

Māris Ķirsons, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas mēbeļu ražotāji kļuvuši piesardzīgāki prognozēs par biznesa attīstību

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāji šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir kļuvuši piesardzīgāki savās prognozēs par biznesa attīstību, sacīja mēbeļu ražošanas uzņēmumu «Urbix 2» īpašnieks Normunds Štefenhagens.

Pēc viņa teiktā, tas ir saistīts ar pasaules tendencēm, tostarp neziņu saistībā ar breksitu, vispārējo politisko situāciju pasaulē un iespējamās ekonomiskās krīzes draudiem.

Štefenhagens atzīmēja, ka līdz šim Latvijas mēbeļu ražotājiem pārdošanas apmēru ziņā gads bijis līdzīgs iepriekšējam, taču, viņaprāt, nozares dalībniekiem par skādi nenāk turpināt meklēt jaunas noieta iespējas un tādējādi neieslīgt pašapmierinātībā attiecībā uz pašreizējo situāciju, bet paplašināt vērienu.

Komentējot cenu tendences nozarē, Štefenhagens norādīja, ka, neraugoties uz koksnes izstrādājumu cenu lejupslīdi šogad, mēbeļu furnitūra ir kļuvusi dārgāka, kāpušas arī nodarbināto algas. Tāpat nozarē, sevišķi mīksto mēbeļu ražošanā, ir augsta konkurence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Kā top Troll Smiltene bērnu gultiņas

Jānis Strautiņš, 22.02.2019

Troll Smiltene bērnu gultiņu tapšanas process skatāms tālāk galerijā!

No bērza zāģbaļķiem izgatavotās sagataves ir sazāģētas, ņemot vērā mēbeļu detaļu garumu, lai varētu nodrošināt optimālu izejmateriāla kustību ražošanā.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeles no ārvalstu džungļiem atved 74 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksporta ieņēmumu samazinājums šā gada pirmajā pusgadā ir par vairāk nekā 12 miljoniem eiro jeb 13,8% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijas Latvijas mēbeles biedru dati rāda pretējo – ienākumu pieaugumu

«Šogad operatīvie eksporta ieņēmumu apjomi ir lielāki par 2014., 2015. gada analogu laiku un ir līdzvērtīgi 2016. gada pirmajā pusgadā iespētajam, un tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā ir eksporta kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet tā nav nekāda traģēdija, jo tas neatspoguļo situāciju mēbeļu ražošanā,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Savukārt asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore Ieva Erele norāda, ka biedru vidū vērojams neliels, bet stabils pieaugums apgrozījumā (no 25,27 milj. eiro pērn līdz 26 milj. eiro šogad) un eksportā (no 17,7 milj. eiro pērn līdz 19,26 milj. eiro šogad), salīdzinot ar kopējo nozares lejupslīdi. «Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vērojams, ka samazinājums saražotās produkcijas realizācijā ir guļamistabas koka mēbeļu sektorā, kā arī ēdamistabas un dzīvojamās istabas koka mēbeļu sektorā, lai gan jāatzīmē, ka tai pašā laikā ļoti labs pieaugums vērojams veikalu koka mēbeļu sektorā un virtuves mēbelēs, attiecīgi samazinājums nav viennozīmīgs,» tā I. Erele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daiļrades receptes efekts

Māris Ķirsons, 11.09.2012

Daiļrade koks uzņēmumu grupas vadītājs Andris Jansons: «Inovatīvu ideju iedzīvināšana mēbeļu pārdošanā ārvalstu tirgotājiem, plašs produktu klāsts ir galvenie uzņēmumu grupas veiksmes receptes sastāvdaļas.»

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotāji varēs ietekmēt nozares politiku Eiropā

Māris Ķirsons, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

Vairāk informācijas

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stagnācija Eiropā mazina mēbeļnieku ienākumus

Māris Ķirsons, 07.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļai mēbeļu ražotāju neto apgrozījums šogad ir nedaudz mazāks kā pērn, tomēr asociācijas Latvijas mēbeles kopējais apgrozījums pieaudzis par 4%.

To liecina asociācijas apkopotie dati. «Kopumā asociācijas uzņēmumi šogad ir palikuši pērnā gada līmenī un par strauju izaugsmi var runāt vien atsevišķi mēbeļu ražotāji, kas arī ļauj uzrādīt kopējo pieaugumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

Lai arī kopumā uzņēmumi ir spējuši radīt nelielu plusiņu - 0,89 milj. Ls jeb 4% apmērā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, tomēr daudziem uzņēmumiem apgrozījums šogad ir mazliet mazāks nekā 2011. gada pirmajā ceturksnī. « Ir uzņēmumi, kuri savu neto apgrozījumu šogad ir spējuši kāpināt vairāk par 10%. Vislielāko pieaugumu rāda SIA Mefa - par 49,8%, SIA Arta telpa - par 16,3%, SIA Erke - 15,8%, a/s Elīza- K - par 13,8%, SIA Marks M - par 11,9% un SIA Bolderāja serviss - par 9,6%,» asociācijas lielākos šā brīža vilcējspēkus nosauc A. Plezers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki, lai gan viņu iespējas to ne vienmēr ļauj, intervijā atzīmēja Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotāja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja Kerolaina Reida (Caroline Reid).

Viņa atzina, lai gan daļa sabiedrības apzinās, ka ilgtspējīgs un videi draudzīgs ne vienmēr nozīmē arī dārgs, daļa tomēr vēl ir jāizglīto. Tāpat jārēķinās ar to, ka daži ražotāji tiešām arī piedāvā zemas kvalitātes preces par zemām cenām.

Vienlaikus Reida uzsvēra, ka atbilstoši IKEA novērojumiem ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki un samazināt, piemēram, atkritumu apmēru, bet tajā pašā laikā viņiem nav laika un naudas. «Ir jāatrod balanss, kā varam izveidot ērtu sistēmu patērētājiem viņiem nevajadzīgo lietu nodošanai citiem,» sacīja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka daudz ko mainītu tas, ja ražotāji vairāk piestrādātu tā saucamajā dizaina fāzē, domājot par to, kādus materiālus izmantos, uz cik ilgu laiku attiecīgā mēbele būs vajadzīga u.tml. «Piemēram, ja ir nepieciešami atpūtas krēsli vienai sezonai, mēs gribētu izvairīties no tā, ka cilvēki izvēlas no plastmasas ražotos, jo tie nebūs ilgtspējīgi,» paskaidroja Reida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Mēbeles Rīgas Krēslu fabrikā

Monta Glumane, 01.03.2019

Uzņēmums fokusējas uz liekti līmēta saplākšņa mēbeļu ražošanu. RKF strādā aptuveni 50 darbinieki.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Rīgas Krēslu fabrika ražotnē, kur tiek ražotas dažādas mēbeles.

Rīgas Krēslu fabrika (RKF) jau kopš 1999. gada ražo krēslus, galdus, mīkstās un citas mēbeles.

Uzņēmums galdus un krēslus ražo no liekti līmēta saplākšņa, kas, pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Alda Circeņa domām, ir dizainiski pievilcīgs un ergonomisks materiāls. RKF ražo mēbeles arī mācību iestādēm, tādēļ uzskata par nepieciešamu nepārtraukti meklēt risinājumus, kas mēbeles padara vēl draudzīgākas cilvēka ķermenim un palīdz, skolas solā sēžot, nenogurt. «Mana vēlme ir, lai Latvijas skolās būtu normāli krēsli,» teic A.Circenis.

Latvijas skolās šobrīd ir liels pieprasījums pēc galdiem ar lamināta virsmu. Savukārt, birojos pieprasītas ir tā sauktās akustiskās mēbeles, kas slāpē apkārtējos trokšņus. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem biroju mēbeļu ražošanā, par tendencēm stāsta A.Circenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

DB viesojas vienīgajā Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmumā

Anda Asere, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu ražotājs Elīza-K prognozē šaubīgo un bezcerīgo parādu pieaugumu

LETA, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājs Elīza-K pērn strādāja ar 7,554 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 29,4% un bija 148 936 eiro, liecina Firmas.lv publiskotais uzņēmuma finanšu pārskats.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, lai arī kompānijas vadība uzņēmuma finansiālo stāvokli novērtē kā stabilu, aizvadītajā gadā kompānija bija spiesta samazināt tirdzniecību ar Baltijas valstīm un slēgt vienu veikalu pieprasījuma krituma dēļ. Šī iemesla dēļ pagājušajā gadā samazinājās kompānijas apgrozījums un peļņa.

Vienlaikus pagājušajā gadā kompānija turpināja nostiprināt savas pozīcijas svarīgākajos realizācijas tirgos - Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Šveicē. «Piedaloties starptautiskajās izstādēs, esam guvuši iespēju sadarboties ar vadošajiem Rietumeiropas dīleriem, mēbeļu tirdzniecības jomā. Sadarbības rezultātā tika attīstīta «premium» klases mēbeļu ražošana un tirdzniecība,» norāda kompānijas vadība, piebilstot, ka attiecīgo segmentu uzskata par perspektīvāko virzienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn

Db.lv, 04.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1,0%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.

Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās. Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana. Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9,0%. Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%. Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos. Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem. Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs +5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā. Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits Mikrotīkls mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa. Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi. Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad. Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu. Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas. Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā. Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9 %, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, vislielākais ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 23,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 17,8 %. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 2,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3 %, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 8,5 % un mēbeļu ražošanā – par 5,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotāji varēs ietekmēt nozares politiku Eiropā

Māris Ķirsons, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo.

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības. «Svarīgākais ir mērķis būt klāt kopīgas mēbeļu nozares politikas un attīstības stratēģijas veidošanā, līdzdalība šāda mēroga organizācijā dod iespēju nozares asociācijas biedriem saņemt informāciju par izmaiņām tirgū un tirgus tendencēm ātrāk nekā no medijiem vai citiem avotiem,» uzsver I. Erele. Viņa arī steidz piemetināt, ka līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā Latvijas uzņēmumiem dod lielākas iespējas ietekmēt tos jautājumus, kas attiecas uz aprites ekonomiku, darba spēka kvalifikāciju un uzņēmumu attīstību. «Vislielākais ieguvums un vērtība ir informācija, pie kuras Latvijas ražotāji tagad varētu piekļūt,» uzsver SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru