Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien paudis viedokli, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.

«Es izteikšos īsi: Ukraina ir uz pilsoņkara sliekšņa, tas ir biedējoši,» paziņoja D. Medvedevs, paužot cerību, ka Ukrainas «de-facto varasiestādes» būs saprātīgas un ko tādu nepieļaus.

Krievija neatzīst jaunās Kijevas varasiestādes, kas izveidojās pēc Maskavas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča krišanas.

Jau vēstīts, ka Ukrainas varasiestādes ir sākušas pretterorisma operāciju pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, kur faktiski vairs nav šaubu par Krievijas militārpersonu klātbūtni.

Tomēr ziņas par Austrumukrainā notiekošo ir pretrunīgas un tiek arī vēstīts, ka pretterorisma operācijas aktīvā fāze vēl nav uzsākta un pagaidām beidzas tikai sagatavošanās posms.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, uzrunājot Federālo sapulci, aicinājis reformēt valsts politisko sistēmu.

D. Medvedevs aicināja atgriezties pie reģionu vadītāju tiešajām vēlēšanām, kā arī mainīt Valsts domes formēšanas principus, ieviešot proporcionālo pārstāvniecību 225 vēlēšanu iecirkņos.

«Likumīga iespēja piedalīties politiskajā dzīvē jādod visiem aktīviem pilsoņiem. Uzskatu, ka nepieciešams pāriet uz kārtību, kad Krievijas Federācijas subjektu vadītājus tiešās vēlēšanās ievēl reģionu iedzīvotāji,» sacīja D. Medvedevs, vēsta ziņu portāls Newsru.

D. Medvedevs tuvākajās dienās Valsts domē iesniegs vismaz divus politisko reformu likumprojektus, un jaunais gubernatoru ievēlēšanas princips var stāties spēkā jau 2012. gadā, pēc prezidenta runas norādīja viņa palīgs Arkādijs Dvorkovičs.

Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam.

Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā, vēsta portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecinot, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

G8 sanāksmē izdarīti arī secinājumi, ka globālo ekonomiku turpmāk noteiks piecas valstis: Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika un Dienvidāfrika, mazinot ASV dolāra noteicošo lomu. Līdz ar to spēka pozīcijas atvirzīsies no finanšu stresa pārņemtajiem Rietumiem, raksta Bloomberg.

(Foto: AFP/SCANPIX)

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Itālijas premjers Silvio Berluskoni, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Lībijas līderis Muamars Kadafi G8 samitā. (Foto: AFP/SCANPIX)«Noteicošais bija viedoklis, ka G8 vairāk nav ideālā struktūra, lai nodarbotos ar pasaules ekonomikas pārvaldīšanu,» teica Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. «Lielais piecinieks», kas pārstāv 3 miljardu cilvēku un 7 triljoni dolāru lielu IKP, «lielā astoņnieka» sanāksmēs vienotā frontē ierodas jau piekto reizi.

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.

Levits pateicās "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Jaunajai vienotībai" (JV) par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt darbu arī nākamajos četros gados. Levits uzsvēra, ka viņš pārstāv skaidras vērtības - tās ir rietumnieciskas un latviskas. Tāda ir arī prezidenta pārliecība, kuru, valsts pirmās personas ieskatā, viņš četru gadu laikā ir arī pierādījis.

Levits atkārtoti uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar tādu balsu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujama, jo tas būtu nepareizs un bīstams signāls gan sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem. Tādēļ Levits ir gatavs kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

«Nespēja uzticēties, savu tiešo interešu lobēšana un pašlepnums ir galvenās, bet ne vienīgās problēmas,» īsi pēc atkāpšanās no Latvijas Reklāmas asociācijas prezidenta amata situāciju asociācijā raksturoja tās bijušais prezidents Kārlis Gedrovics, kurš asociācijas biedru ārkārtas uzticības balsojumā saņēma vien puses asociācijas biedru atbalstu un pēc tam nolēma pamest prezidenta amatu,

Ziņa papildināta ar K. Gedrovica viedokli 3., 4. rindkopā.

Asociācijas ārkārtas kopsapulcē 8. janvārī bija paredzētas viena padomes locekļa vēlēšanas, jo padomes sastāvu bija jāveido septiņiem cilvēkiem. Sapulces laikā sākās diskusijas par novembrī notikušajām vēlēšanām un ievēlēto prezidentu - Inspired Communications vadītāju K. Gedrovicu. Līdz ar to nedaudz vairāk nekā pirms mēneša ievēlētais prezidents lūdza veikt uzticības balsojumu, kura rezultāts bija neizšķirts, un tādēļ K. Gedrovics pieņēma lēmumu pamest asociācijas prezidenta amatu, norādot – lai realizētu savu programmu, viņam nepieciešams lielāks biedru atbalsts un līdzdalība, skaidro I. Krīgere-Lāce.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

«Dialogs būtu vislabākā pozīcija sadarbībā ar Baltijas valstīm,» tā noradīja Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, atbildot uz Lietuvas Rytas uzdoto jautājumu: kā viņš saredz turpmāko attiecību attīstību ar Baltijas valstīm.

Maskavā notiekošajā Eiropas un Āzijas mediju forumā D.Medvedevs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un runājot par Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm, atzina, ka Krievija, protams, gribētu, lai attiecības ar Baltijas valstīm būtu labākas un tādas kļūtu ne tikai uz papīra, dokumentos nostiprinātas, bet arī reālā dzīvē: apmainoties ar precēm, aktivizējot tūrismu, runājot augsta līmeņa delegāciju līmenī utt.

Aizvadītajā laikā šīs attiecības nav bijušas pārāk labas, norādīja D. Medvedevs, uzsverot, ka mums būtu jāpiemirst tas, kas bijis, un jāsāk skatīties nākotnē. Šobrīd šo situāciju varētu raksturot kā savstarpējas sadarbības, saskarsmes punktu meklējumus, un, atrodot svarīgāko, kas mūsu valstis apvieno, tas arī būtu pamats auglīgām sarunām, teica D. Medvedevs.

Krievija ir gatava jaunām Rietumu sankcijām, kas tai varētu tikt noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, otrdien atzina Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Esmu drošs, ka mēs spēsim minimizēt to sekas,» televīzijā pārraidītajā uzrunā parlamentam sacīja Medvedevs. «Valdība gatava rīkoties apstākļos, kad par mūsu darba prioritāti kļūst ekonomikas un pilsoņu aizsardzība no šādiem nedraudzīgiem soļiem, kas varētu būt sagaidāmi, ņemot vērā saspīlējumu ārpolitiskajā situācijā.»

Vienlaikus gan Krievijas premjers atzina, ka valsts tautsaimniecību sagaida «iepriekš nepieredzēts izaicinājums».

Maskava sankcijas uzskata par «ceļu uz nekurieni», uzsvēra Medvedevs, piebilstot, ka Krievija ir gatava funkcionēt izolācijā, ja tas būs nepieciešams.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Ministru kabineta apstiprinātā summa - 1200 lati mēnesī - par pagaidu dzīves vietas nodrošināšanu eksprezidentam ir nesamērojami liela.

Lai taupītu valsts naudu, Zatlers lūgs viņam nodrošināt «nelielu pagaidu dzīvokli», aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā. Ņemot vērā, ka Zatlers kā bijušais Valsts prezidents turpinās pildīt virkni sabiedrisko pienākumu - parasti bijušās valsts pirmās amatpersonas tiek aicinātas gan lasīt lekcijas, tikties ar nevalstiskajām organizācijām, studentiem, skolēniem, gan arī atbalstīt dažādus sabiedriskus projektus un kustības jeb patronāžas -, šīs telpas tiks arī izmantotas darba vajadzībām, norāda preses dienestā.

Preses dienests atgādina, ka, lai taupītu valsts budžeta naudu, jau 2007.gadā Jūrmalas rezidences remontdarbu laikā Zatlers atteicās no piedāvātās pagaidu īres vietas un dzīvoja rezidencē tās remonta laikā, tādējādi ietaupot valsts naudu, kas tiktu tērēta papildu telpu īrei.

Valsts prezidenta publiskajam tēlam ir vērā ņemama nozīme, bet tas nav izšķirošais faktors prezidenta vēlēšanās. Svarīgāka par publisko tēlu esot kandidāta politiskā kompetence.

Sabiedrisko attiecību aģentūras Repute vadītāja Iveta Antonišķe vortālam 7guru.lv norāda, ka Prezidenta publiskajam tēlam Latvijā nav izšķiroša nozīme, jo Valsts prezidenta ievēlēšana ir politiķu rokās. Tomēr kandidātam esot jāatbilst noteiktiem kritērijiem, un tā tēlam ir jābūt vismaz publiski neitrālam. Līdzīgi spriež arī sociologs Arnis Kaktiņš: «Kopumā politisko partiju izvēli noteiks pavisam citi apsvērumi. Valsts prezidents ir politisks amats, tāpēc prioritārām jābūt kandidāta politiskajām kompetencēm.»

Lai arī aptaujāti eksperti atzinuši, ka tēls nav izšķirošs, tomēr tieši reputācija varot pavairot V.Zaltera iespējas tikt pārvēlētam. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše atzīmē, ka tieši reputācija vairos V. Zaltera iespējas tikt pārvēlētam. Cilvēki esot atzinuši Valsts prezidentu. Par to liecinot pēdējie aptauju dati un redzamu konkurentu viņam neesot. Bet jaunu kandidatūru piedāvājumu cilvēki droši vien uztveršot aizdomīgi, jo uzticēšanās politiķiem esot zema.

Saeima ir pilntiesīga un var vēlēt prezidentu līdz Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav pasludinājusi referenduma rezultātus par Saeimas atlaišanu.

«Laikā no atlaišanas ierosināšanas līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanas procedūru,» žurnālistiem svētdien norādīja prezidenta padomniece Inese Lībiņa - Egner.

«Satversme viennozīmīgi gan no sava burta, gan no gara paredz, ka laikā no prezidenta rīkojuma līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga visā savā darbības apjomā. Saeima turpina visu savu kompetences jautājumu risināšanu, tajā skaitā, ja šajā laika posmā Saeimas kompetencē ir lemt par jauna Valsts prezidenta ievēlēšanu, tad šāda kompetence Saeimai arī ir,» skaidroja padomniece.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs lūdzis eksprezidentu un pašreizējo premjerministru Vladimiru Putinu kandidēt nākamajās šīs lielvalsts prezidenta vēlēšanās, pats izsakot gatavību strādāt valdībā.

Vienkārši sakot Medvedevs ar Putinu ir vienojušies apmainīties vietām, un, ņemot vērā, ka uz gaidāmajām vēlēšanām pilnā sparā tiks izmantoti administratīvie resursi, par 99,9% ir skaidrs, ka tas arī izdosies.

Demokrātijas imitācija, protams, pamatīga, bet tādas nu ir tradīcijas lielajā Krievzemē. Nursultans Nazarbajevs Kazahstānā un Islams Karimovs Uzbekistānā jau ilgstoši ir iekrampējušies varas scepterī, bet Krievijā to pašu vīri mēģina izdarīt nedaudz gaumīgāk, laiku pa laikam pamainoties vietām.

Nu, nevajag liekuļot - arī Latvijā ir cilvēki, kas labprāt rīkotos līdzīgi. Mums jau ir bijuši gadījumi, kad gan augstskolas fakultātei, gan veselai augstskolai tiek nedaudz pamainīti nosaukumi, lai tikai tās vadītājs var palikt amatā ilgāk kārotajā amatā. Arī viens otrs Valsts prezidents nav izturējis un pēc pilnvaru beigām startējis Saeimas vēlēšanās.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram ceturtdien, 7.jūlijā, beidzas pilnvaru termiņš Valsts prezidenta amatā.

Savā pēdējā darbadienā prezidents rīkos atvērto durvju dienu Jūrmalas rezidencē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Pēc pilnvaru beigām 8.jūlijā prezidentam gan vēl būs jāatgriežas Rīgas pilī, jo viņam svinīgā ceremonijā jānodod jaunievēlētajam prezidentam Andrim Bērziņam Rīgas pils atslēgas. Bērziņam arī paredzēta tikšanās ar Zatleru un prezidenta kancelejas darbiniekiem.

Zatleru Valsts prezidenta amatā ievēlēja 2007.gada 31.maijā. Pirms tam viņš strādāja par ārstu un kopš 1994.gada bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs.

Šogad 16.martā Zatlers paziņoja, ka nolēmis kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, viņš Latvijas Universitātē nāca klajā ar nākotnes skatījumu. Neilgi pirms prezidenta vēlēšanām uz šo amatu tika izvirzīts arī Saeimas deputāts eksbaņķieris Andris Bērziņš (tolaik – Zaļo un zemnieku savienība).

Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums par gatavību kandidēt uz šo amatu atkārtoti vairs neļaus valdošajai koalicījai izvairīties no skaidras attieksmes paušanas, raksta Diena.

Opozīcija uzskata, ka Vienotībai un Zaļo un Zemnieku savienībai tagad būs vai nu jāpliecina atbalsts V. Zatleram, vai arī jānosauc iemesls, kāpēc deputāti nevarētu par viņu balsot un ir nolēmuši izvirzīt citu kandidātu.

Dienas veiktā Saeimas deputātu aptauja liecina, ka V. Zatleram pagaidām nav deputātu vairākuma atbalsta.

«Esmu gatavs runāt ar politiskajiem spēkiem par manu kandidēšanu šajās vēlēšanās,» vakar preses brīfingā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski teica V. Zatlers.

Viņš esot saņēmis daudzu iedzīvotāju, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un atsevišķu sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbalstu kandidēt nākamajam Valsts prezidenta vēlēšanu termiņam. V. Zatlers nolēmis kandidēt, lai «varētu turpināt iesākto darbu». Savu programmu nākamajiem četriem gadiem V. Zatlers prezentēs Latvijas Universitātē 19. aprīlī.

Krievijas miljardieris Mihails Prohorovs ir pavēstījis par plāniem kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās, kas gaidāmas nākamā gada martā, vēsta BBC.

«Tas ir nopietnākais lēmums manā dzīvē – esmu gatavs cīnīties par Krievijas prezidenta krēslu,» pavēstījis M. Prohorovs. Miljardieris norādīja, ka prezidenta kampaņas ietvaros viņš negrasās kritizēt sāncensi Vladimiru Putinu. «Konkurenta kritizēšana varētu sniegt ne vairāk kā papildus 10% vēlētāju balsu. Savā kampaņā es vēlos fokusēties uz lietām, ko es vēlos paveikt kā prezidents,» viņš norādīja.

Šā gada žurnāla Forbes sarakstā 45 gadus vecais M. Prohorovs ierindojās 32 vietā pasaulē, viņa bagātībām pārsniedzot 18 miljardus ASV dolāru. Viņš ierindojās trešajā vietā Krievijas miljardieru sarakstā.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Ukrainas Iekšlietu ministrija pavēstījusi, ka negarantē drošību Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Gagarina kausa spēļu laikā Doņeckā, tomēr cīņas tur tiks aizvadītas vietējo līdzjutēju dēļ, pavēstījis līgas prezidents Aleksandrs Medvedevs.

Kā ziņots, pirmajās divās Gagarina kausa Rietumu konferences ceturtdaļfināla cīņās piektdien un sestdien vietējā Doņeckas Donbass vienība uzņems Latvijas komandu Rīgas Dinamo.

«Cilvēciski ļoti žēl klubu un tā līdzjutējus. Komanda aizvadīja lielisku sezonu, tomēr politisku apstākļu dēļ tai draudēja mājas spēļu atņemšana play-off cīņās,» līgas oficiālajā mājaslapā citēts Medvedevs. «Protams, Donbass komanda un tās līdzjutēji to nebija pelnījuši.»

Tomēr Medvedevs atzina, ka Ukrainas Iekšlietu ministrija vēstulē devusi mājienu, ka negarantē drošību gaidāmajās spēlēs.

Krieviju Pasaules kausa futbola finālturnīra laikā apmeklējuši vairāk nekā trīs miljoni tūristu, pirmdien paziņoja Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

«Tas ir divas reizes vairāk, kā 2014.gada Soču olimpisko spēļu laikā,» norādījis Medvedevs intervijā aģentūrai «Interfax».

Futbola līdzjutēji, kuri devās uz Pasaules kausu, Krievijā varēja iebraukt bez vīzām, taču viņiem bija nepieciešamas līdzjutēju identitātes kartes, bet kurām nevarēja iekļūt stadionos.

Medvedevs bija pārliecināts, ka tūristu pieplūdums atstās pozitīvu iespaidu par Krieviju visā pasaulē.

Jau ziņots, ka par Pasaules kausa ieguvējiem svētdien kļuva Francijas izlase, kas šo trofeju izcīnīja otro reizi vēsturē. Francūži finālā ar 4:2 uzvarēja Horvātiju.

Tikmēr trešo vietu ieņēma Beļģija, bet ceturtā palika Anglija.

Pasaules kausa finālturnīrā no 14.jūnija līdz 15.jūlijam piedalījās 32 valstu izlases.

Krievijas - Ukrainas attiecībās otrdien iestājies kritiskais punkts - Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apsūdzējis Ukrainas kolēģi Viktoru Juščenko draudzības un partnerības principu neievērošanā un pat izdevis rīkojumu pagaidām nesūtīt uz Kijevu Krievijas jauno vēstnieku, raksta rian.ru.

Tai pašā laikā D. Medvedevs izteica cerību, ka normalizēt attiecības izdosies pēc tam, kad Ukrainā būs jauna vadība. Prezidenta vēlēšanas Ukrainā plānotas 2010. gada 17. janvārī.

D. Medvedevs arī nosūtījis Ukrainas kolēģim vēstuli, kurā norāda, ka nolemts atlikt vēstnieka sūtīšanu uz Ukrainu līdz brīdim, kamēr starpvalstu attiecības normalizēsies.

Pēc D. Medvedeva teiktā, pašlaik abu valstu attiecības ir «ārpus pieļaujamām robežām».

Jau ziņots, ka Krievija arī atteikusies dot Ukrainai kredītu gāzes piegāžu rēķinu apmaksai.