Luksusa tālruņu ražotājs Vertu laidis klajā pirmo ierīci, kopš kompānijas īpašnieku maiņas. Jaunā luksusa klases viedtālruņa Vertu Ti cena ir robežās no 9,6 līdz 19 tūkstošiem ASV dolāru (par sarkanā zelta versiju).

Viedtālrunis aprīkots ar Androi 4.0 operētājsistēmu, divkodolu Snapdragon S4 1,7 GHz procesoru, 3,7 collu skārienjūtīgu ekrānu, astoņu megapiskeļu kameru un NFC komunikāciju atbalstu. Vertu izvēle par labu Android pārsteigusi nozares pazinējus, kas bija pieļāvuši, ka kompānija turpinās Nokia paspārnē iesāktās tradīcijas.

Aizvadītā gada vasarā Nokia pārdeva Vertu Zviedrijas investīciju grupa EQT VI. Darījuma summa tika aplēsta 200 miljonu eiro apmērā. Nokia, pārdodot Vertu, skaidroja, ka tas esot nākamais solis Vertu attīstībā un ļaus zīmolam pievērst lielāku uzmanību izaugsmei luksusa segmentā.

Vairāk nekā pusi no aptuveni 500 milj. Ls lielās 2010. gada valsts budžeta konsolidācijas nākamgad iecerēts nodrošināt, palielinot dažādus nodokļus un nodevas, liecina Finanšu ministrijas aprēķini.

Aplēses, kas sagatavotas uz 2010. gada budžeta likumu izskatīšanu galīgajā lasījumā liecina, ka palielinot dažādus nodokļus un nodevas, tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, nākamā gada budžetā plānots gūt papildu ieņēmumus 255.5 milj. Ls.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 3.862 miljardi Ls, bet izdevumi – 4.386 miljardi Ls. Tādējādi nākamā gadā valsts kopbudžeta deficīts sasniegs 524 milj. Ls.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Darījumu skaits 2012.gadā – joprojām samazinājies, vērtībai tendence pieaugt.

Saskaņā ar Mergermarket un Bloomberg datiem, uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits Baltijā 2012.gadā bija par 16% mazāks kā 2011.gadā un šis samazinājums, neskatoties uz Baltijas valstu ekonomiku it kā labāku stāvokli salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bija nedaudz lielāks nekā vidēji Eiropā (-10%), kā arī vidēji pasaulē (-4%). Saskaņā ar Bloomberg datiem, M&A darījumu skaits Austrumeiropas valstīs kopumā samazinājās par aptuveni 17%, bet Rietumeiropā par aptuveni 8%. Tajā pat laikā ir arī pozitīvas tendences – kopējā darījumu vērtība Austrumeiropā 2012.gadā pieaugusi par aptuveni 28%, kamēr Rietumeiropā tā samazinājusies par vairāk nekā 13%. Tomēr svarīgi arī atzīmēt, ka Austrumeiropā joprojām notiek ievērojami mazāk M&A darījumu nekā Rietumeiropā, kā arī to kopējā vērtība, neskatoties uz pieaugumu pagājušajā gadā, Austrumeiropas valstīs joprojām ir aptuveni četras reizes mazāka nekā Rietumeiropas valstīs. Mergermarket apkopo datus tikai par tādiem darījumiem, kuru vērtība ir virs USD 5 miljoniem (LVL 2,6 miljoni) . Arī Bloomberg ir noteikti atlases kritēriji. Tādēļ liels skaits darījumu šeit minētajā statistikā nav iekļauts (it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz mazākiem tirgiem, tādiem kā Baltijas valstis, kur vidējā darījumu vērtība ir salīdzinoši mazāka), tomēr, manuprāt, tā pietiekami labi atspoguļo tirgus tendences.

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Jaunais Vertu telefons Ascent Ti salīdzinājumā ar iepriekšējiem Vertu modeļiem tiešām ir lēts.

Kā raksta mobilemag.com, tad jaunais Vertu Ascent Ti ir netikai lētāks, bet arī daudz smukāks, nekā Vertu iepriekšējais modelis - Signature Cobra, kas maksā 310 000 USD.

Kapēc Vertu maksā 6 628 USD?

Viens no jauninājumiem telefonā ir Vertu Fortress tehnoloģija. Tas nozīmē, ka telefons visu laiku sinhronizē, atjauno datus (telefonā ierakstītos kontaktus, piezīmes, kalendārā ievadītos uzdevumus) ar serveri, kas atrodas Anglijā, bijušajā militārajā bunkurī. Tas nozīmē, ka telefona pazaudēšanas gadījumā, visu svarīgo informāciju varēs ātri ielādēt jaunajā telefonā.

Zvērinātu advokātu padomes priekšnieks Jānis Grīnbergs pastāstīja, ka Jeļenas Sīpolas darbības un Rīgas Pilsētas Šķīrējtiesas interešu konfliktus paredzēts izskatīt 19. septembrī ZAP sēdē. Tā dēvētā Ventspils tranzītbiznesa kara sakarā izskanējušas šķīrējtiesas adrese atrodas dzīvoklī Rīgā, Grēcinieku ielā 3-3, kas pieder vienas konfliktējošās puses (A/S Kālija Parks, A/S Ventspils tirdzniecības osta) advokātei Jeļenai Sīpolai, bet kā šķīrējtiesas lielākais īpašnieks figurē Mihails Solodiļins, kurš, izrādās, ir J. Sīpolas vīrs. Savukārt otra puse uzstāj, ka šai šķīrējtiesai vispār konflikts nav jāskata — tas jādara Cīrihes Starptautiskajai šķīrējtiesai. Grēcinieku ielas dzīvoklis ir kopīpašums, kurā otrs īpašnieks var darīt, ko grib, Db pauda Sīpola. «Kā es varu aizliegt otram kopīpašniekam darīt, ko viņš uzskata par pareizu? To nosaka Civillikums!» Sīpola uzskata, ka nekādi interešu konflikti nepastāvot.

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Lai gan Baltijā pagājušajā gadā samazinājies uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu skaits, Latvija spējusi uzrādīt šo darījumu kāpumu. DB jau rakstīja (12.03.), ka vienīgi mūsu valstī ne tikai audzis darījumu skaits, bet arī to vērtība, gada griezumā veikto lielo darījumu kopējai vērtībai sasniedzot 239 milj. eiro, un tas ir gandrīz 60% vērtības uzrāviens gada laikā. Jāatzīmē, ka pētījumā, ko veica Ellex un Mergetmarket, iekļauti tikai tie darījumi, kuru summas publiskotas un nav bijušas zemākas par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar to reālā darījumu aina var zīmēties atšķirīga, un tomēr tendences šis pētījums noteikti iezīmē.

Lai gan darījumu skaita ziņā jau divus gadus, atņemot šo godu Lietuvai, ir mūsu ziemeļu kaimiņi, Latvija šoreiz izceļas gan ar augošu darījumu skaitu, gan to, ka tik labu rezultātu desmit gadu laikā sasniegusi tikai trīs reizes, tostarp pirmskrīzes – 2007. gadā. Tikmēr Lietuva desmit gadu laikā tikai otro reizi ir noslīdējusi zem Latvijas rādītāja – pērn un 2007. gadā. Iespējams, Igaunijas nu jau tradicionālo panākumu pamatā, uzturot lielāko M&A darījumu skaitu, var būt tās mērķtiecīgais valsts pozicionējums. Domāju, ka arī Latvija ir ceļā uz profesionālāku valsts tēla iznešanu tautās. Tiesa, arī Lietuva šajā jomā nav gulējusi. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka Igaunijas pašpozicionējumam ir segums – tā iegulda enerģiju efektīvākā un caurspīdīgākā valsts pārvaldē un tieši tāpat – biznesa vidē. Būtu paškritiski jājautā, vai Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai būtu gatava sevi atdalīt no vecās postpadomju mantojuma kūkas?

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

Apsvērt pamatlikmes celšanu varētu vien tad, kad izdotos likvidēt ikgadējo PVN noplūdi pusmiljarda eiro apmērā

Iespēja celt PVN likmi varbūt ir vilinoša no tuvredzīgu valsts pārvaldītāju viedokļa, bet, skatoties no iedzīvotāju un uzņēmēju skatupunkta, aina ir absolūti pretēja. Piemēram, palielinot PVN likmi pārtikai, zem sitiena tiek palikti gan vietējie ražotāji, gan viņu produkcijas pircēji.

Turklāt tā būtu neticami liela ačgārnība apstākļos, kad pie eglītes vienu gadumiju pēc otras arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaitījis pantiņu par to, ka, ejot pēdās citām Eiropas Savienības valstīm (turklāt no pārtikušo gala), kur šis slogs ir ievērojami mazāks, PVN augoni gatava pārdurt arī Latvija. No «ierakumu» otras puses Finanšu ministrija gan argumentēja, ka likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Papildināt šo argumentāciju ar iespēju likmi nevis samazināt, bet pat celt, ir, mazākais, savādi. Var strīdēties, kādu ietekmi uz cenām un pirktspēju atstātu likmes samazināšana, bet par to, kādas būs likmes pacelšanas sekas, lielu šaubu nav. Vietējiem pārtikas rūpniekiem šāds solis, maigi sakot, vieglas dienas nesola. Ar valdības lēmumu var viens un divi padarīt vietējo ražotāju vēl konkurētnespējīgāku pret importa ražotāju. Bet – kā vārdā?

Starp Latvijas bagātākajiem iedzīvotājiem iecienīts ir viens no pasaulē dārgākajiem telefoniem Vertu, taču tas nebūt nav pats dārgākais. To pierāda Žurnāls Forbes, kas ir apkopojis pasaules dārgākos un ekskluzīvākos telefonus.

Otrajā vietā ierindojas Nokia Vertu sērijas telefons, kura cena ir ievērojami zemāka nekā Le Million. Vertu Cobra cena ir 310 000 USD, un tā korpuss izgatavots no trīs karātiem dimanta un 21 karāta rubīna. Šādi telefoni pasaulē ir tikai astoņi.

Reklāma:

7 dārgākie telefoni pasaulē:

1. GoldVish Le Million - 1 300 000 USD

2. Vertu Cobra - 310 000 USD

3. Vertu Signature - no 4 350 līdz 81 000 USD

4. Gressco Black Aura Collection - līdz 13 000 USD

5. Mobiado Professional EM - 2,200 USD

Ekskluzīvais viedtelefons Vertu Aster maksā dārgāk nekā desmit gadus vecs auto, taču atalgo ar fantastiskiem dizaina materiāliem un personīgo asistentu

Dzirdot piesaucam Vertu vārdu, jauno tehnoloģiju fani mēdz izmest pa kādai zobgalībai «spoža mantiņa cilvēkiem, kuri neko nesaprot no telefoniem» stilā. Ilgi tā arī bija, jo Vertu tālruņi nebija pat viedi un lielākoties dižojās ar greznu ārieni. Taču arī ekskluzīvais britu zīmols padevies vispārējai tendencei un saviem klientiem piedāvā viedtelefonus, protams, saglabājot elitāro ārieni. Viens no tiem, pērnā gada nogalē prezentētais Aster, uz brīdi nonāca arī DB rīcībā.

Runājot par Vertu, neiespējami atstāt bez uzmanības dizainu, jo tas veido lielu daļu no ierīces vērtības. Otrs lielais pluss ir dārgā telefona klientiem pieejamais t.s. konsjerža serviss, kas nozīmē, ka pircējs iegūst savu privāto asistentu. Noderīgs ir arī Vertu Life, kur apkopoti dažādi ekskluzīvi piedāvājumi, piemēram, brauciens ar privāto zemūdeni Maldivu salās, Kremļa apmeklējums bez lieguma ieiet kādā telpā vai iespēja iegūt biļetes uz Čempionu līgas finālspēli futbolā. Latvijā gan vienīgā iespēja šobrīd ir brauciens olimpieša Martina Dukura pilotētās kamanās pa Siguldas trasi.

Angļu luksusa mobilo telefonu ražotājs Vertu ir parakstījis piecu gadu sadarbības līgumu ar Bentley, luksusa auto zīmolu. Sadarbības rezultātā tiks izlaisti pieci dažāda dizaina viedtālruņi.

Vertu mobilie tālruņi ir roku darbs, kuru detaļas tiek izgatavotas un sakomplektētas Apvienotajā Karalistē. Jau iepriekš telefonu ražotājs ir sadarbojies ar tādiem luksusa zīmoliem kā Ferrari, Lapo Elkann un Ermenegildo Zegna.

«Izveidot sadarbību ar automobiļu ražotāju mēs vēlējāmies, lai nostabilizētu mūsu pozīciju luksusa preču tirgū. Telefoni tiks kopīgi izstrādāti, sadarbojoties abu uzņēmumu dizaineru komandām,» stāsta Massimiliano Pogliani, galvenais Vertu izpilddirektors.

Plānots, ka pirmais zīmolu kopdarbs, Vertu Bentley tālrunis, tiks prezentēts 2014. gada oktobrī.

Vertu ir uzņēmums, kas nodarbojas ar luksusa mobilo telefonu ražošanu un izplatīšanu. Dibināts 1998. gadā kā Nokia meitas uzņēmums. Kopš 2012. gada EQT VI īpašumā.

Šā gada 12.septembrī Rīgas Kriminālpolicijas darbinieki saņēma informāciju no kāda veikala darbiniekiem - viņi ziņoja, ka veikalā atteikuši darījumu aizdomīgai trijotnei, kas mēģinājuši par dārgu preci norēķināties ar apšaubāmas izcelsmes maksājumu karti, informē Valsts policija.

Tajā pašā dienā policisti izskaitļoja automašīnu, ar kuru pārvietojās trijotne un brīdi vēlāk Rīgā, Brīvības ielā visas trīs personas - divi Rumānijas pilsoņi un viens vietējais iedzīvotājs - tika aizturētas.

Uzreiz pēc aizturēšanas tika pārbaudīta automašīna un veikta kratīšana viesnīcā, kur uzturējās Rumānijas iedzīvotāji, un aizturētā latvieša dzīvesvietā. Kopā tika atrastas divas viltotas kredītkartes, viena viltota Itālijas identifikācijas karte, kā arī preces, kuras vīrieši bija iegādājušies ar viltotajām maksājumu kartēm: 20 mobilie tālruņi, vairāki zīmolu apģērbi un zīmolu smaržas kopā 21 364 eiro vērtībā.