Jaunākais izdevums

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Kāda ir situācija ar darbaspēka pieejamību veselības aprūpē?

E. Pole: Saskaņā ar ārstu reģistra datiem, ārstu mums ir pietiekami. Cits jautājums, cik vienmērīgi tie ir izvietoti valsts teritorijā, cik no ārstiem strādā publiskajā sektorā un sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus. Vidējā personāla trūkums gan ir ļoti izteikts, un tas ir kritisks.

A. Biruma: Visvairāk trūkst vidējā medicīniskā personāla, tā trūkums jau ir kritisks. Mums regulāri ir ap 50 līdz 80 medmāsu vakanču. Ir bijuši gadījumi, ka operāciju māsu trūkuma dēļ nevar notikt operācijas.

Vai jūs piekrītat E. Polei, ka ārstu Latvijā ir pietiekami?

A. Biruma: Pagaidām jā, taču vairākās specialitātēs, īpaši zemāk apmaksātās, ir arī ārstu trūkums.

E. Pole: Es gribu precizēt – ārstu ir pietiekami saskaņā ar ārstu reģistra datiem, taču mēs nezinām, vai viņi visi dzīvo un strādā Latvijā. Turklāt vairākās specialitātēs liela daļa ārstu ir tuvu pensionēšanās vecumam.

E. Kalniņa: Darba intervijās es sastopu augstskolu beidzējus, un katrs trešais stāsta, ka mācās vācu vai somu valodu un gatavojas strādāt ārpus Latvijas. Pēdējos trīs gadus ir ļoti izteikta šāda tendence.

I. Grope: Es gan teiktu, ka no tiem studentiem, kas iestājas rezidentūrā, ļoti niecīga daļa aizbrauc uz ārvalstīm, vairums rezidentu paliek Latvijā un ar to arī saista savu darba dzīvi. Ir, protams, rezidenti, kas jau pirmajā gadā dodas prom, visbiežāk uz Vāciju, bet tā noteikti nav tendence. Runājot par ārstu pietiekamību, no augstskolas viedokļa ministrija dara pietiekami daudz. Rīgā ārstu ir pietiekami. Ja pirms trim gadiem mums bija četri rezidenti, kuriem bija līgums ar kādu reģionālo slimnīcu, tad šogad mums ir 101 rezidents ar šādu līgumu. Ir pieprasīta Liepāja, Daugavpils, Madona, Ventspils, Rēzekne, Cēsis, pat Balvi. Jo reģionālās slimnīcas piedāvā lielāku atalgojumu un labākas sociālās garantijas nekā Rīgas slimnīcas. Pašvaldības piedāvā gan bērnudārzu, gan dzīvesvietu, gan darbavietu dzīves biedram. Mums augstskolā ir izveidota brīvo darba vietu platforma, kur redzams, kādas slimnīcas kādas specialitātes ārstus meklē un kas viņiem tiek piedāvāts.

Cik Stradiņa slimnīcā medmāsa nopelna par vienu slodzi?

A. Biruma: Tie ir 3,30 eiro bruto par vienu stundu. Lielākā daļa māsu strādā pagarināto normālo darba laiku.

I. Grope: Es varu pateikt jauno speciālistu (ārstu) algas reģionālajās slimnīcās. Balvos tie ir 2000 eiro, Daugavpilī – 1500 eiro, Rēzeknē – 1500 līdz 2000 eiro. Turklāt runa ir par neto algu. Piemēram, Bērnu slimnīca, kur ārsti saņem mazāk par 1000 eiro, algu ziņā noteikti nevar konkurēt ar reģionālajām slimnīcām.

E. Striks: Liepājas slimnīca ir viena no spēcīgākajām reģionālajām slimnīcām, mums ir gan neiroķirurģija, gan mugurkaula ķirurģija u.c. Ārstu nodrošinājums mums ir samērā labs, pagaidām mēs rezidentiem nemaksājam par studijām. Taču ar vidējo medicīnisko personālu mums ir problēmas, lai arī Liepājā ir RSU filiāle, kurā tiek sagatavotas medicīnas māsas. Māsu skolu beidzēji nelabprāt nāk strādāt uz slimnīcu, jo darbs ir smags un intensīvs. Līdzīga problēma ir ārstu palīgiem. Ja runājam par rezidentu piesaisti, tad mums sadarbībā ar pašvaldību jau kopš 2008. gada ir dzīvokļu programma, kuras ietvaros jaunajiem speciālistiem tiek piedāvāti dzīvokļi, kuru īri sedz slimnīca, bet jaunie ārsti paši maksā tikai komunālos pakalpojumus. Katru gadu slimnīcas maksātā daļa samazinās par 10% un ārsta daļa pieaug, jo piecu sešu gadu laikā ārsti jau ir iedzīvojušies. Tāpat slimnīcā darbinieku bērniem ir bērnu rotaļu grupa. Mēs arī apmaksājam saviem darbiniekiem apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanu. Ir arī piemaksa par darba intensitāti. Jānorāda, ka rezidenti nāk ļoti labi sagatavoti un uzreiz jau ir spējīgi patstāvīgi strādāt.

Vai Stradiņa slimnīca arī saviem rezidentiem piedāvā kādus papildu labumus līdztekus atalgojumam?

A. Biruma: Praktiski neko, jo mēs to nevaram atļauties. Pašvaldība šajā ziņā mums neko nepalīdz un pretī nenāk. Gluži otrādi, mums nākas aprūpēt ilgstoši gulošus cilvēkus, kurus tuvinieki nevēlas ņemt uz mājām. Šiem cilvēkiem būtu jānodrošina sociāla aprūpe, taču pašvaldība to nekādi nerisina. Tur arī aiziet tā nauda, kuru varētu izmantot rezidentu piesaistei un atbalstam. Vēl jāmin, ka mūsu slimnīcā nonāk vissarežģītākie pacienti, ar kuriem reģioni netiek galā, bet tarifi ir visiem vienādi. Turklāt jāņem vērā, ka Rīgā dzīvošanas izmaksas ir dārgākas.

Kāda ir situācija Austrumu slimnīcā?

E. Pole: Ļoti līdzīga. Mums ir spēcīgs darba koplīgums, kurā ir paredzētas piemaksas par darba stāžu. Tomēr atalgojuma ziņā ar reģioniem mēs nevaram konkurēt. Rīgā ir divas neatliekamās palīdzības slimnīcas, kas ir pat trīs līmeņu slimnīcas. Taču samaksa par pakalpojumiem tiešām visiem ir vienāda. Runājot par papildu stimuliem, Rīga kā galvaspilsēta vienmēr būs pievilcīga, turklāt universitāšu slimnīcu ārsti nereti ir arī mācībspēki augstskolās, tur arī saņemot atalgojumu. Rīgas ārstiem ir arī iespēja strādāt vairākās darba vietās. Tāpat ir iespējas piedalīties klīniskos pētījumos. Tā ka Rīga, protams, var piedāvāt tādus bonusus, kādu nav reģionos.

I. Grope: Es gribētu pieminēt, ka rezidentūru studentiem apmaksā ne tikai reģionālās slimnīcas, bet arī privātās ārstniecības iestādes. Līdz šim pārsvarā tās bija studijas stomatoloģijā, bet šogad ir arī citas specialitātes.

Kā sokas ar darbinieku piesaisti privātajā sektorā?

B. Pedraudze: Mums ir tās pašas problēmas, kas publiskajā sektorā. Arī mums izaicinājums ir atlīdzības jautājums. Turklāt atšķirībā no citu specialitāšu ārstiem farmaceitu patiešām izteikti trūkst, ir daudzas mazas aptiekas, kuras jāslēdz ciet aptiekāru trūkuma dēļ. Tas, ko mēs darām, – apmaksājam rezidentūru, kas no mūsu puses ir liela investīcija. Protams, mēs vēlētos, lai šie jaunie speciālisti pēc tam strādātu Mēness aptiekās, taču viņi ir brīvi savā izvēlē. Mēs gan ļoti vēlamies, lai viņi paliek strādāt Latvijā un, vēlams, aptiekā.

Cik mēnesī var nopelnīt farmaceits, kurš strādā aptiekā?

B. Pedraudze: Ir farmaceiti, kas pelna vairāk nekā 1000 eiro, bet tas nav vidējais atalgojums. Jāteic, ka darba samaksa dažādās aptiekās var būt ļoti atšķirīga. Lielākajās Rīgas aptiekās būs viena alga, mazās novadu aptiekās – cita.

Kā ir ar mazajām aptiekām laukos, kuras nekad nestrādās ar peļņu un vairāk pilda sociālo funkciju?

B. Pedraudze: Tur arī darbiniekiem ir apgrozījumam atbilstošs atalgojums. Nevaram atļauties mazas lauku aptiekas farmaceitam maksāt atalgojumu, ko nopelna Rīgā strādājošie farmaceiti.

Tad jums ir pretēja politika nekā reģionālajām slimnīcām, kas saviem ārstiem piedāvā dažādus bonusus, kādu nav Rīgā?

B. Pedraudze: Uzņēmumā ir vienāda bonusu sistēma visiem darbiniekiem. Tas, ko mēs darām attiecībā uz reģionu speciālistiem, mēs tos paši apmācām un piedāvājam darbu pēc iespējas tuvu mājām. Mums ir tādas iespējas, jo visā Latvijā ir 240 mūsu aptiekas. Jaunu speciālistu piesaiste ir ļoti aktuāla, jo no visiem mūsu farmaceitiem 200 ir pensijas vecumā. Tas ir tikai laika jautājums, kad būs vēl vairāk vakanču pie tām, kas jau pašlaik ir.

Bet kādēļ jaunam speciālistam strādāt, piemēram, Vecpiebalgas aptiekā, ja viņš var strādāt Rīgā vai Liepājā un pelnīt daudz vairāk?

B. Pedraudze: Ļoti daudzi cilvēki vēlas strādāt un dzīvot tur, kur viņi ir dzimuši un auguši, kur ir viņu vecāki un ģimenes. Kādam varbūt ir dzimtas māja vai piemājas saimniecība, no kuras nevēlas šķirties. Turklāt mūsu atalgojums noteikti ir atbilstošs reģiona vidējam. Interesanti, ka lielākais atalgojums ir nevis Rīgas, bet Kurzemes reģiona aptiekās.

I. Grope: Ir ļoti svarīgi, kurā brīdī rezidents tiek uzrunāts. Pilnīgi bezjēdzīgi to darīt studiju pēdējā gadā, jo viņam jau sen ir kredītā paņemts dzīvoklis un mašīna. Cilvēks jau ir nobāzējies un nav gatavs pārcelties uz reģionu. Svarīgi cilvēku uzrunāt tajā brīdī, kad viņš vēl tikai sāk studijas. Būs tādi, kas gribēs palikt Rīgā, bet aptaujas rāda, ka aptuveni 30% rezidentu labprātāk dotos strādāt uz reģioniem. Taču viņi ir laikus jāuzrunā, un augstskola veic lielu darbu, lai rezidentus savestu kopā ar reģionālajām ārstniecības iestādēm. Protams, arī pašvaldības šajā ziņā veic lielu darbu.

E. Striks: Es tam pilnīgi piekrītu. Ja rezidents ir piekritis doties uz reģionu, tad tālākais jau ir tehnikas jautājums, kā viņu noturēt.

E. Pole: Kā ir Liepājas slimnīcā, vai izdodas piesaistītos rezidentus noturēt? Nav tā, ka viņi tomēr vēlas pārcelties uz Rīgu?

E. Striks: Pēdējos gados mēs esam noslēguši līgumus ar visiem rezidentiem, visi ir palikuši un iedzīvojušies. Vēl gribēju piebilst, ka darba alga un darba samaksa medicīnā ir divas dažādas lietas. Darba alga visur ir aptuveni vienāda. Bet darba samaksa ir kopējie ienākumi, kurus ārsts var nopelnīt. Tas atkarīgs no slodzes, no nostrādātajām dežūrām utt. Mūsu politika – jo vairāk strādā, jo vairāk nopelna.

I. Grope: Darba samaksa, protams, ir atkarīga arī no tā, cik darba vietās cilvēks strādā. Mums ir rezidents, kurš strādā septiņās darba vietās.

A. Biruma: Taču tas nav normāli, tādējādi tiek apdraudēta pacientu drošība.

E. Pole: Ārstniecības likums gan nosaka limitu, cik stundas mēnesī viens ārsts drīkst strādāt. Rīgā vienā ārstniecības iestādē ārsts nedrīkst strādāt divas slodzes. Tiesa, cik darba vietās strādā gan limitēts netiek.

No sarunas redzams, ka reģionālās slimnīcas aktīvi strādā, lai piesaistītu rezidentus. Cik Stradiņi ir aktīvi, piemēram, medmāsu uzrunāšanā?

A. Biruma: Mēs varam būt tik proaktīvi, cik vien vēlamies, taču bez lieliem rezultātiem. Ir dažādas aģentūras, kuras jau 1. kursā uzrunā māsu koledžu audzēkņus, piedāvājot bezmaksas vācu un skandināvu valodu kursus. Kad tiek pabeigta koledža, māsa ir ieguvusi ne tikai attiecīgās profesionālās zināšanās, bet arī apguvusi svešvalodu un ir gatava braukt projām. Ja pēc māsu izlaiduma pie mums atnāk trīs līdz četras māsas, tas jau ir labi.

E. Pole: Mēs strādājam ar koledžām, par praksi pie mums nav jāmaksā, tā ka ir vērojams studējošo māsu pieplūdums, kas pie mums iziet praksi.

E. Kalniņa: Demogrāfisko tendenču dēļ mums ir arī jāraugās ne tikai uz jauniešiem, kas iet studēt, bet jādomā arī par pieaugušo (bezdarbnieku) apmācību un pārkvalifikāciju. To jau pašlaik dara aptieku ķēdes. Viena farmaceita asistenta sagatavošana izmaksā 10 000 eiro, un pašlaik šis slogs gulstas uz uzņēmēju pleciem. Manuprāt, valsts finansējumu, kas domāts pieaugušo cilvēku apmācībai, mēs iztērējam nelietderīgi. Piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) piedāvā dažādus kursus vairāku profesiju apguvei, bet medmāsu starp tām nav.

E. Pole: Te nav jāraugās uz VIAA, jo māsu apmācībai ir pavisam cits finansējums, kas nāk no Eiropas Sociālā fonda un ir domāts tālākizglītībai. Ministrija kopā ar Māsu asociāciju strādā pie efektīvas šī finansējuma izmantošanas, kas vērsta uz to, lai māsas, kas nozari pametušas, tajā atgrieztu.

E. Kalniņa: Es runāju par to, ka ir pieauguši cilvēki, kas labprāt iegūtu otru profesiju, tostarp medmāsas. Bet ne Nodarbinātības valsts aģentūra, ne VIAA šādu iespēju nepiedāvā.

E. Pole: Ārsti un medmāsas ir reglamentētas profesijas, kuras apgūst speciālās mācību iestādes, nevis vienkārši kursos.

Kas līdztekus atalgojumam un sociālajām garantijām vēl varētu būt motivējošs ārstu un medmāsu piesaistei?

A. Biruma: Tā ir gan sakārtota darba vide, gan darba procesa organizācija un saturs. Svarīga ir nemateriālā motivācija – cik atbalstoša ir darba vide, cik saprotami un pārskatāmi ir darba pienākumi. Kamēr mēs nesakārtosim šīs pamata lietas, arī materiālie bonusi nedos iecerēto rezultātu.

E. Striks: Pilnībā piekrītu, atalgojums ir tikai ceturtajā vietā starp motivatoriem, kādēļ cilvēki izvēlas kādu darba vietu.

B. Pedraudze: No personālvadības viedokļa ir jāraugās uz vidi, cik tā ir motivējoša.

A. Biruma: Citas valstis ļoti labi saprot, ka ārstu trūkums ir visās valstīs. Tādēļ tiek domāts par jaunām tehnoloģijām, par dažāda veida inovācijām, lai darbu, kas jāveic, varētu izdarīt ar mazāku māsu skaitu. Jārunā arī par robotizācijas iespējām. Tas ir virziens, uz kuru jāiet medicīnai.

Cik tālu šajā virzienā ir tikusi Stradiņa slimnīca?

A. Biruma: Mēs esam nopirkuši vienu robota roku uroloģisko zāļu lietošanai. Tāpat pašlaik daudzi darba procesi tiek pārskatīti un mums mazinās nepieciešamība pēc cilvēkresursiem. Ir medicīnas pakalpojumi, kuru nodrošināšanai kādreiz bija nepieciešamas astoņas māsas, tagad tā ir pusotra.

Jūs minējāt, ka ļoti svarīga ir darba organizācija un darba saturs. Ja jūsu māsām jautātu, cik tās ar to ir apmierinātas, kāda būtu atbilde?

A. Biruma: Noteikti, ka māsas nebūtu apmierinātas, jo darba apjoms pieaug, bet atalgojums proporcionāli nepieaug. Māsu trūkuma dēļ ir izteikti pieaugusi darba intensitāte. Visgrūtāk ir piesaistīt personālu neatliekamās medicīniskās palīdzības centram. Bet mēs strādājam pie procesu sakārtošanas un efektivizēšanas, jo pārslodze un neapmierinātība rodas no nesakārtotiem procesiem.

B. Pedraudze: Arī aptiekas daudz domā par darba procesa sakārtošanu, kā atvieglot farmaceitu darbu. Domājam, kā vienkāršot daudzas darbības, vai tiešām daļu uzdevumu, ko pašlaik dara farmaceits, nevarētu darīt arī farmaceitu palīgi.

I. Grope: Efektivitāti noteikti var panākt, plašāk pielietojot telemedicīnu.

A. Biruma: Jā, bet liela daļa pacientu, īpaši gados, tam nav gatavi.

Kā jūs raugāties uz darbinieku piesaisti no trešajām valstīm?

I. Grope: Mans viedoklis ir – nē. Jo tas zināšanu apjoms, kuru viņi ir apguvuši savās mītnes valstīs, ir nepietiekams, lai strādātu tikpat sekmīgi kā ārsti ar Latvijā iegūto izglītību. Latvijā, lai apgūtu ģimenes ārsta specialitāti, ir vidēji jāmacās pieci gadi, Krievijā tie ir trīs līdz piecu mēnešu kursi. Atšķirība ir grandioza. Es negribētu nokļūt pie šāda ārsta. Par aprūpētājiem ir mazliet cits stāsts.

A. Biruma: Sanitāri nav reglamentēta profesija, tur vispār nekādas īpašas iemaņas nav nepieciešamas.

E. Kalniņa: Es domāju, ka mēs vēl neesam izsmēluši visus iekšējos resursus. Ir tiešām jādomā par pieaugušo izglītību, lai cilvēki varētu pārkvalificēties un iegūt medmāsas vai ārsta palīga profesiju.

Kā ir ar ārvalstu studentiem, kas studē Latvijā? Vai viņi var šeit palikt strādāt?

I. Grope: Tur nav nekādu šķēršļu, ja vien ir attiecīgais valsts valodas zināšanu līmenis. Lai gan mūsu aptaujas rāda, ka ārvalstu studentus nepiesaista mūsu atalgojuma līmenis.

B. Pedraudze: Aktīvi domājam un maziem soļiem virzāmies uz farmaceitu piesaisti no trešajām valstīm. Mums ir četri farmaceiti no Ukrainas. Ar šiem jauniešiem mēs Stradiņa universitātē 2016. gadā uzsākām farmaceita diploma atzīšanas procesu. Veiksmīgi virzās tikai viena speciāliste. Pārējie šogad uzsāka studijas koledžā, kur studē farmaceita asistenta profesiju. Visi jaunieši arī lieto latviešu valodu.

Kā Veselības ministrija raugās uz trešo valstu darbinieku piesaisti veselības aprūpē?

E. Pole: Mēs tomēr koncentrējamies primāri uz iekšējiem resursiem, strādājam pie tā, lai mūsu jaunie speciālisti neazbrauktu uz citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimnīcās trūkstot vidējā medicīniskā personāla, un stāvoklis esot kritisks. Visvairāk nepieciešamas medmāsas, un ir bijuši gadījumi, kad šī iemesla dēļ nevar notikt operācijas.

Medmāsu trūkums ir kritisks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tev Varētu Interesēt Arī:

Būvkompānijas vadītāja: Nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola vairāk

Šobrīd ir īstais brīdis atgriezties

Latvijā arvien vairāk ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums

Darbinieku trūkums ātrās ēdināšanas nozarē ir kritisks

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pie Stradiņa slimnīcas speciālistiem pierakstīties kļuvis ērtāk

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

JKP ieteiktajām pensiju un pabalstu izmaiņām nepieciešami simtiem miljonu eiro

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī.

Aģentūras LETA rīcībā nonākuši ministriju veiktie aprēķini par vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti JKP piedāvātajā plānā. Ja atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un ievieš 500 eiro neapliekamo minimumu visiem, IIN ieņēmumi samazinātos par 500 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 100 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 400 miljoniem eiro. Ja saglabā esošo IIN diferencēto neapliekamo minimumu, bet pirmo slieksni paaugstina līdz 500 eiro, tad IIN ieņēmumi samazinātos par 130 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 26 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 104 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Sociālo lietu ministrija izstrādājusi likumprojektu par investīciju atbalsta noteikumiem jaunu, mūsdienīgu primārās veselības aprūpes centru izveidei lielās apdzīvotajās vietās, kur šobrīd tādu centru nav, kā arī apriņķa veselības centra dibināšanai Viljandi.

Viljandi pilsētā, kur Sociālo lietu ministrija kopā ar valstij piederošo Viljandi slimnīcu īsteno vietēja līmeņa pilotprojektu, kas paredz integrēt sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, ir iecerēts atbalstīt jaunas slimnīcas celtniecību, norādījusi ministrijas vicekanclere Marisa Jese, kas pārzina veselības jomu.

Pēc viņas teiktā, veidojot šādu apriņķa veselības centru, paredzēts uzlabot sadarbību starp dažāda līmeņa veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem - ģimenes ārstiem, ārstiem speciālistiem un slimnīcu, kā arī sociālās aprūpes sistēmu.

Jaunajos veselības centros līdz ar ģimenes ārstu un medmāsu darbosies fizioterapeits, mājas aprūpes medmāsa, vecmāte un citi speciālisti atbilstoši konkrētās vietas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes joma Latvijā ilgu laiku ir izjutusi akūtu finansējuma trūkumu, un tas ir nopietns izaicinājums šo jautājumu sakārtot. Latvija nav vienīgā valsts, kas domā, kā risināt problēmas veselības nozarē. Tomēr, kamēr citas valstis domā, kā nozari attīstīt un ieviest jaunas tehnoloģijas, Latvija joprojām cīnās ar akūtajām problēmām, tā Veselības aprūpes forumā norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Ministre atzīmēja, ka var runāt tikai par vidējo atalgojumu nozarē kopumā, jo katrā slimnīcā ir savas atšķirības. Pēc viņas teiktā, ārstu vidējais atalgojums ir pieaudzis par 31%, bet medmāsu - par 27%. Savukārt, ģimenes medicīnā ir iepludināti 15 milj. eiro. Kopumā medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai novirzīti 100 milj. eiro.

«Nevar dot cerību un tad to nogalināt. Ir jāvirzās uz mērķi: divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā ir vienādas ar vidējo darba samaksu ārstam, māsai - 60% un jaunākajam ārstniecības personālam - 40% no vidējās ārsta darba samaksas. Jāmin, ka 2020. gadā veselības aprūpes finansējuma pieaugumam ir jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir politiskā apņemšanās un Saeimas atbildība, lai viss virzītos uz priekšu, jo ir būtiski turpināt finanšu pieaugumu nozarē. Tas ir viens no punktiem stabilai finansēšanas sistēmai veselības aprūpē,» norāda A. Čakša. Tāpat viņa piebilst, ka tieši atalgojuma pieaugumam nākamgad nepieciešami 70 milj. eiro, bet 2020. gadā – 65 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: pārāk augsti nodokļi ir galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors Latvijā

Db.lv, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk augsti nodokļi, uzticības trūkums valstij, kā arī godprātības trūkums sabiedrībā ir trīs galvenie faktori, kas veicina ēnu ekonomiku valstī, uzskata iedzīvotāji Latvijā. Tas secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS.

Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem, galvenais faktors, kas veicina ēnu ekonomiku Latvijā, ir pārāk augsti nodokļi – to norādījuši 42% iedzīvotāju Latvijā. Gandrīz trešdaļa jeb 33% iedzīvotāju uzskata, ka galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors ir uzticības trūkums valstij, piemēram, pensiju sistēmai, sociālajām garantijām, savukārt 11% iedzīvotāju norādījuši, ka tas ir godaprāta trūkums sabiedrībā.

Profesora Arņa Saukas pētījums «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017» parāda līdzīgu ainu - biežāk ēnu ekonomikā sliecas iesaistīties tie uzņēmumi, kuri nav apmierināti ar nodokļu politiku vai valdības darbu, norāda asociācija.

Skaidrojot iemeslus, kuru dēļ darba ņēmēji mēdz izvēlēties «aplokšņu algas», lielākā daļa jeb 68% iedzīvotāju pētījumā norādījuši, ka no nodokļiem pamatā izvairās nevis saistību, bet citu iemeslu dēļ. Piemēram, lai uz rokas saņemtu vairāk naudas, jo netic valstij un sociālajām garantijām u.tml. Ievērojami mazāk minēti tādi iemesli kā parādi nebanku kreditētājiem (6%) un parādi bankām (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilotu trūkums aviācijā ir arvien lielāka problēma, un pat tālākā nākotnē bez tiem neiztiks – to Db.lv pirms 10. maijā notiekošā Rīgas aviācijas foruma norāda AeroProfessional direktors Sems Spruls (Sam Sprules)

Ar ko un kuros reģionos AeroProfessional (AP) īsti nodarbojas?

AP ir starptautiska konsultāciju kompānija, kas specializējas darbaspēka stratēģiju izstrādē aviācijas jomā. AP palīdz kompānijām personāla atlases sarežģīto jautājumu risināšanā visā pasaulē, piemēram, kad tās vēlas izveidot bāzi ārvalstīs. AP piedāvā specializētus pakalpojumus, tostarp pārvaldām 300 cilvēku lielu salona apkalpes bāzi Getvikas lidostā. AP konsultanti sniedz atbalstu gan aviokompānijām, gan pilotiem. Kopš kompānijas galvenā biroja pārcelšanas uz Fārnboro lidostu 2015. g. AP mainījusi biznesa uzsvaru, no personāla piesaistes konsultanta kļūstot par stratēģisko partneri. Liela daļa AP klientu darbojas Lielbritānijā un Eiropā, taču kompānijai ir pieredze visā pasaulē un tā izplešas jaunos tirgos Vidējos austrumos, Āfrikā un Āzijas Klusā okeāna reģiona valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas.

Darba tirgus problēmas parasti atrisina ekonomikas krīze, trešdien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes iekšzemes kopprodukta darba grupas vadītājs, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja uz problēmām darba tirgū, kurā vērojams darbaspēka trūkums. Kazāks atzina, ka darbaspēka trūkums parasti novērojams laikā, kad strauji aug ekonomika, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka darba tirgus problēmas atrisinās nākamā krīze.

Pēc Kazāka teiktā, darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas un pagājušajā gadā algu kāpums varētu būt bijis 7% apmērā.

Ekonomista vērtējumā, algu kāpumam ir arī pozitīvs efekts, jo tādējādi tiek mazināta emigrācija. Tajā pašā laikā algu kāpumam būtu jāiet roku rokā ar ražīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez resursiem nav kultūras

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi arī mazāko pienesumu kopējai ekonomikai, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem (22.08.). Šīs jomas ekspertes Kristīnes Bērziņas vērtējumā tas ir saistīts ar diviem aspektiem. Pirmais ir uzņēmumu ambīciju trūkums. Otrais ir ar pirmo saistītais vēsturiskais aspekts, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija,» saka eksperte.

Biznesa kultūra nerodas tukšā vietā, bet gan ir atkarīga no uzstādītajiem spēles noteikumiem un veltītajiem resursiem, lai šos noteikumus mērķtiecīgi iedzīvinātu. Ja uzstādījumā nav, piemēram, paredzams tiesiskums un darījumu caurskatāmība, tad ir velti cerēt, ka tādā duļķainumā vairumam radīsies tendence skatīties tālu, jo duļķēs tas vienkārši nav iespējams. Attiecīgi arī efektivitāte un atdeve netiek plānota tālāk par rokas stiepienu.

Tiesisko paredzamību un darījumu caurskatāmību kā kritērijus es neizvēlējos nejauši, jo tie ir pozitīvie raksturlielumi uz efektivitāti vērstai ekonomikai un uzņēmējdarbībai tajā. Negatīvie raksturlielumi ir pretēji – tie ir ekonomiskie un finanšu noziegumi. Tāpēc ne velti uz efektivitāti vērstu uzņēmēju vidē tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi tiek uzskatīti par galveno bremzi Latvijas ekonomikas izrāvienam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā nereti novārtā atstāj fāzi pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves un metālapstrādes attīstību bremzē kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tādi biznesa vides faktori kā energoresursu cenas un darbinieku slimības lapu apmaksas sistēma

Tādu ainu rāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja.

«Ik gadu pēdējos astoņos gados tiek veikts pētījums, kurā tiek aptaujāti vismaz 100 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā trešo daļu no visā nozarē strādājošo, un kvalificēta darbaspēka trūkums kā būtiskākais attīstību bremzējošais faktors ir visus gadus, tikai šogad ir ļoti pieaugusi šī faktora dominance,» skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Tā nevis iet mazumā, bet tieši pretēji – kļūst arvien karstāka. «Pasūtījumi un līdz ar to arī ražošanas apjomi pieaug, tāpēc arī speciālistu trūkums kļūst izteiktāks un ar to saskaras 2/3 visas nozares uzņēmumu,» tā T. Grīnfelds. Pašlaik nozarē trūkst aptuveni 1000 inženiertehniskā līmeņa speciālistu, kurus pārsvarā gatavo augstākās tehniskās mācību iestādes. Vēl pietrūkst aptuveni 3000 jeb 20% no profesionāli tehnisko mācību iestāžu gatavotajiem speciālistiem, kur skaitliski lielāko daļu veido tādas specialitātes kā CNC iekārtu operatori un iestatītāji un metinātāji. «Var sacīt, ka pašlaik nozarē ir darbs papildu vismaz aptuveni 4000 speciālistiem, tāpēc uzņēmēju vidū ir savdabīga sacensība par absolventu piesaisti, bet vairākos gadījumos arī darbinieku ar pieredzi vienkārša pārpirkšana,» situāciju analizē T. Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jenzis: Ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nepieciešams arī atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Norādot uz hronisku darbaspēka trūkumu, kas nopietni apdraud restorānu pastāvēšanu un nozares konkurētspēju, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ekonomikas ministriju un atbildīgo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisiju veikt izmaiņas ārvalstu darbaspēka regulējumā.

LRB norāda, ka restorānu nozarē jau ilgstoši trūkst vairāk nekā 3000 darbinieku. «Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā speciālistu sarakstā, kuru piesaistei no ārvalstīm iecerēts piemērot atvieglojumus, ir iekļautas tikai augsti kvalificētas profesijas, piemēram, inženieri, programmētāji un vadītāji. Šāda pieeja neatbilst Latvijas aktuālajai ekonomiskajai situācijai, jo vislielākais darbinieku trūkums ir vērojams tieši pakalpojumu jomā, bet jo īpaši viesmīlības un restorānu nozarē. Turklāt no valsts visvairāk aizbraukuši un turpina aizbraukt tieši zemi kvalificētie cilvēki, kas vēl vairāk samazina potenciālo darbinieku skaitu. Tāpēc ārvalstu darbaspēka piesaiste ir nevis filozofisks, bet izdzīvošanas jautājums,» teic LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts brīdinājums labāk neuzņemties risku, bieži vien raksturo stāvokli Latvijas biznesa uzsācēju vidē.

Ir daudz jaunu uzņēmēju, kuri upē sen jau ir iekāpuši, to veiksmīgi pārpeldējuši un tikuši līdz jūrām un okeāniem. Tomēr pat viņu iedvesmojošie stāsti, kurus aktīvi tiražē mediji un dažādas biznesa organizācijas, nespēj iekustināt jaunu uzņēmēju vilni – statistika liecina, ka jaundibinātu uzņēmumu skaits Latvijā sarūk. Iespējams, bailes no šīs «upes» – neprognozējamās straumes, neizzinātā krasta otrā pusē – ir lielākas par iespēju piedzīvot jaunas iespējas un ievērojami plašākus horizontus.

Altum pērn veiktā pētījumā 68% jaunuzņēmēju atzina, ka viņu apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi, 49% apliecināja, ka ir palielinājušies ienākumi. Vienlaikus pat apstākļos, kad dažādas biznesa atbalsta organizācijas un finanšu iestādes intensīvi piedāvā finansēt jaunas un tiešām perspektīvas iniciatīvas biznesā, daudzi netiek tālāk par sapni par savu uzņēmumu. Kāds cits pirms dažiem gadiem veikts pētījums rādīja, ka aptuveni trešdaļa no Latvijas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem gribētu sākt paši savu biznesu (tie ir ap 300 tūkstošiem cilvēku). Nedaudz vairāk nekā puse atzina, ka viņiem un viņām nav skaidras idejas, ar ko šis uzņēmums nodarbotos. Taču no atlikušajiem aptuveni 130 tūkstošiem «sapņotāju» savu ieceri iemiesot uzdrošinās mazāk par desmito daļu. Pie tam šis skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunietis pēc ilgstošas čipsu un citu uzkodu lietošanas kļūst akls

Kāds 17 gadus vecs jaunietis kļuvis akls pēc tam, kad vairākus gadus pārticis tikai no dažādām uzkodām, raksta BBC.

Kopš pamatskolas beigšanas jaunietis ēdis tikai kartupeļus frī, Pringles čipsus un baltmaizi, kā arī dažkārt desas šķēlīti.

Pēc tam, kad viņš zaudējis redzi, veiktās analīzes uzrādījušas, ka viņam ir nopietns vitamīnu trūkums organismā. Jau 14 gadu vecumā viņu pārbaudīja ārsts, reaģējot uz sūdzībām par nogurumu. Toreiz viņam tika diagnosticēts vitamīna B12 trūkums un izrakstīti uztura bagātinātāji, taču jaunietis tos nav lietojis. Pēc trim gadiem viņš tika nogādāts Bristoles Acu centrā ar progresējošu redzes zudumu. Acu priekšā viņam rādījušies melni plankumi, tādējādi viņš nav spējis pats paiet pa ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru dienu cilvēki saskaras ar virkni pienākumu ne tikai darbā, bet arī ģimenē. Liela darba slodze, augstas prasības no priekšniecības puses, emocionālā atbalsta trūkums un neatbilstošs materiālais atalgojums - tas viss rada hronisko nogurumu, ko sauc arī par izdegšanas sindromu. Tāpēc jaunajā gadā cilvēki izvērtē, kāds ir bijis aizvadītais gads, un, ko darīt savādāk, lai šogad izvairītos no negatīvajām lietām, tostarp no izdegšanas sindroma.

Sadarbībā ar Kimbi.lv tapis raksts - kā sasniegt virsotnes darbā bez izdegšanas sindroma?

Ņemot vērā praktiskus padomus, Tu vari mainīt savu dzīvi – iegūt jaunus panākumus karjerā un uzlabot privāto dzīvi, aizmirstot par to, kas ir izdegšanas sindroms uz visiem laikiem.

Kam raksturīgs izdegšanas sindroms?

Lai gan ar izdegšanas sindromu var saskarties katrs, visbiežāk ar to saista tādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir saistīts ar citu cilvēku aprūpi un emocionālu kontaktu ar tiem. To vidū ir sociālie darbinieki, skolotāji, ārsti, medmāsas, psihologi un citi. Taču, pēc speciālistu novērojumiem, riska grupā iekļaujas arī cilvēki, kuri strādā maiņu darbu, kā arī jaunie speciālisti (tie, kuri tikai nesen uzsākuši darba gaitas). Ir secināts, ka izdegšanas sindroma pamatā parasti ir zema pašcieņa, nepacietība, darbaholisms, iekšēja sacensības nepieciešamība, uzmanības trūkums pret savām vajadzībām un to ignorēšana. Tāpat izdegšanu darbā var izraisīt arī saskarsmes problēmas, konflikti, piemēram, ar kolēģiem un vadību. Savukārt citiem izdegšanas sindroma pamatā ir laika trūkumu un neadekvāti zemais novērtējums, kā finansiālā, tā emocionālā ziņā. Jo uzslavu saņemšana un labs vārds no priekšniecības puses ir ļoti svarīgs, lai darbinieki nezaudētu motivāciju strādāt, un veikt savus darba pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Komentāri

Pievienot komentāru