Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Vispārējā medicīnas sabrukuma tumsā pirms vairākiem mēnešiem no Veselības ministrijas izskanēja gaiša doma: attīstīt medicīnas tūrismu, ar to domājot piedāvājumu ārzemju pacientiem ārstēties Latvijas klīnikās. Šis ieteikums pamatā bija vērsts uz valsts un pašvaldību slimnīcām, bet nevis privātiem medicīnas uzņēmumiem, kuriem medicīnas tūrisma ideja jau sen nav sveša.

No VM ieteikuma varēja noprast, ka valsts visādi atbalstīs šādu ieceru realizāciju. Tas viss ar mērķi noslogot dārgo diagnostisko un ārstniecisko aparatūru un kaut daļēji nest ienākumus slimnīcām, medicīnas personāla darba atalgošanai.

Ja privātam medicīnas pakalpojuma sniedzējam tā ir vēl viena tirgus niša, tad gan valsts, gan pašvaldību slimnīcām šis varētu būt visai nesasniedzams mērķis. Kāpēc? Tāpēc, ka brīvā tirgū uzņēmējdarbība sākas ar uzticēšanos piedāvātajam produktam vai pakalpojumam. Šodien Latvijas valsts «apmaksātā» medicīnas aprūpe savu ļaužu acīs ir sevi diskreditējusi. Nemaz nerunājot par to, ka ne Eiropas, ne citu valstu acīs Latvija vairs nav «valsts, kura dzied», bet gan Repšes vārdiem sakot „valsts, kura ar seju ieskrējusi betona sienā". Šodien Latvijas valsts savu tēlu ir sabojājusi un to atjaunot īsā laikā nebūs iespējams.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Pretvēža preparāts Rigvir pievilina medicīnas tūristus, bet citu zemju pacienti reti tiek pāri atbilstošu klīniku neesamības, infrastruktūras trūkuma un pacientu servisa zemā līmeņa barjerai

«Ārzemēs par mums runā vairāk nekā šeit. Un ārsti ārpus Latvijas par mums zina vairāk nekā šeit, tāpat publikācijas un klīnikas, ar ko sadarbojamies, ir ārzemēs,» saka holdinga kompānijas Rigvir valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Rigvir tiek dēvēts par unikālu Latvijas produktu, to salīdzina ar VEF Minox un airDog. Vai tas ir pamatoti?

Rigvir ir daudz nozīmīgāks kaut vai no tā viedokļa, ka dod ieguldījumu tai cilvēku daļai, kas daudz cieš, jo ir slimi ar vēzi. Pretvēža medikaments ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī visai pasaulei. Tikai šodien zinātnieki pasaule nonāk pie tām atziņām, kuras preparāta izgudrotāja Aina Muceniece savā monogrāfijā aprakstīja jau 70. gados. Otrs attāli līdzīgs pretvēža vīruss ir radīts tikai tagad ASV, kur to reģistrēs novembrī. Šo vīrusu amerikāņu kompānija pirms trim gadiem nopirka par miljardu dolāru un tad ieguldīja miljonus, lai to varētu reģistrēt. Tad pasaulē būs divi šādi preparāti – Rigvir un šis otrs, kas gan būs ģenētiski modificēts, kādēļ var rasties dažādi blakusefekti. Rigvir tik un tā paliks nepārspējams, pateicoties dabīgajai izcelsmei, augstajai efektivitātei un nekaitīgumam. Jo preparātam praktiski nav nekādu nozīmīgu blakņu. Rigvir šobrīd kā vienīgais medikaments pārstāv veselu onkoloģijas nozari – vēža viroterapiju. Uzskatu, ka šis ir pašlaik onkoloģijā vishumānākais pasaulē pieejamais ārstēšanās veids, kāds vien ir iespējams, veicot ārstēšanos tā, kā to bija paredzējis Hipokrāts – galvenais ir palīdzēt un nekaitēt. Ja pretvēža terapija parasti saistās ar lielām blaknēm un ciešanām un pieeja ir – mēģināsim iznīcināt vēzi, cerībā, ka cilvēks to visu pārdzīvos, tad šeit ir pavisam cita pieeja. Tas ir Dieva radīts nekaitīgs vīruss, ko cilvēks ir veiksmīgi atradis un «apmācījis» cīnīties ar vēža šūnām. Domāju, ja vērtē pēc ieguldījuma cilvēcei, tad Rigvir pārspēj visu, ko Latvijā jebkad kāds ir izdomājis.

Kamēr valstij piederošās lielās slimnīcas medicīnas tūrisma attīstīšanu tikai izvērtē, daļa privāto klīniku jau to īsteno dzīvē, savukārt astoņas pavisam nesen apvienojušās, lai strādātu pie kopēja mārketinga un ārvalstu pacientu piesaistes, ziņo Diena.

«Tās būs trīs dimensijas - rietumu, pārsvarā Lielbritānijā, ziemeļu - Zviedrija, Norvēģija, un trešā - austrumu - Krievija, Ukraina, Baltkrievija,» norāda Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Pēdējos gados, pievilcīgo Latvijas cenu vilināti, ārvalstu pacienti jau brauca uz privātajām klīnikām Latvijā, lai te labotu zobus, veiktu kādas plānveida operācijas vai diagnostiku, taču tas biežāk notika stihiski nekā organizēti, raksta Diena.

Dienai, sazinoties ar Lasikreise direktoru Hākonu Nordeng, tika noskaidrots, ka galvenā priekšrocība Latvijai esot cenas.

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Jūrmalā vēlas veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus arī ziemas sezonā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs un Jūrmalas pašvaldība. Lai arī pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai šī ideja materializēsies, tomēr situācijā, kad Jūrmalā vairs nebūs vairāku Krievijas televīzijas rīkotu konkursu, kā arī lielās ģeopolitikas dēļ komplektā ar Krievijas rubļa vājumu, tūristu būs mazāk, kas spiež aktīvi rīkoties, nevis ieņemt nogaidīšanas pozu. To, ka medicīnas tūrisms attīstās, apliecina arī medicīnas tūrisma centra Baltic Care dati – pērn ir apkalpoti nepilni 8000 ārvalstu klientu par kopējo summu nedaudz vairāk kā 1,26 milj. eiro. Šādu pakalpojumu eksports varētu perspektīvā pieaugt, kas nodrošinātu ne tikai darba vietas apkalpojošajā sfērā, bet arī dotu iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Jārēķinās gan, ka konkurences cīņa par medicīnas tūristiem ir specifiska, kurā veiksme atkarīga ne tikai no medicīnas darbiniekiem un servisa, bet arī no valsts politikas.

Ar jauniem kontaktiem un sadarbības partneriem ir noslēgusies uzņēmēju delegācijas vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Sadarbībā ar Kuveitu tiek saskatītas plašas iespējas tirdzniecības sakaru paplašināšanai, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Latvijas uzņēmēju vizīte Apvienotajos Arābu Emirātos norisinājās Latvijas Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes ietvaros no 2017.gada 25.līdz 28.februārim. Biznesa vizītē piedalījās 62 Latvijas uzņēmumu pārstāvji no izglītības, pārtikas rūpniecības, IT, kokrūpniecības, transporta un loģistikas, metālapstrādes un mašīnbūves, būvniecības, arhitektūras un plānošanas, tūrisma, medicīnas un veselības aprūpes, ķīmiskās rūpniecības un citām nozarēm.

Latvijas biznesa delegācijai AAE notika biznesa forums un abu valstu uzņēmēju kontaktbirža, kā arī individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Vizītes laikā LIAA direktors Andris Ozols un Arābu valstu līga, kas ir reģionāla neatkarīgu arābu valstu organizācija, kurā darbojas divdesmit divas valstis un četras novērotājvalstis, parakstīja saprašanās memorandu par Latvijas – Arābu uzņēmēju biznesa padomes izveidi.

Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzēji izrāda interesi par norvēģu tirgu, tādu viedokli intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Norvēģijā Dina Grūbe.

"No pakalpojumu nozarēm lielu interesi par norvēģu tirgu izrāda Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzēji, un tur teorētiski varētu būt interese arī no norvēģu puses," norādīja Grūbe, pamatojot to ar praksi, ka daudzas sievietes Norvēģijā "pēc krūts vēža operācijām stāv rindā uz krūšu plastisko rekonstrukciju ar implantu palīdzību".

Taču viņa uzsvēra, ka "medicīnas pakalpojumu nozarē jārēķinās ar to, ka uzticība sistēmai ir jābūvē pakāpeniski".

Kā labu piemēru sadarbībai attīstīšanai viņa min norvēģu studentus, kas studē medicīnu Rīgā.

2009.gadā Norvēģija bija Latvijas 10.lielākais preču eksporta un 17.lielākais preču importa partneris.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Doma iekarot daļu no globālā medicīnas tirgus ir apsveicama, galvenais to nepazaudēt birokrātu dzirnavās

Tas, ka Jūrmalā vairs nebūs Jaunais vilnis un citi Krievijas televīzijas rīkoti konkursi, kādam cilvēcīgi var patikt vai nepatikt, tomēr, ja vien nav vēlme vēl vairāk audzēt valstī bezdarbu un emigrāciju, ir skaidrs, ka robs, ko radīs samazinājušos tūristu skaits, ar kaut ko ir jāaizpilda. Vēlams, protams, lai tas būtu kaut kas ilgtspējīgs un labumu nesošs pēc iespējas daudziem. Kā liecina DB 24.02.2015. publikācija – šāda ideja ir. Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala, atjaunojot daudzu desmitu gadu senas tradīcijas, būtu jāveido par speciālo ekonomisko zonu, lai sniegtu kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus ārzemniekiem. Doma lieliska, jo ir skaidrs, ka Latvijas «skype» jeb lielā iespēja ir jāmeklē tajā potenciālā, kas mums ir pieejams, un tā ir šejienes tīrā daba, pietiekami spēcīga veselības kopšanas nozare un pagaidām vēl arī infrastruktūra, kas nepieciešama šāda plāna attīstībai. Pie viena tā ir arī iespēja nodrošināt labu atalgojumu vietējiem iedzīvotājiem, ne tikai apturot viņu aizbraukšanu no valsts, bet pat, iespējams, ļaujot vairākiem aizbraucējiem atgriezties. Kur vēl izcilāks reemigrācijas plāns!

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Privātajā sektorā aizņemto darba vietu skaits pērn ir pieaudzis par 2,2 tūkstošiem jeb 0,4%, sasniedzot 577,6 tūkstošus darba vietu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sabiedriskajā sektorā 2014.gada beigās bija 290,3 tūkstoši aizņemto darba vietu, kas ir par 3,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 2013. gada nogalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk. Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, nodibinājumi, biedrības u.c.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Latvia Tours ir tūrisma firma ar 23 gadu pieredzi.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ja sievietei vispār ir jābūt biznesā, tad tūrisms ir viena no labākajām iespējām savienot patīkamo ar lietderīgo, darbu un hobiju.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā paredzēts būtisks produktivitātes un eksporta ieņēmumu pieaugums. Dienas Bizness pēta, kā uzņēmējdarbības vide vērtē plāna izstrādi un mērķus.

Plāna ambiciozais un pozitīvais mērķis, ir audzēt eksportu no 18 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. Taču šāda mērķa sasniegšana ir nereāla, ja netiek paredzēts adekvāts atbalsts eksporta veicināšanas pasākumiem.

Lasi žurnāla #DienasBizness 15. decembra numurā:

Krievijas tirgus ir viens no galvenajiem Latvijas preču eksporta tirgiem, ieņemot trešo vietu gan eksporta, gan importa valstu sarakstā. Gandrīz 11% no kopējā Latvijas eksporta apjoma nonāk tieši Krievijas tirgū.

Svarīgas pozīcijas Krievijas tirgū ir saglabājuši Latvijā ražotie piena produkti, zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un citi izstrādājumi. Piemēram, 2008.gadā uz Krieviju tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības produkti 240 miljonu eiro vērtībā (puse no visa Latvijas eksporta uz trešajām valstīm).

Darbojoties Krievijas tirgū uzņēmējiem, jāņem vērā, ka Krievija bieži vien veic tirgus aizsardzības pasākumus gan palielinot ievedmuitas – tā šogad tika palielināta ievedmuita sieram un sviestam, gan nosakot kvotas, piemēram, gaļai. Lai varētu sākt dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz Krieviju, Latvijas uzņēmumiem ir jāsaņem atļauja no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta inspekcijas. Šie pasākumi Latvijas eksportētājiem rada papildu izdevumus un palielina eksporta izmaksas. Tomēr kopumā Krievijas tirgus Latvijas biznesam ir interesants, tāpēc, pacietīgi un prasmīgi tajā darbojoties, ir iespējams gūt panākumus un peļņu.

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Sabiedrībai jāzina – tā grib investīcijas un attīstību vai tikai aizaugušus laukus, uzskata pēdējā laika «karstās» nozares – cūkkopības – pārstāvis Aleksis Rasmusens.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Aleksis Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka joprojām sabiedrībā valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojuši nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

Vairāk lasiet šodienas Lietišķajā Dienā.

Izmisums dzen politikā

Arvien biežāk plaši pazīstamu uzņēmēju izteikumos pavīd politiskas ambīcijas. Grandeg vadītājam Andrim Lubiņam LD vaicā par motīviem, kuru dēļ viņš vēlas iesaistīties politikā, darbojoties kurā citi (saruna ar viesnīcnieku Jāni Nagli) savulaik jau piedzīvojuši vilšanos.